Ϸվ

Indekss
šŧᲹ
š
Pilns teksts
Procedūra :
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0432/2020

Debates :

PV17/12/2020-8.2
CRE17/12/2020-8.2

Balsojumi :

PV17/12/2020-9
PV17/12/2020-15

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0375

Pieņemtie teksti
PDF158kWORD53k
Ceturtdiena, 2020. gada 17. decembris-Brisele
Piespiedu darbs un uiguru stāvoklis Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
P9_TA(2020)0375RC-B9-0432/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par piespiedu darbu un uiguru stāvokli Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā ()

Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ziņojumus par stāvokli Ķīnā, jo īpaši 2019.gada 19.decembra rezolūciju par uiguru stāvokli Ķīnā (China Cables)(1), 2019.gada 18.aprīļa rezolūciju par Ķīnu, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli(2), 2018.gada 4.oktobra rezolūciju par uiguru un kazahu masveida patvaļīgu aizturēšanu Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā(3), 2018.gada 12.septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecību stāvokli(4), 2016.gada 15.decembra rezolūciju par Tibetas budistu akadēmijas Larung Gar un Ilham Tohti (5), 2011.gada 10.marta rezolūciju par stāvokli Kašgarā (Ķīna, Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions)(6) un tās kultūras mantojumu un 2009.gada 26.novembra rezolūciju par Ķīnu: mazākumtautību tiesības un nāvessoda piemērošana(7),

–ņemot vērā 2020.gada 26.novembra rezolūciju par ES tirdzniecības politikas pārskatīšanu(8),

–ņemot vērā, ka 2019.gada Saharova balva tika piešķirta uiguru ekonomistam Ilham Tohti, kurš miermīlīgiem līdzekļiem cīnās par Ķīnas uiguru minoritātes tiesībām,

–ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998(9) un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 (2020.gada 7.decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem(10),

–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Žuzepa Borela piezīmes pēc ES Ārlietu padomes 2020.gada 7.decembra sanāksmes,

–ņemot vērā Padomes 2020.gada 1.decembra secinājumus par cilvēktiesībām un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs,

–ņemot vērā Padomes priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Ķīnas līderu 2020.gada 14.septembra sanāksmes,

–ņemot vērā Padomes priekšsēdētāja Šarla Mišela un Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas kopīgo paziņojumu par ES interešu un vērtību aizstāvēšanu sarežģītā un vitāli svarīgā partnerībā, ko viņi sniedza pēc 2020.gada 22.jūnijā notikušā 22.ES un Ķīnas samita,

–ņemot vērā ANO ekspertu 2020.gada 26.jūnijā izteikto aicinājumu pieņemt apņēmīgus pasākumus, lai Ķīnā aizsargātu pamatbrīvības,

–ņemot vērā 21.ES un Ķīnas samitā pieņemto 2019.gada 9.aprīļa kopīgo paziņojumu,

–ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019.gada 12.marta kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

–ņemot vērā ES vadlīnijas par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Ārlietu padome pieņēma 2013.gada 24.jūnijā,

–ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2018.gada 26.oktobra paziņojumu par situāciju Siņdzjanā,

–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2019.gada 12.marta kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

–ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kurā ir noteikts, ka “nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai kalpībā” un ka “nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu darbu”,

–ņemot vērā 2012.gada 25.jūnijā pieņemto ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kurā cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana ir noteiktas par visu ES politikas virzienu pamata elementiem,

–ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, par spīdzināšanu un citu nežēlīgu izturēšanos, par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36.pantu, kurā visiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un tās 4.pantu, kurā ir atzītas mazākumtautību tiesības,

–ņemot vērā 1966.gada 16.decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ķīna parakstīja 1998.gadā, bet vēl nav ratificējusi,

–ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1930.gada Piespiedu darba konvencijas 2014.gada protokolu, ko Ķīna nav parakstījusi,

–ņemot vērā ANO 2011.gadā pieņemtos Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

