REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni
5.3.2025-()
saskaņā ar Reglamenta 136.panta 2.punktu
Rasa Juknevičienė, Nicolás Pascual de la Parte, Riho Terras, Michael Gahler, David McAllister, Sebastião Bugalho, Andrzej Halicki
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumuRC-B10-0146/2025
10‑0146/2025
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) Vsadaļu un jo īpaši 2.nodaļas 2.iedaļu par noteikumiem attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP),
–ņemot vērā Versaļas deklarāciju, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma 2022.gada 11.marta neformālajā sanāksmē,
–ņemot vērā dokumentu "Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai— Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību", ko Padome apstiprināja 2022.gada 21.martā un ko Eiropadome apstiprināja 2022.gada 24.martā,
–ņemot vērā dalībvalstu valsts drošības stratēģijas,
–ņemot vērā Padomes 2023. gada 22. maijā apstiprināto Civilās KDAP paktu "Ceļā uz efektīvākām civilajām misijām",
–ņemot vērā Padomes 2022.gada 17.oktobra Lēmumu (KĀDP) 2022/1968 par Eiropas Savienības militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine)[1],
–ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP)2024/890 (2024.gada 18.marts), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP)2021/509, ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu[2],
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 19.marta Regulu (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai[3],
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)2021/697 (2021.gada 29.aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu(ES)2018/1092[4],
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 20.jūlija Regulu (ES) 2023/1525 par munīcijas ražošanas atbalstīšanu (ASAP)[5],
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra Regulu (ES)2023/2418, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA)[6],
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 11.aprīļa Regulu (ES)2024/1252, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr.168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020[7],
–ņemot vērā Komisijas 2023.gada 18.aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka pasākumus, kuri stiprina solidaritāti un spējas Savienībā atklāt kiberapdraudējumu un kiberincidentus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt (),
–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2025.gada 21.februāra kopīgo paziņojumu par ES rīcības plānu kabeļu drošībai (JOIN(2025)0009),
–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023.gada 10.marta kopīgo paziņojumu "Eiropas Savienības kosmosa drošības un aizsardzības stratēģija" (JOIN(2023)0009),
–ņemot vērā Komisijas 2023.gada 3.oktobra Ieteikumu (ES)2023/2113 par ES ekonomiskajai drošībai kritiski svarīgām tehnoloģiju jomām un padziļinātu riska novērtējumu, kas veikts kopīgi ar dalībvalstīm[8],
–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022.gada 10.novembra kopīgo paziņojumu "Militārās mobilitātes rīcības plāns 2.0" (JOIN(2022)0048),
–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022.gada 18.maija kopīgo paziņojumu par aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi un turpmāko virzību (JOIN(2022)0024),
–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023.gada 10.marta kopīgo paziņojumu par ES Jūras drošības stratēģijas un tās rīcības plāna atjauninājumu "Uzlabota ES Jūras drošības stratēģija, kā vērsties pret mainīgiem jūras apdraudējumiem" (JOIN(2023)0008),
–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024.gada 5.marta kopīgo paziņojumu "Jauna Eiropas Aizsardzības industriālā stratēģija: reaģētspējīga un noturīga Eiropas aizsardzības industrija kā ES gatavības ķīla" (JOIN(2024)0010),
–ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024.gada 20.jūnija ziņojumu "Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ziņojums — mūsu prioritātes 2024.gadā",
–ņemot vērā Ursula von der Leyen 2024.gada 18.jūlijā publicētās politiskās pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2024-2029) "Eiropas izvēle",
–ņemot vērā Enrico Letta 2024.gada aprīlī publicēto ziņojumu "Daudz vairāk nekā tirgus" un jo īpaši tā sadaļu "Miera veicināšana un drošības uzlabošana: ceļā uz kopējo tirgu aizsardzības nozarē",
