ZIŅOJUMSpar Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras
28.2.2019-(2018/2166(ٷ))
Budžeta kontroles komiteja
Referente: Inés Ayala Sender
1.EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējo budžetu[1],
–ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017.finanšu gadu ( – C8-0318/2018)[2],
–ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (),
–ņemot vērā Komisijas 2017.gada ziņojumu par ES budžeta pārvaldību un izpildi (),
–ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017.gadā veiktajām iekšējām revīzijām () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2018)0429),
–ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2017.finanšu gadā un iestāžu atbildes[3], kā arī tās īpašos ziņojumus,
–ņemot vērā deklarāciju[4] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017.finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05824/2019 – C8-0053/2019),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.1605/2002 atcelšanu[5] un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012[6], un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262.pantu,
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
A.tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17.panta 1.punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317.pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1.sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;
2.izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras, kā arī ...rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi[7];
3.uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
2.EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējo budžetu[8],
–ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017.finanšu gadu ( – C8-0318/2018)[9],
–ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2017.finanšu gada galīgos pārskatus[10],
–ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots,
–ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017.gadā veiktajām iekšējām revīzijām () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2018)0429),
–ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2017.finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi[11],
–ņemot vērā deklarāciju[12] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017.finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05826/2019 – C8-0054/2019),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.1605/2002 atcelšanu[13] un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012[14], un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2002.gada 19.decembra Regulu (EK) Nr.58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[15], un jo īpaši tās 14.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Komisijas 2004.gada 21.septembra Regulu (EK) Nr.1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr.58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[16], un jo īpaši tās 66.panta pirmo un otro daļu,
–ņemot vērā Komisijas 2013.gada 18.decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK[17],
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
A.tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17.panta 1.punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317.pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1.sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildi;
2.izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras, kā arī ...rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi[18];
3.uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
3.EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējo budžetu[19],
–ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017.finanšu gadu ( – C8-0318/2018)[20],
–ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2017.finanšu gadu[21],
–ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots,
–ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017.gadā veiktajām iekšējām revīzijām () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2018)0429),
–ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2017.finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi[22],
–ņemot vērā deklarāciju[23] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017.finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05826/2019 – C8-0054/2019),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.1605/2002 atcelšanu[24] un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012[25], un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2002.gada 19.decembra Regulu (EK) Nr.58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[26], un jo īpaši tās 14.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Komisijas 2004.gada 21.septembra Regulu (EK) Nr.1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr.58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[27], un jo īpaši tās 66.panta pirmo un otro daļu,
–ņemot vērā Komisijas 2013.gada 17.decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK[28],
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
A.tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17.panta 1.punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317.pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1.sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildi;
2.izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras, kā arī ...rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi[29];
3.uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
4.EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējo budžetu[30],
–ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017.finanšu gadu ( – C8-0318/2018)[31],
–ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2017.finanšu gadu[32],
–ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots,
–ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017.gadā veiktajām iekšējām revīzijām () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2018)0429),
–ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2017.finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi[33],
–ņemot vērā deklarāciju[34] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017.finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05826/2019 – C8-0054/2019),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.1605/2002 atcelšanu[35] un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012[36], un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2002.gada 19.decembra Regulu (EK) Nr.58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[37], un jo īpaši tās 14.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Komisijas 2004.gada 21.septembra Regulu (EK) Nr.1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr.58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[38], un jo īpaši tās 66.panta pirmo un otro daļu,
–ņemot vērā Komisijas 2013.gada 17.decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK[39],
–ņemot vērā Komisijas 2014.gada 17.decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru[40],
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
A.tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17.panta 1.punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317.pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1.sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildi;
2.izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras, kā arī ...rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi[41];
3.uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
5.EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas ŧٲԾīs padomes izpildaģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējo budžetu[42],
–ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017.finanšu gadu ( – C8-0318/2018)[43],
–ņemot vērā Eiropas ŧٲԾīs padomes izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2017.finanšu gadu[44],
–ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots,
–ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017.gadā veiktajām iekšējām revīzijām () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2018)0429),
–ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas ŧٲԾīs padomes izpildaģentūras 2017.finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi[45],
–ņemot vērā deklarāciju[46] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017.finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05826/2019 – C8-0054/2019),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.1605/2002 atcelšanu[47] un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012[48], un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2002.gada 19.decembra Regulu (EK) Nr.58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[49], un jo īpaši tās 14.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Komisijas 2004.gada 21.septembra Regulu (EK) Nr.1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr.58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[50], un jo īpaši tās 66.panta pirmo un otro daļu,
–ņemot vērā Komisijas 2013.gada 17.decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas ŧٲԾīs padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK[51],
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
A.tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17.panta 1.punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317.pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1.sniedz Eiropas ŧٲԾīs padomes izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildi;
2.izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras, kā arī ...rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi[52];
3.uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas ŧٲԾīs padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
6.EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par ŧٲԾīs izpildaģentūras 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējo budžetu[53],
–ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017.finanšu gadu ( – C8-0318/2018)[54],
–ņemot vērā ŧٲԾīs izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2017.finanšu gadu[55],
–ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots,
–ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017.gadā veiktajām iekšējām revīzijām () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2018)0429),
–ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par ŧٲԾīs izpildaģentūras 2017.finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi[56]
–ņemot vērā deklarāciju[57] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017.finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05826/2019 – C8-0054/2019),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.1605/2002 atcelšanu[58] un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012[59], un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2002.gada 19.decembra Regulu (EK) Nr.58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[60], un jo īpaši tās 14.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Komisijas 2004.gada 21.septembra Regulu (EK) Nr.1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr.58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[61], un jo īpaši tās 66.panta pirmo un otro daļu,
–ņemot vērā Komisijas 2013.gada 13.decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES, ar ko izveido ŧٲԾīs izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK[62],
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
A.tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17.panta 1.punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317.pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1.sniedz ŧٲԾīs izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildi;
2.izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras, kā arī ...rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi[63];
3.uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt ŧٲԾīs izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
7.EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējo budžetu[64],
–ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017.finanšu gadu ( – C8-0318/2018)[65],
–ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2017.finanšu gadu[66],
–ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots,
–ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017.gadā veiktajām iekšējām revīzijām () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2018)0429),
–ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2017.finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi[67],
–ņemot vērā deklarāciju[68] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017.finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05826/2019 – C8-0054/2019),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.1605/2002 atcelšanu[69] un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012[70], un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2002.gada 19.decembra Regulu (EK) Nr.58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[71], un jo īpaši tās 14.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Komisijas 2004.gada 21.septembra Regulu (EK) Nr.1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr.58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[72], un jo īpaši tās 66.panta pirmo un otro daļu,
–ņemot vērā Komisijas 2013.gada 23.decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK[73],
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
A.tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17.panta 1.punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317.pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,
1.sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2017.finanšu gada budžeta izpildi;
2.izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras, kā arī ...rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi[74];
3.uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
8.EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējo budžetu[75],
–ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017.finanšu gadu ( – C8-0318/2018)[76],
–ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots,
–ņemot vērā Komisijas 2017.gada ziņojumu par ES budžeta pārvaldību un izpildi (),
–ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017.gadā veiktajām iekšējām revīzijām () un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2018)0429),
–ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2017.finanšu gadā un iestāžu atbildes[77], kā arī tās īpašos ziņojumus,
–ņemot vērā deklarāciju[78] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017.finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05824/2019 – C8-0053/2019),
–ņemot vērā Padomes 2019.gada12.februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2017.finanšu gada budžeta izpildi (05826/2019 – C8-0054/2019),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.1605/2002 atcelšanu[79] un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012[80], un jo īpaši tās 69., 260., 261. un 262.pantu,
–ņemot vērā Padomes 2002.gada 19.decembra Regulu (EK) Nr.58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[81], un jo īpaši tās 14.panta 2. un 3.punktu,
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
1.apstiprina Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;
2.izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras, kā arī ...rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2017.finanšu gada budžeta izpildi[82];
3.uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
9.EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,
–ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2017.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,
–ņemot vērā Reglamenta 93.pantu un IVpielikumu,
–ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),
A.tā kā Savienības budžetam, lai gan tas veido tikai 1% no Savienības nacionālā kopienākuma, ir nozīmīga loma Savienības politikas mērķu sasniegšanā;
Btā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, vai līdzekļi ir tikuši izlietoti pareizi un vai ir sasniegti politikas mērķi,
2017.gada budžeta izpilde un sasniegtie rezultāti
1.norāda, ka 2017.gads bija ceturtais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) īstenošanas gads un ka Savienības 2017.gada budžeta apjoms bija 159,8miljardi EUR, ieskaitot sešus budžeta grozījumus, un tas tika sadalīts šādām jomām:
a)75,4miljardi EUR gudrai un iekļaujošai izaugsmei;
b)58,6miljardi EUR Eiropas lauksaimniecības nozares atbalstam;
c)4,3miljardi EUR Savienības ārējo robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes un neatbilstīgas migrācijas problēmas risināšanai;
d)10,7miljardi EUR darbībām ārpus Savienības;
e)9,4miljardi EUR Savienības iestāžu administrācijai;
2.uzsver, ka Savienības budžets atbalsta Savienības politikas īstenošanu un tās prioritāšu un mērķu sasniegšanu, papildinot dalībvalstu šiem pašiem nolūkiem paredzētos resursus; šajā sakarībā norāda uz šādiem sasniegtajiem rezultātiem:
a)2017.gadā pamatprogramma “Apvārsnis2020” nodrošināja 8,5miljardu EUR lielu finansējumu, kas piesaistīja papildu tiešās investīcijas, sasniedzot 10,6miljardu EUR lielu finansējumu un finansējot 5000projektu;
b)līdz 2017.gada beigām Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME) bija 25valstīs nodrošinājusi finansējumu vairāk nekā 275000mazo un vidējo uzņēmumu (no kuriem 50% bija jaunuzņēmumi), kuriem pretējā gadījumā būtu grūtības iegūt privātu finansējumu augstā riska profila dēļ;
c)attiecībā uz programmu sasniegumiem, par kuriem dalībvalstis bija ziņojušas līdz 2016.gada beigām, Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros īstenotie projekti jau ir nodrošinājuši šādus rezultātus:
–sniegts atbalsts 84579uzņēmumiem, no kuriem vairāk nekā 36000 saņēma atbalstu no finanšu instrumentiem;
–radītas 10300 darbvietas, kā arī nodarbināti 636 jauni pētnieki;
–41800 mājsaimniecību uzlabota enerģijas patēriņa klasifikācija un sabiedriskajām ēkām ikgadējais primārās enerģijas patēriņš samazināts par 14,9miljoniem kWh gadā;
–2,7miljoni cilvēku guvuši labumu no uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem; vēl 156000 cilvēku nodrošināta uzlabota ūdensapgāde un 73000cilvēku nodrošināta uzlabota notekūdeņu attīrīšana;
–vēl vienam miljonam mājsaimniecību nodrošināta piekļuve platjoslai;
d)līdz 2016.gada beigām lauku attīstības programmas bija sekmējušas gandrīz 45000 lauku saimniecību pārstrukturēšanu un modernizāciju;
e)2017.gadā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) atbalstīja vairāk nekā 7000papildu vietu izveidošanu uzņemšanas centros; arī nepavadītiem nepilngadīgajiem, īpaši neaizsargātai migrantu grupai, pielāgoto vietu skaits tika palielināts no tikai 183vietām 2014.gadā līdz 17070vietām 2017.gadā; līdz 2017.gada beigām 1432612trešo valstu valstspiederīgie bija saņēmuši integrācijas palīdzību;
f)ES sniedza humāno palīdzību 80dažādās valstīs vairāk nekā 2,2miljardu EUR apmērā; ES humānās palīdzības finansējums vairāk nekā 50valstīs atbalstīja izglītības nodrošināšanu vairāk nekā 4,7miljoniem ārkārtas situācijās nokļuvušu bērnu;
Revīzijas palātas ticamības deklarācija
3.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Eiropas Savienības 2017.gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007.gada, un Revīzijas palātas secinājumu, ka 2017.gada pārskatiem pamatā esošie ieņēmumi ir likumīgi un pareizi visos būtiskajos aspektos;
4.konstatē, ka attiecībā uz 2017.gadu Revīzijas palāta otro gadu pēc kārtas ir sniegusi atzinumu ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, un tas nozīmē, ka Revīzijas palāta uzskata, ka ievērojamā daļā revidēto 2017.gada izdevumu nav konstatēts būtisks kļūdu līmenis un ka neatbilstību līmenis ES tēriņos ir turpinājis mazināties;
5.atzinīgi vērtē pozitīvo tendenci, ka Revīzijas palātas konstatētais iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos pēdējos gados arvien samazinās— 2017.gadā tas sasniedza līdz šim zemāko līmeni, proti, 2,4%, kas gan diemžēl joprojām pārsniedz 2% slieksni, taču salīdzinājumā ar 2007.finanšu gadu, kad Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos bija 6,9%, tas ir samazinājies gandrīz par divām trešdaļām; tomēr norāda, ka maksājumos joprojām tiek pieļautas kļūdas, jo kontroles un uzraudzības sistēma ir tikai daļēji efektīva;
6.norāda, ka gadījumos, kad maksājumi tikuši veikti, pamatojoties uz izmaksu atlīdzināšanas principu (ES atlīdzina attiecināmās izmaksas par atbalsttiesīgām darbībām), Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 3,7% (2016.gadā— 4,8%), savukārt situācijās, kad tie tikuši veikti, pamatojoties uz maksājumtiesībām (maksājumus veic, ja izpildīti konkrēti nosacījumi), kļūdu līmenis bija zem 2% būtiskuma sliekšņa;
7.norāda, ka Revīzijas palāta kopumā revidēja darījumus 100,2miljarduEUR vērtībā, kas ir mazāk nekā divas trešdaļas no 2017.gada kopējā budžeta, un ka lielāko daļu no revidētās kopas (57%) veido kategorija “Dabas resursi”, savukārt atšķirībā no iepriekšējiem gadiem kategorijas “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” īpatsvars ir salīdzinoši neliels (aptuveni 8%);
8.pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav pārbaudījusi kļūdu līmeni 3.izdevumu kategorijas “Drošība un pilsonība” un 4.izdevumu kategorijas “Globālā Eiropa” izdevumos; uzskata— kaut gan skaitļi šajās pozīcijās ir salīdzinoši nelieli, tiem ir īpaša politiska nozīme; uzsver, ka reprezentatīva lieluma izlases revīzijai abās minētajās kategorijās ir būtiska nozīme, lai stingri un neatkarīgi izvērtētu finanšu darījumus un lai Eiropas Parlaments varētu labāk uzraudzīt ES līdzekļu izlietojumu, un aicina Revīzijas palātu nākamajos gada pārskatos sniegt datus par maksājumos konstatēto kļūdu līmeni šajās izdevumu kategorijās;
9.norāda, ka Komisija pati ir atzinusi, ka kļūdu īpatsvara rādītāju uzlabošanās 2017.gadā lielā mērā bija saistīta ar rezultātiem jomā “Dabas resursi”[83];
10.mudina Revīzijas palātu turpmākajos pārskatos zivsaimniecības jomā konstatēto kļūdu īpatsvaru uzrādīt atsevišķi no vides, lauku attīstības un veselības jomām, nevis sniegt apvienotus datus; norāda, ka šādas datu apvienošanas dēļ nav iespējams konstatēt kļūdu īpatsvaru attiecībā uz zivsaimniecības politiku; norāda, ka zivsaimniecības un jūrlietu jautājumi Revīzijas palātas gada pārskatā nav izklāstīti pietiekami detalizēti, un tas apgrūtina finanšu pārvaldības pienācīgu izvērtēšanu šajās jomās; uzskata, ka nākotnē Revīzijas palātas gada pārskatā pārredzamības palielināšanas nolūkā būtu jāsniedz atsevišķs ar DGMARE saistīto datu sadalījums;
11.pauž nožēlu par to, ka jomā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, kurā ietilpst arī transports, Revīzijas palāta nesniedz visaptverošu informāciju par revīzijām, kas veiktas transporta nozarē, jo īpaši attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI);
ņŧܳ
12.norāda, ka 2017.gadā Savienības pašu resursi bija 115,4miljardi EUR un citi ieņēmumi— 17,2 miljardiEUR, un no 2016.gada pārnestais pārpalikums— 6,4miljardiEUR;
13.ar gandarījumu norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka 2017.gada ieņēmumos nebija būtisku kļūdu un ka Revīzijas palātas pārbaudītās ar ieņēmumiem saistītās sistēmas kopumā bija efektīvas, taču dažas tradicionālo pašu resursu (TPR) kontroles bija tikai daļēji efektīvas;
14.ar bažām pieņem zināšanai Revīzijas palātas viedokli, ka ir jāuzlabo Komisijas darbības, kas vērstas uz Savienības ieņēmumu aizsardzību, lai TPR kontekstā novērstu nepilnības saistībā ar pārāk zemas importa vērtības noteikšanas riska pārvaldību, kā arī nepilnības pārbaužu veikšanā par PVN pašu resursiem;
15.pauž nopietnas bažas, ka minētās nepilnības var ietekmēt dalībvalstu iemaksas ESbudžetā; šajā sakarībā aicina Komisiju:
a)uzlabot importa plūsmu uzraudzību, tostarp plašāk izmantot pamatotas un tiesiskas datizraces metodes, lai analizētu neparastus modeļus un tiem pamatā esošos iemeslus, un nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek darītas pieejamas maksājamās TPRsummas;
b)pārskatīt pašreizējo kontroles satvaru un labāk dokumentēt, kā tas tiek piemērots, pārbaudot dalībvalstu veiktos vidējās svērtās likmes aprēķinus, ko dalībvalstis norāda savos PVN pārskatos un ko Komisija izmanto, lai iegūtu saskaņoto PVN bāzi;
16.ar bažām norāda, ka Budžeta ĢD otro gadu pēc kārtas ir formulējis atrunu par Apvienotās Karalistes iekasēto TPR vērtību, jo šī valsts nenodeva ESbudžetā nesamaksātos muitas nodokļus par tekstilizstrādājumu un apavu importu;
17.atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2018.gada 8.martā, reaģējot uz Apvienotās Karalistes muitas krāpšanas gadījumu, uzsāka pārkāpuma procedūru, taču, īpaši ņemot vērā Brexit un to, ka tas padarīs grūtāku jebkuru līdzekļu iekasēšanas procesu, pauž nožēlu, ka Komisijai, lai uzsāktu šo procedūru, bija vajadzīgi vairāk nekā septiņi gadi pēc tam, kad tā 2011.gadā bija prasījusi Apvienotajai Karalistei noteikt riska profilus pārāk zemu novērtētam tekstilizstrādājumu un apavu importam no Ķīnas; norāda, ka līdzīgi krāpšanas tīkli darbojas arī citās dalībvalstīs un kopš 2015.gada šādā veidā notikusi izvairīšanās no muitas nodokļiem vismaz 2,5miljardu EUR apmērā; aicina Komisiju nākotnē nevilcinoties un bez liekas kavēšanās pievērsties šādiem gadījumiem; atkārtoti apstiprina, ka ir nepārprotami vajadzīga ciešāka sadarbība starp dalībvalstu muitas dienestiem, lai novērstu kaitējumu ES un valstu budžetiem un ES produktu standartiem; prasa Komisijai sniegt informāciju par to, kādi produkti nonāk iekšējā tirgū, neievērojot ES produktu standartus;
18.pauž nožēlu par muitas kontroles līmeņa atšķirībām dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot pārbaudes visos ievešanas punktos muitas savienībā, un aicina dalībvalstis nodrošināt saskaņotu, vienotu un efektīvu robežkontroles sistēmas īstenošanu, kas attur no atšķirīgām praksēm dalībvalstīs, lai mazinātu pastāvošo nepilnību skaitu muitas kontroles sistēmās; aicina Komisiju šajā sakarībā izskatīt dažādās muitas kontroles prakses Eiropas Savienībā un to ietekmi uz tirdzniecības plūsmu novirzīšanu, īpašu uzmanību pievēršot ES muitas praksei pie ārējām robežām, un izstrādāt atsauces analīzi un informāciju par dalībvalstīs izmantotajām muitas operācijām un procedūrām;
Budžeta un finanšu pārvaldība
19.norāda, ka 2017.gadā tika īstenoti 99,3% no saistībām pieejamās summas (158,7miljardiEUR), bet uzsver, ka veiktie maksājumi veidoja tikai 124,7miljardusEUR, proti, ievērojami mazāk, nekā paredzēts budžetā, un mazāk nekā 2007.–2013.gada daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda attiecīgajā gadā, un tas galvenokārt skaidrojams gan ar to, ka attiecībā uz 2014.–2020.gada Eiropas strukturālo un investīciju fondu (“ESI fondi”) daudzgadu programmām dalībvalstis iesniedza mazāk pieprasījumu, nekā bija plānots, gan arī ar DFS un nozaru tiesību aktu vēlīno pieņemšanu; norāda, ka tas varētu radīt turpmākus budžeta izpildes riskus, ja plānošanas perioda beigās būs liels daudzums nokavēto maksājumu; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm maksimālu atbalstu, lai uzlabotu to apguves rādītājus;
20.pauž dziļas bažas par to, ka 2017.gadā augstais saistību apmērs apvienojumā ar zemo maksājumu apmēru palielināja nenokārtotās budžeta saistības līdz jaunam rekordlielumam— 267,3miljardiemEUR (2016.gadā— 238,8miljardiEUR) un ka saskaņā ar Revīzijas palātas prognozēm šī summa pašreizējās DFS beigās būs vēl lielāka, kas var ievērojami palielināt maksājumu apropriāciju nepietiekamības risku, kā arī risku, ka spiedīgos apstākļos, kad līdzekļi ātri jāapgūst, lai nezaudētu Savienības finansējumu, varētu tikt pieļautas kļūdas; uzsver, ka ES budžetā nav atļauts budžeta deficīts un ka neizpildīto maksājumu uzkrāšanās arvien lielākā apmērā faktiski ir finansiāls parāds;