–ņemot vērā Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta (ASPI) 2020.gadā publicētos ziņojumus “Uiguru pārdošana—“pāraudzināšana”, piespiedu darbs un uzraudzība ārpus Siņdzjanas” un “Kultūras izdzēšana—izsekojot uiguru un islāmticīgo telpas iznīcināšanu Siņdzjanā”, kā arī “Siņdzjanas datu projektu”,

–ņemot vērā 1948.gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–ņemot vērā Reglamenta 144.panta 5.punktu un 132.panta 4.punktu,

A.tā kā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskas valsts principa veicināšanai un ievērošanai arī turpmāk vajadzētu būt ES un Ķīnas ilgtermiņa partnerības centrālajam aspektam saskaņā ar ES apņemšanos aizstāvēt šīs vērtības ārējās attiecībās un Ķīnas pausto interesi tās ievērot savā attīstībā un starptautiskajā sadarbībā;

B.tā kā ir strauji pasliktinājies stāvoklis Siņdzjanā, kurā dzīvo vairāk nekā 10miljoni islāmticīgo uiguru un kazahu, jo īpaši pēc Ķīnas 2014.gadā sāktās kampaņas “Asa vēršanās pret vardarbīgo terorismu”, un tā kā uiguri un citas pārsvarā islāmticīgās etniskās minoritātes Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā piedzīvo patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu, ir pakļautas klajiem reliģijas un kultūras ieražu ierobežojumiem, kā arī viņus uzrauga ar tādas digitālas sistēmas palīdzību, kura ir tik ļoti visaptveroša, ka tiek novērots ikviens ikdienas dzīves aspekts—tiek izmantotas sejas atpazīšanas kameras, skenēti mobilie tālruņi, plašā mērogā nelikumīgi vākti, apkopoti un apstrādāti personas dati, nemaz nerunājot par policijas visuresošo un uzmācīgo klātbūtni; tā kā ir notikusi Ķīnas režīma vispārēja pastiprināšanās un tas ir sācis stingrāk izturēties pret mazākumtautībām, jo īpaši uiguriem, tibetiešiem un mongoļiem, lai tos asimilētu, uzspiežot ķīniešu vairākumtautības dzīvesveidu un komunisma ideoloģiju; tā kā policija plaši izmanto tādas kriminoloģiskās prognozēšanas platformas kā Integrēto kopīgo operāciju platformu, lai izsekotu aizdomīgas personas, pamatojoties uz likumīgu un nevardarbīgu ikdienas uzvedību;

C.tā kā pēc ticamiem ziņojumiem vairāk nekā viens miljons cilvēku ir ieslodzīti vai ir bijuši ieslodzīti tā dēvētajos “politiskās pāraudzināšanas” centros, kas patlaban ir pasaulē lielākais etniskās minoritātes iedzīvotāju masveida ieslodzījums; tā kā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ieslodzījuma nometņu sistēma tiek paplašināta—ir aizdomas, ka kopš 2017.gada ir uzceltas vai paplašinātas 380ieslodzījuma vietas, un laikā no 2019.gada jūlija līdz 2020.gada jūlijam ir uzcelta vai paplašināta vismaz 61ieslodzījuma vieta;

D.tā kā cieš arī uiguru jaunākā paaudze; tā kā tiek ziņots, ka mazi bērni tiek ievietoti valsts pārvaldītos bāreņu namos, pat ja ieslodzījuma nometnēs atrodas tikai viens no viņu vecākiem; tā kā ir izpētīts, ka līdz 2019.gada beigām internātos ir tikuši ievietoti vairāk nekā 880000uiguru bērnu; tā kā ticami pētījumi liecina, ka Ķīnas varas iestādes ir īstenojušas oficiālu mērķtiecīgas dzimstības samazināšanas pasākumu sistēmu, kuru piemēro uiguru sievietēm, lai mazinātu uiguru dzimstības rādītājus; tā kā šīs sistēmas ietvaros Ķīnas varas iestādes pakļauj reproduktīvā vecumā esošas uiguru sievietes piespiedu abortiem, intrauterīnām injekcijām un sterilizācijai, ņemot vērā, ka 80% visu jauno intrauterīno kontracepcijas ierīču tiek ievietoti Uiguru reģionā, neraugoties uz to, ka šajā reģionā dzīvo tikai 1,8% Ķīnas iedzīvotāju; tā kā pasākumi uiguru dzimstības mazināšanai varētu atbilst kritērijiem par piederību smagākajiem noziegumiem pret cilvēci;

