Atjaunīgie energoresursi: vērienīgu mērķu noteikšana Eiropai
Lai palīdzētu ES sasniegt vērienīgos emisiju samazināšanas mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām, Parlaments strādā pie tā, lai paātrinātu tādu videi nekaitīgāku alternatīvu ieviešanu.
Pašreizējā enerģētikas krīze, ko pastiprinājusi Krievijas agresija pret Ukrainu, ir uzsvērusi vajadzību samazināt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un dažādot un nodrošināt ES energoapgādi, galveno uzmanību pievēršot videi nekaitīgākām alternatīvām, piemēram, atjaunīgajiem energoresursiem. Vienlaikus ES vēlas uzņemties vadību zaļās pārkārtošanās procesā, lai pārvarētu klimata krīzi.
Uzziniet vairāk par ES reakciju uz klimata pārmaiņām.
Kas ir atjaunīgā enerģija?
- ԱģᲹ no atjaunīgajiem nefosilajiem avotiem - vēja, saules un ģeotermālā enerģija, enerģija no apkārtējās vides, plūdmaiņu, viļņu u.c. okeāna enerģija, hidroenerģija, biomasa, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāze un biogāze.
ES mērķu noteikšana atjaunīgo energoresursu jomā 2030. gadam
Eiropas vērienīgie centieni klimata jomā ir izklāstīti klimata tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 55 % un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.
Tiesību aktu kopumā iekļauts arī Atjaunojamās energoresursu direktīvas atjauninājums, lai atjaunīgo energoresursu īpatsvaru ES energoresursu struktūrā paaugstinātu par vairāk nekā šobrīd noteiktajiem 32 % līdz 2030. gadam.
2023. gada septembrī Parlaments nobalsoja par vienošanos, kas panākta ar Padomi. Tajā noteikts jauns mērķis līdz 2030. gadam energoresursu īpatsvaru paaugstināt līdz 42,5 % un aicinājums ES valstīm sasniegt 45 %. Komisijas , ar ko tā nāca klajā 2022. gada maijā, ir uzsvērta vajadzība paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un pakāpeniski pārtraukt enerģijas importu no Krievijas, līdz 2030. gadam palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, rūpniecībā, ēku nozarē un transporta nozarē līdz 45 %.
Jaunie tiesību akti paātrina jaunu vai pielāgotu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju, tostarp saules paneļu un vēja ģeneratoru, apstiprināšanas procesu.
Uzzini vairāk par tiesību aktu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un Eiropas Zaļo kursu.
Atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana dažādās nozarēs Eiropas Savienībā
21,8%
Atjaunīgo resursu īpatsvars ES enerģijas patēriņā 2021. gadā. Ir pārsniegts 2020. gadam izvirzītais mērķis (20 %), šo īpatsvaru vairāk nekā divkāršojot kopš 2004. gada, kad tas bija 9.6%.
Mērķi tika atjaunināti arī šajās nozarēs:
- ēku nozare – 49 % no patērētās enerģijas 2030. gadā jābūt no atjaunīgajiem energoresursiem,
- ūԾī – jauns atjaunīgo energoresursu īpatsvara ikgadējais pieaugums par 1,6 %
Nolīgumā ir ņemtas vērā Parlamenta prasības noteikt indikatīvu mērķi ES dalībvalstīm - līdz 2030. gadam inovatīvām atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijām jāsastāda vismaz 5 % no jaunās uzstādītās atjaunojamo energoresursu enerģijas jaudas. Tajā iekļauta arī prasība dalībvalstīm izveidot sadarbības sistēmu pārrobežu enerģētikas projektu jomā.
Nolīgums ņem vērā arī Parlamenta aicinājumu noteikt stingrākus kritērijus biomasas izmantošanai, lai samazinātu risku, ka tiks finansēta neilgtspējīga prakse, un novērstu negatīvu ietekmi uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.
Lai jaunā atjaunojamās enerģijas direktīva stātos spēkā, Padomei nolīgums ir oficiāli jāpieņem.
Atjaunīgo energoresursu mērķi valstu līmenī
Tabulā parādīts, kā .
No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars (% no enerģijas bruto galapatēriņa)
|
2016 |
Mērķis 2020. gadam |
Faktiskie 2020. gada rādītāji |
|
|
Zviedrija |
53,8 |
49 |
60,1 |
|
Somija |
38,7 |
38 |
43,8 |
|
Latvija |
37,2 |
40 |
42,1 |
|
Austrija |
33,5 |
34 |
36,5 |
|
ԾᲹ |
32,2 |
30 |
31,6 |
|
Igaunija |
28,8 |
25 |
30,2 |
|
ʴǰٳܲ |
28,5 |
31 |
34 |
|
ǰپᲹ |
28,3 |
20 |
31 |
|
Lietuva |
25,6 |
23 |
26,8 |
|
ܳԾᲹ |
25 |
24 |
24,5 |
|
DZŧԾᲹ |
21,3 |
25 |
25 |
|
ܱᲹ |
18,8 |
16 |
23,3 |
|
Ჹ |
17,4 |
17 |
20,4 |
|
ԾᲹ |
17,3 |
20 |
21,2 |
|
Vidējais ES |
17 |
20 |
22 |
|
Francija |
16 |
23 |
19,1 |
|
ҰķᲹ |
15,2 |
18 |
21,7 |
|
ČᲹ |
14,9 |
13 |
17,3 |
|
峦Ჹ |
14,8 |
18 |
19,3 |
|
ԲᲹ |
14,2 |
13 |
13,9 |
|
DZ쾱Ჹ |
12 |
14 |
17,3 |
|
Polija |
11,3 |
15 |
16,1 |
|
ĪᲹ |
9,5 |
16 |
16,2 |
|
Kipra |
9,3 |
13 |
16,9 |
|
ļģᲹ |
8,7 |
13 |
13 |
|
Malta |
6 |
10 |
10,7 |
|
īԻ |
6 |
14 |
14 |
|
īԻ |
5,4 |
11 |
11,7 |
Avots:
Vairāk par to, kā ES veicina atjaunīgās enerģijas izmantošanu
-
Atjaunīgais ūdeņradis — kādi ir ieguvumi ES?
-
Eiropas Parlaments atbalsta pārskatīt Eiropas enerģētikas infrastruktūras pamatnostādnes
-
Sociālais klimata fonds: Parlamenta idejas taisnīgai enerģētikas pārkārtošanai
Šis raksts pirmo reizi ir publicēts 2017. gada novembrī. Tas ir būtiski pārstrādāts, lai atspoguļotu jaunākās norises atjaunīgo energoresursu jomā ES.