–ņemot vērā Mario Draghi 2024.gada 9.septembra ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni un tā ceturto nodaļu par drošības palielināšanu un atkarību samazināšanu,
–ņemot vērā Sauli Ծö 2024.gada 30.oktobra ziņojumu "Drošāki kopā: Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana",
–ņemot vērā 1949.gada Ziemeļatlantijas līgumu,
–ņemot vērā Madrides samita deklarāciju, ko pieņēma NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Madridē 2022.gada 29.jūnijā,
–ņemot vērā NATO 2022.gada stratēģisko koncepciju un NATO Viļņas samita paziņojumu, ko NATO valstu un valdību vadītāji sniedza Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Viļņā 2023.gada 11.jūlijā,
–ņemot vērā kopīgās deklarācijas par ES un NATO sadarbību, kas parakstītas 2016.gada 8.jūlijā, 2018.gada 10.jūlijā un 2023.gada 10.janvārī,
–ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka (AP/PV) un NATO ģenerālsekretāra 2024.gada 13.jūnijā ES un NATO padomēm kopīgi iesniegto devīto progresa ziņojumu attiecībā uz to, kā tiek īstenots vienotais priekšlikumu kopums, ko 2016.gada 6.decembrī apstiprināja ES Padome un 2017.gada 5.decembrī — NATO Padome,
–ņemot vērā Vašingtonas samita deklarāciju, ko izdeva NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Vašingtonā 2024.gada 10.jūlijā,
–ņemot vērā Ukrainas uzvaras plānu, ko Ukrainas prezidentsVolodimirs Zelenskis Eiropadomē izklāstīja 2024.gada 17.oktobrī,
–ņemot vērā runas un paziņojumus, kas izskanēja Minhenes Drošības konferencē 2025.gada 14.–16. februārī,
–ņemot vērā 2025.gada 2.martā Londonā notikušās vadītāju sanāksmes par Ukrainu paziņojumus,
–ņemot vērā to, ka uz laiku ir apturēta visa Amerikas Savienoto Valstu militārā palīdzība Ukrainai,
–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas 2025.gada 4.marta paziņojumu par aizsardzības plānu ReArm Europe,
–ņemot vērā Reglamenta 55.pantu,
A.tā kā pēdējo gadu laikā drošības situācija Eiropā ir nepieredzēti pasliktinājusies; tā kā pastāv kopēja izpratne par to, ka Eiropai jāspēj efektīvi risināt Eiropas drošības problēmas un būt gatavai aizsardzībai;
B.tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir pagrieziena punkts Eiropas vēsturē; tā kā Putina agresijas karš pret Ukrainu ir plaši atzīts kā uzbrukums Eiropas miera kārtībai, kas izveidota pēc Otrā pasaules kara, un globālajai kārtībai kopumā;
C.tā kā, neskatoties uz iepriekšējiem signāliem un brīdinājumiem, daudzas valstis nav veikušas nepieciešamos aizsardzības pasākumus; tā kā mērķis aizsardzības izdevumiem atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par ko NATO dalībvalstis vienojās 2014.gadā, joprojām ir sasniegts ne visās NATO dalībvalstīs Eiropas Savienībā; tā kā starpība starp 2% mērķi un ES dalībvalstu faktiskajiem aizsardzības izdevumiem laikposmā no 2006.līdz 2022.gadam ir 1770miljardi EUR[9]; tā kā 2024.gadā 16ES dalībvalstīm, kas ir arī NATO sabiedrotās, bija jāpārsniedz NATO norādījums par 2% ieguldījumiem aizsardzībā, salīdzinot ar tikai 9valstīm 2023.gadā;
D.tā kā šo nepietiekamo ieguldījumu dēļ daudzos ziņojumos, jo īpaši 2022.gada maija analīzē par nepietiekamiem ieguldījumiem aizsardzības jomā, ir analizēts satraucošs spēju trūkums Eiropas aizsardzībā;
E.tā kā Draghi ziņojumā ir uzsvērts, ka nākamajā desmitgadē Eiropas aizsardzībā būs nepieciešams finansējums 500miljardu EUR apmērā, un ir uzsvērts arī strukturālu trūkumu kopums, kas ietekmē ES aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) konkurētspēju, un kā šķēršļi spējīgai EDTIB ir konstatēta sadrumstalotība, nepietiekami publiskie ieguldījumi aizsardzības jomā un ierobežota piekļuve finansējumam; tā kā Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu politika izslēdz munīcijas un ieroču, kā arī tāda aprīkojuma vai infrastruktūras finansēšanu, kas paredzēta tikai militāriem un policijas lietojumiem;
F.tā kā Ծö ziņojumā ir uzsvērts, ka ES un tās dalībvalstis vēl nav pilnībā sagatavotas smagākajiem starpnozaru vai daudzdimensiju krīzes scenārijiem, it sevišķi ņemot vērā situācijas turpmāku pasliktināšanos ārpus ES; tā kā tajā uzsvērts, ka šāda gatavība ir nepieciešama, lai ES un tās dalībvalstis varētu signalizēt potenciālajiem pretiniekiem, ka tie nepārdzīvos ES; tā kā ziņojumā pausta nožēla par to, ka Eiropas Savienībai nav kopīga plāna bruņotas agresijas gadījumam un ka ES ir jāpārskata veids, kādā tā definē savu drošību;