E.tā kā 2018.gada augustā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja nosodīja Ķīnas Tautas Republikas valdības rīcību saistībā ar pārkāpumiem Siņdzjanā, tostarp patvaļīgu masveida ieslodzījuma nometņu izveidi; tā kā 2018.gada septembrī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet savā pirmajā runā šajā amatā norādīja uz „ļoti satraucošām ziņām par uiguru un citu musulmaņu kopienu patvaļīgu ieslodzīšanu plaša mērogā tā dēvētajās pāraudzināšanas nometnēs, kas ir izveidotas visā Siņdzjanā”;

F.tā kā Ķīnas jaunais reliģisko jautājumu regulējums, kas stājās spēkā 2018.gada 1.februārī, stingrāk ierobežo reliģiskas grupas un reliģisku darbību un spiež tām pielāgoties partijas politikai; tā kā reliģijas brīvība un pārliecības brīvība atkal ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim, kāds bijis vērojams kopš pagājušā gadsimta 70.gadu beigām, kad sākās ekonomikas reformas un Ķīna kļuva pasaulei atvērtāka; tā kā Ķīnā ir viens no lielākajiem reliģisko ieslodzīto skaitiem; tā kā ticami ziņojumi liecina par mošeju, baznīcu un citu dievnamu apzinātu un sistemātisku iznīcināšanu, kas notiek galvenokārt kopš 2017.gada, un to skaits ir samazināts līdz zemākajam līmenim kopš Kultūras revolūcijas;

G.tā kā Ķīna vēl nav ratificējusi četras no astoņām SDO pamata konvencijām, proti, SDO Konvenciju Nr.87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību, SDO Konvenciju Nr.98 par tiesībām apvienoties organizācijās un koplīgumu slēgšanu, SDO Konvenciju Nr.29 par piespiedu darbu un SDO Konvenciju Nr.105 par piespiedu darba atcelšanu; tā kā Ķīna ir ratificējusi Konvenciju Nr.111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā un Konvenciju Nr.100 par vienlīdzīgu atalgojumu; tā kā PTO nolīgumi ļauj pieņemt tirdzniecības pasākumus attiecībā uz cietumnieku darba ražojumiem;

H.tā kā līdztekus kampaņai “Asa vēršanās pret vardarbīgo terorismu” kopš 2014.gada ir palielinājušās darbaspēka pārcelšanas programmas, kas liek domāt, ka tās ir kļuvušas par Ķīnas valdības politisko prioritāti kā instruments cīņā pret nabadzību Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā; tā kā ir vairāki ticami ziņojumi par uiguru piespiedu darba izmantošanu apģērbu, tehnoloģiju un autobūves nozares ražošanas ķēdēs, tostarp ASPI 2020.gada marta ziņojums, kurā ir norādītas 27rūpnīcas deviņās Ķīnas provincēs, kas izmanto 80000uiguru darbaspēku, kuri ir pārcelti no Siņdzjanas laikā no 2017.gada līdz 2019.gadam; tā kā šīs rūpnīcas piegādā preces vismaz 82pasaules mēroga zīmoliem, tostarp tiem, kas pieder daudziem Eiropas multinacionāliem uzņēmumiem;