21.aicina Komisiju nākt klajā ar padziļinātu analīzi par to, kāpēc dažos reģionos joprojām ir zems līdzekļu apguves līmenis, un izvērtēt konkrētus veidus, kā novērst strukturālās problēmas, kas ir pamatā šai nelīdzsvarotībai; aicina Komisiju palielināt tehnisko palīdzību uz vietas, lai uzlabotu līdzekļu apguves spēju dalībvalstīs, kuras saskaras ar grūtībām šajā jomā;
22.atgādina, ka Revīzijas palāta bija ziņojusi, ka vēl nav atrisināts jautājums par to, vai īpašie instrumenti būtu jāieskaita maksājumu apropriāciju maksimālajā apjomā; uzskata, ka tas varētu radīt papildu risku attiecībā uz neizpildītu maksājumu uzkrāšanos;
23.aicina Komisiju uzlabot maksājumu prognožu precizitāti un likt lietā iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, lai novērstu neizpildīto maksājumu uzkrāšanos un nepieļautu, ka tie negatīvi ietekmē nākamo DFS, un iesniegt rīcības plānu par neizpildīto maksājumu apmēra samazināšanu 2021.–2027.gada daudzgadu finanšu shēmā;
24.ar dziļām bažām uzsver, ka ir pieaudzis Savienības budžeta vispārējais finanšu risks, kas nozīmē, ka nākotnē, ņemot vērā ievērojamās ilgtermiņa saistības, garantijas un juridiskās saistības, būs vajadzīga rūpīga pārvaldība; tādēļ aicina Komisiju, lai tā, nākot klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, kuros cita starpā ir paredzēts izveidot vai pievienot ievērojama apmēra iespējamās saistības, kopā ar šiem priekšlikumiem iesniegt pārskatu par visu no budžeta atbalstīto iespējamo saistību kopējo vērtību, kā arī analīzi par spriedzes testu scenārijiem un to iespējamo ietekmi uz budžetu;
25.atkārtoti pieprasa turpmākajos Savienības budžetos iekļaut tūrismam veltītu budžeta pozīciju, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu tūrisma darbību atbalstam;
DALĪTA PĀRVALDĪBA
26.norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ir gūti panākumi attiecībā uz kļūdu īpatsvara samazināšanu izdevumu jomās “Dabas resursi” (2,4%) un “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” (3%), kas ir Komisijas un dalībvalstu dalītā pārvaldībā;
27.norāda, ka 2017.gadā Revīzijas palāta kategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” revidēja mazāk izdevumu nekā iepriekšējā gadā, attiecīgo maksājumu kopējai vērtībai veidojot 8miljardus EUR;
28.norāda, ka lielāko daļu 2017.gadam aplēstajā kļūdu līmenī— līdzīgi kā 2016.gadā— veido attiecināmības kļūdas (t.i., izmaksu deklarācijās iekļautas neattiecināmas izmaksas, agrovides/klimata saistību neievērošana un neattiecināmi projekti, darbības vai atbalsta saņēmēji);
29.ņem vērā, ka lauksaimniecības nozarē atbalsta saņēmēju saņemtās summas ir salīdzinoši nelielas salīdzinājumā ar citiem Savienības projektiem un tādēļ administratīvais slogs, lai pierādītu pareizu naudas izlietojumu, proporcionāli ir lielāks;
30.norāda uz nesen veiktu Komisijas pētījumu, kurā konstatēts, ka laikposmā no 2014.līdz 2017.gadam vairums ESI fondu vadošo iestāžu izmantoja vienkāršoto izmaksu iespējas (64% Eiropas ܰԾīs fonda lauku attīstībai (ELFLA) lauku attīstības programmās, 73% ERAF/KF darbības programmās un 95% Eiropas Sociālā Fonda (ESF) darbības programmās); raugoties uz projektiem, to projektu daudzums, kuros izmantotas vienkāršoto izmaksu iespējas, ELFLA gadījumā ir 19%, ESF— 65%, ERAF— 50% un KF— 25%; uzskata, ka vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana varētu palīdzēt samazināt attiecināmības kļūdas;
31.uzsver, ka nākotnē ir jāturpina vienkāršot Savienības likumdošanu un mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem un citiem atbalsta saņēmējiem;
32.norāda, ka nākotnes perspektīvā būtiska nozīme ir piekļuvei datiem un labai uzraudzībai, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, ņemot vērā to, ka lauksaimniecības ilgtermiņa ražīguma pamatā ir noteikti dabas resursi, piemēram, augsne un bioloģiskā daudzveidība;
33.konstatē, ka 2017.gadā Revīzijas palāta atklāja ļoti maz kļūdu publiskajā iepirkumā, proti, mazāk nekā 1% (salīdzinājumā ar 2016.gadā konstatētajiem 18%), taču norāda, ka iemesls tam varētu būt salīdzinoši zemais apstiprināto izdevumu līmenis ERAF un KF, kur tendence pieļaut kļūdas publiskā iepirkuma jomā bijusi raksturīgāka; aicina Komisiju un dalībvalstis nezaudēt modrību un turpināt pastiprināti uzmanīt publiskā iepirkuma noteikumu pareizu īstenošanu;
34.uzskata, ka ir vēl vairāk jāprecizē iepirkuma procedūras un attiecības ar pretendentiem dalībvalstīs, jo konkursa procedūras var būt pārtapušas puslīdz tiesiskās procedūrās, kas nepieļauj godīgu konkurenci un, iespējams, pieļauj krāpšanu; atzinīgi vērtē Komisijas veikto pētījumu par situācijām, kad piesakās tikai viens pretendents, un gaida tā rezultātus; ar bažām norāda uz publiskā iepirkuma procedūras nepilnībām Ungārijā un Slovākijā;
35.tomēr vērš uzmanību uz Komisijas dienestu formulētajām atrunām ierasto ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru gaitā, kā arī uz to, ka katras dalībvalsts sniegums, izmantojot daudzveidīgos ES līdzekļus, ir atšķirīgs un ka vienmēr ir jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi; šajā sakarībā norāda, ka attiecībā uz 2017.gadu atrunas formulēja:
-DG AGRI attiecībā uz AT, BE, BG, HR, CZ, DK, FI, FR, DE, HU, IT, PT, RO, SK, SI, ES, SE, UK;
-DG MARE attiecībā uz BG, CZ, IT, NL, RO;
-DG REGIO attiecībā uz BG, HR, CZ, ET, FI, FR, DE, HU, IT, LV, PL, RO, SK, SI, SE, UK;
-DG EMPL attiecībā uz AT, CZ, FR, DE, HU, IT, PL, RO, SK, UK
-DG HOME attiecībā uz FI, DE, GR, UK;
36.šajā ziņā norāda— lai gan 2017.gadā Komisijas dienesti nav formulējuši atrunas attiecībā uz IE, LUX, M, CY, LT, tomēr 2016.gadā DG AGRI tās formulēja attiecībā uz IE, LT, M, CY, savukārt DG EMPL— attiecībā uz CY un DG REGIO— attiecībā uz IE;
37.atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti, īstenojot Grieķijas 181prioritāro projektu:
a) par 119projektiem, kuru izdevumi ir 7,1miljards EUR, ir ziņots, ka tie ir pabeigti;
b)17projektus, kuru izdevumi ir 0,5miljardi EUR, plānots pabeigt līdz 2019.gada martam ar valsts līdzekļiem (tiek lēsts, ka nepieciešami papildu 0,53miljardiEUR);
c)24 projekti (0,8miljardi EUR) ir pārnesti uz 2014.–2020.gadu, un tiek lēsts, ka tiem būs vajadzīgs finansējums vēl 1,1miljarda EUR apmērā;
d)21iecere ar aplēsto budžetu 1,1miljarda EUR apmērā ir atcelta;
uzskata, ka veids, kā Komisija atbalstīja Grieķiju, lai tā īstenotu un pabeigtu Savienības projektus, ir uzskatāms par veiksmes stāstu;
38.ar dziļu nožēlu konstatē, ka, neraugoties uz vairākkārtējiem Eiropas Parlamenta brīdinājumiem, Komisija reaģēja uz Čehijas premjerministra interešu konfliktu tikai pēc tam, kad Čehijas “Transparency International” 2018.gada jūnijā iesniedza sūdzību pret premjerministru; pauž dziļas bažas par to, ka ES juridiskā dokumentā, kas datēts ar 2018.gada 19.novembri, ir norādīts, ka Čehijas premjerministra situācija ir uzskatāma par interešu konfliktu, jo viņš varēja ietekmēt lēmumus par Savienības līdzekļu izmantošanu, kurus saņēmuši ar viņu saistītie uzņēmumi[84];
39.šajā sakarībā aicina Komisiju pilnībā izmeklēt Čehijas premjerministra interešu konfliktu, kā prasīts Eiropas Parlamenta 2018.gada decembra rezolūcijā, kā arī izmeklēt viņa kā plašsaziņas līdzekļu īpašnieka situāciju un izdarīt secinājumus no šīs lietas;
40.atgādina, ka Komisijas dienesti bija lūguši valsts iestādi, kas atbild par ES līdzekļu koordinēšanu (proti, Reģionālās attīstības ministriju), sniegt nepieciešamo informāciju[85] par premjerministra pārvaldītājsabiedrībai piederošo uzņēmumu finansēšanu;
41.atzinīgi vērtē to, ka Čehijas Reģionālās attīstības ministrija ir ievākusi pieprasīto informāciju no attiecīgajām vadošajām iestādēm un nosūtījusi to Komisijai; vēlas zināt, kā Komisija ir iecerējusi rīkoties, ņemot vērā tās nesen veikto situācijas tiesisko izvērtējumu;
42.atgādina, ka Eiropas Parlaments pagājušajā gadā aicināja Komisiju paātrināt 2016.gada 8.janvārī uzsākto atbilstīguma noskaidrošanas procedūru, lai gūtu detalizētu un precīzu informāciju par interešu konflikta risku, kas saistīts ar Čehijas Valsts lauksaimniecības intervences fondu;
Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija
Veiksmes stāsti
43.norāda uz panākumiem projektu atlasē un konstatē, ka līdz 2018.gada janvārim ERAF, KF, ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalstam bija atlasīti 673800 projekti, kuru vērtība veido 260miljardusEUR jeb 54% no 2014.–2020.gadam pieejamā kopējā finansējuma; norāda, ka 2018.gada beigās projektu atlases rādītājs bija sasniedzis 70% no kopējā pieejamā finansējuma un līdzinājās atlases līmenim tajā pašā brīdī iepriekšējā periodā;
44.atzinīgi vērtē to, ka no MVU atbalstam veltītajiem 450000 projektiem, kuri tika atlasīti līdz 2016.gada beigām, 84500 projekti jau ir pabeigti, tādējādi nodrošinot ieguldījumu uzņēmumu produktivitātē un konkurētspējā;
45.atzinīgi vērtē arī to, ka līdz 2017.gada beigām uz vietas bija izraudzīti aptuveni 5500projekti savienota digitālā vienotā tirgus izveides atbalstam, kopējiem ieguldījumiem veidojot 9,1miljarduEUR;
46.ar gandarījumu konstatē, ka energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā līdz 2016.gada beigām bija papildus radīts vairāk nekā 2000MW atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas un siltumnīcefekta gāzu emisijas bija samazinātas par gandrīz 3miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta; tomēr uzsver, ka ir jādara vēl vairāk, lai sasniegtu 2015.gada Parīzes klimata nolīguma mērķus;
47.norāda, ka līdz 2017.gada beigām bija izpildīti 99% rīcības plānu, kas saistīti ar Գٱ nosacījumiem attiecībā uz ESF, KF un ERAF;
48.attiecībā uz struktūrfondiem īpaši atzinīgi vērtē Revīzijas palātas veikto revīzijas darbu saistībā ar preventīviem pasākumiem un finanšu korekcijām, ex ante nosacījumiem, izpildes rezervi un līdzekļu apguvi;
49.ar gandarījumu ņem vērā, ka Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD) darbojas tā, ka tiks sasniegts plānotais tiešais iznākums un rezultāti, un ka šis instruments papildina valstu centienus izskaust nabadzību un veicināt sociālo iekļaušanu;
50.norāda, ka Revīzijas palāta, pārbaudot 113pabeigtos projektus izdevumu jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, ir konstatējusi, ka 65% projektu bija izveidota snieguma mērīšanas sistēma, kurā tiešais iznākums un rezultāti bija piesaistīti darbības programmas mērķiem, un tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem; ar bažām norāda, ka 30% projektu nav ne rezultātu rādītāju, ne mērķu un tādēļ nav iespējams novērtēt šo projektu konkrēto ieguldījumu programmas vispārējo mērķu sasniegšanā;
Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi
51.pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta 2017.gadā pārbaudei atlasītajos 217darījumos konstatēja un izteica skaitļos 36kļūdas, kuras dalībvalstu revīzijas iestādes nebija atklājušas, un ka atklāto kļūdu daudzums un ietekme liecina par pastāvīgām nepilnībām attiecībā uz vadošo iestāžu deklarēto izdevumu pareizību; pauž nožēlu arī par Revīzijas palātas konstatētajām nepilnībām dažu revīzijas iestāžu izlases metodēs; aicina Komisiju vēl ciešāk sadarboties ar atsevišķu dalībvalstu vadošajām iestādēm un revīzijas iestādēm, lai atklātu šīs kļūdas, turklāt īpaši pievēršoties biežāk konstatētajām kļūdām;
52.pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2017.gadā Komisija kategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” attiecībā uz 2007.–2013.gada plānošanas periodu un 2014.–2020.gada plānošanas periodu norādīja vismaz 13dažādus kļūdu īpatsvarus, kā rezultātā ziņojumi kļūst neskaidri un mulsinoši un tiek apgrūtināta datu izvērtēšana;
53.norāda, ka attiecībā uz struktūrfondiem dalībvalstu revīzijas iestādes paziņo kļūdu īpatsvarus DGREGIO tikai pēc korekciju atskaitīšanas, un šādi nav iespējams gūt reālu priekšstatu par situāciju ES projektos uz vietas un par 2017.gada kļūdu īpatsvaru faktiskajos maksājumos;
54.pauž bažas par to, ka, kaut gan vidējais līdzekļu apguves līmenis, spriežot pēc Komisijas veiktajiem maksājumiem, ir ievērojami pieaudzis— no 3,7% 2016.gadā līdz 16,4% 2017.gadā, apguve joprojām ir pat zemāka nekā attiecīgajā iepriekšējās DFS gadā, proti, 2010.gadā šis rādītājs bija 22,1%;
55.ar bažām konstatē, ka 2018.gada septembrī joprojām nebija izpildīti 7rīcības plāni attiecībā uz ex ante nosacījumiem un ka ir pieņemts viens lēmums par starpposma maksājumu apturēšanu un divos citos gadījumos patlaban dienestos norisinās konsultācijas par šāda lēmuma pieņemšanu; pauž nožēlu par to, ka vadošajām iestādēm ex ante nosacījumu izpilde ir izrādījusies administratīvi apgrūtinoša un ka tas ir viens no iemesliem, kura dēļ iekavējusies līdzekļu apguve; īpaši atzinīgi vērtē programmas iestādēm sniegto mērķtiecīgo atbalstu un īstenošanas rādītāju paaugstināšanos, kas panākts, pateicoties Komisijas iniciatīvām— iniciatīvai “Mazāk attīstītie reģioni” (“Catching up Regions”) un labākas īstenošanas darba grupai; aicina Komisiju nodrošināt, lai nākamajā plānošanas periodā tiktu pienācīgi risinātas konstatētās nepilnības un problēmas saistībā ar veicinošo nosacījumu izpildi, kuri aizstās ex ante ԴDzīܳܲ;
56.pauž bažas par pārredzamības trūkumu ar finanšu instrumentiem saistītajos izdevumos, ņemot vērā, ka pašreizējā DFS finanšu instrumentiem ir pieejams četras reizes vairāk līdzekļu; norāda, ka 2017.gada beigās finanšu instrumentus izmantoja 24dalībvalstis un ka kopējais programmu ieguldījums finanšu instrumentos saistību izteiksmē bija gandrīz 18,8miljardiEUR (2016.gada beigās— 13,3miljardiEUR), no tiem 14,2miljardiEUR— no ESI fondiem; norāda arī uz to, ka no šīm summām, par kurām uzņemtas saistības, finanšu instrumentiem kopumā bija izmaksāti 5,5miljardiEUR jeb aptuveni 29% (2016.gada beigās— 3,6miljardiEUR), tostarp 4,4miljardiEUR no ESI fondiem; tomēr pauž bažas par to, ka brīdī, kad kopš pašreizējās DFS sākuma bija pagājuši trīs gadi, galasaņēmējiem bija izmaksāti 1,9miljardiEUR, proti, tikai 10,1% (2016.gada beigās— 1,2miljardiEUR), tai skaitā 1,5miljardiEUR jeb 10,5%— no ESI fondiem;
57.ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka ir nepieciešami detalizētāki ziņojumi par finanšu instrumentiem, un aicina Komisiju būtiski uzlabot ziņošanu par šo instrumentu rezultātiem attiecībā uz 2007.–2013.gadu un 2014.–2020.gadu;
58.aicina Komisiju nākt klajā ar precīzu un pilnīgu informāciju par dalīti pārvaldītajiem finanšu instrumentiem pēc 2007.–2013.gada DFS darbības perioda slēgšanas, norādot Savienības budžetā atmaksātās summas un dalībvalstīs palikušo līdzekļu apmēru;
59.pauž dziļu nožēlu par to, ka finanšu instrumentu kontekstā revidenti nevarēja pārbaudīt ieguldījumu atlasi un īstenošanu finanšu starpnieku līmenī, kurā bija pieļauti vairāki pārkāpumi, kas veido 1% no aplēstā kļūdu līmeņa kategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”;
60.uzsver, ka atšķirībā no pieejas, kāda tika īstenota 2016.gadā, kohēzijas izdevumiem aplēstajā kļūdu līmenī ir ieskaitīti 2017.gada izmaksājumi finanšu instrumentiem; atgādina— tā kā attiecībā uz 2007.–2013.gada periodu struktūrfondu izdevumu attiecināmības termiņš tika pārlikts uz 2017.gada marta beigām, izmaksājumi finanšu instrumentiem 2017.gada pirmajos trīs mēnešos ir jāiekļauj kļūdu īpatsvara aprēķinā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā nekur, izņemot vienu izcēlumu, nav skaidri minējusi kļūdu īpatsvaru attiecībā uz šiem izmaksājumiem; aicina Revīzijas palātu, nosakot iespējamāko kļūdu īpatsvaru, ņemt vērā visus pārkāpumus, kuriem ir finansiāla ietekme, un skaidri norādīt kļūdu skarto līdzekļu procentuālo daļu; aicina Komisiju ieniegt nepieciešamo tiesību akta priekšlikumu, lai izbeigtu turpmāku vienpusēju lēmumu pieņemšanu par struktūrfondu izdevumu attiecināmības termiņa pagarināšanu, izmantojot īstenošanas aktus;
61.aicina Komisiju sniegt precīzu un pilnīgu informāciju par 2007.–2013.gada DFS finanšu instrumentu slēgšanu, tostarp par galīgajām ES budžetā atmaksātajām summām un dalībvalstīm piederošām summām;
62.attiecībā uz liela mēroga infrastruktūras projektiem aicina Komisiju ņemt vērā visus būtiskos riskus saistībā ar ietekmi uz vidi un finansēt tikai tos projektus, kas ir apliecinājuši reālu pievienoto vērtību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan no vides, sociālā un ekonomiskā aspekta; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgi stingri uzraudzīt iespējamos korupcijas un krāpšanas riskus un ka attiecībā uz finansējamiem projektiem ir nepieciešams izdarīt rūpīgus un neatkarīgus Գٱ un Dz ԴDZŧŧܳܲ;
63.norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju dalībvalstis saistībā ar Eiropas Sociālo fondu bija veikušas tikai dažus novērtējumus, kas neskāra Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI); aicina dalībvalstis sistemātiski novērtēt Eiropas Sociālo fondu, lai politiku būtu iespējams veidot, pamatojoties uz gūtajām atziņām, un aicina Komisiju to veicināt;
64.atgādina, ka Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr.5/2017 “Jauniešu bezdarbs” konstatēja, ka, lai gan “Garantijas jauniešiem” īstenošanā ir gūti zināmi panākumi un ir sasniegti daži rezultāti, situācija nebūt neatbilst sākotnējām cerībām, kas uz “Garantiju jauniešiem” tika liktas, sākot tās īstenošanu; tomēr uzsver, ka JNI un “Garantija jauniešiem” joprojām ir viens no inovatīvākajiem un vērienīgākajiem politikas risinājumiem, kas tiek izmantots, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu pēc ekonomikas krīzes, un tādēļ joprojām būtu jāturpina Savienības, valstu un reģionālo iestāžu finansiālais un politiskais atbalsts to īstenošanai;
65.uzsver, ka konstatēt to, vai JNI budžets ir labi izlietots un vai ir sasniegts galīgais JNI mērķis, proti, palīdzēt bez darba palikušiem jauniešiem atrast stabilu darbu, var tikai tad, ja darbības tiek cieši un pārredzami uzraudzītas, pamatojoties uz ticamiem un salīdzināmiem datiem, un ja dalībvalstīs, kurās nav panākts progress, tiek īstenoti vērienīgāki pasākumi; tādēļ uzstāj, ka dalībvalstīm ir steidzami jāuzlabo datu uzraudzība, paziņošana un kvalitāte un jāgarantē, ka par pašreizējo JNI īstenošanu tiek vākti ticami un salīdzināmi dati un skaitļi un tie tiek darīti pieejami savlaicīgi un biežāk, nekā to paredz ikgadējais ziņošanas pienākums, kas definēts ESF regulas 19.panta 2.punktā; aicina Komisiju pārstrādāt savas pamatnostādnes par datu vākšanu saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu, lai samazinātu rezultātu pārvērtēšanas risku;
66.uzstāj, ka ikvienā prakses vai māceklības programmā ir jānodrošina apmaksātas vietas, ar kurām nekādā gadījumā netiek aizstātas darbvietas, un to pamatā jābūt rakstiskam prakses vai mācekļa līgumam, kas sagatavots, ievērojot prakses vai māceklības norises valstī piemērojamo tiesisko regulējumu un/vai piemērojamos darba koplīgumus, un ka minētajām programmām būtu jāatbilst Padomes 2014.gada 10.marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu izklāstītajiem principiem[86];
Dabas resursi
Daži veiksmes stāsti
67.atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvara pozitīvo attīstību kategorijā “Dabas resursi”, proti, 2017.gadā tas bija 2,4% (salīdzinājumā ar 2,5% 2016.gadā, 2,9% 2015.gadā un 3,6% 2014.gadā), kā arī to, ka attiecībā uz trim ceturtdaļām lauksaimniecības budžeta, kas atbilst Eiropas ܰԾīs garantiju fonda (ELGF) tiešajiem maksājumiem, Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir zem 2% būtiskuma sliekšņa;
68.atzinīgi vērtē to, ka kopējais Revīzijas palātas konstatētais kļūdu līmenis ir ļoti tuvs DG AGRI 2017.gada darbības pārskatā norādītajam kopējam KLP kļūdu īpatsvaram, kas liecina, ka koriģējošo pasākumu plāni, kurus dalībvalstis ir īstenojušas iepriekšējos gados, ir bijuši efektīvi;
69.uzsver, ka pozitīvie panākumi ELGF tiešo maksājumu jomā galvenokārt bija saistīti ar integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) un zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS) kvalitāti un ģeotelpiskā atbalsta pieteikumu lietotnes pakāpenisku ieviešanu, kā arī jaunām, preventīvām lauksaimnieku pieteikumu kontrolpārbaudēm, kā rezultātā saņēmējiem saīsinājās atbalsta pieprasījumu aizpildīšanai nepieciešamais laiks, un ir paredzams, ka tas ļaus zināmā mērā novērst kļūdas un ietaupīt pieprasījumu apstrādei nepieciešamo laiku;
70.norāda, ka Eiropas ܰԾīs garantiju fonda tiešie maksājumi veido aptuveni trīs ceturtdaļas no izdevumiem un tajos kļūdu līmenis nebija būtisks; norāda, ka tiešie maksājumi lauksaimniekiem tiek veikti uz maksājumtiesību pamata, un tiem piemēro vienkāršotus zemes attiecināmības noteikumus un efektīvu Գٱ kontroles sistēmu (IAKS), kura ļauj izdarīt automatizētas kontrolpārbaudes starp datubāzēm; pauž bažas par joprojām pastāvīgi augsto kļūdu līmeni pārējās izdevumu jomās, kas attiecas uz lauku attīstību, vidi, klimata politiku un zivsaimniecību; turklāt norāda, ka lauku attīstības projekti pēc būtības ir sarežģītāki, jo tiem ir plašāki mērķi, un izdevumi trijās pārējās jomās tiek līdzfinansēti vai izmaksāti, atlīdzinot izmaksas, un neattiecināmi saņēmēji, pasākumi, projekti vai izdevumi veido aptuveni divas trešdaļas no minētajā DFS izdevumu kategorijā aplēstā kļūdu līmeņa;
71.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas izdarītos konstatējumus pēc kopumā 29lauku attīstības investīciju projektu pārbaudes, proti, ka 26pārbaudītie projekti atbilst lauku attīstības programmās noteiktajām prioritātēm un prioritārajām jomām un ka dalībvalstis ir piemērojušas atbilstošas atlases procedūras; atzinīgi vērtē arī to, ka pārbaudīto projektu atbalsta saņēmēji lielākoties ir tos īstenojuši, kā plānots, un dalībvalstis ir veikušas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai izmaksas ir bijušas pamatotas; tādēļ uzskata, ka, virzoties uz priekšu, lauku attīstības pieejai arī turpmāk jābūt pilnībā atbalstītam, nozīmīgam un galvenajam elementam KLP stratēģiskajos plānos;
72.atzinīgi vērtē to, ka 2017.gada darbības pārskatā DG AGRI ģenerāldirektors ir minējis, ka lauksaimnieku ienākumi ir nedaudz palielinājušies, atgādinot, ka pēdējos 4gados bija vērojams neliels samazinājums;
73.norāda, ka finanšu korekciju un līdzekļu atgūšanas koriģējošā kapacitāte 2017.gadā ir palielinājusies līdz 2,10% salīdzinājumā ar 2,04% 2016.gadā, tādējādi vēl vairāk samazinot riskam pakļautās summas KLP jomā;
Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi
74.konstatē, ka, palielinoties saimniecību lielumam, samazinājās tiešie maksājumi par hektāru, savukārt ienākumi uz vienu darbinieku palielinājās un ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju vairāk nekā puse no atbalsta saņēmējiem ir ļoti mazas saimniecības, kuru lielums nesasniedz 5hektārus; ar bažām norāda, ka saskaņā ar DGAGRI gada darbības pārskatā sniegto informāciju lielās lauku saimniecības, kuru apsaimniekotās zemes platības pārsniedz 250hektārus, veido 1,1% no visām lauku saimniecībām, taču apsaimnieko 27,8% no kopējās lauksaimniecības zemes un saņem 22,1% no kopējā tiešā atbalsta; lielākā daļa šo lielo saimniecību apsaimnieko 250 līdz 500hektārus; mudina Komisiju mainīt šo nepamatoti nevienlīdzīgo attieksmi;
75.konstatē, ka dažās dalībvalstīs, galvenokārt Čehijā un Slovākijā, strauji palielinājusies tiešo maksājumu nevienlīdzība, proti, patlaban 7% saņēmēju saņem vairāk nekā 70% no visiem tiešajiem maksājumiem, un līdzīga situācija vērojama arī Igaunijā, Latvijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā un Dānijā, kur pēdējo desmit gadu laikā arvien lielāka daļa atbalsta saņēmēju ir saņēmuši vairāk nekā 100000EUR; aicina Komisiju un valstu iestādes veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo augošo nevienlīdzību un ziņot par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem;
76.ar lielām bažām norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nemainīgi augstu kļūdu līmeni jomās, kas veido ceturto daļu budžeta kategorijā “Dabas resursi”, kurā ietilpst ar ELGF ietvaros īstenotajiem tirgus pasākumiem, lauku attīstību, vidi, rīcību klimata politikas jomā un zivsaimniecību saistīti izdevumi; turklāt norāda, ka galvenie kļūdu avoti ir attiecināmības nosacījumu neievērošana, neprecīzas informācijas sniegšana par platībām un agrovides saistību neievērošana; uzsver, ka konkrēto dalībvalstu vadošajām iestādēm būtu labāk jāatklāj šādas kļūdas vai arī gadījumos, kad uz šīm kļūdām norādīts Dz revīzijās, būtu jāatjaunina izlase turpmākajām revīzijām un pārbaudēm uz vietas, lai nodrošinātu labāku kontroli;
77.aicina Komisiju turpināt izvērtēt, cik efektīvi ir dalībvalstu veiktie pasākumi šo kļūdu cēloņu novēršanā, un vajadzības gadījumā sniegt papildu norādījumus vai tiešu palīdzību;
78.aicina Komisiju panākt patiesu procedūras vienkāršošanu, tostarp attiecībā uz dokumentāciju, kas tiek prasīta, lai saņemtu piekļuvi finansējumam, vienlaikus neaizmirstot par kontroles un uzraudzības principiem; aicina pievērst īpašu uzmanību maza mēroga ražotājiem sniegtajam administratīvajam atbalstam;
79.ar lielām bažām norāda, ka uz vietas veikto DG AGRI kontrolpārbaužu rezultāti ir satraucoši, it īpaši tas, ka 47% gadījumu no visām uz vietas veiktajām pārbaudēm nācās piemērot sankcijas; mudina Komisiju pārbaudīt, kā dalībvalstu iestādes īsteno korektīvos pasākumus gadījumos, kad Komisija ir uzskatījusi, ka tā nevar paļauties vai var tikai daļēji paļauties uz sertifikācijas struktūru darbu;
80.nāk klajā ar šādiem ieteikumiem:
a)Revīzijas palātai— atsevišķi norādīt kļūdu īpatsvaru tiešajiem maksājumiem, tirgus darbībām un KLP lauku attīstības izdevumiem, kā tas darīts DGAGRI ģenerāldirektora sniegtajā gada darbības pārskatā;
b)Komisijai— izvērtēt, cik efektīva ir dalībvalstu rīcība kļūdu cēloņu novēršanā, un vajadzības gadījumā sniegt papildu norādījumus;
c)dalībvalstīm— pilnībā izmantot vienkāršoto izmaksu sistēmas piedāvātās iespējas lauku attīstības jomā;
d)Komisijai— ar turpmāko KLP saistītajos priekšlikumos ņemt vērā, ka svārstīgu ienākumu krīzes periodos lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāda paša līmeņa atbalsts saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām saimniecībām, jo lielās saimniecības var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas var palielināt to noturību;
e)DGAGRI— definēt jaunu galveno snieguma mērķi, līdztekus ieviešot attiecīgus rādītājus, nolūkā samazināt lauksaimnieku ienākumu nevienlīdzību;
f)Komisijai— padziļināti izskatīt sertifikācijas struktūru veikto darījumu pārbaužu kvalitāti;
g)saglabāt KLP finansējumu vismaz pašreizējā līmenī, lai ar to varētu panākt iecerēto, atbalstīt ražotājus, lai nodrošinātu tiem ilgtspējīgus iztikas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot Savienības iedzīvotāju apgādi ar cenas ziņā pieejamu augstas kvalitātes pārtiku;
h)Komisijai— veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka KLP līdzekļi tiktu sadalīti izsvērtā veidā, proti, lai maksājumi par hektāru samazinātos apgriezti proporcionāli uzņēmuma vai saimniecības lielumu;
81.uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa, lai dalībvalstu rīcības plānos tiktu iekļauti koriģējoši pasākumi visbiežāk konstatēto kļūdu cēloņu risināšanai;
82.ņemot vērā to, ka zaļināšanas mērķi vides jomā nav attaisnojuši paustās cerības un ka tie ir ievērojami palielinājuši administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan valsts pārvaldes iestādēm, aicina Komisiju nodrošināt, lai jaunā KLP priekšlikuma “zaļā arhitektūra”, kas paredz tā dēvēto ekoshēmu, sasniegtu labākus rezultātus vides jomā, pamatojoties uz to centienu atbalstīšanu, ar kuriem tiek pārvarēta jaunā priekšlikuma pastiprinātā piesaiste nosacījumu izpildei;