G.tā kā Krievijas pastāvīgā bruņošanās un sadarbība ar citām autoritārām lielvarām bruņošanās jomā, ievērojami pārsniedzot Eiropas krājumus un ražošanas jaudu, rada visbūtiskāko un vēl nepieredzētu apdraudējumu mieram pasaulē, kā arī ES un tās dalībvalstu drošībai un teritorijai; tā kā Krievijas režīms stiprina saiknes ar Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas autokrātisko vadību, lai sasniegtu savus mērķus;
H.tā kā pret ES tiek arī vērsts visdaudzveidīgākais un komplicētākais nemilitārais apdraudējums kopš tās izveides, ko saasina Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, tostarp ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās, kiberuzbrukumi, uzbrukumi zemūdens infrastruktūrai, ekonomiskais spiediens, pārtikas un enerģētiskā šantāža, migrācijas instrumentalizācija un graujoša politiskā ietekme; tā kā ES aizsardzības un drošības politikā ir nopietni jāņem vērā šāda veida apdraudējums;
I.tā kā ASV administrācijas nesenās darbības un paziņojumi ir vēl vairāk palielinājuši bažas par ASV turpmāko nostāju attiecībā uz Krieviju, NATO un Eiropas drošību;
J.tā kā ES drošības vide ir pasliktinājusies ne tikai Austrumeiropā, bet arī ES dienvidu kaimiņreģiona partnerības valstīs un citur;
K.tā kā iepriekšējo vai notiekošo karu katastrofālā ietekme, nestabilitāte, nedrošība, nabadzība un klimata pārmaiņas Sāhelas reģionā, Ziemeļaustrumāfrikā un Lībijā nopietni apdraud ES drošību un tās ekonomiskās un tirdzniecības intereses; tā kā nestabilitāte un nedrošība dienvidu kaimiņreģionā un Sāhelas reģionā ir cieši savstarpēji saistīta un joprojām ir aktuāla problēma ES ārējo robežu pārvaldībā un neatbilstīgās migrācijas mazināšanā;
L.tā kā Eiropas drošība ir saistīta ar stabilitāti Āfrikas kontinentā un augošā citu dalībnieku klātbūtne ir apliecinājums tam, ka reģionā nav pietiekamas drošības un diplomātiskās darbības, lai efektīvi risinātu problēmas un aizsargātu tā stratēģiskās intereses;
M.tā kā Melnā jūra no sekundāras ir kļuvusi par primāro militāro laukumu ES un NATO un līdz ar Baltijas jūru ir kļuvusi par nozīmīgu stratēģisko reģionu Eiropas drošībai cīņā pret Krievijas radīto apdraudējumu;
N.tā kā Arktikas reģions kļūst arvien nozīmīgāks ekonomiskās attīstības un transporta ziņā, taču tajā pašā laikā arī saskaras ar problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un militarizāciju, kā arī ar augošu ģeopolitisko konkurenci un migrāciju;
O.tā kā, vēloties kļūt par pasaules lielvaru, Ķīna iedragā uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību, jo aizvien plašāk izvērš uzstājīgu ārpolitiku un naidīgu ekonomikas un konkurences politiku un eksportē divējāda lietojuma preces, kuras Krievija izmanto kaujas laukā pret Ukrainu, tādējādi apdraudot Eiropas intereses; tā kā Ķīna arī ļoti daudz iegulda savos bruņotajos spēkos, izmantojot ekonomisko varu, lai visā pasaulē apspiestu kritiku, un cenšas kļūt par dominējošu varu Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā Ķīna, pastiprinot konfrontējošas, agresīvas un iebiedējošas darbības pret dažām kaimiņvalstīm, jo īpaši Taivānas šaurumā un Dienvidķīnas jūrā, rada risku reģionālajai un globālajai drošībai, kā arī ES ekonomiskajām interesēm; tā kā Ķīna jau daudzus gadus daudzpusējos un starptautiskos forumos ir atbalstījusi alternatīvu naratīvu, apšaubot cilvēktiesības, demokrātiskās vērtības un atvērtus tirgus; tā kā Ķīnas pieaugošā ietekme starptautiskajās organizācijās ir kavējusi pozitīvu progresu un vēl vairāk izslēgusi Taivānu no taisnīgas un jēgpilnas līdzdalības šajās organizācijās;
P.tā kā 2023.gadā Parlaments un Padome noslēdza nolīgumus par instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu, (EDIRPA) un par Munīcijas ražošanas atbalsta aktu (ASAP), kuru mērķis ir veicināt aizsardzības produktu kopīgu iepirkumu, palielināt Eiropas aizsardzības rūpniecības ražošanas jaudu, atjaunot noplicinātos krājumus, un samazināt sadrumstalotību aizsardzības iepirkuma nozarē;