I.tā kā Ķīna ir viena no pasaulē lielākajām kokvilnas ražotājām un Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions ražo vairāk nekā 20% no pasaules kokvilnas; tā kā Ķīna ir lielākā dzijas ražotāja un eksportētāja un lielākā tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāja un eksportētāja; tā kā Ķīnas valdība plāno līdz 2025.gadam divkāršot Uiguru reģiona ražošanas jaudu un šī plāna svarīgi elementi ir apģērbs un tekstilizstrādājumi; tā kā trīs Uiguru reģioni vieni paši 2018.gadā vien mobilizēja vismaz 570000cilvēku kokvilnas novākšanas darbībām, izmantojot valdības piespiedu darbaudzināšanas un pārcelšanas sistēmu; tā kā uz kokvilnas novākšanas darbībām pārcelto Siņdzjanas etnisko minoritāšu darbaspēka skaits visdrīzāk ir par vairākiem simtiem tūkstošiem lielāks, tādējādi padarot piespiedu darbu par Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona kokvilnas novākšanas nozares būtisku un vispārēju iezīmi; tā kā 84% Ķīnas kokvilnas nāk no Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona, kas nozīmē, ka ir ārkārtīgi liels risks, ka no Ķīnas kokvilnas ražotā dzija, tekstilizstrādājumi un apģērbi ir saistīti ar piespiedu un cietumnieku darbu, neraugoties uz to, vai tie ir ražoti Ķīnā vai citur pasaulē;

J.tā kā tiek ziņots, ka vairāk nekā 80starptautisku zīmolu korporācijas savās piegādes ķēdēs varētu būt tieši vai netieši izmantojušas uiguru piespiedu darbu; tā kā pašreizējā apspiešanas režīmā nav iespējams Uiguru reģionā veikt neatkarīgas izmeklēšanas un revīzijas;

K.tā kā uzņēmumiem nav uzticamu metožu, kā pārbaudīt, vai kāda Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā esoša darba vieta izmanto piespiedu darbu, vai novērst piespiedu darba izmantošanu šajās darba vietās atbilstīgi ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes standartiem;

L.tā kā saskaņā ar pašreizējiem ES tiesību aktiem (ES vai dalībvalstu līmenī) uzņēmumiem nav tiesiskas atbildības rīkoties, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumu veicināšanu to piegādes ķēdēs; tā kā ES nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva uzņēmumiem uzliek ziņošanas pienākumu, tomēr neprasa tiem rīkoties, lai novērstu kaitējumu to piegādes ķēdēs, un neparedz tos saukt pie atbildības;

M.tā kā priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska uzklausīšanā Starptautiskajā tirdzniecības komitejā viņš norādīja, ka piespiedu darba apkarošana ir ES prioritāte un ka arī visaptverošajā investīciju nolīgumā starp ES un Ķīnu ES investīcijām būs jāievēro attiecīgās SDO konvencijas par piespiedu darbu;

N.tā kā Juridiskā komiteja patlaban strādā pie iniciatīvas par korporatīvo uzticamības pārbaudi un korporatīvo pārskatatbildību; tā kā Padome 2020.gada 1.decembrī publicēja secinājumus par cilvēktiesībām un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, kuros tā aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ES tiesisko regulējumu ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības jomā, tostarp tajā paredzot starpnozaru korporatīvās uzticamības pārbaudes pienākumus globālajās piegādes ķēdēs; tā kā Komisija ir paziņojusi, ka tā 2021.gada otrajā ceturksnī iesniegs tiesību akta priekšlikumu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, kurā tā pievērsīsies nepieciešamībai veikt cilvēktiesību pienācīgu pārbaudi vērtību ķēdēs;

O.tā kā Padome ir pieņēmusi lēmumu un regulu, ar ko izveido ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, kas ļauj ES noteikt ierobežojošus pasākumus pret personām, vienībām un struktūrām, tostarp valstīm un nevalstiskiem dalībniekiem, kuri ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un nelikumībām visā pasaulē, ir tajos iesaistīti vai ir saistīti ar tiem, tostarp par verdzību;