83.īpaši atgādina, ka DGAGRI ģenerāldirektors atsaucas uz ārēja līgumslēdzēja veiktu analīzi, kurā konstatēts, ka: “Zaļināšanas pasākumi kopumā ir radījuši tikai nelielas izmaiņas lauksaimnieku pārvaldības praksē, izņemot dažas konkrētas jomas. Gan dalībvalstu, gan lauksaimnieku uzmanība galvenokārt bija veltīta nevis vides prioritātēm, bet gan tam, lai līdz minimumam samazinātu īstenošanas administratīvo slogu un izvairītos no kļūdām, jo kontroļu un piemērošanas rezultātā var tikt samazināti KLP maksājumi”;
84.aicina Komisiju sniegt strukturālus datus par 20lielākajiem tiešo maksājumu saņēmējiem dalībvalstīs;
85.pauž bažas par to, ka Revīzijas palātas Īpašajam ziņojumam Nr.10/2017 par gados jauniem lauksaimniekiem un Īpašajam ziņojumam Nr.21/2017 par zaļināšanu, kuri bija ārkārtīgi kritiski un liecināja par to, ka nav panākts gandrīz neviens no iecerētajiem rezultātiem, nav bijušas finansiālas sekas; pauž bažas par to, ka šo politikas jomu finansēšana turpinās tā, it kā nekas nebūtu noticis;
86.uzsver, ka četrus gadus pēc tam, kad 2014.gada 15.maijā tika pieņemts EJZF, tā īstenošanas rādītāji joprojām bija neapmierinoši, proti, līdz 2018.gada oktobrim bija izmantoti tikai 6,8% no 5,7miljarduEUR finansējuma, kas tika darīts pieejams saskaņā ar dalītās pārvaldības sistēmu;
Drošība un pilsonība
Daži veiksmes stāsti
87.norāda, ka Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) laikposmam no 2014.līdz 2020.gadam piešķirtie līdzekļi līdz 2017.gada beigām bija pieauguši no 2752miljoniemEUR līdz 5391,5miljoniemEUR un ka no 2014.gada līdz 2017.gadam mērķgrupām piederošo personu skaits, kurām sniegta palīdzība (uzņemšanas un patvēruma sistēmās), palielinājās no 148045 līdz 297083, un to vidū personu skaits, kuras saņēmušas juridisko palīdzību, palielinājās no 18395 (12,4%) līdz 56933 (19,1%);
88.uzsver, ka par galveno Savienības līmeņa ieguvumu tiek uzskatīta darbību transnacionālā dimensija, piemēram, Eiropas migrācijas tīkla gadījumā, kā arī sloga sadale, kuru jo īpaši atbalsta ārkārtas palīdzība un pārcelšanas mehānisms;
89.norāda, ka AMIF līdzfinansēto atgriezto personu skaits 2017.gadā bija 48250 (2014.gadā— 5904), savukārt atgriezto personu vidū to personu īpatsvars, kuru gadījumā atgriešanās nebija brīvprātīga, pieauga no vienas ceturtdaļas (2014.gadā— 25%) līdz pusei (2017.gadā— 50%), bet to personu skaits, par kurām ziņots, ka tās atgriezās brīvprātīgi, 2017.gadā bija 17736; turklāt norāda, ka nav tādu galveno snieguma rādītāju (KPI), kuri ļautu novērtēt, kas tiek darīts, lai aizsargātu gan atbilstīgos, gan neatbilstīgos migrantus, kuriem visvairāk vajadzīga aizsardzība, sievietes un bērnus;
Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi
90.uzsver, ka Revīzijas palāta ir paudusi bažas par to, ka AMIF un Iekšējās drošības fonda (ISF) valstu programmu kontos, kuru grāmatojumu noskaidrošanu Komisija veica 2017.gadā, nebija nošķirti priekšfinansējuma maksājumi (avansi), ko dalībvalstis izmaksāja galasaņēmējiem, un faktisko izdevumu atlīdzināšanai veiktie maksājumi, un tādējādi Komisijai nebija iespējams iegūt informāciju par faktiski izlietoto līdzekļu apmēru;
91.šajā sakarībā aicina Komisiju prasīt, lai dalībvalstis savu AMIF un ISF valsts programmu gada pārskatos norādītu paziņoto summu sadalījumu (atgūtās summas, priekšfinansējums un faktiski radušies izdevumi), un, sākot ar 2018.gadu, gada darbības pārskatā norādīt faktiskos izdevumus katram fondam;
92.norāda, ka attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu DG HOME paziņo tikai kļūdu īpatsvaru, no kura jau ir atskaitītas finanšu korekcijas, un līdz ar to nav skaidrs, kādas korekcijas ir veiktas un kāds ir faktiskais kļūdu īpatsvars 2017.gada maksājumos;
93.pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka viens no iemesliem, kāpēc pastiprināti uzkrājas neizpildītas saistību apropriācijas, varētu būt pārmērīgi sarežģītas birokrātiskās prasības, un iesaka Komisijai vienkāršot regulatīvās prasības, kas ieviestas attiecībā uz AMIF un ISF pārvaldībā iesaistītajām valstu iestādēm, lai veicinātu pieejamo līdzekļu ātrāku izmantošanu un uzlabotu AMIF un ISF izdevumu pārredzamību un pārskatatbildību;
94.norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nekonsekvenci dalībvalstu attieksmē pret publisko struktūru deklarētā pievienotās vērtības nodokļa atbilstību, un aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm norādījumus par AMIF/ISF īstenošanu, precizējot, ka, publiskām struktūrām īstenojot ES darbības, ES līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt kopējos attiecināmos izdevumus bez PVN;
95.nāk klajā ar šādiem ieteikumiem:
a)Komisijai— definēt un ieviest līdzsvarotu un visaptverošu migrācijas politiku, kuras pamatā būtu solidaritātes un partnerības principi, nevis raudzīties uz migrācijas politiku kā krīzes pārvaldības jautājumu;
b)DGHOME— ieviest galveno snieguma rādītāju attiecībā uz visneaizsargātāko migrantu, jo īpaši migrācijai pakļauto bērnu un bēgļu vidū esošo sieviešu un meiteņu, situāciju, lai novērstu un nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību;
c)DGHOME— sistemātiski darīt zināmu kļūdu īpatsvaru maksājumu veikšanas brīdī un atlikušo kļūdu īpatsvaru;
d)Komisijai— prasīt dalībvalstīm, lai tās savu AMIF un ISF valsts programmu gada pārskatos atspoguļo paziņoto summu sadalījumu, norādot atgūtās summas, priekšfinansējumu un faktiski radušos izdevumus, un, sākot ar 2018.gadu, gada darbības pārskatā norādīt katra fonda faktiskos izdevumus;
96.pauž nopietnas bažas par trūkumiem EASO pārvaldībā un revīzijās; uzskata par nepieņemamu to, ka Komisija tos efektīvi neuzraudzīja un strauji nereaģēja, lai situāciju atrisinātu; aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt aģentūras, kas darbojas 3.izdevumu kategorijas ietvaros;
97.pauž bažas par to, ka pastāv risks, ka attīstībai paredzētie ES līdzekļi tiek izmantoti citiem mērķiem, piemēram, cīņai pret neatbilstīgu migrāciju vai militārām darbībām;
TIEŠĀ PĀRVALDĪBA
98.norāda, ka 2017.gadā augstāko aplēsto kļūdu līmeni, proti, 4,2%, Revīzijas palāta konstatēja kategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” izdevumos; norāda, ka šie izdevumi ir tiešā Komisijas pārvaldībā un par tiem ir tieši atbildīga tikai un vienīgi Komisija; sagaida, ka Komisija pieņems steidzamu rīcības plānu situācijas uzlabošanai un īstenos visus tās rīcībā esošos pasākumus, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru izdevumos;
99.pauž nožēlu, ka no Revīzijas palātas pārbaudītajiem 130darījumiem kļūdas bija pieļautas 66darījumos (51%) un ka 17gadījumos, kad saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, Komisijai vai neatkarīgajam revidentam līdzekļu atmaksas pieprasījumā bija pieejama pietiekama informācija (piemēram, nepareizs valūtas maiņas kurss vai ārpus pārskata perioda radušās izmaksas), lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdu pirms izdevumu akceptēšanas; uzsver— ja Komisija būtu pienācīgi izmantojusi visu tās rīcībā esošo informāciju, šai nodaļai aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,5procentpunktiem zemāks;
100.mudina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai labāk izmantotu tās rīcībā esošo pieejamo informāciju kļūdu novēršanai un labošanai pirms maksājumu veikšanas un tādējādi atgrieztos pie pozitīvās tendences, proti, kļūdu īpatsvara samazināšanās, kas bija vērojama iepriekšējos gados (2014.gadā— 5,6%, 2015.gadā— 4,4% un 2016.gadā— 4,1%);
101.norāda, ka Revīzijas palāta nav atsevišķi norādījusi kļūdu īpatsvaru drošības un pilsonības jomā, jo uz šo jomu attiecas tikai neliela daļa (2%) no 2017.gada budžeta maksājumiem, taču DGHOME savā gada darbības pārskatā ir norādījis šādus kļūdu īpatsvara rādītājus, kurus Revīzijas palāta gan nav pārbaudījusi:
a)solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (SOLID): konstatētais kļūdu īpatsvars (DER)— 2,26% un atlikušais kļūdu īpatsvars (RER)— 0,75%;
b)Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) un Iekšējās drošības fonds (ISF): DER— 0% un RER— 1,54%;
c)netiešā pārvaldība decentralizētās aģentūrās: RER— mazāks par 2%;
102.norāda, ka 2017.gadā Revīzijas palāta nav aprēķinājusi kļūdu īpatsvaru Savienības finansējumam, kas izlietots DFS 4.izdevumu kategorijā “Globālā Eiropa”, un ka šis lēmums tika pieņemts atbilstoši Revīzijas palātas vispārējai stratēģijai, kas paredz samazināt tās veikto padziļināto pārbaužu apjomu un daļēji paļauties uz citu veikto darbu;
103.pieņem zināšanai atlikušo kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci, kas konstatēta DGDEVCO un DGNEAR uzdevumā veiktajos pētījumos par atlikušo kļūdu īpatsvaru (RER), un norāda, ka DGDEVCO darījumiem reprezentatīvā RER visticamākā aplēse ir 1,18% (2016.gadā— 1,67% un 2015.gadā— 2,2%), savukārt DGNEAR darījumiem atlikušo kļūdu īpatsvars bija 0,67;
104.tomēr norāda, ka DGDEVCO un DGNEAR gadījumā atlikušais kļūdu īpatsvars neattiecas uz visu ar īstenošanas posmā esošiem projektiem saistīto maksājumu izlasi, bet gan ir aprēķināts attiecībā uz jau slēgtu līgumu darījumiem, kuriem tikušas veiktas visas kontroles un pārbaudes, un līdz ar to ir analizēti tikai pirms 2017.gada veiktie maksājumi, nevis kļūdu īpatsvars 2017.gada faktiskajos maksājumos;
105.norāda, ka Revīzijas palāta uzskata, ka pētījumi par RER visumā atbilst paredzētajam mērķim, kaut gan Revīzijas palāta pauž nopietnas bažas par šo pētījumu kvalitāti;
106.ar bažām norāda, ka, neraugoties uz labiem kļūdu īpatsvara rādītājiem, vienīgā izdevumu joma, kurā indikatīvais kļūdu īpatsvars pārsniedz 2%, ir “Tiešā pārvaldība— dotācijas”, kurā kļūdu īpatsvars DGNEAR gadījumā ir 2,80% un DGDEVCO— 2,12%;
107.aicina DGRTD publicēt savā gada darbības pārskatā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;
108.norāda uz ārkārtīgi negatīvajiem Revīzijas palātas konstatējumiem par publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP)[87] un uz Revīzijas palātas ieteikumu “neveicināt PPP intensīvāku un plašāku izmantošanu” Savienībā; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā šo ieteikumu attiecībā uz PPP jaunattīstības valstīs, kur apstākļi šo partnerību sekmīgai īstenošanai ir vēl sarežģītāki nekā Eiropas Savienībā;
109.atzinīgi vērtē rezultātus, kas 2017.gadā tika sasniegti Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) trijās apakšprogrammās; vērš uzmanību uz to, ka EaSI atbalsts, jo īpaši no apakšprogrammām “Progress” un “Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)”, ir svarīgs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; tomēr ar bažām norāda, ka EaSI apakšprogrammas “Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” tematiskā iedaļa “Sociālā uzņēmējdarbība” joprojām nesniedz apmierinošus rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai tas apņemtos pilnībā izmantot tematiskajā iedaļā “Sociālā uzņēmējdarbība” paredzētos resursus;
ŧٲԾī un inovācija
Veiksmes stāsti
110.ar gandarījumu norāda, ka, saņemot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” piešķirto ES līdzfinansējumu, Gérard Mourou kopā ar citiem zinātniekiem ieguva Nobela prēmiju fizikā par ultraīsu un augstas intensitātes lāzera impulsu tehnoloģiju pētniecību, kas sekmēs refraktīvas acu operācijas, un ka Starptautiskais Reto slimību izpētes konsorcijs (IRDIRC) trīs gadus agrāk nekā paredzēts sasniedza mērķi izstrādāt 200jaunus reto slimību terapijas veidus;
111.turklāt norāda, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu, piedaloties Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās, saņēma 3600pētnieki visos karjeras posmos neatkarīgi no vecuma un valstspiederības un ka divi no trijiem 2017.gada pētniekiem, kuriem 2017.gadā tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā par elektronu mikroskopu optimizēšanu, bija piedalījušies Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās un citos ES finansētos pētniecības projektos;
112.atzinīgi vērtē Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma projekta pirmā posma uzsākšanu 2017.gada oktobrī pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2018.–2020.gada darba programmas ietvaros ar finansējumu 2,7miljarduEUR apmērā un mērķi atbalstīt augstākā līmeņa novatorus, jaunuzņēmumus, mazos uzņēmumus un pētniekus, kuriem ir izcilas idejas, kas radikāli atšķiras no esošajiem produktiem, pakalpojumiem vai uzņēmējdarbības modeļiem, ir ļoti riskantas un kam ir potenciāls tikt izvērstām starptautiskā mērogā;
113.norāda, ka Komisija apsver iespēju vēl vairāk paplašināt vienkāršotu izmaksu iespēju (SCO) izmantošanu, it īpaši izmantojot fiksētas summas maksājumus;
Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi
114.norāda, ka saskaņā ar Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu ES inovācijas sniegums kopš 2010.gada ir palielinājies par 5,8%; tomēr norāda, ka starp ES valstīm nav vērojama konverģence; norāda, ka visvairāk līdzekļu no pamatprogrammas “Apvārsnis2020” (dalībnieku pieprasītais neto ES ieguldījums EUR) ir ieguvusi Vācija— 5710188927,80EUR, Apvienotā Karaliste— 5152013650,95EUR un Francija—3787670675,13EUR; aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību pētniecības finansējuma ģeogrāfiskajam sadalījumam, lai veicinātu līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanu izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas pētniecības telpā;
115.norāda, ka Komisija atzīst, ka pamatprogrammas “Apvārsnis2020” snieguma satvarā ir dažas nepilnības, kuru dēļ ir sarežģīti novērtēt, kāds konkrētā brīdī ir programmas progress attiecībā uz visu tās mērķu sasniegšanu; sagaida, ka priekšlikumos par nākamās DFS programmu “Apvārsnis Eiropa” šie trūkumi tiks risināti, un pauž nožēlu par to, ka netiek apsvērti pasākumi snieguma satvara uzlabošanai pašreizējā periodā;
116.norāda, ka DGRTD gada darbības pārskatā ir minēti 6dažādi kļūdu īpatsvara rādītāji— trīs attiecībā uz 7.pamatprogrammu un trīs attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; uzsver, ka šāda pieeja neveicina pārredzamību un pārskatatbildību un ka tā nekavējoties būtu jāuzlabo; tomēr piekrīt, ka runa ir par divām dažādām programmām divos dažādos finanšu periodos;
Drošība un pilsonība
Daži veiksmes stāsti
117.norāda, ka DGHOME pārvaldīja migrācijas budžetu 1831miljona EUR apmērā un drošības budžetu 313,75miljonu EUR apmērā un ka 2014.–2020.gada daudzgadu finanšu shēmā sākotnēji paredzētais kopējais budžets, proti, 6,9miljardiEUR, laikposmā no 2015.gada līdz 2017.gadam tika ievērojami palielināts par 3,9miljardiemEUR;
118.norāda, ka DGHOME pārvaldītais budžets un tā darbinieku skaits tika palielināts, reaģējot uz darbību intensitātes pieaugumu migrācijas krīzes un iekšējās drošības apdraudējumu kontekstā; cilvēkresursu ziņā 2017.gada beigās DG HOME darbinieku skaits bija 556 (salīdzinājumam: 2016.gadā— 480darbinieki);
Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi
119.ar bažām norāda, ka DG HOME pārvaldīto resursu izpildes tempa dēļ kopējais RAL apmērs 2017.gada beigās bija palielinājies par 24% un ka labais izpildes līmenis 2017.gadā atspoguļo to, ka daļa no saistību apropriācijām tika pārnestas uz 2018.gadu;
120.pauž bažas par EASO vadības un kontroles sistēmās konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem, kuri bija pamatā tam, ka tika pieņemta atruna ar reputāciju saistītu iemeslu dēļ; tomēr uzsver, ka DGHOME nekavējoties reaģēja, ieviešot koplēmuma procesu izpildvaldes lēmumu pieņemšanai un jaunu EASO pārvaldību, lai situāciju padarītu kontrolējamu;
121.atkārtoti prasa programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (2014–2020) budžeta pozīcijās konkrēti norādīt katram programmas mērķim piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti dzimumu līdztiesībai, lai nodrošinātu pienācīgu pārskatatbildību par šim nolūkam veltītajiem līdzekļiem;
122.atkārtoti aicina izveidot atsevišķu budžeta pozīciju programmas “Daphne” īpašajam mērķim, lai apliecinātu Savienības apņemšanos apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm; prasa palielināt resursus šajā budžeta pozīcijā un vērsties pret tendenci samazināt programmai “Daphne” paredzētos līdzekļus 2014.–2020.gada plānošanas periodā; aicina pastāvīgi censties palielināt informētību par dotācijām, kas ietilpst programmas “Daphne” īpašajā mērķī, kā arī īstenot pasākumus, kas ļautu padarīt ar to saistītās administratīvās procedūras lietotājiem draudzīgākas;
Globālā Eiropa
Daži veiksmes stāsti
123.norāda, ka Revīzijas palātas veiktais darbs saistībā ar darījumu pareizību atklāj, ka Komisija ir nostiprinājusi savas kontroles sistēmas, un tā rezultātā kļūdu ir proporcionāli mazāk nekā tad, kad tika formulētas iepriekšējās ticamības deklarācijas;
124.norāda, ka Revīzijas palāta ir pārbaudījusi arī 7projektu sniegumu; atzinīgi vērtē to, ka visiem 7projektiem bija attiecīgi snieguma rādītāji un ka sistēma bija labi strukturēta un bija noteikts sasniedzams iznākums;
125.pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu par ES palīdzību Mjanmai/Birmai un Komisijas atbildi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka ES ir bijusi vadoša loma attīstības prioritāšu atbalstīšanā sarežģītos apstākļos un ar ierobežotiem personāla resursiem; tomēr norāda, ka ES palīdzība tika atzīta tikai par daļēji efektīvu; ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, uzsverot, ka ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanai, it sevišķi jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; ņemot vērā dokumentētos nežēlīgos noziegumus, ko veikusi Mjanmas armija, pauž nopietnas bažas par to, ka Mjanmai no ES budžeta joprojām tiek piešķirts nozaru budžeta atbalsts;
126.prasa attīstības kontekstā īstenot uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu “vairāk par vairāk” un ņemot piemēru no Eiropas kaimiņattiecību politikas; uzskata— jo lielāks un straujāks ir valsts progress, īstenojot iekšējās reformas demokrātisku iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības;
127.uzsver, ka ir svarīgi palielināt piešķirtos līdzekļus labas pārvaldības, demokrātijas un tiesiskuma atbalstīšanai jaunattīstības valstīs, lai veicinātu atbildīgu un pārredzamu iestāžu darbību, atbalstītu spēju veidošanu un sekmētu līdzdalīgu lēmumu pieņemšanu un publisku piekļuvi informācijai;
128.vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un Savienības būtisko iesaistīšanos šādas nabadzības mazināšanas centienos; uzsver, ka enerģētiskās nabadzības mazināšanai ir vajadzīgi spēcīgi un saskaņoti attiecīgo valstu valdību un ieinteresēto personu centieni;
Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi
129.ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta ir atklājusi atkārtotas kļūdas, kas saistītas ar starpposma maksājumu izdevumu pārmērīgu noskaidrošanu;
130.atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Savienības delegāciju vadītāju sagatavotie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi nav pievienoti DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatiem, kā tas noteikts Finanšu regulas 67.panta 3.punktā; pauž nožēlu, ka tie sistemātiski tiek atzīti par konfidenciāliem, kaut gan Finanšu regulas 67.panta 3.punktā ir noteikts, ka tos “dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti”;
131.ar bažām norāda uz lielo skaitu līgumu, kas piešķirti ļoti nelielam skaitam valstu attīstības aģentūru, un ar to saistīto ES politikas renacionalizēšanas risku, kas ir pretrunā ES ārpolitikas dziļākas integrācijas interesēm; mudina Komisiju piešķirt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei piekļuvi pīlāru novērtējumam, turklāt rīkojoties tā, lai tas būtu pieejams arī publiski; šajā sakarībā ar bažām norāda uz Eiropas Komisijas piesaukto komerciālo ievirzi minēto valsts struktūru darbībā, tā ierobežojot piekļuvi šādai informācijai; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nostiprināt un konsolidēt konkursu un līgumu slēgšanas procedūru uzraudzību, lai izvairītos no jebkādiem konkurences izkropļojumiem starp šīm nedaudzajām un spēcīgi subsidētajām valstu aģentūrām un citām publiskām un privātām struktūrām, kuras ir nepārprotami orientētas uz Eiropu;
132.ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka RER pētījumiem ir zināmi ierobežojumi, jo tie ir pētījumi, nevis revīzija, līdz ar to tajos nav ievēroti starptautiskie revīzijas standarti un iekļautās publiskā iepirkuma pārbaudes ir ļoti ierobežotas;
133.attiecībā uz RER pētījumiem aicina DG NEAR un DG DEVCO, sākot ar 2019.gadu, nodrošināt RER līgumslēdzējam precīzākus norādījumus par otrā līmeņa iepirkuma pārbaudēm un stratificēt RER datu kopu, balstoties uz projektu objektīvo risku, un pievērst lielāku uzmanību tiešā pārvaldībā esošajām dotācijām, mazāk koncentrējoties uz budžeta atbalsta darījumiem;
134.aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta atklātās nepilnības, un padarīt ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumus par ticamiem un pilnībā publiskiem dokumentiem, kas pienācīgi pamato delegāciju vadītāju un DG DEVCO ģenerāldirektora sniegtās ticamības deklarācijas;
135.uzskata, ka, sniedzot ārējo atbalstu, Komisijai lielāka uzmanība būtu jāpievērš cilvēktiesību ievērošanai, kā tas noteikts ANO Statūtos, un tiesiskumam atbalstu saņemošajās valstīs;
136. pauž bažas par projektiem sagādātā kopējā ES finansējuma pamanāmības trūkumu; mudina Komisiju uzlabot pamanāmību un nostiprināt un pilnveidot ar dažādiem instrumentiem īstenoto darbību papildināmību;
137.pauž patiesas bažas par Komisijas priekšlikumos pastāvīgi vērojamo tendenci ignorēt juridiski saistošos noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.233/2014[88], attiecībā uz oficiālās attīstības palīdzības (OAP) attiecināmajiem izdevumiem un valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) finansējumu; atgādina, ka ES izdevumu likumība ir viens no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem un ka politiskiem apsvērumiem nebūtu jāaizēno skaidri formulēti juridiskie noteikumi; atgādina, ka ASI pirmām kārtām ir instruments, kas paredzēts nabadzības apkarošanai;
138.pauž nožēlu par to, ka Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātam kopš 2012.gada katrā gada darbības pārskatā ir nācies formulēt atrunu par pakārtoto darījumu pareizību, kas liecina par nopietniem iekšējās pārvaldības trūkumiem;
Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums
139.norāda, ka 2017.gadā apritēja 25gadi, kopš izveidota programma LIFE; uzsver, ka šī programma nodrošināja 222miljonus EUR, lai līdzfinansētu 139jaunus projektus; uzsver, ka ir jāturpina centieni samazināt ar programmu LIFE saistīto maksājumu kavējumus, ņemot vērā, ka 2017.gadā tiesību aktos noteiktie termiņi netika ievēroti attiecībā uz 5,8% maksājumu (2016.gadā— 3,9%, 2015.gadā— 12%);
140.norāda, ka 2017.gadā tika publicēts programmas LIFE vidusposma novērtējums par 2014.–2015.gadu; norāda — tā kā lielākā daļa projektu vēl nebija uzsākti un tikai daži projekti bija pabeigti, šajā novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta procesiem, kas bija ieviesti programmas LIFE mērķu sasniegšanai, un tika secināts, ka programma LIFE nodrošina Savienības pievienoto vērtību, vienlaikus norādot uz iespējamiem uzlabojumiem; uzsver, ka dotāciju pārvaldības procedūras, it sevišķi pieteikšanās un ziņojumu sniegšana, būtu ne tikai jāvienkāršo, bet arī ievērojami jāpaātrina;
141.norāda, ka ārpakalpojumu izmantošanas lēmuma noteikumi sadarbībai ar Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru (EASME) attiecībā uz personālu liecina par to, ka attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar programmu LIFE, personāla situācija DG ENV ir ļoti saspringta, un tādēļ var būt nepieciešams turpināt pārskatīt šā ģenerāldirektorāta darba metodes un kārtību;
142.uzsver, ka DGENV un DGCLIMA iekšējās kontroles sistēmas, kas tika revidētas, ir tikai daļēji efektīvas, jo saskaņā ar apstiprinātajiem rīcības plāniem joprojām vēl ir jāīsteno daži ļoti svarīgi ieteikumi;
143.uzsver, ka DGCLIMA un DGBUDG uzrauga, kā tiek īstenots 20% mērķis attiecībā uz klimata politikas aspektu integrēšanu daudzgadu finanšu shēmā, un DGCLIMA atbalsta klimata politikas aspektu integrēšanu citu ģenerāldirektorātu darbībā; pauž nožēlu par to, ka 2017.gadā ar klimatu saistītiem pasākumiem tika izlietoti tikai 19,3% Savienības budžeta un tiek lēsts, ka laikposmā no 2014.gada līdz 2020.gadam vidējais rādītājs būs tikai 18,8%;
144.pauž bažas par to, ka DGCLIMA 2017.gada darbības pārskatā atkal ir iekļauta atruna, kam par iemeslu ir iedragātā reputācija saistībā ar nenovērsto būtisko drošības nepilnību Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) reģistrā;
145.pauž nožēlu par to, ka DGSANTE vidējais atlikušo kļūdu līmenis pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma jomas kopējās darbībās 2017.gadā sasniedza 2,5%, tādējādi pārsniedzot 2% būtiskuma slieksni; norāda, ka tam par iemeslu ir pārmērīgi lielu izmaksu deklarēšana no dalībvalstu puses, kas ir saistīta ar strukturālām izmaiņām, kuras ieviestas deklarāciju pārvaldībā un kontrolē vienā dalībvalstī; prasa DGSANTE veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākotnē tas neatkārtotos, piemēram, lielākā mērā izmantot Finanšu regulā paredzētos vienkāršošanas pasākumus;
146.uzsver, ka 2017.gadā DGSANTE nāca klajā ar vidusposma novērtējumu par kopējo finanšu shēmu pārtikas ķēdei 2014.–2020.gadam, kurā secināts, ka pašreizējā shēma darbojas labi un ir palīdzējusi sasniegt ES pievienoto vērtību; norāda, ka Komisija saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu izstrādā rentabilitātes analīzes metodiku attiecībā uz pārtikas ķēdi, lai turpmākie ekonomiskie novērtējumi par Savienības finansētajiem intervences pasākumiem kļūtu stingrāki;
Transports un tūrisms
147.norāda, ka 2017.gadā Komisija atlasīja 152projektus EISI transporta sadaļas finansējumam 2,7miljarduEUR apmērā ar kopējo ieguldījumu 4,7miljarduEUR apmērā, kas ietver arī citu publisko un privāto finansējumu; atkārtoti uzsver EISI finansēšanas instrumenta svarīgo nozīmi attiecībā uz TEN-T tīkla izveides pabeigšanu, Eiropas vienotās transporta telpas sekmīgu izveidi, pārrobežu savienojumu attīstīšanu un trūkstošo savienojumu izveidošanu;
148.aicina Eiropas TEN-T koordinatorus rūpīgi izvērtēt pašreizējā plānošanas periodā pabeigtos projektus un panāktos uzlabojumus TEN-T koridoros un iepazīstināt ar šo izvērtējumu Komisiju un Parlamentu;
149.aicina Komisiju labu laiku pirms priekšlikuma par nākamo DFS nākt klajā ar skaidru izvērtējumu par to, kā ESIF ietekmē citus finanšu instrumentus transporta nozarē, jo īpaši EISI, kā arī par EISI parāda instrumenta saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām; prasa, lai šajā izvērtējumā tiktu sniegta skaidra analīze par transporta nozarē veikto investīciju ģeogrāfisko līdzsvaru; tomēr atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā izmantoto līdzekļu apjoms nebūtu jāuzskata par vienīgo piemēroto kritēriju tā snieguma novērtēšanai; tādēļ aicina Komisiju padziļināti izvērtēt panākumus, kas gūti Savienības finansēto transporta projektu īstenošanā, un noteikt to pievienoto vērtību;
150. atzinīgi vērtē 2017.gadā izsludinātā EISI finansējuma apvienošanas aicinājuma rezultātus un lēmumu palielināt tā budžetu līdz 1,35miljardiemEUR, jo tas apstiprina, ka Savienības dotāciju apvienošana ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas vai valstu attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un investoriem, tostarp izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, ir svarīga un rada pievienoto vērtību; uzskata, ka tāpēc EISI arī turpmāk būtu jāatbalsta darbības, kas dod iespēju kombinēt ES dotācijas un citus finansējuma avotus, vienlaikus saglabājot dotācijas kā galveno finansēšanas instrumentu;
