Ģenētiski modificēta kukurūza MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificēta kukurūza, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603
Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (D068777/01 – )
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (D068777/01),
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulu (EK) Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7.panta 3.punktu un 19.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Regulas (EK) Nr.1829/2003 35.pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2020.gada 15.septembra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts,
–ņemot vērā 11. un 13.pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulā (ES) Nr.182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),
–ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2019.gada 22.maijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019.gada 8.jūlijā(3),
–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas pret ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) atļaušanu(4),
–ņemot vērā Reglamenta 112.panta 2. un 3.punktu,
–ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
A.tā kā 2016.gada 15.februārī Monsanto Europe S.A/N.V. Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1829/2003 5. un 17.pantu Monsanto uzņēmuma (ASV) vārdā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 (saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza), sastāv vai ir ražota no tās; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu; tā kā pieteikums turklāt attiecās uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur saliktas transformācijas ĢM kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās, un šāda ĢM kukurūza iegūta no viena transformācijas notikuma 10apakškombinācijām;
B.tā kā saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu iegūst, krustojot četrus ģenētiski modificētas (ĢM) kukurūzas transformācijas notikumus MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603), kas nodrošina aizsardzību pret glifozātu, kurš satur herbicīdus, un ģenerē trīs insekticīdus proteīnus (Cry1A.105, Cry2Ab2 un Vip3Aa20, ko sauc par “Bt” vai “Cry” proteīniem), kuri ir toksiski konkrētiem tauriņu kārtas (tauriņu un naktstauriņu) kāpuriem(5)
C.tā kā četros saliktas transformācijas notikumos iegūtās ĢM kukurūzas un pārējo sešu apakškombināciju novērtēšanas pamatā izmantoja iepriekšējos novērtējumus par saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas četriem vienkāršiem transformācijas notikumiem un četrām no apakškombinācijām(6);
D.tā kā attiecībā uz šo pieteikumu EFSA 2019.gada 22.maijā pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2019.gada 8.jūlijā;
E.tā kā Regulā (EK) Nr.1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;
Dalībvalsts piezīmes un papildu punkti
F.tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudzas kritiskas piezīmes(7); tā kā šajās kritiskajās piezīmēs ir norādīts, ka par saliktā transformācijā iegūto ĢM kukurūzu nav veikta analīze attiecībā uz glifosāta vai glifosāta metabolītu atliekām, ka nav tikusi testēta Cry un Vip proteīnu, kā arī herbicīdu atlieku iespējamā sinerģiskā vai antagonistiskā ietekme, ka jautājumi par ĢM kukurūzas un iegūtās pārtikas un barības nekaitīgumu joprojām ir neatbildēti, ka nav novērtēta pārtikas vai barības iespējamā ilgtermiņa reproduktīvā vai attīstības ietekme un ka informācijas trūkuma dēļ nav iespējams pilnībā novērtēt saliktā transformācijā iegūtās ĢM kukurūzas nekaitīgumu;
G.tā kā neatkarīgā zinātniskā analīzē ir cita starpā konstatēts, ka nav iespējams izdarīt galīgu secinājumu par saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas nekaitīgumu, ka toksikoloģiskais novērtējums un vides riska novērtējums ir nepieņemami un ka riska novērtējums neatbilst prasībām attiecībā uz imūnsistēmai radītā riska novērtēšanu(8);
H.tā kā pieteikuma iesniedzējs neiesniedza nekādus eksperimentu datus par pašlaik neatļautajām sešām saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas apakškombinācijām;
Nepietiekama herbicīdu atlieku, metabolītu un kombinētās ietekmes novērtēšana
I.tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles(9); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza tiks pakļauta gan lielākām, gan biežākām glifozāta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā; tā kā saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza ietver trīs glifozātizturīgus proteīnus, kas nozīmē, ka tā ir vēl izturīgāka pret lielākām devām un atkārtotu apsmidzināšanu;
J.tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015.gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017.gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā gluži pretēji tam 2015.gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;
K.tā kā savā 2019.gada 22.maija zinātniskajā atzinumā EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA Ekspertu grupa ĢMO jautājumos) norādīja, ka “EFSA Pesticīdu nodaļa ir izanalizējusi novērtējumu par herbicīdu atliekām herbicīdizturīgā kukurūzā, kas saistīta ar šo pieteikumu”(10); tā kā saskaņā ar EFSA Pesticīdu nodaļas atzinumu dati par glifozāta atliekām ĢM kukurūzā ar EPSPS izmaiņām(11) ir nepietiekami, lai konstatētu maksimālos atlieku līmeņus un riska novērtējuma vērtības(12);
L.tā kā EFSA Pesticīdu nodaļa turklāt uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu, lai varētu veikt patērētāju apdraudējuma novērtējumu attiecībā uz vairākiem glifozāta noārdīšanās produktiem, kas saistīti ar glifozātizturīgiem ĢM kultūraugiem(13);