P.tā kā ASV Kongress 2019. gadā pieņēma Uiguru cilvēktiesību politikas aktu; tā kā 2020. gada 22. septembrī ASV Pārstāvju palāta pieņēma Uiguru piespiedu darba novēršanas aktu, kas nosaka dažādus ierobežojumus attiecībā uz Siņdzjanas uiguru autonomo reģionu, tostarp aizliedzot noteiktu preču importu no Siņdzjanas, un paredz sankcijas personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem šajā reģionā;

Q.tā kā Ķīna ir guvusi panākumus ekonomikas un sociālajā jomā, bet diemžēl negarantē starptautisko pamatstandartu ievērošanu cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā;

R.tā kā Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju ES ir apņēmusies pastiprināt centienus, ar kuriem tā visos savas ārējās darbības aspektos veicina cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskas valsts principa ievērošanu, un cilvēktiesības izvirzīt par galveno jautājumu attiecībās ar visām trešajām valstīm, tostarp tās stratēģiskajiem partneriem,

1.stingri nosoda valdības noteikto piespiedu darba sistēmu, jo īpaši uiguru, etnisko kazahu un kirgīzu, kā arī citu musulmaņu minoritāšu grupu izmantošanu rūpnīcās gan Siņdzjanas ieslodzījuma nometnēs, gan ārpus tām, kā arī piespiedu strādnieku pārvietošanu uz citām Ķīnas administratīvajiem reģioniem un to, ka labi pazīstami Eiropas zīmoli un uzņēmumi ir guvuši labumu no piespiedu darba; aicina attiecīgos privātā sektora dalībniekus izvērtēt savu darbošanos Siņdzjanā, piemērot korporatīvo atbildību, veikt neatkarīgas revīzijas par cilvēktiesību ievērošanu visās to piegādes ķēdēs un izbeigt darījumu attiecības gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tās ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem, vai ja nav iespējams noteikt, vai ir notikuši tieši vai netieši pārkāpumi saistībā ar kādu no piegādātājiem vai darījumu attiecībām to vērtību ķēdē Ķīnā;

2.pauž dziļas bažas par aizvien despotiskāko režīmu, ar ko saskaras daudzas reliģiskās un etniskās minoritātes, jo īpaši uiguri un kazahi, un kas neievēro viņu cilvēka cieņu, kā arī pārkāpj viņu tiesības uz kultūras izpausmju un reliģijas brīvību, vārda un izpausmes brīvību un tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos; pauž nožēlu par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Ķīnas kontinentālajā daļā un Honkongā un prasa Ķīnas iestādēm ievērot pamatbrīvības;

3.pauž dziļu nožēlu par notiekošo vajāšanu un smagajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci; mudina Ķīnas valdību nekavējoties izbeigt praksi bez apsūdzības, tiesāšanas vai notiesājoša sprieduma krimināllietās patvaļīgi ieslodzīt uiguru un citu musulmaņu minoritāšu pārstāvjus, slēgt visas nometnes un ieslodzīšanas centrus un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot ieslodzītās personas; aicina Ķīnas iestādes pārtraukt valdības atbalstītas piespiedu darba un masveida sterilizācijas programmas; aicina Ķīnas iestādes Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā sniegt informāciju par ieslodzīto personu atrašanās vietu un veselības stāvokli un nekavējoties viņus atbrīvot, ja nav pierādījumu par konkrētām viņu noziedzīgām darbībām;