151.norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests, veicot revīziju par to, kā Komisija uzrauga EISI finanšu instrumentu īstenošanu, konstatēja, ka EISI finanšu instrumentu īstenošanas rādītājs ir ļoti zems un ka lielākā daļa no EISI finanšu instrumentiem sākotnēji piešķirtā budžeta (2,43miljardiEUR) ir pārdalīta EISI dotāciju budžeta pozīcijām, un tādējādi EISI finanšu instrumentiem līdz 2020.gadam ir pieejami tikai 296miljoniEUR; norāda arī — kā viens no iemesliem šādai rīcībai minēts tas, ka EISI finanšu instrumentu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbilstības kritēriji lielā mērā pārklājas un projekti, kas būtu tiesīgi saņemt EISI finansējumu, faktiski ir tikuši finansēti no ESIF, jo šim fondam ir lielāka politiskā prioritāte un plašāka darbības joma; aicina Komisiju attiecībā uz EISI uzlabot atbalsta saņēmēju informētību par atbilstības noteikumiem, īpaši skaidri norādot atšķirību starp izpildes līgumu un apakšuzņēmuma līgumu, jo tas atbalsta saņēmējiem radīja lielākās neskaidrības; aicina Komisiju nodrošināt, ka finanšu instrumenti cits citu papildina, nevis aizvieto;
152.norāda, ka 2017.gads bija pirmais EISI programmas revīzijas kampaņas gads un ka EISI revīzija būs jāveic vēl 2–3gadus, lai izsecinātu jēgpilnu kļūdu īpatsvara aprēķina metodi attiecībā uz visām EISI nozarēm; tomēr atzinīgi vērtē to, ka 2017.gadā pabeigtajās EISI un TEN-T revīzijās atklāto kļūdu īpatsvars bija ļoti zems;
153.pauž bažas par to, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir konstatējis nozīmīgus trūkumus DG MOVE aviācijas un jūras drošības politikas pašreizējā uzraudzības sistēmā un ir sniedzis trīs ļoti svarīgus ieteikumus; aicina DGMOVE pilnībā īstenot rīcības plānu, ko tas sagatavojis konstatēto risku novēršanai;
Kultūra un izglītība
154.atzinīgi vērtē rezultātus, ko 30gadu gaitā nodrošinājusi programma “Erasmus”, kopš 1987.gada iesaistot mobilitātes pasākumos 9miljonus dalībnieku, tostarp gan jauniešus un studentus, gan— kopš nesena laika— arī personālu; uzsver šīs programmas lielo Eiropas pievienoto vērtību un faktisko nozīmi, kas izpaužas kā stratēģisks ieguldījums Eiropas jauniešos;
155.norāda, ka ir jādara vairāk, lai nodrošinātu programmas “Erasmus” pieejamību marginalizētām grupām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti un speciālām izglītības vajadzībām, cilvēkiem ģeogrāfiski neizdevīgās vietās, cilvēkiem, kuri priekšlaicīgi pametuši mācības, pieder pie minoritātēm, ir nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā utt.;
156.pauž satraukumu par “Erasmus+” studentu aizdevumu garantijas instrumenta zemo apguves līmeni un nepietiekamo ģeogrāfisko pārklājumu, kas aptver bankas tikai trijās valstīs un augstskolas vēl divās valstīs; mudina Komisiju un Eiropas Investīciju fondu ieviest īstenošanas stratēģiju šā instrumenta efektivitātes maksimālai palielināšanai līdz 2020.gadam vai rast alternatīvu risinājumu, proti, atvieglot neizmantoto līdzekļu pārdali pašā programmā un dot iespēju nodrošināt labāku finansējuma segumu dažādās programmas daļās īstenotajām darbībām;
157.pauž bažas par to, ka programmā “Eiropa pilsoņiem” un programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammā “Kultūra” joprojām vērojami zemi projektu panākumu rādītāji (2017.gadā attiecīgi 21% un 22%); uzsver— lai uzlabotu šos neapmierinošos rezultātus, kas ir pretrunā pašu programmu mērķiem, jo mazina iedzīvotāju motivāciju piedalīties, izšķirīga nozīme ir atbilstošākam finansējuma līmenim;
158.uzsver Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) lomu triju kultūras un izglītības programmu īstenošanā; tomēr pauž bažas par EACEA iekšējās kontroles nepilnībām, kas konstatētas, veicot revīziju par “Erasmus+” un “Radošā Eiropa” dotāciju pārvaldību; norāda, ka arī pašas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir konstatējis nepilnības EACEA “Erasmus+” dotāciju pārvaldības procesā; tādēļ uzskata, ka Komisijai un EACEA nevajadzētu būt nekādām grūtībām ieviest vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un garantētu maksimālu kvalitāti kultūras un izglītības programmu īstenošanā;
NETIEŠĀ PĀRVALDĪBA UN FINANŠU INSTRUMENTI
159.norāda, ka 2017.gadā Komisija parakstīja līgumus ar ANO aģentūrām par ieguldījumu no ES budžeta gandrīz 253,5miljonu EUR apmērā, visvairāk līdzekļu piešķirot ANO Attīstības programmai (119,21miljonsEUR), UNICEF (29,34miljoniEUR) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Projektu pakalpojumu birojam (20,05miljoniEUR), un līgumus ar Pasaules banku par174,11 miljoniemEUR;
160.ņemot vērā atbalsta veidu maiņu no tiešajām dotācijām uz trasta fondiem un apvienotu finansējumu, cita starpā izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai, aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Investīciju banku kopīgi ar Eiropas Parlamentu pieņemt iestāžu nolīgumu par pārredzamību, pārskatatbildību un parlamentāro kontroli, balstoties uz politikas principiem, kas izklāstīti jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību;
161.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus NVO izmantotā ES finansējuma pārredzamības uzlabošanai, kas tika publicēti Īpašajā ziņojumā Nr.35/2018, kurā cita starpā Komisijai ir ieteikts uzlabot tās grāmatvedības sistēmā iekļautās informācijas par NVO ticamību, kā arī uzlabot informāciju, kas savākta par NVO izmantoto finansējumu; tādēļ aicina Komisiju īstenot šos priekšlikumus līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām;
162.pilnībā atzīst daudzu problēmjautājumu sarežģītību un nepieciešamību īstenot daudzveidīgus un papildinošus atbildes pasākumus, tomēr uzstāj, ka ir nepieciešams nodrošināt skaidrību attiecībā uz finansēšanas kārtību un starptautisko saistību ievērošanu;
163.norāda, ka ir ievērojami palielinājies finanšu instrumentu skaits un tas paver jaunas finansējuma apvienošanas iespējas transporta nozarē, vienlaikus radot sarežģītu mehānismu tīklu ap Savienības budžetu; pauž bažas par to, ka pastāv risks, ka šie instrumenti, kas pastāv līdztekus Savienības budžetam, varētu iedragāt pārskatatbildību un pārredzamību, jo ziņošana, revīzija un publiskā kontrole nav saskaņota; aicina Komisiju izpētīt, kā varētu reformēt Savienības budžeta sistēmu, jo īpaši to, kā vislabāk nodrošināt, lai vispārējā finansēšanas kārtība nebūtu sarežģītāka, nekā vajadzīgs Savienības politikas mērķu izpildei un pārskatatbildības, pārredzamības un revidējamības nodrošināšanai;
164.norāda, ka budžeta lēmējinstitūcija palielināja ESIF garantiju no 16miljardiemEUR līdz 26miljardiemEUR un ieguldījumu mērķapjomu no 315miljardiemEUR līdz 500miljardiemEUR un ka līdz 2017.gada beigām EIB grupa bija parakstījusi līgumus 36,7miljardu EUR vērtībā (2016.gadā— 21,3miljardi EUR);
165.norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju 64% no to ESIF līgumu kopējās vērtības, kurus EIB grupa bija parakstījusi līdz 2017.gada beigām, ir koncentrēti sešās dalībvalstīs, proti, Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Polijā;
166.pauž nožēlu par to, ka tikai 20% no ESIF finansējuma ir izmantots, lai atbalstītu projektus, kuri veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, savukārt EIB standartportfeļa gadījumā ir sasniegts 25% slieksnis; aicina Komisiju ierosināt ilgtspējīgas finanšu vai finansēšanas iespējas un labvēlīgu investīciju vidi, kas atspoguļotu Savienības saistības un vispārējos mērķus, lai Savienībā sekmētu inovāciju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī stiprinātu investīciju sociālo dimensiju, novēršot investīciju trūkumu sociālajā jomā un attiecībā uz infrastruktūru drošību;
167.aicina Komisiju nodrošināt, ka ESIF vadības struktūras, parakstot līgumus, ņem vērā to, ka ir vajadzīgs pienācīgs ģeogrāfiskais līdzsvars, un par panākto progresu ziņot Parlamentam;
ŧٲԾī
168.norāda, ka, spriežot pēc maksājumiem, 2017.gadā Komisija pētniecības un inovācijas jomā (R&I) ieguldīja 11,2miljardus EUR un ka 58% no minētās summas bija tiešā pārvaldībā esoši līdzekļi un 42% tika piešķirti ar pilnvaroto iestāžu starpniecību, un no tiem savukārt 18,2% (583miljoni EUR) tika īstenoti kopuzņēmumos un 16,8% (540miljoniEUR) tika sadalīti ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF) starpniecību;
169.aicina Komisiju 2019.gada otrajā pusē ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par finanšu instrumentu īstenošanu un rezultātiem pētniecības jomā;
Trasta fondi
170.norāda, ka, sniedzot atbalstu valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, arvien lielākā mērā tiek izmantoti tādi alternatīvi finansēšanas modeļi kā trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, un līdz ar to pastāvošās finanšu struktūras kļūst arvien sarežģītākas; tomēr atzīst, ka šie instrumenti ir ļāvuši ātri reaģēt uz sarežģītajiem apstākļiem un nodrošināt elastību;
171.norāda, ka EAF, ES budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai trasta fondos nevajadzētu novest pie tā, ka attīstības un sadarbības politikai paredzētie līdzekļi nesasniedz savus parastos saņēmējus vai netiek izmantoti sākotnējo mērķu panākšanai, piemēram, nabadzības izskaušanai un pamattiesību veicināšanai;
172.norāda, ka trasta fondu plašāka izmantošana ir saistīta arī ar pašreizējo elastīguma iespēju trūkumu Savienības budžetā;
173.uzsver, ka, ES politikas nostādņu īstenošanas vajadzībām līdzās ES budžetam pastiprināti izmantojot citus finansēšanas mehānismus, rodas risks, ka var samazināties pārskatatbildības un pārredzamības līmenis, jo ziņošanas, revīzijas un publiskās kontroles prasības netiek saskaņotas; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju izbeigt trasta fondu izmantošanu, it sevišķi gadījumos, kad to “ārkārtas” raksturs nav pietiekami pamatots, ja tie nespēj piesaistīt ievērojamus citu līdzekļu devēju ieguldījumus un ja pastāv pamattiesību pārkāpšanas risks vai ir iesaistītas trešo valstu iestādes, kas neievēro pamattiesības;
Turcijas atbalsta mehānisms
174.norāda, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr.27/2018 par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā ir konstatēts, ka sarežģītā situācijā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā ātri mobilizēja 3miljardus EUR, lai strauji reaģētu uz bēgļu krīzi, bet netika pilnībā sasniegts mērķis efektīvi koordinēt šo reakciju, nedz arī panākta pietiekama ieguldījumu atdeve; aicina Komisiju īstenot visus Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, īpaši uzlabojot uzraudzību un ziņojumu sniegšanu par skaidras naudas palīdzības projektiem un sadarbībā ar Turcijas iestādēm uzlabojot darbības vidi (starptautiskajām) NVO, kā arī nodrošināt, ka līdzekļi tiek precīzi novirzīti bēgļu projektiem un netiek izmantoti citiem mērķiem; aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par finansēto darbību atbilstību attiecīgajam juridiskajam pamatam;
175.turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju revidētie projekti sniedza bēgļiem noderīgu atbalstu un lielākajā daļā šo projektu bija gūti tiešie rezultāti, taču pusē projektu vēl nebija sasniegts plānotais iznākums;
176.norāda uz Eiropas Ombuda secinājumiem, ka Komisijai būtu jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka ES un Turcijas paziņojumā tiek ievērotas ES pamattiesības, un tādēļ aicina Komisiju šā mehānisma satvarā pieņemtajos lēmumos sistemātiski iekļaut pamattiesību apsvērumus, tostarp veicot ietekmes novērtējumus pamattiesību jomā; aicina Komisiju par to regulāri ziņot Eiropas Parlamentam;
177.pauž nožēlu, ka pētnieciskās žurnālistikas tīkla “European Investigative Collaborations” (EIC) veikta izpēte ir raisījusi šaubas par šā instrumenta līdzekļu izmantošanu; aicina Komisiju rūpīgi izmeklēt šo jautājumu un ziņot Parlamentam par rezultātiem;
178.aicina DG DEVCO līdz 2020.gadam pārskatīt pastāvošos norādījumus, kas adresēti netiešā pārvaldībā īstenoto projektu labuma guvējiem, ar mērķi nodrošināt plānoto darbību savlaicīgu izpildi un veicināt projektu tiešo rezultātu praktisko izmantošanu, lai panāktu optimālu ieguldīto līdzekļu atdevi;
179.norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kļūdu līmenis kategorijas “峾Ծٰ峦Ჹ” izdevumos nebija būtisks; tomēr ar bažām norāda, ka kļūdu īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies (2017.gadā— 0,55% un 2016.gadā— 0,2%);
180.norāda— lai gan Revīzijas palāta neatklāja būtiskus trūkumus, tā konstatēja jomas, kurās atkal un joprojām būtu iespējams veikt uzlabojumus;
峾Ծٰ峦Ჹ
Kandidātu izvirzīšanas procedūra Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanai
181.pauž neapmierinātību par Komisijas reakciju uz plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības pamatotajām bažām par procedūru, kas sekoja uzreiz pēc tam, kad amatā tika iecelts Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs, un arī par Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem Eiropas Parlamenta plenārsēdē un rakstiskajā atbildē uz Eiropas Parlamenta 2018.gada 18.aprīļa rezolūciju, jo minētā reakcija un skaidrojumi bija izvairīgi, atspēkojoši un juridiski detalizēti un liecināja par jutīguma trūkumu attiecībā uz to, cik svarīgas Eiropas pilsoņu skatījumā ir pārredzamas, taisnīgas un atklātas darbā pieņemšanas procedūras;
182.šajā sakarībā atgādina par ombuda konstatējumiem četros ar administratīvām nepilnībām saistītos gadījumos un par ieteikumu apvienotajās lietās 488/2018/KR un 514/2018/KR; norāda, ka ombuda secinājumi “lielā mērā līdzinās Eiropas Parlamenta secinājumiem” un ka ombuds piekrīt Eiropas Parlamenta vērtējumam, ka dubultā iecelšana amatā sasniedza un, iespējams, pat pārsniedza tiesību aktu robežas; uzsver ombuda galīgo ieteikumu Komisijai, proti, ka Komisijai būtu jāizstrādā īpaša procedūra ģenerālsekretāra iecelšanai amatā un tai jānotiek atsevišķi un neatkarīgi no citu augstāko amatpersonu iecelšanas; tādēļ pauž nožēlu par to, ka Komisija, 2018.gada 3.decembrī sniedzot Eiropas ombudam nepārprotami noraidošu atbildi, ir izrādījusi maz izpratnes attiecībā uz jautājumiem, ko ombuds izvirzījis pēc 11000 lappušu apjomīgas dokumentācijas izskatīšanas;
183.pieņem zināšanai to, ka komisārs .ٳپԲ 2018.gada 25.septembrī sarīkoja starpiestāžu apaļā galda diskusiju par augstākā līmeņa vadītāju atlasi un iecelšanu amatā, lai gan šķiet, ka šī sanāksme nav devusi konkrētus rezultātus; tādēļ aicina Komisiju īstenot praksē rezolūcijas par Komisijas godprātības politiku 29.punktu;
184.aicina Komisiju, kā arī visas Eiropas iestādes vajadzības gadījumā pārskatīt amata kandidātu izvirzīšanas procedūras, jo īpaši attiecībā uz augstākā līmeņa amatpersonām un attiecīgā gadījumā— kabineta locekļiem, un veikt papildu pasākumus pārredzamības, taisnīguma un vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai amatā iecelšanas procedūrās, pamatojoties uz Eiropas ombuda konstatējumiem un drīzumā gaidāmo Eiropas Parlamenta pētījumu par amatā iecelšanas procedūrām Eiropas Savienības iestādēs; aicina Komisiju līdz 2019.gada 31.augustam ziņot Eiropas Parlamentam par gūto progresu;
Eiropas skolas
185.norāda, ka Eiropas skolas 2017.gadā no Eiropas budžeta saņēma 189,9miljonusEUR;
186.atzīst, ka Revīzijas palātas pārbaudē netika konstatētas būtiskas kļūdas Eiropas skolu 2017.gada galīgajos konsolidētajos finanšu pārskatos un ka Eiropas skolas un centrālais birojs savus gada pārskatus sagatavoja tiesību aktos noteiktajā termiņā; tomēr norāda, ka Eiropas skolu iekšējās kontroles sistēma joprojām ir jāturpina uzlabot, lai izpildītu Revīzijas palātas un Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikumu;
187.pauž satraukumu par to, ka pēc vairāk nekā 15gadiem Eiropas skolām vēl joprojām nav pareizas finanšu pārvaldības sistēmas;
188. joprojām pauž bažas par būtiskiem trūkumiem centrālā biroja un atlasīto skolu iekšējās kontroles sistēmās, jo īpaši maksājumu sistēmās, kontroles vidē un darbā pieņemšanas procesā;
189. norāda, ka Revīzijas palāta nav varējusi apstiprināt to, ka skolu finanšu pārvaldība 2017.gadā atbilda Finanšu regulai un tās īstenošanas noteikumiem; tādēļ prasa turpināt centienus noslēgt atlikušos ieteikumus, kas saistīti ar ārpusbudžeta kontu pārvaldību, grāmatvedības un iekšējās kontroles sistēmu uzlabošanu, kā arī darbā pieņemšanas un maksājumu procedūrām un pamatnostādņu izstrādi budžeta pārvaldības uzlabošanai;
190.atkārtoti uzsver Parlamenta viedokli, ka ir steidzami nepieciešams vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmu, apsverot iespēju veikt reformu, kas attiektos uz pārvaldības, finanšu, organizatoriskajiem un pedagoģiskajiem jautājumiem, un atgādina par savu prasību, ka Komisijai ik gadu ir jāiesniedz Parlamentam ziņojums, kurā sniegts vērtējums par gūto progresu;
191.uzskata par nepieņemamu to, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju joprojām nav izpildīti astoņi laikposmā no 2014.līdz 2017.gadam sniegti ārkārtīgi būtiski vai ļoti svarīgi Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumi; prasa līdz 2019.gada 30.jūnijam iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu par šo ieteikumu īstenošanu;
Saistībā ar Komisijas 2016.gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi
192.norāda, ka Komisija savā paziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu () Parlamenta izvirzītajiem 394jautājumiem attiecībā uz 2016.finanšu gadu ir pievērsusies izlases veidā un nav komentējusi 108punktus; prasa Komisijai sīki atbildēt uz visiem jautājumiem, kuri izvirzīti Eiropas Parlamenta rezolūcijās, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu;
193.atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir reaģējusi uz Parlamenta izteiktajām piezīmēm 2018.gada 18.aprīļa rezolūcijā par 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu[89] par ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem (EAMR) un galvenajiem snieguma rādītājiem un ir veikusi izmaiņas, lai tos uzlabotu; norāda, ka Komisija 2017.gada EAMR ir nosūtījusi Parlamentam bez konfidencialitātes ierobežojumiem, bet pauž nožēlu, ka piekļuve minētajiem ziņojumiem faktiski ir kļuvusi sarežģītāka; cer, ka nākotnē Parlamentam būs vieglāk piekļūt minētajiem ziņojumiem;
Dažādi jautājumi
194.pauž bažas par to, ka Komisija kavējas risināt pieaugošo problēmu— Eiropas civildienesta ierēdņiem, kas norīkoti darbā Luksemburgā, piemērotā korekcijas koeficienta starpību, ņemot vērā to, ka līdz 2018.gadam šī starpība, salīdzinot ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos noteikto 5% slieksni, bija vairāk nekā trīskāršojusies (16,8%), un tā rezultātā ir mazinājusies Luksemburgas pievilcība un ir vērojama netaisnīga diskriminācija pret vairāk nekā 11000Eiropas Savienības ierēdņu, no kuriem vairāk nekā vienai trešdaļai nākas dzīvot kaimiņvalstīs, tādējādi pasliktinot pārrobežu satiksmes situāciju; norāda, ka citas starptautiskās iestādes, kas atrodas Luksemburgā, jau ir radušas pozitīvu risinājumu šai problēmai; mudina Komisiju izvērtēt pastāvošo problēmu saistībā ar pašreizējo korekcijas koeficientu un veikt nepieciešamos pasākumus;
195.mudina Komisiju iespējami drīz izbeigt vienošanos ar Luksemburgas slimnīcām— līdzīgi kā 2018.gadā tika izbeigta vienošanās ar ārstiem un zobārstiem— attiecībā uz paaugstinātas maksas piemērošanu Luksemburgā strādājošo Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku ārstēšanai, kas gadā izmaksā vairāk nekā 2miljonus EUR un atbilstoši Tiesas 2000.gada spriedumam Ferlini lietā ir Eiropas Direktīvas2011/24 pārkāpums attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas pacientiem;
196.aicina Komisiju veikt maksimāli rūpīgu un maksimāli aktuālu analīzi par jaunajā JMOII ēkā paredzēto atvērta plānojuma biroju ietekmi uz darba ražīgumu un pienācīgu darba vietu un darba apstākļu nodrošināšanu attiecīgajiem darbiniekiem; prasa Komisijai informēt Parlamentu par šīs analīzes rezultātiem;
2014.–2017.gads: Eiropas Parlamenta jau nodrošinātais un pašreizējais ieguldījums pareizas finanšu pārvaldības struktūru izveidē Komisijā un dalībvalstīs
Sniegumā balstīta budžeta izstrāde un revīzija
197.uzstāj, ka Eiropas Savienības budžeta plānošanai un izpildei, kā arī ziņošanai par sasniegtajiem rezultātiem vajadzētu būt politikas nostādņu virzītai;
198.uzstāja, ka Eiropas Savienības budžeta izpildē būtu jākoncentrējas uz rezultātiem un plašāka politiskā iznākuma sasniegšanu un ka ES budžeta struktūra būtu jāmaina, lai nodrošinātu progresa un snieguma mērīšanu;
199.šajā sakarībā aicināja Komisiju un Revīzijas palātu pievērst lielāku uzmanību vienkāršošanai, sasniegtajiem rezultātiem un plašākam iznākumam, lietderības revīzijām un politikas pasākumu galīgajai ietekmei;
200.uzsver, ka ikvienai revīzijai— un visām revīzijām— vajadzētu koncentrēties uz jomām, kurās ir vislielākā kļūdu iespējamība, it sevišķi jomām, kurām ir vislielākais finansējuma līmenis;
201.norāda uz ciešo sadarbību ar Komisiju saistībā ar 318.pantā paredzētā novērtējuma ziņojuma izvēršanu par vispusīgu kopsavilkuma ziņojumu, kurā dokumentēts progress dažādās politikas jomā un kurš vēlāk kļuva par gada pārvaldības un izpildes ziņojuma pirmo daļu;
Integrēta iekšējās kontroles sistēma
202.atbalstīja 63.panta iekļaušanu pārskatītajā Finanšu regulā, ar kuru dalītajā pārvaldībā tiek ieviesta vienotas revīzijas sistēma, uzsverot, ka labi funkcionējošas pārvaldības un kontroles sistēmas valstu un Eiropas līmenī ir būtisks vienotās revīzijas ķēdes elements; piekrīt, ka vienotā revīzijas pieeja ļauj labāk izmantot resursus un tai būtu jāļauj izvairīties no revīziju dublēšanās atbalsta saņēmēju līmenī; norāda, ka Komisijas vienotās revīzijas stratēģijas mērķis ir pārliecināties par revīziju rezultātu un revīzijas iestāžu ik gadu paziņoto kļūdu īpatsvara rādītāju ticamību un uzraudzīt to darbu, izmantojot stingru un koordinētu kontroles un revīzijas sistēmu; mudina Komisiju turpināt revīzijas iestāžu darba uzraudzību un pārbaudīšanu, lai nodrošinātu kopēju revīzijas satvaru un ticamus rezultātus;
ŧٲԾī
203.atbalstīja skaidrākus noteikumus un plašāku vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, t.i., fiksētas summas maksājumus, programmā “Apvārsnis 2020”;
ٰܰūڴDzԻ徱
204.uzstāja, ka ir jāpastiprina valstu vadošo iestāžu un revīzijas iestāžu atbildība par budžeta izpildi;
205.atbalstīja pāreju no atlīdzināšanas sistēmas (radušos izmaksu atlīdzināšana) uz maksājumtiesību sistēmu, kas ievērojami samazina kļūdu risku;
ܰԾī
206.atbalstīja pieeju, ka būtu jānostiprina vides prasības, taisnīgāk jāsadala ienākumu atbalsts, ieviešot mazajām saimniecībām un ilgtspējīgai, videi nekaitīgai lauksaimniecībai labvēlīgu progresīvu maksājumu sistēmu, un ka KLP būtu steidzami un neatgriezeniski jādara pievilcīgāka gados jauniem lauksaimniekiem;
207.prasīja, lai KLP kļūtu konkurētspējīgāka un vienlaikus— labvēlīga lauksaimniekiem;
Ѿ峦Ჹ
208.deva savu artavu ES finansējuma nodrošināšanā pieaugošās migrācijas problemātikas risināšanai 2015.–2018.gadā, dubultojot finansējumu līdz 22miljardiemEUR;
209.aicināja dalībvalstis pievērsties migrācijas pamatcēloņu risināšanai, koordinējot to ar attīstības politiku un ārpolitiku;
ES ārējā darbība
210.prasīja nodrošināt ES ārpolitikas konsekvenci un pienācīgu koordināciju, kā arī nodrošināt, lai EAF, trasta fondu un finanšu instrumentu pārvaldībā tiktu ievērota saskaņa ar iekšpolitiku;
峾Ծٰ峦Ჹ
211.uzstāja, ka ir jāpārskata komisāru rīcības kodekss, kas galu galā stājās spēkā 2018.gada 31.janvārī;
212.uzstāja, ka ir jāpārskata darbā pieņemšanas procedūras attiecībā uz augstākā līmeņa amatiem Eiropas iestādēs un struktūrās un ka ir jāpublicē visas vakances, lai nodrošinātu pārredzamību, godprātību un iespēju vienlīdzību;
213.turpināja atbalstīt pilnīgas neiecietības politiku attiecībā pret krāpšanu;
Ieteikumi nākotnei
Ziņojumu sniegšana
214.attiecībā uz turpmākajiem gadiem atgādina, ka Finanšu regulas 247.panta 1.punkta c)apakšpunkts nosaka, ka Komisijai ir pienākums katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei integrētu finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopumu, tostarp ilgtermiņa prognozi par turpmākajām ienākošām un izejošām naudas plūsmām nākamajiem pieciem gadiem;
215.uzstāj, ka minētajā ziņojumā būtu jāanalizē attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas saistību ietekme, raugoties uz uzkrājušos neizpildīto maksājumu apmēru;
216.aicina Komisiju pārvaldības un ziņojumu sagatavošanas vajadzībām, kā arī turpmākās ES migrācijas plūsmu pārvaldības un integrācijas politikas vajadzībām ieviest tādu ES budžeta izdevumu uzskaiti, kas dotu iespēju ziņot par visu ar bēgļu un migrācijas krīzi saistīto finansējumu;
217.nesaprot, kāpēc Komisija finanšu pārvaldības snieguma mērīšanai izmanto divus mērķu un rādītāju kopumus — no vienas puses, Komisijas ģenerāldirektori savos gada darbības pārskatos izvērtē pārvaldības plānos noteikto mērķu sasniegšanu, un, no otras puses, Komisija novērtē izdevumu programmu sniegumu, izmantojot budžeta projektam pievienotos programmu darbības izdevumu pārskatus; aicina Komisiju sagatavot ziņojumus, balsoties uz vienotu mērķu un rādītāju kopumu;
218.norāda, ka informācija par sniegumu galvenokārt tiek izmantota ģenerāldirektorātu līmenī programmu un politikas virzienu pārvaldībā; pauž bažas par to, ka informācija par sniegumu, kas ir noderīga ikdienējām vadības vajadzībām, nav saskaņota ar Komisijas pienākumiem ārējās ziņošanas jomā un tādēļ ģenerāldirektorāti parasti neizmanto Komisijas galvenos snieguma ziņojumus savu darbības rezultātu pārvaldībai attiecībā uz ESbudžetu;
219.norāda, ka nedz ģenerāldirektorātiem, nedz Komisijai netiek prasīts sniegumam veltītajos ziņojumos paskaidrot, kā ar sniegumu saistītā informācija tikusi izmantota lēmumu pieņemšanā; aicina Komisiju iekļaut šādu informāciju turpmākajos sniegumam veltītajos ziņojumos;
220.atkārtoti pauž nožēlu, ka gada darbības pārskatos netiek iekļauta deklarācija par paziņoto snieguma datu kvalitāti un ka līdz ar to, pieņemot gada pārvaldības un izpildes ziņojumu, komisāru kolēģija uzņemas vispārēju politisko atbildību attiecībā uz Savienības budžeta pārvaldību, bet ne attiecībā uz informāciju par sniegumu un rezultātiem;
221.norāda, ka Komisijas 2018.gada 21.novembrī pieņemtajā paziņojumā Komisijai “Pārvaldība Eiropas Komisijā” nav mainīts princips, kas tika ieviests ar 2000.gada administratīvo reformu, proti, nošķīrums starp komisāru politisko atbildību un ģenerāldirektoru operatīvo atbildību; konstatē, ka ne vienmēr ir ticis skaidri precizēts, vai jēdziens “politiskā atbildība” nozīmē arī atbildības uzņemšanos par ģenerāldirektorātiem, vai arī šīs atbildības jomas ir nošķirtas;
222.atkārtoti uzsver Revīzijas palātas 2017.gadā veiktās revīzijas konstatējumus, kuros norādīts, ka Komisijai būtu labāk jāizmanto informācija par savu sniegumu un jāattīsta iekšējā kultūra, kas būtu vairāk vērsta uz sniegumu; līdz ar to aicina Komisiju integrēt visā savā politikas ciklā uz sniegumu balstītu budžeta plānošanu;
223.pauž nožēlu par to, ka Komisijas gada ziņojums par ārējo darbību finansēšanai paredzēto Eiropas Savienības instrumentu īstenošanu arvien biežāk tiek publicēts ar novēlošanos, praktiski kavējot Parlamenta pārraudzību un publisko pārskatatbildību, proti, ziņojums par 2016.gadu tika publicēts tikai 2018.gada martā, savukārt ziņojums par 2017.gadu joprojām vēl nav pieejams; aicina Komisiju vēlākais līdz 2019.gada septembra beigām publicēt ziņojumu par 2018.gadu un turpmākajos gados pieturēties pie šāda grafika;
224.norāda, ka dalībvalstu iestāžu snieguma mērīšanas sistēmās tika konstatēta virkne nepilnību, kas lielākoties ir saistītas ar 2007.–2013.gadā pabeigtajiem projektiem; aicina Komisiju uzlabot vispārējo snieguma mērīšanas sistēmu, tostarp iekļaut rezultātu rādītājus projektu līmenī, lai varētu izvērtēt noteikta projekta ieguldījumu konkrētu darbības programmu mērķu sasniegšanā; norāda, ka tiesību akti, kas attiecas uz 2014.–2020.gada plānošanas periodu, ir pastiprinājuši intervences loģiku un koncentrēšanos uz rezultātiem.