M.tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem, kā arī to iespējamo mijiedarbību ar Bt proteīniem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ĢMO jautājumos kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija(14);
Bt proteīni
N.tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt proteīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt proteīni var iedarboties kā palīgvielas(15), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, var palielināties šo proteīnu alergēniskums;
O.tā kā citas saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas un tās apakškombināciju novērtēšanas procesā EFSA ĢMO ekspertu grupas loceklis, paužot mazākuma viedokli, konstatējis, ka, lai gan nevienā Bt proteīnu pielietojumā nekad nav konstatēta neparedzēta ietekme uz imūnsistēmu, šos proteīnus nav iespējams novērot toksikoloģiskos pētījumos, ko EFSA pašreiz iesaka un veic ĢM augu nekaitīguma novērtēšanas mērķiem, jo šajos pētījumos nav paredzētas šim nolūkam veiktas atbilstīgas pārbaudes(16);
P.tā kā nav iespējams secināt, ka saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas vai tās apakškombināciju lietošana ir nekaitīga cilvēku un dzīvnieku veselībai;
Q.tā kā nesenā pētījumā ir konstatēts, ka ASV paralēli tam, ka strauji pieaug sēklu apstrāde ar neonikotinoīdiem, vienlaikus aizvien biežāk tiek audzēta ĢM Bt kukurūza(17); tā kā Savienība ir aizliegusi brīvā dabā izmantot trīs neonikotinoīdus, tostarp kā sēklapvalkus, jo tie atstāj ietekmi uz medus bitēm un citiem apputeksnētājiem(18);
Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana
R.tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr.1829/2003 35.pantā, 2020.gada 15.septembra balsojumā atzinumu nesniedza, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;
S.tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;
T.tā kā astotajā sasaukumā Parlaments kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā līdz šim devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis astoņus iebildumus; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;
U.tā kā saskaņā ar Regulu(ES) Nr.182/2011 Komisija var izlemt neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta(19); tā kā šajā saistībā nav nepieciešami tiesību aktu grozījumi,
1.uzskata, ka īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr.1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;
2.uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr.1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.178/2002(20) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;
4.atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020.gada 11.septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja(21); tomēr pauž dziļu vilšanos par to, ka 2020.gada 28.septembrī Komisija atļāva citu ģenētiski modificētu sojas pupu importu(22), neraugoties uz Parlamenta iebildumiem un dalībvalstu balsu vairākumu pret šo lēmumu;
5.aicina Komisiju steidzami rīkoties saistībā ar ilgtspējas kritēriju noteikšanu, pilnībā iesaistot tajā Parlamentu; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā un kādā termiņā tiks īstenots šis process;
6.vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes Klimata nolīgumu, ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus;
7.atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt ĢMO ne audzēšanai, ne izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā, ja dalībvalstis nav pārsūdzības komitejā sniegušas atzinumu saskaņā ar Regulas(ES) Nr.182/2011 6.panta 3.punktu;
8.atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt herbicīdizturīgus ĢM kultūraugus, kamēr visaptveroši nav izanalizēti ar atliekām saistītie veselības apdraudējumi, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līdz ar to pilnībā jāizvērtē atliekas, ko rada ĢM kultūraugu apsmidzināšana ar papildu herbicīdiem, kā arī ir jāizvērtē herbicīdu noārdīšanās produkti un jebkāda kombinētā ietekme;
9.atkārtoti aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut herbicīdizturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā paredzēts audzēt vai importēt izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;
10.atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt nekādas saliktos ĢM transformācijas notikumos iegūtas apakškombinācijas, kamēr EFSA tās nav vispusīgi novērtējusi, pamatojoties uz pilnīgiem datiem, kurus iesniedzis pieteikuma iesniedzējs;
11.uzskata, ka tādu šķirņu apstiprināšana, par kurām nav sniegti nekaitīguma dati un kuras nav nedz pārbaudītas, nedz pat vēl izveidotas, ir pretrunā vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu principiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr.178/2002;
12.atkārtoti aicina EFSA padziļināti izstrādāt un sistemātiski izmantot metodes, kas ļautu konstatēt saliktos transformācijas notikumos iegūtu ĢM neparedzēto ietekmi, piemēram, saistībā ar Bt toksīniem raksturīgajām palīgvielu īpašībām;
13.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
Scientific Opinion of the EFSA Panel on Genetically Modified Organisms on the assessment of genetically modified maize MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 and subcombinations, for food and feed uses, under Regulation (EC) No1829/2003 (EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un apakškombinācijām, izmantošanai pārtikā vai barībā, novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr.1829/2003) (pieteikums EFSA-GMO-NL-2016-131), EFSA Journal 2019;17(7):5734, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2019.5734.