4.stingri nosoda digitālās novērošanas tehnoloģiju plašo izmantošanu tam, lai uzraudzītu un kontrolētu iedzīvotājus Siņdzjanā, un nesen atklāto tādas sejas atpazīšanas programmatūras testēšanu, kas varētu valdības iestādēm nosūtīt “trauksmes signālus par uiguriem”, kad kameru sistēmas identificēs kādu uiguru minoritātes personu; pauž nožēlu par to, ka Ķīna nepilda savas saistības, ko tā uzņēmusies, pievienojoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas principiem attiecībā uz mākslīgo intelektu, kas vērsts uz cilvēku, un parakstot G20 2019. gada jūnija deklarāciju, un aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk aicināt Ķīnu ievērot savas saistības šajā jomā;

5.aicina Ķīnas iestādes atļaut žurnālistiem un starptautiskajiem novērotājiem, tostarp ES amatpersonām, brīvu, saprātīgu un netraucētu piekļuvi Siņdzjanas provincei un neierobežotu apmeklējumu iespējas ieslodzījuma nometnēs saistībā ar prezidenta Xi Jinping uzaicinājumu, kas tika pausts ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē 2020. gada 14. septembrī ANO augstajam cilvēktiesību komisāram, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru pilnvarotajām personām; prasa ES un dalībvalstīm turpināt uzstājīgi prasīt ANO faktu vākšanas misijas Siņdzjanā izveidi un īpašā sūtņa iecelšanu;

6.aicina Ķīnu atļaut Eiropas Parlamentam nosūtīt delegāciju darba braucienā uz Siņdzjanu ar nosacījumu, ka tai tiek nodrošināta brīva un neierobežota piekļuve, vienlaikus garantējot konfidencialitāti un vietējo iedzīvotāju drošību;

7.stingri nosoda Ķīnas Komunistiskās partijas paziņojumu par masveida kampaņu uiguru dzimstības apspiešanai Siņdzjanā, un aicina Ķīnas iestādes nekavējoties izbeigt jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut dzimstību uiguru iedzīvotāju grupā, tostarp piespiedu sterilizāciju, abortus vai sankcijas par dzimstību ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem;

8.mudina Ķīnas valdību ratificēt un īstenot SDO Konvenciju Nr. 29 par piespiedu darbu, SDO Konvenciju Nr. 105 par piespiedu darba atcelšanu, SDO Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un SDO Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un koplīgumu slēgšanu; mudina Ķīnu ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

9.pauž dziļas bažas par ziņām attiecībā uz to, ka Ķīnas varas iestādes vajā ārvalstīs esošos uigurus nolūkā piespiest viņus pienest informāciju par citiem uiguriem, atgriezties Siņdzjanā vai klusēt par situāciju Siņdzjanā, un reizēm to cenšas panākt, turot ieslodzījumā viņu ģimenes locekļus; aicina Komisiju un visas ES dalībvalstis steidzami izmeklēt minētās ziņas, lai nodrošinātu Siņdzjanas diasporas pārstāvju aizsardzību un paātrinātu uiguru un citu turku izcelsmes musulmaņu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu; atzinīgi vērtē Vācijas un Zviedrijas lēmumu apturēt visu etnisko uiguru, kazahu un citu turku izcelsmes musulmaņu nosūtīšanu atpakaļ uz Ķīnu, ņemot vērā patvaļīgas ieslodzīšanas, spīdzināšanas vai citādas sliktas izturēšanās risku;

10.aicina Komisiju un dalībvalstis sākt dialogu ar valstīm, kurās uiguriem pastāv risks tikt izraidītiem, tos nosūtot atpakaļ uz Ķīnu, lai novērstu minēto izraidīšanu; aicina Padomes locekļus apturēt izdošanas līgumus ar Ķīnas Tautas Republiku, novērst uiguru, Honkongas pilsoņu, tibetiešu vai Eiropā dzīvojošo Ķīnas disidentu izdošanu, kas pamatota ar viņu piedalīšanos politiskas tiesas prāvās Ķīnas Tautas Republikā;

11.aicina ES aktīvi strādāt pie neatkarīgas ANO izmeklēšanas par Ķīnu, lai nodrošinātu saukšanu pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem;