225.atkārtoti prasa, lai Komisija, ņemot vērā dažādos finansējuma avotus, nodrošinātu vieglu piekļuvi projektiem, izveidojot vienotu kontaktpunktu, kas ļautu iedzīvotājiem gūt skaidru pārskatu par Savienības un ESIF līdzfinansēto infrastruktūru attīstību un tām paredzēto līdzekļu piešķiršanu; tādēļ mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm publicēt gada pārskatu par transporta un tūrisma projektiem, kas tikuši līdzfinansēti no ERAF un kohēzijas fondiem, kā tas tiek darīts attiecībā uz EISI;
226.aicina Komisiju:
a)racionalizēt ziņošanu par sniegumu, proti:
–turpināt samazināt mērķu un rādītāju daudzumu, ko Komisija izmanto dažādo sniegumam veltīto ziņojumu sagatavošanai, un koncentrēties uz tiem, ar kuriem Savienības budžeta sniegumu ir iespējams izmērīt vislabāk;
–uzlabot saskaņotību starp augsta līmeņa vispārīgajiem mērķiem un konkrētajiem programmu un politikas jomu mērķiem;
b)labāk līdzsvarot ziņošanu par sniegumu, skaidri izklāstot informāciju par galvenajiem ES uzdevumiem, kuri vēl joprojām risināmi;
c)sniegt deklarāciju par ziņoto snieguma datu kvalitāti;
d)gada pārvaldības un izpildes ziņojumā uzņemties vispārēju politisko atbildību par informāciju, kas attiecas uz sniegumu un rezultātiem;
e)ziņojot par sniegumu, tostarp pārvaldības un izpildes ziņojumā, iekļaut aktualizētu informāciju par sniegumu un par panākumiem, kas gūti virzībā uz mērķu sasniegšanu, un, ja mērķi nav sasniegti, vienmēr attiecīgi rīkoties vai nākt klajā ar priekšlikumiem par attiecīgu rīcību;
f)norādīt, kā informācija par Savienības budžeta sniegumu tikusi izmantota lēmumu pieņemšanā;
g)ieviest vai pilnveidot pasākumus un stimulus, lai sekmētu lielāku koncentrēšanos uz sniegumu Komisijas iekšējā kultūrā, īpaši ņemot vērā iespējas, ko piedāvā pārskatītā Finanšu regula, iniciatīva “Uz rezultātiem orientēts ES budžets”, ziņojumi par īstenošanas posmā esošu projektu sniegumu un citi avoti;
h)izstrādāt datu apstrādes metodes darbam ar ārkārtīgi lielo datu apjomu, kuri iegūti no sniegumam veltītajiem ziņojumiem, par mērķi nosakot sniegt savlaicīgu, godīgu un patiesu priekšstatu par sasniegumiem; uzstāj, ka ziņošana par sniegumu būtu jāizmanto, lai veiktu koriģējošus pasākumus, ja nav sasniegti programmu mērķi;
227.iesaka Revīzijas palātai arī turpmāk gada pārskatā iekļaut atsevišķu nodaļu par drošību un pilsonību un analizēt šo jomu vēl dziļāk, jo sabiedrības un politiskā ieinteresētība drošībai un migrācijai veltītajā Savienības budžeta daļā ir daudz lielāka nekā šiem jautājumiem atvēlētā finansējuma daļa;
228.mudina Komisiju sniegt pārskatu par PVN pārmērīgu kompensēšanu ES finansētajos kohēzijas un lauku attīstības projektos, jo tas kaitē ES un Eiropas nodokļu maksātāju finansiālajām interesēm;
229.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas priekšlikumu, kas izteikts tās apspriežu dokumentā “Pastāvīga ziņošana par sniegumu ES darbībā”, proti, reizi gadā, N+1gada novembrī, publicēt novērtējumu par ES darbības sniegumu, ietverot detalizētu pārskatu par sniegumam veltīto informāciju, ko Komisija paziņojusi savā LESD 318.pantā paredzētajā novērtējuma ziņojumā; atkārtoti uzstāj, ka minētajā ziņojumā būtu jāievieš otrā daļa, kurā jāiekļauj detalizēts pārskats par Komisijas finanšu pārvaldības kopsavilkumu, kā norādīts gada pārvaldības un izpildes ziņojuma otrajā daļā;
230.atgādina, ka uz sniegumu vairāk vērstas revīzijas analīzes galīgajam mērķim vajadzētu būt globāla un konsekventa izmaksu/ieguvumu modeļa ieviešanai, kurā novērtēta Eiropas budžeta izpilde;
231.uzstāj, ka Revīzijas palātai būtu jāuzlabo koordinācija starp snieguma izvērtējumiem, kas veikti projektu līmenī saistībā ar ticamības deklarāciju un pārējo ar sniegumu saistīto darbību, it sevišķi izklāstot Revīzijas palātas īpašo ziņojumu galvenos secinājumus gada pārskata nodaļās, kurās aplūkoti nozaru jautājumi;
232.prasa Revīzijas palātai tās gada pārskatā sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm izvērtējumu par katras Eiropas politikas jomas atbilstību un sniegumu, secīgi pievēršoties ikvienai budžeta kategorijai un nodaļai;
233.uzstāj, ka Revīzijas palātai ir jāievieš paplašināta pēcpārbaude attiecībā uz ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar tās veikto lietderības revīziju;
234.uzsver, ka visās politikas jomās būtu jāintegrē un jānodrošina sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība; tādēļ atkārtoti aicina visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā, īstenot dzimumu līdztiesības pieeju budžeta plānošanā un analīzē;
235.atkārtoti prasa iekļaut Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā arī dzimumu līdztiesības rādītājus, pienācīgi ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;
Kļūdu īpatsvara aprēķināšana un ziņojumu sniegšana
236.uzskata, ka Komisijas metodoloģija riskam pakļauto summu vai kļūdu aplēšanai gadu gaitā ir uzlabojusies, taču atsevišķo ģenerāldirektorātu izmantotā metodoloģija neatbilstīgo izdevumu līmeņa aplēšanai nav konsekventa, un ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos un gada pārvaldības un izpildes ziņojumā izmantotā sarežģītā terminoloģija varētu radīt neskaidrības;
237.īpaši norāda, ka Komisijas dienesti izmanto, mazākais, visus turpmāk minētos jēdzienus: atlikušais kļūdu īpatsvars, paziņotais kļūdu īpatsvars, kļūdu īpatsvars maksājumu veikšanas brīdī, gada gaitā konstatētais kļūdu īpatsvars, neto atlikušais kļūdu īpatsvars, vidējais svērtais kļūdu īpatsvars, kļūdu īpatsvars slēgšanas brīdī, kopējais reprezentatīvais kļūdu īpatsvars;
238.turklāt norāda, ka attiecībā uz vairāk nekā trijām ceturtdaļām 2017.gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti, sagatavojot aplēses par riskam pakļautajām summām, balstās uz valstu iestāžu sniegtajiem datiem, kaut gan no attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu (DG AGRI un DG REGIO) gada darbības pārskatiem izriet, ka paļaušanās uz dalībvalstu kontroles ziņojumiem joprojām ir problemātisks jautājums;
239.norāda, ka Komisijas 2017.gada pārvaldības un izpildes ziņojumā norādītā kopējā riskam pakļautā summa maksājumu veikšanas brīdī ir aplēsta, balstoties uz datiem, ko snieguši atsevišķie par izdevumu programmām atbildīgie dienesti, kuri izmanto atšķirīgas kļūdu līmeņa aprēķināšanas metodes, kas atspoguļo dažādos tiesiskos un organizatoriskos satvarus; uzsver, ka aprēķina metožu turpmāka saskaņošana palielinātu riskam pakļautās kopējās paziņotās summas ticamību, pārskatatbildību un pārredzamību un nākotnē ļautu gūt skaidru priekšstatu par atlikušo kļūdu īpatsvaru un riska līmeni maksājumu veikšanas brīdī;
240.turklāt pauž bažas par to, ka gada pārvaldības un izpildes ziņojumā ir salīdzināti ļoti atšķirīgi skaitļi un tādēļ tas ir maldinošs, ņemot vērā to, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir kļūdu īpatsvars maksājumu veikšanas brīdī un no tā nav atskaitītas korekcijas, savukārt Komisijas gada pārvaldības un izpildes ziņojumā norādītā kopējā riskam pakļautā summa ir aprēķināta pēc korekciju atskaitīšanas; tādēļ uzskata, ka nav iespējams veikt pienācīgus salīdzinājumus vai izdarīt paļāvību raisošus secinājumus; atbalsta Revīzijas palātas pieeju, proti, aprēķināt kļūdu īpatsvaru, neņemot vērā korekcijas; aicina Komisiju norādīt visos gada darbības pārskatos, kā arī gada pārvaldības un izpildes ziņojumā kļūdu īpatsvaru bez korekcijām un ar korekcijām; vēlētos, lai, tiecoties rast risinājumu šai nesalīdzināmībai, Revīzijas palāta izteiktu savu viedokli par Komisijas kļūdu īpatsvaru pēc korekcijas;
241.šajā sakarībā aicina Komisiju turpināt saskaņot ar Revīzijas palātu kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodes un, nodrošinot kļūdu īpatsvara salīdzināmību, ņemt vērā dažādos pārvaldības veidus un juridiskos pamatus, un skaidri parādīt atšķirību starp riskam pakļauto summu ar integrētām finanšu korekcijām un bez tām; prasa arī, lai Komisija sniegtu informāciju par koriģējošo spēju, t.i., iespējām atgūt līdzekļus, kas nepamatoti izmaksāti no ES budžeta;
242.atkārtoti pauž bažas par atšķirībām starp Komisijas un Revīzijas palātas izmantotajām kļūdu aprēķināšanas metodēm, kuru dēļ nav iespējams pienācīgi salīdzināt to paziņotos kļūdu īpatsvarus; uzsver— lai sniegtu ticamu salīdzinājumu starp Komisijas gada pārvaldības un izpildes ziņojumā un ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos norādītajiem kļūdu īpatsvara rādītājiem un Revīzijas palātas aplēsto kļūdu īpatsvaru, Komisijai būtu jāizmanto tāda pati metodoloģija, kādu izmanto Revīzijas palāta, un abām iestādēm šajā sakarībā būtu steidzami jānoslēdz attiecīga vienošanās; aicina Komisiju izklāstīt datus atbilstoši Revīzijas palātas pieņemtajai metodoloģijai un iekļaut paredzamās korekciju aplēses;
243.atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā veikti maksājumi, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas; aicina Revīzijas palātu savā gada pārskatā norādīt korekcijas līmeni, kas tiek piemērots, aprēķinot kļūdu īpatsvaru, kā arī sākotnējo kļūdu īpatsvaru pirms korekcijām;
244.pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav revidējusi gada pārvaldības un izpildes ziņojumu, kaut gan tā ir pārbaudījusi dažus gada darbības pārskatus, it īpaši DG EMPL un DG REGIO pārskatus; aicina Revīzijas palātu savā gada pārskatā rūpīgi pārbaudīt un pārskatīt gada pārvaldības un izpildes ziņojumu;
Savlaicīga līdzekļu apguve un sniegums
245.norāda, ka zemās līdzekļu apguves galvenie iemesli bija iepriekšējāsDFS vēlāka slēgšana, vēlīna tiesību aktu pieņemšana, grūtības saistībā ar pašreizējāsDFS jauno prasību ieviešanu, saistību atcelšanas noteikumu nomaiņa no N+2 uz N+3 un administratīvais slogs, kas saistīts ar DFSperiodu pārklāšanos;
246.pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav sagatavojusi vispusīgu ilgtermiņa prognozi lēmumu pieņemšanas atbalstam nākamās DFS kontekstā, kas pilnībā atbilstu Iestāžu nolīgumam;
247.norāda, ka dažas valstis joprojām saskaras ar lēnas līdzekļu apguves problēmu; tādēļ uzskata, ka ir lietderīgi turpināt Labākas īstenošanas darba grupas darbību; norāda arī uz to, ka Komisija ir izveidojusi mazāk attīstītiem reģioniem veltītu iniciatīvu (“Catching-up Regions”); šajā sakarībā norāda uz risku, ka līdz finanšu perioda beigām varētu uzkrāties ļoti liels neizpildīto saistību apropriāciju daudzums;
Interešu konflikti, tiesiskums, cīņa pret krāpšanu un korupcijas apkarošana
248.pauž nožēlu par jebkāda veida riskiem pārkāpt LES 2.pantā noteiktās vērtības un neievērot Finanšu regulas 61.panta 1.punkta noteikumus par interešu konfliktiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt Savienības budžeta izpildi un iedragāt Savienības iedzīvotāju uzticēšanos tam, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek pārvaldīta pienācīgi; aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecībā uz jebkuriem ES tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī interešu konfliktiem tiks piemērota absolūtas neiecietības politika un netiks piemēroti dubultstandarti;
249.aicina Komisiju izpildīt Eiropas Parlamenta 2017.gada 17.maija rezolūciju par stāvokli Ungārijā, Komisijas ieteikumu attiecībā uz tiesiskumu Polijā, kas papildina Komisijas Ieteikumus (ES)2016/1374, (ES)2017/146 un (ES)2017/1520, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7.panta 1.punktu 2017.gada 20.decembrī pieņemto pamatoto priekšlikumu attiecībā uz tiesiskumu Polijā;
250.atgādina par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto izmeklēšanu saistībā ar projektiem “ELIOS” un “Heart of Budapest”, kuros tika konstatēti nopietni pārkāpumi; pirmajā gadījumā tika atgūts nedaudz līdzekļu, savukārt otrajā gadījumā Ungārijas iestādes akceptēja finanšu korekciju, taču tā joprojām nav īstenota; norāda, ka joprojām tiek izskatīti fakti, kas saistīti ar ceturto metro līniju; norāda, ka arī Slovākijā patlaban norisinās OLAF izmeklēšana par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, kā arī to, ka Komisija pašlaik veic sešas atbilstīguma pārbaudes attiecībā uz tiešajiem maksājumiem;
251.ar bažām atgādina, ka Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles (CONT) komiteja savos darba braucienos uz Slovākiju atklāja virkni trūkumu un risku attiecībā uz ES līdzekļu pārvaldību un kontroli, kā arī organizētās noziedzības iefiltrēšanās risku, it sevišķi pētnieciskā žurnālista Ján Kuciak slepkavības kontekstā; šajā sakarībā aicina Komisiju un OLAF ņemt vērā CONT komitejas secinājumus un ieteikumus, kas izklāstīti tās darba brauciena ziņojumā, kā arī aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt situāciju, veikt nepieciešamos pasākumus un pastāvīgi informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem;
252.aicina Komisiju kā vienu no tās prioritātēm izstrādāt vienotu Eiropas stratēģiju aktīvai interešu konfliktu nepieļaušanai ar pielāgotu ex ante un ex post kontroles stratēģiju; aicina Komisiju, OLAF un topošo Eiropas Prokuratūru iekļaut šajā stratēģijā gan trauksmes cēlēju, gan pētniecisko žurnālistu aizsardzību;
253.aicina Komisiju nodrošināt, ka katrā dalībvalstī tiek sagatavoti un īstenoti rīcības plāni interešu konfliktu jomā, un ziņot Parlamentam par šajā sakarībā paveikto;
254.atzinīgi vērtē to, ka Komisija publicē informāciju par komisāru sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka reģistrā netiek iekļauta sanāksmēs apspriestā tematika, un aicina Komisiju papildināt reģistru, iekļaujot tajā sanāksmju saturu;
255.norāda, ka saskaņā ar 2018.gada korupcijas uztveres indeksu situācija daudzās dalībvalstīs nav uzlabojusies vai pat ir pasliktinājusies; aicina Komisiju beidzot iesniegt Parlamentam ziņojumu par pasākumiem, kas veikti pēc 2015.gada pretkorupcijas ziņojuma, aprakstot pretkorupcijas politikas situāciju— vēlams, pēc ikgadēja principa,— dalībvalstīs, kā arī Eiropas Savienības iestādēs;
256.uzsver, ka bijušie komisāri divus gadus pēc amata atstāšanas nedrīkst nodarboties ar lobēšanu, ietekmējot komisārus vai viņu darbiniekus savas uzņēmējdarbības vai sava darba devēja klienta interesēs vai attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpuši viņu atbildības sfērā; aicina Komisiju pagarināt šo nogaidīšanas periodu līdz trim gadiem, tādējādi saskaņojot to ar priekšsēdētājam noteikto nogaidīšanas periodu;
257.uzsver, ka Ētikas komitejai savi atzinumi interešu konfliktu jautājumos ir jāsagatavo proaktīvi, it sevišķi attiecībā uz komisāriem, kuri beidz pildīt amata pienākumus; turklāt uzsver, ka būtu jānostiprina Ētikas komitejas sastāvs, iekļaujot tajā locekļus no starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO, un nevalstiskajām organizācijām, kurām ir lietpratīga pieredze godprātības politikas jomā;
258.atgādina, ka Eiropas Parlaments 2018.gada 18.aprīļa rezolūcijā par Komisijas godprātības politiku pauda bažas par Komisijas augstākā līmeņa amatpersonu iecelšanas procedūrām; mudina Komisiju turpināt diskusiju ar Parlamentu par dažādo Parlamenta rezolūcijā iekļauto ieteikumu īstenošanu.
