ZIŅOJUMSpar pieprasījumu atcelt Maciej Wąsik ܲԾپ
20.3.2025-()
Juridiskā komiteja
Referents: Mario Furore
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pieprasījumu atcelt Maciej Wąsik ܲԾپ
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Polijas Republikas ģenerālprokurora 2024.gada 29.jūlija pieprasījumu atcelt Maciej Wąsik ܲԾپ, ar kuru tika nosūtīts Varšavas reģionālās prokuratūras iesniegtais pieprasījums saistībā ar kriminālvajāšanu, kas uzsākta pret MaciejWąsik, un par kuru paziņots 2024.gada 16.septembra plenārsēdē,
–ŧ Maciej Wąsik uzklausīšanas 2025.gada 18.janvārī saskaņā ar Reglamenta 9.panta 6.punktu un ņemot vērā viņa iesniegtos dokumentus,
–ņemot vērā Protokola (Nr.7) par privilēģijām un ܲԾپ Eiropas Savienībā 8.un 9.pantu, kā arī 1976.gada 20.septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6.panta 2.punktu,
–ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008.gada 21.oktobra, 2010.gada 19.marta, 2011.gada 6.septembra, 2013.gada 17.janvāra, 2019.gada 19.decembra un 2023.gada 5.jūlija spriedumu[1],
–ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105.panta 2. un 5.punktu,
–ņemot vērā Reglamenta 5.panta 2.punktu, 6.panta 1.punktu un 9.pantu,
–ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A10-0031/2025),
A.tā kā Polijas ģenerālprokurors ar 2024.gada 29.jūlija vēstuli nosūtīja Varšavas Reģionālās prokuratūras pieprasījumu atcelt MaciejWąsik ܲԾپ saistībā ar inkriminētajiem nodarījumiem, kas paredzēti Polijas Kriminālkodeksa 244.pantā saistībā ar minētā kodeksa 12. pantu;
B.tā kā pieprasījumā ir norādīts uz aizdomām par to, ka Maciej Wąsik 2023.gada 21. un 28.decembrī Varšavā ar iepriekšēju nodomu un ar īsu starplaiku ir pārkāpis piecu gadu aizliegumu ieņemt publisku amatu, kas tika noteikts ar galīgu un izpildāmu spriedumu, kuru 2023. gada 20. decembrī pasludināja Varšavas apgabaltiesa, ciktāl MaciejWąsik pildīja Polijas Republikas Sejma (Polijas parlamenta apakšpalātas) deputāta pienākumus, piedaloties Polijas Republikas Sejma sesijā, kas notika 2023. gada 21.decembrī, tostarp piedaloties balsošanā un piedaloties sanāksmē, ko 2023.gada 28.decembrī rīkoja Sejma Administrācija un Iekšlietu komiteja; tā kā inkriminētās darbības ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar Polijas Kriminālkodeksa 244. pantu saistībā ar minētā kodeksa 12. pantu;
C.tā kā iepriekš minētās apsūdzības pret MaciejWąsik tika izvirzītas 2024.gada 18.aprīlī; tā kā Maciej Wąsik tika ievēlēts Eiropas Parlamentā 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās; tā kā Maciej Wąsik inkriminētā nodarījuma izdarīšanas laikā nebija Eiropas Parlamenta deputāts;
D.tā kā inkriminētais nodarījums un tam sekojošais pieprasījums atcelt Maciej Wąsik ܲԾپ nav saistīti nedz ar viedokli, ko viņš kā Eiropas Parlamenta deputāts ir paudis, nedz balsojumu, ko viņš veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola (Nr.7) par privilēģijām un ܲԾپ Eiropas Savienībā 8.pantu;
E.tā kā saskaņā ar Protokola (Nr.7) par privilēģijām un ܲԾپ Eiropas Savienībā 9.panta a)punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;
F.tā kā saskaņā ar Polijas Konstitūcijas 105.panta 2.un 5.punktu, sākot no vēlēšanu rezultātu pasludināšanas dienas un līdz attiecīgā deputāta mandāta termiņa beigām, viņu bez Polijas Republikas Sejma piekrišanas pie kriminālatbildības nesauc un bez minētās piekrišanas nedz aiztur, nedz apcietina, izņemot gadījumus, kuros viņš tiek pieķerts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un kuros viņa aizturēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu procesuālo darbību pienācīgu veikšanu;
G.tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;
H.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5.panta 2.punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;
I.tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, par faktiskiem apstākļiem, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu attiecīgā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai;
J.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto[2],
1.nolemj atcelt Maciej Wąsik ܲԾپ;
2.uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajām iestādēm un Maciej Wąsik.
PIELIKUMS. VIENĪBAS VAI PERSONAS,NO KURĀM REFERENTS IR SAŅĒMIS PIENESUMU
Referents, pilnībā uzņemoties visu atbildību, apliecina, ka viņš nav saņēmis nekādu pienesumu no vienībām vai personām, kas būtu jānorāda šajā pielikumā saskaņā ar Reglamenta I pielikuma 8.pantu.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
18.3.2025 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
15 5 1 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Maravillas Abadía Jover, Tobiasz Bocheński, Ton Diepeveen, Mario Furore, Mary Khan, Ilhan Kyuchyuk, Sergey Lagodinsky, Mario Mantovani, Pascale Piera, René Repasi, Krzysztof Śmiszek, Dominik Tarczyński, Adrián Vázquez Lázara, Axel Voss, Marion Walsmann, Michał Wawrykiewicz, Dainius Žalimas |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
David Cormand, Billy Kelleher, Arash Saeidi, Ernő Schaller-Baross, Kosma Złotowski |
|||
Reglamenta 216. panta 7. punktā minētie deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Nacho Sánchez Amor, Angelika Winzig |
-
[1] Tiesas 2008.gada 21.oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010.gada 19.marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011.gada 6.septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013.gada 17.janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019.gada 19.decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115; Vispārējās tiesas 2023.gada 5.jūlija spriedums, Puigdemont i Casamajó u.c./Parlaments, T-272/21/P, ECLI:EU:T:2023:373.
- [2] Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.