12.pauž dziļas bažas par Ķīnas valsts pasākumiem, ar kuriem nodrošina Siņdzjanas “visaptverošu uzraudzību”, proti, uzstādot sistēmas “Skynet” elektronisko novērošanu lielākajās pilsētu teritorijās un GPS izsekotājus visos mehāniskajos transportlīdzekļos, izmantojot sejas atpazīšanas skenerus kontrolpunktos un vilcienu un degvielas uzpildes stacijās, ieviešot programmatūru, kuras pamatā ir mākslīgā intelekta kameru sistēmas un kuru mērķis ir identificēt uigurus un citus etnisko minoritāšu grupu pārstāvjus, un Siņdzjanas policijai īstenojot kampaņu asins paraugu ņemšanai nolūkā paplašināt Ķīnas DNS datubāzi; pauž dziļas bažas par jaunākajiem atklājumiem saistībā ar sarakstu, kurā iekļauti dati par vairāk nekā 2000 aizturētajiem uiguriem, kas laikā no 2016. līdz 2018. gadam tika turēti Aksu administratīvajā reģionā; papildus tam pauž dziļas bažas par to, ka Ķīna šādas tehnoloģijas jau pārdod autoritāriem režīmiem citur pasaulē; prasa ES un dalībvalstīm uzraudzīt šo tehnoloģiju iegādi un turpmāko izstrādi, kā arī to ražotāju darbības un atteikt to ražotājiem piekļuvi ES un dalībvalstu publiskajam finansējumam un publiskajam iepirkumam;

13.kritizē to, ka Parlamenta administrācija un Komisija ir no uzņēmuma “Hikivision” ir iepirkusi termokameras; uzstāj, ka ir jāievieš piesardzīga iepirkuma politika, kurā ir pienācīgi ņemti vērā cilvēktiesību jautājumi; mudina Parlamenta administrāciju un priekšsēdētāju nekavējoties pārtraukt jebkādas tiešas vai netiešas darījuma attiecības ar uzņēmumu “Hikivision” un uzlabot savu iepirkuma darbību pārredzamību;

14.aicina Ķīnas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot uiguru zinātnieku un 2019. gada Saharova balvas ieguvēju Ilham Tohti un vienlaikus nodrošināt, ka viņam ir regulāras un neierobežotas iespējas sazināties ar savu ģimeni un paša izvēlētiem advokātiem un ka viņš necieš no spīdzināšanas vai citādas nežēlīgas izturēšanās; prasa nekavējoties veikt efektīvu un objektīvu izmeklēšanu par iespējamo Ilham Tohti spīdzināšanu un saukt vainīgos pie atbildības;

15.atzinīgi vērtē to, ka Komisijas 2021. gada darba programmā ir iekļauta likumdošanas iniciatīva par piegādes ķēdes obligātu pienācīgu pārbaudi cilvēktiesību jomā; aicina Komisiju attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus pieņemt vēlākais 2021. gada otrajā ceturksnī un, kā plānots, iesniegt trīs atsevišķus, tomēr savstarpēji pastiprinošus priekšlikumus par direktoru pienākumiem un ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, par korporatīvām cilvēktiesībām un pienācīgu rūpību par vidi, kā arī par nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas reformu; uzskata — lai efektīvi risinātu jautājumu par piespiedu darbu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem uzņēmumu piegādes ķēdēs, šādos tiesību aktos būtu jāiekļauj arī aizliegums laist attiecīgās preces ES tirgū; šajā sakarībā atgādina par savu nostāju nesenajā rezolūcijā par tirdzniecības politikas pārskatīšanu, kurā tas prasīja veikt papildu pasākumus, piemēram, aizliegt tādu produktu importu, kas saistīti ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, piespiedu darbu vai bērnu darbu;

16.aicina dalībvalstis saskaņā ar savu kompetenci un apstākļiem valstī pastiprināt centienus efektīvi īstenot ANO “Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām”, tostarp izmantojot jaunus vai atjauninātus valsts rīcības plānus, kuros ir apvienoti brīvprātīgi un obligāti pasākumi.