23.1.2019
Ārlietu komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa — Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotāja: Neena Gill
鰿Āѱ
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) 2017.gadam nav aprēķinājusi aptuveno kļūdu līmeni izdevumiem 4.izdevumu kategorijā; uzsver, ka reprezentatīva lieluma izlasei, lai veiktu “Globālā Eiropa” revīziju, ir būtiska nozīme stingrā un neatkarīgā finanšu darījumu izvērtējumā, un prasa steidzami pievērsties šim jautājumam, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments var labāk pārraudzīt ES līdzekļu izlietojumu;
2.atzinīgi vērtē lietderības aspektu novērtējumu, ko Revīzijas palāta veikusi 2017.gada pārskatā papildus darījumu pareizības pārbaudei; pilnībā atbalsta visus Revīzijas palātas ieteikumus, kas formulēti, pamatojoties uz pārbaudīto 56 darījumu izlasi; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību ņemt vērā šos ieteikumus un prasa tos ātri īstenot;
3. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr.22/2017 par ES vēlēšanu novērošanas misijām (VNM) un centienus nodrošināt, lai Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ātri un pilnībā īstenotu tajā sniegtos ieteikumus; uzsver, ka ir svarīgi turpināt uzlabot racionalizāciju, pārredzamību un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī uzlabot budžeta līdzekļu piešķiršanu atsevišķu VNM izdevumiem, īpaši attiecībā uz atkārtotiem iepirkumiem, ko veic pakalpojumu sniedzēji; mudina Komisiju izmaksu samazināšanas nolūkā veicināt lielāku konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem; aicina Komisiju un EĀDD apspriest to, kā vēl vairāk nostiprināt izmantotās pieejas efektivitāti un lietderību; saskaņā ar īpašajā ziņojumā iekļautajiem konstatējumiem norāda, ka ir svarīgi gūt centralizētu priekšstatu par ES vēlēšanu novērošanas misijām sniegtajiem ieteikumiem un sistemātiski novērtēt to īstenošanu;
4. pauž bažas par projektiem paredzētā ES kopējā finansējuma atpazīstamības trūkumu; mudina Komisiju uzlabot atpazīstamību un stiprināt lielāku papildināmību starp darbībām, kuras īsteno no dažādiem instrumentiem;
5. uzskata, ka ir jāstiprina pievienošanās kandidātvalstu administratīvās spējas; prasa pastāvīgi pielikt pūles, lai novērstu trūkumus ES līdzekļu netiešajā pārvaldībā dažās valstīs, kuras ir otrā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (ʴ) līdzekļu saņēmējas, un izvirzīt stingrākus noteikumus saistībā ar budžeta atbalstu ES partnervalstīm; ar bažām norāda, ka Turcijai paredzētie IPA līdzekļi tikpat kā nebija vērsti uz vairākām pamatvērtībām, tostarp preses brīvību un tiesu iestāžu objektivitāti, un ka Komisija maz ir izmantojusi nosacījumu izvirzīšanu, lai atbalstītu reformas prioritārajās nozarēs Turcijā, kur progress demokrātijas un tiesiskuma jomā nav bijis apmierinošs; uzsver, ka ir svarīgi pārvirzīt līdzekļus pilsoniskajai sabiedrībai un vairāk izmantot tiešās pārvaldības režīmu; aicina Komisiju īstenot visus Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, īpaši uzlabojot uzraudzību un ziņojumu sniegšanu par skaidras naudas palīdzības projektiem un sadarbībā ar Turcijas iestādēm uzlabojot (starptautisko) NVO darbības vidi, kā arī nodrošināt, ka līdzekļi tiek precīzi novirzīti bēgļu projektiem un netiek izmantoti citiem mērķiem; aicina Komisiju regulāri ziņot budžeta lēmējinstitūcijai par finansēto darbību atbilstību attiecīgajam juridiskajam pamatam;
6.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr.3/2017 “ES palīdzība Tunisijai” un tajā iekļauto konstatējumu, ka ES palīdzība ir ievērojami veicinājusi šīs valsts pāreju uz demokrātiju un ekonomisko stabilitāti; aicina Komisiju turpināt uzlabot ES atbalsta novirzīšanu saskaņā ar ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem;
7.pieņem zināšanai Revīzijas palātas īpašā ziņojuma Nr.20/2018 “Āfrikas miera un drošības sistēma: ES atbalsts ir jāpārorientē” publicēšanu; prasa ātri rīkoties, lai novērstu tajā norādītos trūkumus, tostarp pārorientētu ES atbalstu no darbības izmaksām uz spēju veidošanas pasākumiem, panāktu, lai intervences pasākumi pastāvīgi būtu balstīti uz rezultātiem, mazinātu kavēšanos saistībā ar līgumu slēgšanu un atpakaļejošu finansēšanu, uzlabotu uzraudzību un saskaņoti izmantotu finansēšanas instrumentus.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
22.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
41 3 8 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Klaus Buchner, James Carver, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, David McAllister, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Asim Ademov, Doru-Claudian Frunzulică, Elisabetta Gardini, Rebecca Harms, Juan Fernando López Aguilar, Antonio López-Istúriz White, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Norbert Erdős, Martina Werner |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
41 |
+ |
|
ALDE |
Petras Auštrevičius, Ilhan Kyuchyuk, Jozo Radoš, Ivo Vajgl |
|
EFDD |
Aymeric Chauprade |
|
PPE |
Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Arnaud Danjean, Norbert Erdős, Michael Gahler, Elisabetta Gardini, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Cristian Dan Preda, Dubravka Šuica, László Tőkés, Željana Zovko |
|
S&D |
Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Wajid Khan, Juan Fernando López Aguilar, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Martina Werner, Janusz Zemke |
|
VERTS/ALE |
Klaus Buchner, Rebecca Harms, Barbara Lochbihler, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero |
|
3 |
- |
|
EFDD |
James Carver |
|
NI |
Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz |
|
8 |
0 |
|
ECR |
Amjad Bashir, Bas Belder, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden |
|
GUE/NGL |
Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Marie-Christine Vergiat |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
7.2.2019
Attīstības komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa — Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotājs: Nirj Deva
鰿Āѱ
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.pieņem zināšanai Eiropas Revīzijas palātas (“Revīzijas palāta”) īpašo ziņojumu par ES palīdzību Mjanmai/Birmai un Komisijas atbildi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka ES ir bijusi vadošā loma, atbalstot attīstības prioritātes sarežģītos apstākļos un ar ierobežotiem personāla resursiem, bet vienlaikus norāda, ka ES palīdzība tika atzīta tikai par daļēji efektīvu; atbalsta Revīzijas palātas uzsvērto nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanai, jo īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; ņemot vērā dokumentētos noziegumus, ko veikusi Mjanmas armija, pauž nopietnas bažas par to, ka Mjanmai no ES budžeta joprojām tiek piešķirts nozaru budžeta atbalsts;
2.pauž patiesas bažas par jaunākajos Komisijas priekšlikumos vērojamo nepārtraukto tendenci ignorēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.233/2014[90] paredzētos juridiski saistošos noteikumus, kad runa ir par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) attiecināmajiem izdevumiem un valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) finansējumu; atgādina, ka ES izdevumu likumība ir viens no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem un ka politiskiem apsvērumiem nebūtu jāaizēno skaidri formulēti juridiskie noteikumi; atgādina, ka ASI, pirmkārt un galvenokārt, ir instruments, kas izstrādāts cīņai ar nabadzību;
3.atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir reaģējusi uz Parlamenta piezīmēm par ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem (EAMR) un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas iekļauti Parlamenta 2018.gada 18.aprīļa rezolūcijā par 2016.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu[91], un ir veikusi izmaiņas, lai tos uzlabotu; norāda, ka Komisija 2017.gada EAMR ir nosūtījusi Parlamentam bez konfidencialitātes ierobežojumiem, bet pauž nožēlu, ka piekļuve minētajiem ziņojumiem faktiski ir kļuvusi apgrūtinošāka; cer, ka nākotnē Parlamentam būs vieglāk piekļūt minētajiem ziņojumiem;
4.pauž nožēlu par to, ka Komisijas gada ziņojums par Eiropas Savienības instrumentiem ārējo darbību finansēšanai arvien biežāk tiek publicēts vēlu, praktiski kavējot Parlamenta pārraudzību un publisko pārskatatbildību, un ziņojums par 2016.gadu tika publicēts tikai 2018.gada martā, savukārt ziņojums par 2017.gadu joprojām vēl nav pieejams; aicina Komisiju vēlākais līdz 2019.gada septembra beigām publicēt ziņojumu par 2018.gadu un saglabāt šo grafiku turpmākajiem gadiem;
5.pauž nožēlu par to, ka katrā gada darbības pārskatā kopš 2012. gada Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātam ir nācies formulēt atrunu par pakārtoto darījumu pareizību, kas norāda uz nopietniem iekšējās pārvaldības trūkumiem;
6.norāda uz ārkārtīgi negatīvajiem Eiropas Revīzijas konstatējumiem par publiskā un privātā sektora partnerībām[92] (PPP) un Revīzijas palātas ieteikumu “neveicināt PPP intensīvāku un plašāku izmantošanu” Savienībā; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā šo ieteikumu attiecībā uz PPP jaunattīstības valstīs, kur apstākļi PPP sekmīgai īstenošanai ir vēl sarežģītāki nekā ES;
7.norāda, ka 2017.gadā Komisija parakstīja līgumus ar ANO aģentūrām, kuru vērtība bija gandrīz 253,5 miljoni EUR iemaksās no ES budžeta, visvairāk līdzekļu piešķirot ANO Attīstības programmai (119,21 miljons EUR), UNICEF (29,34 miljoni EUR) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Projektu pakalpojumu birojam (20,05 miljoni EUR), un līgumus ar Pasaules banku par 174,11 miljoniem EUR;
8.uzskata, ka miera, drošības un tiesiskuma veicināšana jaunattīstības valstīs ir ļoti svarīga Savienībai, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus; atzīst, ka izdevumiem drošības jomā ir īpaši svarīga nozīme pašreizējos centienos visaptveroši nodrošināt drošības un attīstības sasaisti un sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030.gadam 16.mērķi;
9.atgādina, ka ES ir kopīgi apņēmusies nodrošināt 0,7% no nacionālā kopienākuma kā OAP; aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavot un iesniegt reālistisku grafiku šādam pakāpeniskam palielinājumam minētā līmeņa sasniegšanai; pauž nožēlu par to, ka ES un tās dalībvalstis 2017.gadā nav guvušas panākumus šā mērķa sasniegšanā, jo kopējā ES OAP samazinājās no 0,51% līdz 0,50% un vairākas valstis samazināja savu OAP, apstiprina, ka Savienības attīstības palīdzība būtu jāizlieto efektīvāk un ka OAP būtu jānovirza nozarēm, kurās tā ir visvairāk vajadzīga, proti, spēju veidošanai, labai pārvaldībai, veselībai, izglītībai, lauksaimniecībai, ūdensapgādei, sanitārijai un enerģētikai; uzsver, ka ir nepieciešams saglabāt atbalstu vietējā līmenī apmācītu tehnisko ekspertu iesaistīšanai; atgādina par apņemšanos nodrošināt OAP 0,15–0,20% apmērā no NKI vismazāk attīstītajām valstīm īstermiņā un sasniegt 0,20% līdz 2030. gadam;
10.ņemot vērā atbalsta veidu maiņu no tiešajām dotācijām uz trasta fondiem un apvienotu finansējumu, cita starpā izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai, aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Investīciju banku kopīgi ar Eiropas Parlamentu pieņemt iestāžu nolīgumu par pārredzamību, pārskatatbildību un parlamentāro kontroli, balstoties uz politikas principiem, kas izklāstīti jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību;
11.prasa paplašināt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, īstenojot to arī ārpus Eiropas, jo īpaši jaunattīstības valstīs, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus;
12.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus NVO izmantotā ES finansējuma pārredzamības uzlabošanai, kas tika publicēti Īpašajā ziņojumā Nr.2018/35, kurā cita starpā Komisijai ir ieteikts nodrošināt, lai tās grāmatvedības sistēmā ietvertā informācija par NVO būtu ticamāka, un uzlabot informāciju, kas savākta par NVO izmantoto finansējumu; tādēļ aicina Komisiju šos priekšlikumus īstenot līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām;
13.pilnībā atzīst daudzu problēmu sarežģītību un nepieciešamību īstenot daudzveidīgus un papildinošus pasākumus, tomēr uzstāj, ka ir nepieciešams nodrošināt skaidrību attiecībā uz finansēšanas kārtību un starptautisko saistību ievērošanu;
14.prasa īstenot uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu „vairāk par vairāk” un ņemot par piemēru Eiropas kaimiņattiecību politiku; uzskata, ka jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības puses;
15.atzīst, ka nevienas valsts attīstība nekad nav notikusi bez tirdzniecības attiecību padziļināšanas ar savām kaimiņvalstīm un citām pasaules valstīm; turklāt mudina finansēt atbalstu tirdzniecības pasākumiem, lai jaunattīstības valstis turpmāk varētu lielākā mērā piedalīties globālās vērtību ķēdēs; šajā sakarā uzsver lielākas uzmanības pievēršanu digitālajai savienojamībai, lai panāktu līdzsvarotāku globalizācijas labuma sadalījumu jaunattīstības valstu interesēs;
16.uzsver to, ka ļoti svarīgi ir atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, un jo īpaši prasa izveidot vietējos risinājumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, papildus nostiprinot mikrofinansējuma aizdevumu un garantiju sistēmas;
17.uzsver, ka ir svarīgi palielināt līdzekļu piešķīrumu ar mērķi atbalstīt labu pārvaldību, demokrātiju un tiesiskumu jaunattīstības valstīs, lai veicinātu atbildīgas un pārredzamas iestādes, atbalstītu spēju veidošanu un sekmētu līdzdalīgu lēmumu pieņemšanu un publisku piekļuvi informācijai;
18.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tīru ūdeni un būvēt papildu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;
19.vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un Savienības būtisko iesaistīšanos šādas nabadzības mazināšanas pasākumos; uzsver, ka ir vajadzīgi spēcīgi un saskaņoti attiecīgo valstu valdību un ieinteresēto personu centieni, lai samazinātu enerģētisko nabadzību.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
22.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
16 1 4 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mireille D’Ornano, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Bogusław Sonik, Eleni Theocharous, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marina Albiol Guzmán, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Stefan Gehrold, Maria Noichl, Judith Sargentini |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
16 |
+ |
|
ECR |
Eleni Theocharous |
|
PPE |
Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Stefan Gehrold, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Bogusław Sonik, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko |
|
S&D |
Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maria Noichl, Vincent Peillon, Elly Schlein |
|
1 |
- |
|
EFDD |
Mireille D'Ornano |
|
4 |
0 |
|
GUE/NGL |
Marina Albiol Guzmán, Lola Sánchez Caldentey |
|
VERTS/ALE |
Maria Heubuch, Judith Sargentini |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
25.1.2019
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa — Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotāja: Marian Harkin
鰿Āѱ
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.atgādina, ka 2017.gads ir ceturtais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas īstenošanas gads un ka visas finanšu programmas tagad darbojas pilnvērtīgi;
2.norāda, ka pēdējo gadu laikā kopējais aplēstais kļūdu līmenis maksājumiem no Savienības budžeta ir konstanti uzlabojies (2014.gadā tas bija 4,4%, 2015.gadā— 3,8%, 2016.gadā— 3,1%, 2017.gadā— 2,4%); atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu ar iebildēm par 2017.finanšu gada pārskatiem pakārtoto darījumu pareizību;
3ar gandarījumu ņem vērā, ka Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD) darbojas tā, ka tiks sasniegti plānotie tiešie rezultāti un koprezultāti, un ka šis instruments papildina valstu centienus izskaust nabadzību un veicināt sociālo iekļaušanu;
4.ar bažām norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis politikas jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” ir 3,0% un tādējādi joprojām pārsniedz 2% būtiskuma slieksni un ES budžeta kopējo kļūdu īpatsvaru (2,4%) un ka atklāto kļūdu skaits un ietekme liecina par pastāvīgām nepilnībām attiecībā uz pārvaldības iestāžu deklarēto izdevumu pareizību; tomēr norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (4,8%) šis līmenis ir pazeminājies; pieņem zināšanai to, ka šis relatīvi augstais aplēstais kļūdu līmenis šajā politikas jomā bija augsts galvenokārt tāpēc, ka maksājumu saņēmēju deklarācijās bija iekļautas neattiecināmas izmaksas, ir tikušas izvēlētas neattiecināmas darbības, projekti vai saņēmēji un ir notikuši publiskā iepirkuma tiesību aktu pārkāpumi; uzsver nepieciešamību veikt efektīvus pasākumus, lai minētos kļūdu cēloņus samazinātu, vienlaikus panākot augstu sniegumu;
5.ar bažām norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis jomā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” ir 4,2 %, proti, nedaudz vairāk nekā 2016.gadā (4,1%), un ka lielākā daļa kļūdu bija saistītas ar to, ka tika atlīdzināti neattiecināmi personāla izdevumi un citas tiešās izmaksas, kuras bija deklarējuši pētniecības projektiem paredzēto līdzekļu saņēmēji, kā arī ar neattiecināmiem projektiem vai saņēmējiem; uzsver nepieciešamību veikt efektīvus pasākumus, lai minētos kļūdu cēloņus samazinātu, vienlaikus panākot augstu sniegumu; pauž nožēlu par to, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, dalībvalstīm bija pieejama pietiekama informācija, lai novērstu vai atklātu un labotu ievērojamu skaitu kļūdu; ja Komisija un dalībvalstis būtu labāk izmantojušas visu to rīcībā esošo informāciju, šai nodaļai aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,5% zemāks;
6ņem vērā, ka Revīzijas palāta, pārskatot 113pabeigtos projektus izdevumu jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, konstatēja, ka 65% projektu bija izveidota snieguma mērīšanas sistēma, kurā tiešie rezultāti un koprezultāti bija sasaistīti ar darbības programmas mērķiem, un tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem; ar bažām norāda, ka 30% projektu nav ne rezultātu rādītāju, ne mērķu un tādēļ nav iespējams novērtēt šo projektu īpašo ieguldījumu programmas vispārējo mērķu sasniegšanā;
7.ņem vērā, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju dalībvalstis veica tikai dažus novērtējumus saistībā ar Eiropas Sociālo fondu, kas neskāra Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI); aicina dalībvalstis sistemātiski izvērtēt Eiropas Sociālo fondu, lai radītu iespēju veidot politiku, pamatojoties uz gūtajām atziņām, un aicina Komisiju to veicināt;
8.atgādina, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr.5/2017 “Jauniešu bezdarbs” konstatēja, ka, lai gan garantijas jauniešiem īstenošanā ir gūti zināmi panākumi un ir sasniegti daži rezultāti, situācija nebūt neatbilst sākotnējām cerībām, kas radās, sākot šīs garantijas īstenošanu; tomēr uzsver, ka JNI un garantija jauniešiem joprojām ir viens no inovatīvākajiem un vērienīgākajiem politikas risinājumiem, kas tiek izmantots, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu laikā pēc ekonomikas krīzes, un tādēļ turpmākajos gados joprojām būtu jānodrošina Savienības, valstu un reģionālo iestāžu finansiālais un politiskais atbalsts to īstenošanā;
9.uzsver, ka konstatēt to, vai JNI budžets ir labi iztērēts un vai ir sasniegts galīgais JNI mērķis, proti, palīdzēt gados jauniem bezdarbniekiem atrast ilgtspējīgu darbu, var tikai tad, ja darbības tiek cieši un pārredzami uzraudzītas, pamatojoties uz ticamiem un salīdzināmiem datiem, un ja dalībvalstīs, kurās nav panākts progress, tiek īstenoti vērienīgāki pasākumi; tādēļ uzstāj, ka dalībvalstīm ir steidzami jāuzlabo datu uzraudzība, paziņošana un kvalitāte un jāgarantē, ka par pašreizējo JNI īstenošanu tiek vākti uzticami un salīdzināmi dati un skaitļi un tie tiek darīti pieejami savlaicīgi un biežāk, nekā to paredz ikgadējais ziņošanas pienākums, kā definēts ESF regulas 19.panta 2.punktā; aicina Komisiju pārskatīt tās pamatnostādnes par datu vākšanu saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu, lai samazinātu rezultātu pārvērtēšanas risku;
10.atgādina, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr.22/2018 “Mobilitāte saskaņā ar “Erasmus+” konstatēja, ka, kaut arī profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iekļaušana programmā “Erasmus +” tuvina šo programmu daudzveidīgākām iedzīvotāju grupām, PIA sadaļu programmā var vēl vairāk uzlabot, piemēram, nodrošinot labāku nepārtrauktību gada darba programmās, samazinot administratīvās procedūras un sniedzot PIA iestādēm lielāku Komisijas atbalstu partneru atrašanā;
11.atgādina, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr.06/2018 “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās” konstatēja, ka darbaspēka mobilitātei paredzēto ES līdzekļu labāka apzināšana un uzraudzība palīdzētu nodrošināt šo līdzekļu koordināciju un papildināmību;
12.atzinīgi vērtē rezultātus, kas 2017.gadā tika sasniegti Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) trijās apakšprogrammās; vērš uzmanību uz to, ka EaSI atbalsts, jo īpaši no tās apakšprogrammām “Progress” un “Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)”, ir svarīgs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; tomēr ar bažām norāda, ka EaSI apakšprogrammas “Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” tematiskā iedaļa “Sociālā uzņēmējdarbība” joprojām nesniedz apmierinošus rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai nodrošinātu, ka tas apņemas pilnībā izmantot sociālās uzņēmējdarbības tematiskajā sadaļā paredzētos resursus.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
23.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
40 2 1 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laura Agea, Guillaume Balas, David Casa, Ole Christensen, Michael Detjen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Miroslavs Mitrofanovs, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Dennis Radtke, Terry Reintke, Robert Rochefort, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Jana Žitňanská |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Mircea Diaconu, Eduard Kukan, Christelle Lechevalier, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Alex Mayer, Csaba Sógor, Flavio Zanonato |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Angélique Delahaye, Monika Smolková |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
40 |
+ |
|
ALDE |
Mircea Diaconu, Martina Dlabajová, Marian Harkin, António Marinho e Pinto, Robert Rochefort, Yana Toom |
|
ECR |
Amjad Bashir, Czesław Hoc, Jana Žitňanská |
|
GUE/NGL |
Lynn Boylan, Paloma López Bermejo, João Pimenta Lopes |
|
PPE |
Georges Bach, Heinz K. Becker, David Casa, Angélique Delahaye, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Dennis Radtke, Csaba Sógor, Romana Tomc |
|
S&D |
Guillaume Balas, Ole Christensen, Michael Detjen, Agnes Jongerius, Javi López, Alex Mayer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Monika Smolková, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato |
|
VERTS/ALE |
Jean Lambert, Miroslavs Mitrofanovs, Terry Reintke |
|
2 |
- |
|
ENF |
Christelle Lechevalier |
|
NI |
Lampros Fountoulis |
|
1 |
0 |
|
EFDD |
Laura Agea |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
23.1.2019
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean
鰿Āѱ
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.pauž gandarījumu par Komisijas vispārējo izpildes līmeni videi, klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās budžeta pozīcijās 2017.gadā;
2.pauž gandarījumu par darbu, ko veikušas piecas tās kompetencē esošās decentralizētās aģentūras, kuras veic tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, palīdzot Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot politiku vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, un arī par to, kā ir izpildīti minēto aģentūru budžeti;
3.norāda, ka šogad Revīzijas palāta savā gada pārskatā par budžeta izpildi 2017.finanšu gadā (Revīzijas palātas pārskats) nolēma nesagatavot novērtējumu un neaprēķināt aplēsto kļūdu līmeni jomai “lauku attīstība, tirgus pasākumi, vide, klimata politika un zivsaimniecība”, bet sniegt ieskatu par kļūdu veidu, kas var rasties šajā jomā (galvenokārt neattiecināmi saņēmēji, darbības, projekti vai izdevumi); norāda, ka tikai 6 no 230 darījumiem paraugā, ko izmantoja, lai aplēstu kļūdu līmeni kategorijā “Dabas resursi” (2,4%), ir saistīti ar vidi, klimata politiku un zivsaimniecību; norāda, ka 3.izdevumu kategorijā, kas ietver izdevumus veselības un pārtikas un barības nekaitīguma jomā, netika aprēķināts nekāds kļūdu īpatsvar
Vides un klimata pasākumi
4.norāda, ka 2017.gadā bija pagājuši 25 gadi kopš programmas LIFE izveides; uzsver, ka programma nodrošināja 222 miljonus EUR, lai līdzfinansētu 139 jaunus projektus;
5.uzsver, ka jāturpina centieni samazināt maksājumu kavējumus saistībā ar programmu LIFE, jo 2017. gadā 5,8% no maksājumiem pārsniedza tiesību aktos noteiktos termiņus (3,9% 2016. gadā, 12% 2015. gadā);
6.norāda, ka 2017. gadā tika publicēts programmas LIFE vidusposma novērtējums par 2014.–2015. gadu; norāda — tā kā lielākā daļa projektu vēl nebija uzsākti un tikai daži projekti bija pabeigti, šajā novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta procesiem, kas bija ieviesti programmas LIFE mērķu sasniegšanai, un tika secināts, ka programma LIFE nodrošina Savienības pievienoto vērtību, vienlaikus norādot uz iespējamiem uzlabojumiem; uzsver, ka dotāciju pārvaldības procedūras, jo īpaši pieteikšanās un ziņošanas procedūras, būtu ne tikai jāvienkāršo, bet arī ievērojami jāpaātrina;
7.norāda, ka ārpakalpojumu izmantošanas lēmuma noteikumi sadarbībai ar Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru (EASME) attiecībā uz personālu liecina par to, ka personāla stāvoklis Vides ģenerāldirektorātā (ENV ĢD) ir ļoti saspringts attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar programmu LIFE, un tādēļ var būt nepieciešams turpināt pārskatīt ģenerāldirektorāta darba metodes un pasākumus;
8.uzsver, ka ENV ĢD un Klimata politikas ģenerāldirektorāta (CLIMA ĢD) iekšējās kontroles sistēmas, kas tika revidētas, ir tikai daļēji efektīvas, jo daži ļoti svarīgi ieteikumi vēl ir jāīsteno saskaņā ar apstiprinātajiem rīcības plāniem;
9.norāda, ka CLIMA ĢD tika reorganizēts 2017.gada 1.oktobrī, lai likvidētu ENV/CLIMA Kopīgo resursu direktorātu (SRD), tostarp tā budžeta un finanšu nodaļu, un ka šis ĢD tagad pilnībā integrē SRD finanšu darbības, administratīvo atbalstu, iekšējās komunikācijas un informācijas tehnoloģiju darbības;
10.uzsver, ka CLIMA ĢD un BUDG ĢD uzrauga, kā tiek īstenots 20% mērķis attiecībā uz klimata politikas aspektu integrēšanu daudzgadu finanšu shēmā, un CLIMA ĢD atbalsta citus ģenerāldirektorātus klimata politikas aspektu integrēšanā to darbībā; pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā tikai 19,3 % Savienības budžeta tika izlietoti pasākumiem saistībā ar klimatu un tiek lēsts, ka vidējais rādītājs laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam būs tikai 18,8 %;
11.pauž bažas par to, ka atruna, kam par iemeslu ir iedragātā reputācija saistībā ar nenovērsto būtisko drošības trūkumu Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) reģistrā, atkal ir vērojama CLIMA ĢD 2017.gada darbības pārskatā;
Sabiedrības veselība
12.atzinīgi vērtē to, ka Trešās veselības programmas (Veselības programma) saistību un maksājumu apropriācijas ir tikušas pilnībā īstenotas; norāda, ka lielāko daļu Veselības programmas darbību īsteno Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (CHAFEA);
13.uzsver, ka 2017. gadā SANTE ĢD pabeidza 2014. līdz 2016. gada laikposmam paredzētās Trešās veselības programmas vidusposma novērtējumu, kurā secināja, ka Veselības programma ir devusi konkrētus rezultātus un bijusi īpaši nozīmīga dalībvalstu vajadzībām, un kurā tika ieteikts pastiprināt centienus, lai panāktu Savienības pievienoto vērtību, palielinātu sinerģiju un nodrošinātu rezultātu izvēršanu lielākā mērogā, sadarbojoties ar citiem Savienības finanšu instrumentiem;