———————— Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019.gada 10.oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028);Eiropas Parlamenta 2019.gada 10.oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029);Eiropas Parlamenta 2019.gada 10.oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON89034× 1507× MON88017× 59122× DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON89034, 1507, MON88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);Eiropas Parlamenta 2019.gada 14.novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054);Eiropas Parlamenta 2019.gada 14.novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055);Eiropas Parlamenta 2019.gada 14.novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056);Eiropas Parlamenta 2019.gada 14.novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057);Eiropas Parlamenta 2020.gada 14.maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069).
Sk., piemēram, Bonny, S., Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact (Ģenētiski modificēti herbicīdizturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme), Environmental Management, 2016.gada janvāris, 57(1), 31.–48.lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M., Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years (Ģenētiskā inženierijā iegūtu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantošanu ASV— pirmie sešpadsmit gadi), Environmental Sciences Europe24, 24 (2012.gads), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24, un Schütte, G., Eckerstorfer, M., Rastelli, V. et al., Herbicide resistance and biodiversity: agronomic and environmental aspects of genetically modified herbicide-resistant plants (Herbicīdizturīgums un bioloģiskā daudzveidība: herbicīdizturīgu ĢM augu agronomiskie un vidiskie aspekti), Environmental Sciences Europe29, 5 (2017.gads), https://link.springer.com/article/10.1186/s12302-016-0100-y.
EFSA Review of the existing maximum residue levels for glyphosate according to Article 12 of Regulation (EC) No396/2005 – revised version to take into account omitted data (EFSA Pārskats par spēkā esošajiem maksimāli pieļaujamajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr.396/2005 12.pantu— pārskatītā versija, lai ņemtu vērā iztrūkstošos datus), EFSA Journal2019; 17(10):5862, p. 4, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5862.
EFSA Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance glyphosate (EFSA slēdziens par aktīvās vielas glifozāta pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo analīzi), EFSA Journal2015; 13(11):4302, p. 3, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302.
Tas tā patiešām ir attiecībā uz glifozātu, kā norādīts EFSA pārskatā par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr.396/2005 12.pantu, EFSA Journal2018; 16(5):5263, 12.lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263.
Informācijai sk.Rubio-Infante, N. un Moreno-Fierros, L., An overview of the safety and biological effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals (Pārskats par Bacillus thuringiensis Cry toksīnu nekaitīgumu un bioloģisko ietekmi uz zīdītājiem), Journal of Applied Toxicology, 2016.gada maijs, 36(5): 630.–648.lpp., http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/jat.3252/full.
Pieteikums EFSA-GMO-DE-2010-86 (Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 kukurūza un trīs apakškombinācijas neatkarīgi no to izcelsmes), EFSA ĢMO ekspertu grupas locekļa Wal, J.M. mazākuma viedoklis, EFSA Journal2018;16(7):5309, 34.lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2018.5309.
Douglas, M.R., Tooker, J.F., Large-Scale Deployment of Seed Treatments Has Driven Rapid Increase in Use of Neonicotinoid Insecticides and Preemptive Pest Management in U.S. Field Crops (Sēklu plaša mēroga apstrāde ir sekmējusi neonikotinoīdu insekticīdu izmantošanas strauju pieaugumu un agrīnu augu aizsardzības praksi attiecībā uz ASV kultūraugiem), Environmental Science and Technology2015, 49, 8, 5088-5097, https://pubs.acs.org/doi/10.1021/es506141g.
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr.182/2011 6.panta 3.punktu Komisija “var pieņemt” un nevis “pieņem” projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OVL31, 1.2.2002., 1.lpp.).