17.uzskata, ka visaptverošajā investīciju nolīgumā starp ES un Ķīnu jāiekļauj atbilstīgas saistības par starptautisko konvenciju pret piespiedu darbu ievērošanu; īpaši uzskata, ka Ķīnai šajā nolūkā būtu jāratificē SDO 29. un 105. konvencija;

18.atzinīgi vērtē abu likumdevēju nesen panākto vienošanos par ES Divējāda lietojuma preču regulas reformu, pamatojoties uz nacionālās drošības un cilvēktiesību apsvērumiem;

19.mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātu Ķīnas valdību slēgt nometnes un izbeigt visus cilvēktiesību pārkāpumus Siņdzjanā un citās vietās, piemēram, Tibetā; prasa ES un tās dalībvalstīm atkārtoti paust šo vēstījumu Ķīnas valdībai, izmantojot katru izdevību, tostarp augstākajā līmenī; pauž nožēlu par to, ka ES līdz šim izmantotā pieeja un piemērotie līdzekļi taustāmu progresu Ķīnas cilvēktiesību jomā aizvien nav devuši, jo cilvēktiesību situācija Ķīnā pēdējo desmit gadu laikā ir tikai pasliktinājusies; mudina Komisiju izstrādāt un īstenot holistisku ES stratēģiju, ar kuru varētu panākt patiesu progresu cilvēktiesību situācijas uzlabošanā Ķīnā; mudina Ķīnas varas iestādes turpināt to iekšējo reformu īstenošanu, kas ir nepieciešamas, lai ratificētu 1966.gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ķīna parakstīja 1998.gadā, un īstenotu ANO par cilvēktiesībām atbildīgo struktūru ieteikumus;

20.atzinīgi vērtē ES globāla cilvēktiesību sankciju režīma pieņemšanu 2020. gada 7. decembrī; aicina dalībvalstis un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ātri apsvērt sankciju pieņemšanu pret Ķīnas amatpersonām un valsts vadītām struktūrām, piemēram, Siņdzjanas Ražošanas un būvniecības korporāciju, kas ir atbildīgas par uiguru un citu turku izcelsmes musulmaņu masveida aizturēšanas politikas izstrādi un īstenošanu Siņdzjanā, par piespiedu darba izmantošanu un par reliģiskās brīvības, pārvietošanās brīvības un citu pamattiesību smagu apspiešanu šajā reģionā un citās vietās, piemēram, Tibetā;

21.aicina Padomi un Komisiju īstenot jūlijā saskaņoto pasākumu kopumu, tostarp izveidot “glābšanas laivu shēmu” apspiestajiem Ķīnas iedzīvotājiem, ņemot vērā situācijas cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā turpmāku pasliktināšanos;

22.atkārtoti pauž atbalstu gaidāmajam ES un ASV dialogam par Ķīnu un mudina tās darba kārtībā kā svarīgu iekļaut cilvēktiesību jautājumu; prasa panākt lielāku koordināciju starp demokrātijām, īstenojot sankcijas un citus pasākumus, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnas kontinentālajā daļā un Honkongā, kā arī ģeopolitiskās problēmas, ko rada Ķīnas Tautas Republika;

23.uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0110.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0422.
(3) OV C 11, 13.1.2020., 25.lpp.
(4) OV C 433, 23.12.2019., 103.lpp.
(5) OVC238, 6.7.2018., 108.lpp.
(6) OV C 199 E, 7.7.2012., 185.lpp.
(7) OVC285E, 21.10.2010., 80.lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0337.
(9) OV L 410 I, 7.12.2020., 1.lpp.
(10) OV L 410I, 7.12.2020., 13.lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 16. martsJuridisks paziņojums-Privātuma politika