14.atzinīgi vērtē to, ka ir izveidoti 24 Eiropas references tīkli pacientiem ar retām un sarežģītām slimībām, iesaistot 900 augsti specializētu veselības aprūpes vienību no vairāk nekā 300 slimnīcām 26 valstīs, proti, 25 dalībvalstīs un Norvēģijā;
Pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība
15.atzinīgi vērtē to, ka gan saistības, gan maksājumu apropriācijas, kas pieejamas pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības programmām, ir tikušas pilnībā īstenotas;
16.pauž nožēlu par to, ka SANTE ĢD vidējais atlikušo kļūdu līmenis 2017. gadā ir sasniedzis 2,5 % no kopējās darbības pārtikas un barības nekaitīguma jomā, pārsniedzot 2 % būtiskuma slieksni; norāda, ka tam par iemeslu ir pārmērīgi lielu izmaksu deklarēšana no dalībvalstu puses saistībā ar strukturālām izmaiņām, kas ieviestas deklarāciju pārvaldībā un kontrolē vienā dalībvalstī; prasa SANTE ĢD veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākotnē tas neatkārtotos, palielinot, piemēram, Finanšu regulā paredzēto vienkāršošanas pasākumu izmantošanu;
17.uzsver, ka 2017. gadā SANTE ĢD nāca klajā ar vidusposma novērtējumu par kopējo finanšu shēmu pārtikas apritei 2014.–2020. gadam, kurā secināts, ka pašreizējā sistēma darbojas labi un palīdz sasniegt ES pievienoto vērtību; norāda, ka Komisija saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu izstrādā rentabilitātes analīzes metodiku pārtikas ķēdes jomā, lai turpmākie ekonomiskie novērtējumi par Savienības finansētajiem intervences pasākumiem kļūtu robustāki;
18.pamatojoties uz pieejamo informāciju un īstenošanas ziņojumu, uzskata, ka Komisijai var sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz izdevumiem vides politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā 2017.finanšu gadā.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
22.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
50 7 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Nikos Androulakis, Cristian-Silviu Buşoi, Christophe Hansen, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Tilly Metz, Bart Staes, Tiemo Wölken |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Olle Ludvigsson |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
50 |
+ |
|
ALDE |
Catherine Bearder, Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds |
|
ENF |
Jean-François Jalkh |
|
GUE/NGL |
Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná |
|
PPE |
Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian Silviu Buşoi, Birgit Collin Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Karl Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Christophe Hansen, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer Pierik, Ivica Tolić, Adina Ioana Vălean |
|
S&D |
Nikos Androulakis, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Olle Ludvigsson, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Daciana Octavia Sârbu, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli |
|
VERTS/ALE |
Margrete Auken, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Tilly Metz, Bart Staes |
|
7 |
- |
|
ECR |
Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska |
|
EFDD |
Sylvie Goddyn |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
22.1.2019
Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotājs: Franck Proust
鰿Āѱ
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka Savienības 2017.finanšu gada konsolidētie pārskati ir ticami un ka Komisijas 2017.finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi visos būtiskajos aspektos, izņemot attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanas maksājumiem, kuros atrastas kļūdas; norāda, ka kopējais aplēstais kļūdu īpatsvars (2,4%), kas ir samazinājies no 3,1% 2016.gadā un 3,8% 2015.gadā, joprojām pārsniedz Revīzijas palātas noteikto būtiskuma slieksni (2%);
2. atzinīgi vērtē to, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu ar iebildēm attiecībā uz maksājumiem no Savienības budžeta, un sagaida, ka Savienības finanšu pārvaldība turpinās uzlaboties;
3.pauž nožēlu par to, ka jomā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, kurā ietilpst arī transports, Revīzijas palāta nesniedz visaptverošu informāciju par revīzijām, kas veiktas transporta nozarē, jo īpaši attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI);
4.konstatē, ka 2017.gadā:
– 3964miljoniEUR saistību apropriācijās un 2176miljoni EUR maksājumu apropriācijās bija pieejami transporta politikas pasākumiem, tostarp EISI, transporta aģentūrām transporta drošības un pasažieru tiesību jomā un ar transportu saistītai pētniecībai un inovācijai (pamatprogramma “Apvārsnis2020”),
– 3452,9miljonusEUR saistību apropriācijās un 1643,7miljonusEUR maksājumu apropriācijās, kas bija apstiprināti EISI transporta sadaļai (0602.nodaļa) un pamatprogrammai “Apvārsnis2020” (ar transportu saistīta pētniecība un inovācija— 0603.nodaļa), pārvaldīja Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA),
– 72,5miljoniEUR saistību un maksājumu apropriācijās bija pieejami administratīvajiem izdevumiem mobilitātes un transporta politikas jomā;
5.norāda, ka 2017.gadā Komisija atlasīja 152 projektus EISI transporta sadaļas finansējumam 2,7miljarduEUR apmērā ar kopējo ieguldījumu 4,7miljardiEUR, kas ietver arī citu publisko un privāto finansējumu; atkārtoti uzsver EISI finansēšanas instrumenta nozīmību attiecībā uz TEN-T tīkla izveides pabeigšanu, Eiropas vienotās transporta telpas sekmīgu izveidi, pārrobežu savienojumu attīstīšanu un trūkstošo savienojumu izveidošanu; pauž nožēlu par to, ka visas valstu ieinteresētās personas nav pilnībā novērtējušas EISI piedāvāto iespēju; atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā izmantoto līdzekļu apjoms nav vienīgais kritērijs tā snieguma novērtēšanai, un aicina Komisiju padziļināt tās veikto novērtējumu par panākumiem, kas gūti, īstenojot ES finansētos transporta projektus, un novērtēt to pievienotās vērtības aspektu un uz rezultātiem orientētos izdevumus;
6.aicina Eiropas TEN-T koordinatorus rūpīgi izvērtēt pašreizējā plānošanas periodā pabeigtos projektus un panāktos uzlabojumus TEN-T koridoros un iepazīstināt ar šo izvērtējumu Komisiju un Parlamentu; turklāt aicina Komisiju ierosināt mehānismu, arī tehnisko palīdzību, lai palielinātu Eiropas fondu pievienoto vērtību TEN-T koridoru izveides pabeigšanā un panāktu maksimālu progresu;
7.aicina Komisiju labu laiku pirms priekšlikuma par nākamo DFS iesniegt skaidru novērtējumu par to, kā ESIF ietekmē citus finanšu instrumentus transporta nozarē, jo īpaši EISI, kā arī par EISI parāda instrumenta saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām; prasa, lai šajā novērtējumā tiktu sniegta skaidra analīze par transporta nozarē veikto investīciju ģeogrāfisko līdzsvaru; tomēr atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā izmantoto līdzekļu apjoms nebūtu jāuzskata par vienīgo piemēroto kritēriju tā snieguma novērtēšanai; tādēļ aicina Komisiju padziļināt novērtējumu par panākumiem, kas gūti Savienības finansēto transporta projektu īstenošanā, un noteikt to pievienoto vērtību;
8. atzinīgi vērtē 2017.gadā izsludinātā EISI finansējuma apvienošanas aicinājuma rezultātus un lēmumu palielināt tā budžetu līdz 1,35miljardiemEUR, jo tas apstiprina, ka Savienības dotāciju apvienošana ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas vai valsts attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un investoriem, tostarp izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, ir svarīga un rada pievienoto vērtību; uzskata, ka tāpēc ar EISI arī turpmāk būtu jāatbalsta darbības, kas dod iespēju kombinēt ES dotācijas un citus finansējuma avotus, vienlaikus saglabājot dotācijas kā galveno finansēšanas instrumentu;
9.atzinīgi vērtē EISI programmas vidusposma novērtējuma un pamatprogrammas “Apvārsnis2020” starpposma novērtējuma pabeigšanu un aicina Komisiju veikt attiecīgus turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu abu programmu sekmīgu pabeigšanu;
10.norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests saistībā ar tā veikto revīziju par to, kā Komisija uzrauga EISI finanšu instrumentu īstenošanu, konstatēja, ka EISI finanšu instrumentu īstenošanas rādītājs ir ļoti zems un ka lielākā daļa no EISI finanšu instrumentiem sākotnēji piešķirtā budžeta (2,43miljardiEUR) ir pārdalīta EISI dotāciju budžeta pozīcijām, un tādējādi EISI finanšu instrumentiem līdz 2020.gada beigām ir pieejami tikai 296miljoniEUR; norāda arī — kā viens no iemesliem šādai rīcībai minēts tas, ka EISI finanšu instrumentu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbilstības kritēriji lielā mērā pārklājas un projekti, kas būtu tiesīgi uz EISI finansējumu, ir tikuši finansēti no ESIF, jo šim fondam ir lielāka politiskā prioritāte un darbības joma; aicina Komisiju attiecībā uz EISI uzlabot saņēmēju informētību par atbilstības noteikumiem, jo īpaši skaidri norādot atšķirību starp izpildes līgumu un apakšuzņēmuma līgumu, jo tas saņēmējiem radīja lielākās neskaidrības; aicina Komisiju nodrošināt, ka finanšu instrumenti viens otru drīzāk papildina, nevis aizvieto;
11.atkārtoti prasa, lai Komisija, ņemot vērā dažādos finansējuma avotus, nodrošinātu vieglu piekļuvi projektiem, izveidojot vienotu kontaktpunktu, kas ļautu iedzīvotājiem gūt skaidru pārskatu par Savienības un ESIF līdzfinansēto infrastruktūru attīstību un tām paredzēto līdzekļu piešķiršanu; tādēļ mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm publicēt gada pārskatu par transporta un tūrisma projektiem, kas tikuši līdzfinansēti no ERAF un kohēzijas fondiem, kā tas tiek darīts attiecībā uz EISI;
12.norāda, ka ir ievērojami palielinājies finanšu instrumentu skaits un tas rada jaunas finansējuma apvienošanas iespējas transporta nozarē, tajā pašā laikā radot sarežģītu mehānismu tīklu ap Savienības budžetu; pauž bažas par to, ka šie instrumenti, kas pastāv līdztekus Savienības budžetam, varētu apdraudēt pārskatatbildības un pārredzamības līmeni, jo ziņošana, revīzija un publiskā kontrole nav saskaņota; aicina Komisiju izpētīt, kā varētu reformēt Savienības budžeta sistēmu, jo īpaši to, kā vislabāk nodrošināt, lai vispārējā finansēšanas kārtība nebūtu sarežģītāka, nekā vajadzīgs Savienības politikas mērķu izpildei un pārskatatbildības, pārredzamības un revidējamības nodrošināšanai;
13.norāda, ka 2017.gads bija pirmais EISI programmas revīzijas kampaņas gads un ka EISI revīzija būs jāveic vēl 2 līdz 3 gadus, lai izsecinātu jēgpilnu kļūdu īpatsvara aprēķina metodi attiecībā uz visām EISI nozarēm; tomēr atzinīgi vērtē to, ka 2017.gadā slēgtajās EISI un TEN-T revīzijās atklāto kļūdu īpatsvars bija ļoti zems;
14. norāda, ka 2017.gads bija pārejas gads jaunās iekšējās kontroles sistēmas īstenošanā, jo, sākot ar 2018.gadu, Komisija pāriet no sistēmas, kas pamatojas uz atbilstību, uz sistēmu, kas pamatojas uz principiem, un trešā daļa Komisijas dienestu ir iesnieguši ziņojumus saskaņā ar jauno sistēmu jau par 2017.pārskata gadu;
15.pauž bažas par to, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir konstatējis nozīmīgus trūkumus DG MOVE pašreizējā aviācijas un jūras drošības politikas uzraudzības sistēmā un ir sniedzis trīs ļoti svarīgus ieteikumus; aicina DGMOVE pilnībā īstenot rīcības plānu, ko tas sagatavojis konstatēto risku novēršanai;
16.ar bažām norāda, ka DGMOVE, kas ir galvenais Komisijas dienests, kurš strādā transporta politikas jomā, saskaras ar grūtībām pieņemt darbā augsti kvalificētus speciālistus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tehniskās zināšanas un gūtu rezultātus saistībā ar svarīgiem tiesību aktu priekšlikumiem prioritārajās jomās un dažādās nozarēs un tirgos, piemēram, dekarbonizācijas, infrastruktūras finansēšanas vai digitālā transporta jomā; aicina Komisiju nodrošināt, ka pēc DGMOVE pārstrukturēšanas šis svarīgais dienests var pieņemt darbā tā sarežģīto funkciju veikšanai nepieciešamos speciālistus; šajā sakarībā uzsver, ka arī INEA saskaras ar pastāvīgām grūtībām aizpildīt savu štatu sarakstu— 2017.gada beigās tajā strādāja 249 no 272paredzētajiem darbiniekiem un tai bija jāpārnes 23štata vietas aizpildīšanai nākamajā gadā;
17. atkārtoti pieprasa turpmākajos Savienības budžetos iekļaut tūrismam veltītu budžeta pozīciju, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu tūrisma darbību atbalstam;
18.ierosina Parlamentam sniegt Komisijai apstiprinājumu par Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildi attiecībā uz tām nozarēm, par kurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
22.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
35 6 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Marita Ulvskog, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Francisco Assis, Jakop Dalunde, Markus Ferber, Karoline Graswander-Hainz, Peter Kouroumbashev, João Pimenta Lopes |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jude Kirton-Darling, Christelle Lechevalier, Francisco José Millán Mon, Julie Ward |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
35 |
+ |
|
ALDE |
Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička |
|
ECR |
Innocenzo Leontini, Roberts Zīle, Kosma Złotowski |
|
GUE/NGL |
Marie-Pierre Vieu |
|
PPE |
Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Markus Ferber, Dieter-Lebrecht Koch, Marian-Jean Marinescu, Francisco José Millán Mon, Massimiliano Salini, Luis deGrandes Pascual, Wim vande Camp, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska |
|
S&D |
Lucy Anderson, Francisco Assis, Isabella DeMonte, Ismail Ertug, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Peter Kouroumbashev, Bogusław Liberadzki, Gabriele Preuß, Marita Ulvskog, Julie Ward, Janusz Zemke, Claudia Țapardel |
|
VERTS/ALE |
Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor |
|
6 |
- |
|
ECR |
Jacqueline Foster, Peter Lundgren |
|
EFDD |
Daniela Aiuto |
|
ENF |
Christelle Lechevalier, Georg Mayer |
|
GUE/NGL |
João Pimenta Lopes |
|
0 |
0 |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
23.1.2019
Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa — Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotājs: Iskra Mihaylova
鰿Āѱ
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.konstatē — kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskatā, aplēstais kļūdu līmenis apakškategorijas “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” izdevumos ir samazinājies no 4,8% 2016.gadā līdz 3% 2017.gadā; ar gandarījumu norāda, ka pēdējo četru gadu laikā ir panākti noturīgi uzlabojumi;
2.norāda, ka šis ir pirmais 2014.–2020.gada periodam paredzētās pārskatītās kontroles un ticamības nodrošināšanas sistēmas gads un ka tika iesniegtas tikai dažas apliecinājumu paketes; uzsver, ka 2017.gada pārskatā ir ietverti gan 2014.–2020.gadā noskaidrotie izdevumi, gan slēgšana saistībā ar 2007.–2013.gada periodu;
3.norāda, ka kļūdas saistībā ar finanšu instrumentiem, neattaisnotajām izmaksām un neattiecināma PVN deklarācijām visvairāk veicinājušas aplēsto kļūdu līmeni kohēzijas politikā; norāda, ka dažas Revīzijas palātas konstatētās kļūdas bija saistītas ar īpašiem gadījumiem, attiecībā uz kuriem seku mazināšanas pasākumi jau ir veikti; aicina Komisiju arī turpmāk nepieciešamības gadījumā veikt preventīvus un korektīvus pasākumus;
4.uzsver, ka Revīzijas palāta konstatēja vairākas dažādu būtiskuma līmeņu nepilnības dažu revīzijas iestāžu darbā un Komisijas darbā attiecībā uz izdevumu pareizību, kas var ierobežot paziņoto atlikušo kļūdu īpatsvaru ticamību; mudina Komisiju un revīzijas iestādes turpināt cieši sadarboties, lai novērstu šos trūkumus;
5.uzskata, ka pēc ļoti lēna sākuma 2014.–2020.gada programmu īstenošana tagad ir sasniegusi optimālu īstenošanas tempu, 2017.gadā veiktajiem maksājumiem sasniedzot 41 miljardu EUR jeb 1,5 reizes pārsniedzot 2016.gada summu, tomēr norāda, ka maksājumu līmenis ir 124,7 miljardi EUR, kas ir ievērojami mazāk nekā paredzēts budžetā;
6.aicina dalībvalstis uzlabot savu maksājumu prognožu precizitāti, kas ir būtiski, lai novērstu pārmērīgu neizskatīto lietu uzkrāšanos; norāda, ka vidējais maksājumu prognožu izpildes rādītājs uzlabojās no 52% 2016. gadā līdz 80% 2017.gadā; norāda, ka vienlaicīgi tika gūti ievērojami panākumi projektu atlasē uz vietas (55% 2017.gada beigās salīdzinājumā ar 20% 2016. gadā);
7.pauž bažas par to, ka pašreizējās DFS vispārējais vidējais apguves rādītājs bija pat zemāks nekā attiecīgajā gadā iepriekšējās DFS gaitā (16%– 22 %), ko galvenokārt izraisīja iepriekšējāsDFS vēlāka slēgšana, vēlīna tiesību aktu pieņemšana, grūtības saistībā ar pašreizējāsDFS jauno prasību ieviešanu, saistību atcelšanas noteikumu nomaiņa no N+2 uz N+3 un administratīvais slogs, ko rada DFSperiodu pārklāšanās;
8.atkārtoti prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt centienus, lai varētu savlaicīgi un ātri pieņemt un īstenot jaunās darbības programmas 2021.-2027. gadam un novērstu problēmas saistībā ar līdzekļu turpmāku apguvi;
9.atzinīgi vērtē budžeta elastīguma palielināšanu, kas tika veikta DFS vidusposma novērtēšanā, tomēr norāda, ka turpmāko vajadzību atbilstīgai nodrošināšanai var būt nepieciešami papildu elastīguma un vienkāršošanas pasākumi;
10.norāda, ka dalībvalstu iestāžu darbības rezultātu mērīšanas sistēmās tika konstatētas vairākas nepilnības, kas lielākoties ir saistītas ar 2007.–2013.gadā pabeigtajiem projektiem; aicina Komisiju uzlabot vispārējo darbības rezultātu mērīšanas sistēmu, tostarp iekļaut rezultātu rādītājus projektu līmenī, lai varētu izvērtēt konkrētā projekta ieguldījumu konkrētu darbības programmu mērķu sasniegšanā; norāda, ka tiesību akti, kas attiecas uz 2014.–2020.gada plānošanas periodu ir pastiprinājuši intervences loģiku un pievēršanos rezultātiem.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
22.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Franc Bogovič, Mercedes Bresso, Rosa D’Amato, John Flack, Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Sławomir Kłosowski, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Martina Anderson, Daniel Buda, John Howarth, Elsi Katainen, Jan Olbrycht, Bronis Ropė |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marian-Jean Marinescu, Dario Tamburrano, Vladimir Urutchev |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
36 |
+ |
|
ALDE |
Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg |
|
ECR |
John Flack, Sławomir Kłosowski, Ruža Tomašić |
|
EFDD |
Rosa D'Amato, Dario Tamburrano |
|
GUE/NGL |
Martina Anderson, Martina Michels, Younous Omarjee |
|
PPE |
Franc Bogovič, Daniel Buda, Marc Joulaud, Marian-Jean Marinescu, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Vladimir Urutchev, Ramón Luis Valcárcel Siso |
|
S&D |
Mercedes Bresso, Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, John Howarth, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal |
|
VERTS/ALE |
Bronis Ropė, Monika Vana |
|
0 |
- |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
24.1.2019
ܰԾīs un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par ES 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotāja: Marijana Petir
鰿Āѱ
ܰԾīs un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus, kas apstiprina, ka kļūdu līmenis ir turpinājis samazināties, ņemot vērā to, ka kļūdu īpatsvars samazinājās no 2,5 % 2016.gadā līdz 2,4 % 2017. gadā dabas resursu jomā, un tā finansiālo ietekmi vēl vairāk samazina finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana, jo nepareizi izmaksātās summas ir atgrieztas budžetā; norāda, ka lauksaimniecības un lauku attīstības politika veido 98 % no izdevumiem minētajā jomā un Revīzijas palāta savā ziņojumā ir izmantojusi 230darījumu izlasi 21 dalībvalstī; sagaida, ka kļūdu īpatsvars turpinās samazināties, jo atbalsta saņēmēji pabeigs pielāgošanos pašreizējā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) perioda jaunajiem noteikumiem;
2.ņem vērā Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt lauksaimnieku vecumu un vajadzību šim nolūkam īstenot specializētākas programmas;
3.atgādina Komisijai, ka risks par netīšām kļūdām, kas radušās sarežģītā regulējuma dēļ, galu galā kaitē atbalsta saņēmējiem; atgādina, ka pastāv būtiska atšķirība starp kļūdu veidiem un to mērogu, proti, starp netīšu nolaidību, kas ir administratīva rakstura, un krāpšanas gadījumiem, un nolaidības rezultātā parasti netiek radīts finansiāls kaitējums nodokļu maksātājiem, kas arī būtu jāņem vērā, novērtējot faktisko kļūdu īpatsvaru; uzsver, ka būtu vēlams kļūdu aprēķināšanas metodi vēl vairāk racionalizēt; aicina arī skaidrāk nošķirt dažādus kļūdu veidus, jo dažām konstatētajām kļūdām nav negatīvu finansiālu seku; ierosina šīs kļūdas klasificēt četrās kategorijās: 1) kļūdas, kurām nav negatīvu finansiālu seku, 2) nolaidība, 3) rupja nolaidība, 4) krāpšana;
4.mudina Komisiju turpināt virzību uz vienotu revīzijas shēmu, kas ļautu samazināt kontroles radīto administratīvo slogu visos līmeņos, vienlaikus saglabājot efektīvu kontroli attiecībā uz maksājumu likumību un pareizību;
5.uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa, lai dalībvalstu rīcības plānos tiktu iekļauta korektīva rīcība ar mērķi risināt visbiežākos kļūdu cēloņus;
6.norāda, ka finanšu korekciju un līdzekļu atgūšanas koriģējošā kapacitāte 2017.gadā ir palielinājusies līdz 2,10 % salīdzinājumā ar 2,04 % 2016.gadā, tādējādi vēl vairāk samazinot risku attiecībā uz KLP;
7.atzinīgi vērtē to, ka kopējais Revīzijas palātas konstatētais kļūdu līmenis ir ļoti cieši saistīts ar kopējo KLP kļūdu īpatsvaru, kas dots DG AGRI 2017.gada darbības pārskatā, parādot, ka korektīvo pasākumu plāni, kurus dalībvalstis ir īstenojušas iepriekšējos gados, ir bijuši efektīvi;
8.norāda, ka tiešie maksājumi no Eiropas ܰԾīs garantiju fonda veido aptuveni trīs ceturtdaļas no izdevumiem un tajos kļūdu līmenis nebija būtisks; norāda, ka tiešie maksājumi lauksaimniekiem balstās uz maksājumtiesībām, un tiem piemēro vienkāršotus zemes attiecināmības noteikumus un efektīvu Գٱ kontroles sistēmu (IAKS), kura ļauj veikt datubāzu automatizētas kontrolpārbaudes; pauž bažas par joprojām pastāvīgi augstu kļūdu līmeni citās izdevumu jomās — lauku attīstība, vide, klimata politika un zivsaimniecība; turklāt norāda, ka lauku attīstības projekti pēc būtības ir sarežģītāki, jo tiem ir plašāki mērķi, un izdevumi trīs pārējās jomās tiek līdzfinansēti vai izmaksāti, atlīdzinot izmaksas, un neattiecināmi saņēmēji, pasākumi, projekti vai izdevumi veido aptuveni divas trešdaļas no aplēstā kļūdu līmeņa minētajā DFS izdevumu kategorijā;
9.atzinīgi vērtē konstatējumus, kuros Revīzijas palāta pēc tam, kad tā pārbaudīja 29 lauku attīstības investīciju projektus, konstatēja, ka 26 no tiem ir saskaņā ar lauku attīstības programmās noteiktajām prioritātēm un prioritārajām jomām un ka dalībvalstis ir piemērojušas atbilstošas atlases procedūras; atzinīgi vērtē arī to, ka vairumā gadījumu pārbaudīto projektu atbalsta saņēmēji ir tos īstenojuši, kā plānots, un dalībvalstis ir veikušas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai izmaksas ir bijušas pamatotas; tādēļ uzskata, ka lauku attīstības pieejai arī turpmāk jābūt pilnībā atbalstītam, nozīmīgam un galvenajam elementam KLP stratēģiskajos plānos, virzoties uz priekšu;
10.ņem vērā, ka lauksaimniecības nozarē atbalsta saņēmēju saņemtās summas ir salīdzinoši nelielas salīdzinājumā ar citiem Savienības projektiem un tādēļ administratīvais slogs, lai pierādītu pareizu naudas izlietojumu, ir proporcionāli lielāks;
11.aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm turpināt sekmīgu ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma (GSAA) īstenošanu un uzraudzīt maksājumu aģentūru panākto progresu, palīdzot lauksaimniekiem, kuri GSAA vēl neizmanto;
12.atzinīgi vērtē to, ka jaunu instrumentu un procesu ieviešana, lai izmantotu datus par sniegumu, piemēram, IT lietojumprogrammas, piemēram, ZGIS dati par zemes gabaliem, ir veicinājusi deklarēto lauksaimniecības platību pārbaudīšanu un atjaunināšanu gan dalībvalstu maksājumu aģentūrām, gan lauksaimniekiem; tas palīdzēs veikt tiešā atbalsta pieteikumu kontrolpārbaudes, kā arī samazināt kļūdu līmeni;
13.uzsver, ka nākotnē ir jāturpina Savienības tiesību aktu vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana lauksaimniekiem un citiem atbalsta saņēmējiem;
14.norāda, ka piekļuve datiem un laba uzraudzība, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, nākotnē ir būtiska, ņemot vērā to, ka ilgtermiņa lauksaimniecības ražīguma pamatā ir noteikti dabas resursi, piemēram, augsne un bioloģiskā daudzveidība;
15.aicina dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka atbalsta pieteikumus var aizpildīt un iesniegt elektroniski, un aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm sasniegt šo mērķi;
16.atzinīgi vērtē DG AGRI 2016. gada darbības pārskata publicēšanu, kurā skaidri norādīts KLP ieguldījums nodarbinātības līmeņa palielināšanā lauku apvidos; šajā sakarā pauž bažas par to, ka priekšlikumos par KLP pēc 2020. gada un notiekošajās sarunās par DFS ir paredzēti KLP budžeta samazinājumi, jo īpaši attiecībā uz ELFLA otro pīlāru, ko līdzfinansē dalībvalstis un kas attiecas uz lauku attīstības pasākumiem un ir cieši saistīts ar saistībām vides un klimata jomā, ieguldījumiem lauku saimniecībās un atsevišķiem citiem lauku projektiem;
17.uzskata, ka pēc iespējas būtu jāsamazina lauksaimnieku pārbaudes uz vietas un ka būtu jāievieš satelītu un administratīvās pārbaudes;
18.aicina dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka iestādes no valsts un Savienības reģistrācijas sistēmām iegūst maksimāli daudz datu un dokumentu un ka tās liek pašiem lauksaimniekiem sniegt informāciju tikai tad, ja nav citu iespēju; aicina arī Komisiju palīdzēt dalībvalstīm sasniegt minēto mērķi.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
23.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 3 5 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Jens Rohde, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Paul Brannen, Elsi Katainen, Momchil Nekov, Annie Schreijer-Pierik, Thomas Waitz |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Stanisław Ożóg, Michaela Šojdrová |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
34 |
+ |
|
ALDE |
Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Jens Rohde |
|
ECR |
Jørn Dohrmann, Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson, Stanisław Ożóg |
|
EFDD |
Marco Zullo |
|
NI |
Diane Dodds |
|
PPE |
Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Annie Schreijer-Pierik, Czesław Adam Siekierski, Michaela Šojdrová |
|
S&D |
Clara Eugenia Aguilera García, Paul Brannen, Nicola Caputo, Karine Gloanec Maurin, Momchil Nekov, Maria Noichl, Tibor Szanyi, Marc Tarabella |
|
Verts/ALE |
Martin Häusling, Bronis Ropė, Thomas Waitz |
|
3 |
- |
|
ENF |
John Stuart Agnew, Jacques Colombier, Philippe Loiseau |
|
5 |
0 |
|
EFDD |
Giulia Moi |
|
GUE/NGL |
Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
10.1.2019
Zivsaimniecības komitejAS ATZINUMS
Budžeta komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa — Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotājs: Alain Cadec
鰿Āѱ
Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.ņem vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada pārskatiem; ņem vērā arī Revīzijas palātas pārskatu par 2017.finanšu gadu;
2.pauž gandarījumu par to, ka budžeta 11.sadaļas izpilde bija apmierinoša, saistību apropriāciju izpildes līmenim esot 99,7 % apmērā un maksājumu apropriācijām— 99,9 % apmērā; norāda uz izpildes līmeni Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD 2016.gada darbības pārskatā, kurš būtu jāuzlabo;
3.mudina Revīzijas palātu turpmākajos ziņojumos zivsaimniecības nozarē konstatēto kļūdu īpatsvaru sniegt atsevišķi no vides, lauku attīstības un veselības aizsardzības nozarēm, nevis sniegt apvienotus datus; šādas nozaru apvienošanas dēļ nav iespējams konstatēt kļūdu īpatsvaru attiecībā uz zivsaimniecības politiku; konstatē, ka zivsaimniecības un jūrlietu jautājumi Revīzijas palātas gada pārskatā nav izklāstīti pietiekami detalizēti, kas apgrūtina finanšu pārvaldības pienācīgu izvērtēšanu; uzskata, ka nākotnē Revīzijas palātas gada pārskatā pārredzamības palielināšanas nolūkā būtu jāsniedz atsevišķs Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD datu sadalījums;
4.norāda, ka Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr.8/2017 par kontroli ir konstatētas nepilnības projektu izstrādē un īstenošanā un pārvaldības un kontroles sistēmu izveidē;
5.pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par to, ka saskaņā ar Kontroles regulu ievāktie dati par zvejas darbībām nebija pietiekami pilnīgi un ticami, jo īpaši attiecībā uz kuģiem garumā līdz 12metriem; nozvejas dati bija nepilnīgi un bieži vien nepareizi reģistrēti dalībvalstu datubāzēs; bija būtiskas neatbilstības starp deklarētajiem izkrāvumiem un tiem sekojošiem pirmās pārdošanas dokumentiem;
6.norāda, ka Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD savu uzraudzības lomu īsteno dalītā pārvaldībā; uzsver, ka Komisijas uzdevums ir novērtēt šīs regulas ietekmi uz KZP un uzraudzīt to, kā dalībvalstis īsteno attiecīgos noteikumus; minētās uzraudzības politikas veiksmīga īstenošana ir atkarīga no dalībvalstu sadarbības un pārvaldības;
7.uzsver, ka 2014.–2020.gada laikposmā EJZF apguves līmenis četrus gadus pēc tā pieņemšanas 2014.gada 15.maijā joprojām ir neapmierinošs, ņemot vērā to, ka līdz 2018.gada oktobrim bija izmantoti tikai 6,8% no 5,7miljarduEUR finansējuma, kas ir pieejams dalītā pārvaldībā;
8.ierosina sniegt Komisijai budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz izdevumiem jūrlietu un zivsaimniecības jomā 2017.finanšu gadā.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
10.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 3 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, David Coburn, Diane Dodds, Sylvie Goddyn, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Annie Schreijer-Pierik, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
José Blanco López, Ole Christensen, Norbert Erdős, Jens Gieseke, Czesław Hoc, Nosheena Mobarik |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Tilly Metz |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
20 |
+ |
|
ALDE ECR NI PPE S&D VERTS/ALE |
António Marinho e Pinto, Norica Nicolai Peter vanDalen, Czesław Hoc Diane Dodds Norbert Erdős, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa Clara Eugenia Aguilera García, José Blanco López, Renata Briano, Ole Christensen, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas Marco Affronte, Tilly Metz |
|
3 |
- |
|
EFDD PPE |
David Coburn, Sylvie Goddyn Jens Gieseke |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
23.1.2019
Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotājs: Bogdan Andrzej Zdrojewski
鰿Āѱ
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.atzinīgi vērtē rezultātus, ko 30gadu gaitā nodrošinājusi programma “Erasmus”, kopš 1987.gada iesaistot mobilitātes pasākumos 9miljonus dalībnieku, tostarp gan jauniešus un studentus, gan— kopš nesena laika— arī darbiniekus; uzsver šīs programmas lielo Eiropas pievienoto vērtību un faktisko nozīmi, kas izpaužas kā stratēģisks ieguldījums Eiropas jauniešos;
2.norāda, ka ir jādara vairāk, lai nodrošinātu programmas “Erasmus” pieejamību marginalizētām grupām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti un speciālām izglītības vajadzībām, cilvēkiem ģeogrāfiski neizdevīgās vietās, cilvēkiem, kuri priekšlaicīgi pametuši mācības, pieder pie minoritātēm, ir nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā utt.;
3.norāda, ka ir sākusies Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošana, tiesa gan, bez juridiskā pamata; pauž nožēlu par to, ka sākotnējais lēmums piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusam “Erasmus+” Eiropas Brīvprātīgo dienesta budžetu tika pieņemts ar īstenošanas aktu;
4.uzstāj, ka ikvienā stažēšanās vai māceklības programmā būtu jānodrošina apmaksātas vietas, ar kurām nekādā gadījumā netiek aizstātas darbvietas un kuru pamatā būtu rakstisks prakses vai mācekļa līgums, kas sagatavots, ievērojot stažēšanās vai māceklības norises valstī piemērojamo tiesisko regulējumu un/vai piemērojamos darba koplīgumus, un ka minētajām programmām būtu jāatbilst Padomes 2014.gada 10.marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu[93] izklāstītajiem principiem;
5.pauž satraukumu par “Erasmus+” studentu aizdevumu garantijas instrumenta zemo apguves līmeni un nepietiekamo ģeogrāfisko pārklājumu, kas aptver bankas tikai trijās valstīs un augstskolas vēl divās valstīs; mudina Komisiju un Eiropas Investīciju fondu ieviest īstenošanas stratēģiju šā instrumenta efektivitātes maksimālai palielināšanai līdz 2020.gadam vai rast alternatīvu risinājumu, proti, atvieglot neizmantoto līdzekļu pārdali pašā programmā un dot iespēju nodrošināt labāku finansējuma segumu dažādās programmas daļās īstenotajām darbībām;
6.ar vilšanos konstatē, ka studentiem, lai piedalītos “Erasmus+” programmās, var nākties ņemt bankas aizdevumu;
7.uzsver, ka parādsaistībām ir negatīva ietekme uz personisko attīstību un stabilu integrāciju darba tirgū un ka ir jānodrošina iekļaujošas un plaši pieejamas stipendijas, lai nevienam studentam nepietiekami lielu ienākumu dēļ nebūtu liegta iespēja piedalīties programmās;
8.pauž bažas par to, ka programmā “Eiropa pilsoņiem” un programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammā “Kultūra” joprojām vērojams zems sekmīgo projektu īpatsvars (2017.gadā attiecīgi 21% un 22%); uzsver— lai uzlabotu šos neapmierinošos rezultātus, kas ir pretrunā pašu programmu mērķiem, jo mazina iedzīvotāju motivāciju piedalīties, izšķirīga nozīme ir atbilstošākam finansējuma līmenim;
9.uzsver Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) lomu triju kultūras un izglītības programmu īstenošanā; tomēr pauž bažas par EACEA iekšējās kontroles nepilnībām, kas konstatētas, veicot revīziju par “Erasmus+” un “Radošā Eiropa” dotāciju pārvaldību; norāda, ka arī pašas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir konstatējis nepilnības EACEA “Erasmus+” dotāciju pārvaldības procesā; tādēļ uzskata, ka Komisijai un EACEA nevajadzētu būt nekādām grūtībām ieviest vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un garantētu maksimālu kvalitāti kultūras un izglītības programmu īstenošanā;
10.pieņem zināšanai kultūras un radošo nozaru garantiju fonda īstenošanas posma pirmos rezultātus, proti, 280parakstītus līgumus ar finanšu starpniekiem; cer uz pastāvīgu progresu fonda darbības posmā, kas tādējādi nodrošinātu stabilus instrumentus fonda turpmāko pasākumu īstenošanai programmā “InvestEU”;
11.atzīst, ka Revīzijas palātas pārskatā nebija konstatētas būtiskas kļūdas Eiropas skolu 2017.gada galīgajos konsolidētajos finanšu pārskatos un ka Eiropas skolas un centrālais birojs savus gada pārskatus sagatavoja tiesību aktos noteiktajā termiņā; tomēr norāda, ka Eiropas skolu iekšējās kontroles sistēma joprojām ir jāturpina uzlabot, lai izpildītu Revīzijas palātas un Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikumu;
12. joprojām pauž bažas par būtiskiem trūkumiem centrālā biroja un atlasīto skolu iekšējās kontroles sistēmās, jo īpaši maksājumu sistēmās, kontroles vidē un darbā pieņemšanas procesā;
13. norāda, ka Revīzijas palāta nav varējusi apstiprināt to, ka skolu finanšu pārvaldība 2017.gadā atbilda Finanšu regulai un tās īstenošanas noteikumiem; tādēļ prasa turpināt centienus noslēgt atlikušos ieteikumus, kas saistīti ar ārpusbudžeta kontu pārvaldību, grāmatvedības un iekšējās kontroles sistēmu uzlabošanu, kā arī darbā pieņemšanas un maksājumu procedūrām un pamatnostādņu izstrādi budžeta pārvaldības uzlabošanai;
14. norāda, ka, pakāpeniski stājoties spēkā jaunajai Eiropas skolu finanšu regulai, Eiropas skolu pārvaldība saskarsies ar sarežģītiem uzdevumiem, jo kredītrīkotāja un grāmatveža funkcijas būs centralizētas un finanšu kontrole pārtaps par iekšēju kontroles vienību kredītrīkotāja pakļautībā; šajā sakarībā uzskata, ka dažādo grāmatvedības un kontroles funkciju pārstrukturēšana ir jāatbalsta ar atbilstošu administratīvo sistēmu;
15. vērš uzmanību uz vairākiem sarežģītiem aspektiem, ar kuriem nāksies saskarties Eiropas skolām, piemēram, ar Brexit saistīto pāreju un pārpildīto skolu situācijas pasliktināšanos Briselē; aicina Eiropas Komisiju un Eiropas skolas ziņot komitejai par Apvienotās Karalistes izstāšanos un to, kā ir plānots turpināt piedāvāt Eiropas skolās augstvērtīgas mācības angļu valodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās;
16. ar bažām pieņem zināšanai organizācijas “Human Rights Watch” un Eiropas Invaliditātes foruma konstatējumus 2018.gada decembra ziņojumā, kurā analizēti šķēršļi bērniem ar invaliditāti Eiropas skolu sistēmā un minēti iespējami gadījumi, kad notikusi aizskaroša izturēšanās pret bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm; aicina, lai Eiropas skolu sistēmā tiktu ievērota ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD), mudina Eiropas Komisiju kopā ar ES Pamattiesību aģentūru un Eiropas skolām sākt oficiālu izmeklēšanu par minētā ziņojuma konstatējumiem; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis apsvērt vismaz šādus pasākumus:
i) mainīt izglītības atbalsta sniegšanas politiku Eiropas skolās, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām;
ii) apmierināt bērnu ar invaliditāti vajadzības, tostarp izmantojot palīgtehnoloģijas;
iii) izstrādāt sistēmisku skolotāju apmācību invaliditātes un iekļaujošas izglītības jautājumos, tostarp skolotāju palīgu un asistentu apmācību par bērnu ar invaliditāti individuālajām vajadzībām;
17.atzīst, ka Revīzijas palātas darba slodze ir ļoti liela; tomēr aicina Revīzijas palātu savlaicīgi publicēt savus ziņojumus un jo īpaši ziņojumu par Eiropas skolām, lai Parlamentam būtu pietiekami daudz laika pienācīgi veikt budžeta un politiskās kontroles pienākumus.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
22.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
18 1 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Svetoslav Hristov Malinov, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Bogusław Sonik, Helga Trüpel, Julie Ward, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Liadh Ní Riada |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
18 |
+ |
|
ALDE |
Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat |
|
GUE/NGL |
Liadh Ní Riada |
|
PPE |
Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Michaela Šojdrová, Bogusław Sonik, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver |
|
S&D |
Silvia Costa, Damian Drăghici, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Julie Ward |
|
VERTS/ALE |
Jill Evans, Helga Trüpel |
|
1 |
- |
|
ENF |
Dominique Bilde |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
17.1.2019
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa — Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotājs: Romeo Franz
鰿Āѱ
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1.atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palātas) atzinumu par Savienības 2017.gada pārskatiem; jo īpaši uzsver, ka 2017.gadā ES līmenī tika vēl vairāk samazinātas kopējās maksājumu kļūdas, sasniedzot līdz šim zemāko līmeni, proti, 2,4%; uzsver, ka ir svarīgi sasniegt līmeni, kas būtu zemāks par noteikto 2% mērķi attiecībā uz maksājumu kļūdām;
2.tomēr pauž nožēlu par to, ka 2017.gadā tāpat kā 2016.gadā Revīzijas palāta nolēma neņemt vērā LIBE komitejas lūgumu aprēķināt specifisko kļūdu īpatsvaru III izdevumu kategorijā (“Drošība un pilsoniskums”); ņem vērā Revīzijas palātas pamatojumu to nedarīt, jo īpaši to, ka 2017.gada budžetā III izdevumu kategorijā bija tikai 2% no maksājumiem; norāda, ka HOME ĢD ir novērtējis savu maksājumu kļūdu īpatsvaru zem 2% būtiskuma sliekšņa; pauž nožēlu par to, ka ierobežotā 15 darījumu izlase, kas tika revidēta par 2017.gadu, nebija pietiekama, lai Revīzijas palāta apstiprinātu šo pozitīvo rezultātu; prasa noteikt lielāku to darījumu izlasi, kas tiek revidēti, lai sniegtu Revīzijas palātai nepieciešamo informāciju nolūkā pienācīgi novērtēt šajā politikas jomā gūtos rezultātus;
3.tomēr uzsver, ka ES ir svarīgi, lai Revīzijas palāta sistemātiski un neatkarīgi novērtētu maksājumu kļūdu īpatsvaru visās ES budžeta jomās;
4.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta nekonstatēja lielas nepilnības Komisijas AMIF un IDF atbilstīguma noskaidrošanas procedūrās un piekrita Komisijas noskaidrošanas lēmumiem; tomēr pauž nožēlu, ka no 15 Revīzijas palātas pārbaudītajiem darījumiem trijos (20%) bija kļūdas, no kurām divas pārsniedza 2% mērķa būtiskuma slieksni; tas jo īpaši attiecas uz vienu darījumu, kas saistīts ar pārcelšanu saistībā ar AMIF fondu (kļūdu īpatsvars 10%), un vienu darījumu, kas saistīts ar EASO darbības subsīdiju (2,9% kļūdu īpatsvars);
5.uzsver galveno Revīzijas palātas konstatējumu, proti, ka attiecībā uz AMIF un IDF pārskatos, kurus Komisija noskaidroja 2017. gadā, nebija nošķirti priekšfinansējuma maksājumi (avansi), ko dalībvalstis veica līdzekļu saņēmējiem, un maksājumi, kas veikti faktisko izdevumu atlīdzināšanai; piekrīt Revīzijas palātai — pat ja šāda prakse atbilst pašreizējām ziņošanas prasībām attiecībā uz AMIF un IDF, par kurām vienojušies abi likumdevēji, tā tomēr ietekmē Komisijas uzraudzības uzdevumu; aicina likumdevējus nākamajā daudzgadu finanšu shēmā mainīt ar TI fondiem saistītās ziņošanas prasības; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, proti, prasīt to, lai dalībvalstis savu AMIF un IDFvalsts programmu gada pārskatos norādītu paziņoto summu sadalījumu (atgūtās summas, priekšfinansējums un faktiski radušies izdevumi), lai Komisija no 2018.gada varētu pienācīgi norādīt šo informāciju savā darbības pārskatā; turklāt nolūkā palielināt AMIF vispārējo pārredzamību, atgādina, ka ir svarīgi veikt sadalījumu budžeta pozīcijās atbilstīgi fonda četriem vispārējiem mērķiem (patvērums, legāla migrācija un integrācija, atgriešanās un solidaritāte).
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
10.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
44 3 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Asim Ademov, Martina Anderson, Heinz K. Becker, Monika Beňová, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Frank Engel, Laura Ferrara, Romeo Franz, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Sophia in ‘t Veld, Cécile Kashetu Kyenge, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, Ivari Padar, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Dennis de Jong, Anna Hedh, Lívia Járóka, Marek Jurek, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Norbert Erdős, Fernando Ruas, Adam Szejnfeld |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
44 |
+ |
|
ALDE |
Nathalie Griesbeck, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Cecilia Wikström |
|
ECR |
Marek Jurek, Monica Macovei, Helga Stevens |
|
EFDD |
Laura Ferrara |
|
GUE/NGL |
Martina Anderson, Dennis de Jong, Marie-Christine Vergiat |
|
PPE |
Asim Ademov, Heinz K. Becker, Michał Boni, Rachida Dati, Frank Engel, Norbert Erdős, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Lívia Járóka, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Fernando Ruas, Csaba Sógor, Adam Szejnfeld, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský |
|
S&D |
Monika Beňová, Caterina Chinnici, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Cécile Kashetu Kyenge, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Ivari Padar, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer |
|
VERTS/ALE |
Romeo Franz, Jean Lambert, Judith Sargentini, Bodil Valero |
|
3 |
- |
|
ECR |
Kristina Winberg |
|
ENF |
Auke Zijlstra |
|
NI |
Udo Voigt |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
24.1.2019
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS
Budžeta kontroles komitejai
par ES 2017.finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IIIiedaļa— Komisija un izpildaģentūras
()
Atzinuma sagatavotājs: Malin Björk
鰿Āѱ
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
A.tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība, un Savienība ir apņēmusies veicināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās savās darbībās, kā noteikts LESD 8.pantā;
B.tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis Komisiju veicināt un nodrošināt to, lai attiecīgajās Savienības politikas jomās tiktu izmantota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums, savukārt Revīzijas palātu— tās ziņojumā par Savienības budžeta izpildi iekļaut ar dzimumu līdztiesību saistītu perspektīvu, tostarp pēc dzimuma sadalītus datus,
1.uzsver, ka sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība būtu jāintegrē un jānodrošina visās politikas jomās; tādēļ atkārtoti aicina dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā īstenot visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā;
2.atkārtoti prasa iekļaut Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā arī dzimumu līdztiesības rādītājus, pienācīgi ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;
3.atkārtoti prasa programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (REC) 2014.–2020.gadam budžeta pozīcijās konkrēti norādīt katram programmas uzdevumam piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti dzimumu līdztiesībai, lai nodrošinātu pienācīgu atbildību par šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem;
4.atkārtoti aicina izveidot atsevišķu budžeta pozīciju programmas Daphne īpašajam mērķim, lai apliecinātu Savienības apņemšanos apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm; prasa palielināt resursus šajā budžeta pozīcijā un novērst programmai Daphne paredzēto līdzekļu samazinājumu 2014.-2020. gada laikposmā; aicina pastāvīgi censties palielināt informētību par dotācijām, kas iekļautas programmas Daphne īpašajā mērķī, kā arī īstenot pasākumus, kas vērsti uz to, lai padarītu ar to saistītās administratīvās procedūras lietotājiem draudzīgākas;
5.prasa, lai dzimumu līdztiesība tiktu skaidri norādīta 3.izdevumu kategorijā “Drošība un pilsoniskums” kā pilsoņu pamattiesības;
6.atkārtoti aicina Komisiju apsvērt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā, arī attiecībā uz ESIF, ESF, ERAF un pamatprogrammu „Apvārsnis2020”, lai cīnītos pret diskrimināciju dalībvalstīs; uzsver, ka saskaņā ar iniciatīvu „Uz rezultātiem vērsts budžets” un lielākas uzmanības pievēršanu darbības rezultātiem budžeta plānošanā, izpildē un izvērtēšanā būtu jāiekļauj vienots skaitļos izsakāmu rezultātu un ietekmes rādītāju kopums, kas ļautu labāk novērtēt budžeta izpildi no dzimumu līdztiesības aspekta;
7.prasa palielināt pārredzamību un īstenot mērķtiecīgas darbības, lai ES ārējā darbībā sasniegtu ar dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp ar seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām, saistītos mērķus;
8.uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir arī viens no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem, un prasa iekļaut ar sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību saistītas mērķtiecīgas darbības ar īpašām budžeta pozīcijām, lai migrācijas un patvēruma politikā ņemtu vērā dzimumu līdztiesības aspektu;
9.pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondā (ESIF) nav ietverta dzimumu perspektīva; uzsver, ka ESIF būtu jāietver dzimumu perspektīva, jo Eiropas Savienība nekad pilnīgi un apmierinoši neatgūsies no nesenajām ekonomikas krīzēm, ja vien netiks novērsta to ietekme uz sievietēm, kuras lielākajā daļā gadījumu krīzes ir skārušas vissmagāk;
10.prasa, lai ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums būtu daļa no vispārējiem Գٱ nosacījumiem ES līdzekļu saņemšanai, un vākt pa dzimumiem sadalītus datus par atbalsta saņēmējiem un dalībniekiem;
11.uzsver, ka dzimumperspektīva ir jāņem vērā Eiropas tiesu sistēmās, un pauž nožēlu par to, ka atbalsts tiesu sistēmās īstenotām procedūrām, kas cietušajiem būtu draudzīgas un būtu dzimumdelikātas, netiek uzskatīts par vienu no programmas “Tiesiskums” īpašajiem mērķiem;
12.pauž nožēlu par to, ka to sieviešu īpatsvars, kas piedalījās sieviešu uzņēmējdarbības pasākumos, ir bijis neliels, un prasa īstenot ievērojamus centienus budžeta izpildē, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību un nodarbinātību.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
23.1.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 7 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Beatriz Becerra Basterrechea, Heinz K. Becker, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Arne Gericke, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, Pina Picierno, João Pimenta Lopes, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Eleonora Forenza, Julie Girling, Lívia Járóka, Dubravka Šuica, Mylène Troszczynski, Julie Ward |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jean Lambert |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
21 |
+ |
|
ALDE |
Beatriz Becerra Basterrechea |
|
GUE/NGL |
Malin Björk, Eleonora Forenza, João Pimenta Lopes |
|
PPE |
Heinz K. Becker, Anna Maria Corazza Bildt, Julie Girling, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Lívia Járóka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Dubravka Šuica |
|
S&D |
Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Maria Noichl, Pina Picierno, Liliana Rodrigues, Julie Ward |
|
Verts/ALE |
Jean Lambert, Terry Reintke, Ernest Urtasun |
|
7 |
- |
|
ECR |
Arne Gericke, Jadwiga Wiśniewska |
|
ENF |
Mylène Troszczynski |
|
PPE |
Angelika Niebler, Marijana Petir, Michaela Šojdrová, Anna Záborská |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
20.2.2019 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 2 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Wolf Klinz, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
José Blanco López, Julia Pitera |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Clara Eugenia Aguilera García, John Flack, Eider Gardiazabal Rubial |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
20 |
+ |
|
ALDE |
Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová, Wolf Klinz |
|
GUE/NGL |
Dennis de Jong |
|
PPE |
Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller |
|
S&D |
Clara Eugenia Aguilera García, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Eider Gardiazabal Rubial, Georgi Pirinski, Derek Vaughan |
|
VERTS/ALE |
Bart Staes |
|
2 |
- |
|
ECR |
John Flack |
|
ENF |
Jean-François Jalkh |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
- [1] OV L 51, 28.2.2017., 1.lpp.
- [2] OV C 348, 28.9.2018., 1.lpp.
- [3] OV C 357, 4.10.2018., 1.lpp.
- [4] OV C 357, 4.10.2018., 9.lpp.
- [5] OV L 298, 26.10.2012., 1.lpp.
- [6] OV L 193, 30.7.2018., 1.lpp.
- [7] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA....
- [8] OV L 51, 28.2.2017., 1.lpp.
- [9] OV C 348, 28.9.2018., 1.lpp.
- [10] OV C 413, 14.11.2018., 2.lpp.
- [11] OV C 434, 30.11.2018., 16. lpp.
- [12] OV C 434, 30.11.2018., 209.lpp.
- [13] OV L 298, 26.10.2012., 1.lpp.
- [14] OV L 193, 30.7.2018., 1.lpp.
- [15] OV L 11, 16.1.2003., 1.lpp.
- [16] OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
- [17] OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.
- [18] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA....
- [19] OV L 51, 28.2.2017., 1.lpp.
- [20] OV C 348, 28.9.2018., 1.lpp.
- [21] OV C 413, 14.11.2018., 11.lpp.
- [22] OV C 434, 30.11.2018., 16.lpp.
- [23] OV C 434, 30.11.2018., 213.lpp.
- [24] OV L 298, 26.10.2012., 1.lpp.
- [25] OV L 193, 30.7.2018., 1.lpp.
- [26] OV L 11, 16.1.2003., 1.lpp.
- [27] OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
- [28] OV L 341, 18.12.2013., 73.lpp.
- [29] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA....
- [30] OV L 51, 28.2.2017., 1.lpp.
- [31] OV C 348, 28.9.2018., 1.lpp.
- [32] OV C 431, 14.11.2018., 2.lpp.
- [33] OV C 434, 30.11.2018., 16.lpp.
- [34] OV C 434, 30.11.2018., 229.lpp.
- [35] OV L 298, 26.10.2012., 1.lpp.
- [36] OV L 193, 30.7.2018., 1.lpp.
- [37] OV L 11, 16.1.2003., 1.lpp.
- [38] OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
- [39] OV L 341, 18.12.2013., 69.lpp.
- [40] OV L 363, 18.12.2014., 183.lpp.
- [41] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA....
- [42] OV L 51, 28.2.2017., 1.lpp.
- [43] OV C 348, 28.9.2018., 1.lpp.
- [44] OV C 413, 14.11.2018., 9.lpp.
- [45] OV C 434, 30.11.2018., 16.lpp.
- [46] OV C 434, 30.11.2018., 217.lpp.
- [47] OV L 298, 26.10.2012., 1.lpp.
- [48] OV L 193, 30.7.2018., 1.lpp.
- [49] OV L 11, 16.1.2003., 1.lpp.
- [50] OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
- [51] OV L 346, 20.12.2013., 58.lpp.
- [52] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA....
- [53] OV L 51, 28.2.2017., 1.lpp.
- [54] OV C 348, 28.9.2018., 1.lpp.
- [55] OV C 413, 14.11.2018., 12.lpp.
- [56] OV C 434, 30.11.2018., 16.lpp.
- [57] OV C 434, 30.11.2018., 225.lpp.
- [58] OV L 298, 26.10.2012., 1.lpp.
- [59] OV L 193, 30.7.2018., 1.lpp.
- [60] OV L 11, 16.1.2003., 1.lpp.
- [61] OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
- [62] OV L 346, 20.12.2013., 54.lpp.
- [63] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA....
- [64] OV L 51, 28.2.2017., 1.lpp.
- [65] OV C 348, 28.9.2018., 1.lpp.
- [66] OV C 413, 14.11.2018., 11. lpp.
- [67] OV C 434, 30.11.2018., 16. lpp.
- [68] OV C 434, 30.11.2018., 221.lpp.
- [69] OV L 298, 26.10.2012., 1.lpp.
- [70] OV L 193, 30.7.2018., 1.lpp.
- [71] OV L 11, 16.1.2003., 1.lpp.
- [72] OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
- [73] OV L 352, 24.12.2013., 65.lpp.
- [74] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA....
- [75] OV L 51, 28.2.2017., 1.lpp.
- [76] OV C 348, 28.9.2018., 1.lpp.
- [77] OV C 357, 4.10.2018., 1.lpp.
- [78] OV C 357, 4.10.2018., 9.lpp.
- [79] OV L 298, 26.10.2012., 1.lpp.
- [80] OV L 193, 30.7.2018., 1.lpp.
- [81] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
- [82] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA....
- [83] Budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojums (1), 78.lpp.: “Salīdzinājumā ar 2016.gadu galvenās izmaiņas ir būtiskais samazinājums kohēzijas, migrācijas un zivsaimniecības jomā. Šajā politikas jomā pašreizējās 2014.–2020.gada programmas tiek paātrinātas, un tām ir raksturīgs mazāks risks, ņemot vērā jaunizveidoto ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanu un vidusposma maksājumu 10% ieturēšanas mehānismu līdz brīdim, kamēr nav veikti visi kontroles un koriģējošie pasākumi (skatīt punktu “Gūtie panākumi” 2.2.iedaļā).”
- [84] “Agrofert Holding” ir lielākā atsevišķā grupa Čehijas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarē, otrā lielākā grupa ķīmijas nozarē un ieņem nozīmīgu vietu arī mežsaimniecībā, un tai pieder “MAFRA Publishing Company”, kas izdod dažus no populārākajiem drukātajiem un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, “MF DNES”, “Lidové noviny”, “iDnes”.
- [85] a) sarakstu ar visiem ERAF, KF, ESF un ELFLA finansētajiem projektiem, kas saistīti ar AGROFERT grupu kopš 2012.gada, kad pašreizējais premjerministrs kļuva par valdības locekli kā finanšu ministrs, un ziņas par to, vai šie projekti joprojām tiek īstenoti vai ir pabeigti; b) šiem uzņēmumiem vai citiem AGROFERT grupas uzņēmumiem piešķirtās, jau izmaksātās un vēl izmaksājamās summas (norādot arī attiecīgo fondu); c) informāciju par periodiem, kad šādas summas tikušas piešķirtas un izmaksātas; d) ziņas par to, vai projektiem tika veiktas pārbaudes (administratīvas un/vai uz vietas) attiecībā uz šādu finansējumu, kā arī šādu pārbaužu rezultātus;
- [86] OVC88, 27.3.2014., 1.lpp.
- [87] Īpašais ziņojums Nr.9/2018 “Publiskā un privātā sektora partnerība Eiropas Savienībā: plaši izplatītas nepilnības un ierobežoti ieguvumi”.
- [88] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 11.marta Regula (ES) Nr.233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020.gadam (OVL77, 15.3.2014., 44.lpp.).
- [89] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
- [90] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).
- [91] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
- [92]Īpašais ziņojums Nr.9/2018 “Publiskā un privātā sektora partnerībaEiropas Savienībā: plaši izplatītas nepilnības un ierobežoti ieguvumi”
- [93] OVC88, 27.3.2014., 1.lpp.