J.tā kā 2024.gadā Komisija ierosināja izveidot Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju (EDIS) un Eiropas Aizsardzības industrijas programmu (EAIP), jo īpaši pievēršoties ES aizsardzības spēju uzlabošanai un Ukrainas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (DTIB) pārvaldībai, piegādes drošībai un integrācijai Eiropas DTIB;
R.tā kā aizsardzības spēju veidošanai un pielāgošanai militārajām vajadzībām ir vajadzīga vienota stratēģiskā kultūra un kopīga izpratne par apdraudējuma uztveri un novērtēšanu, kā arī tādu risinājumu izstrāde, kas ir apvienojami doktrīnā un koncepcijās;
S.tā kā, ņemot vērā minētās problēmas un analīzi, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja uzdeva aizsardzības un kosmosa komisāram un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos izstrādāt Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni, ko paredzēts publiskot 2025.gada 19.martā;
1.uzskata, ka Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni ir jāierosina konkrēti pasākumi un iespējas Eiropadomes locekļiem, lai iespējami īsā laikā varētu paveikt patiesi revolucionāru un ļoti nepieciešamo darbu, risinot šādas neatliekamas vajadzības: steidzami un būtiski palielināt aizsardzības spējas, pārvarēt Eiropas aizsardzības rūpniecības tirgus sadrumstalotību, palielināt EDTIB spējas, nekavējoties apzināt un īstenot pragmatiskus risinājumus ievērojamajām finansējuma vajadzībām, padziļināt ES un NATO sadarbību, izmantojot spēcīgu Eiropas pīlāru NATO, un nodrošināt mūsu militārā atbalsta palielināšanu Ukrainai un citām kaimiņvalstīm, kurām ir kopīgas Eiropas vērtības;
2.aicina Padomes priekšsēdētāju António Costa nekavējoties sasaukt Eiropadomi, pamatojoties uz baltās grāmatas secinājumiem, lai ES vadītāji varētu vienoties par tūlītējiem un tālejošiem lēmumiem Eiropas Aizsardzības savienības īstenošanai, kā noteikts LES 42.panta 2.punktā, un sīkāk izstrādāt baltajā grāmatā paredzētos pasākumus; mudina gan Padomi, gan Komisiju noteikt skaidras un konkrētas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātes ar atbilstošu rīcības grafiku;
3.atkārtoti aicina nopietni uztvert tiešo un netiešo apdraudējumu, ko rada Krievijas uzbrukums ES, un steidzami un bez jebkādas turpmākas kavēšanās sagatavoties, lai darītu visu iespējamo Eiropas militāro spēju uzlabošanai ar mērķi nodrošināt, ka Eiropa ir gatava visnopietnākajām militārajām ārkārtas situācijām; tādēļ aicina atjaunināt ES stratēģiskā kompasa apdraudējuma analīzi un paaugstināt to uz apdraudējuma izvērtēšanu, attiecīgi pielāgojot kompasa pasākumus, lai pienācīgi ņemtu vērā apdraudējuma līmeni esošajos apstākļos;
4.pauž stingru pārliecību, ka eiropiešiem ir jāuzņemas lielāka atbildība NATO ietvaros, jo īpaši attiecībā uz drošības nodrošināšanu Eiropas kontinentā, un tādēļ uzsver, ka stabils un spēcīgs Eiropas pīlārs NATO ir labākais veids, kā veicināt mūsu transatlantisko drošību un nodrošināt visu Eiropas iedzīvotāju drošību; atgādina, ka patiesa transatlantiskā partnerība nozīmē kopīgu atbildību, kopīgus centienus un vienlīdzīgu sloga sadalījumu;
5.uzsver, cik svarīgi ir mācīties no Ukrainas pieredzes Krievijas agresijas apkarošanā, un aicina nekavējoties veikt pasākumus, lai uzlabotu ES ziemeļaustrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju drošību un aizsardzību, izveidojot visaptverošu un noturīgu aizsardzības līniju pāri sauszemes, gaisa un jūras teritorijām, lai cīnītos pret militāriem un hibrīddraudiem; uzsver vajadzību koordinēt un integrēt valstu centienus, izmantojot ES regulatīvos un finanšu instrumentus, lai paātrinātu īstenošanu;
6.uzsver, ka Eiropa joprojām stingri atbalsta Ukrainu, kas drosmīgi cīnās par eiropeisko dzīvesveidu, un atgādina par savu pārliecību, ka Eiropas nākotne tiks izlemta tieši Ukrainas kaujas laukos; atkārtoti uzsver, ka ES atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik būs vajadzīgs, lai Ukraina uzvarētu šajā karā, jo Ukrainas piespiedu padošanās un "miera" līguma pieņemšana ar Putina noteikumiem varētu ļaut Krievijai vēl ātrāk vērst savu agresiju pret ES vai NATO; attiecīgi mudina ES izstrādāt "Ukrainas stratēģiju", nosakot skaidrus mērķus Ukrainas aizsardzības spēju atbalstam un Ukrainas DTIB integrācijai Eiropas DTIB, un atrast nepieciešamos resursus šādas stratēģijas īstenošanai, vienlaikus atbalstot Eiropas aizsardzības rūpniecības darbības Ukrainā, lai palielinātu vietējo ražošanu un uzlabotu sadarbību starp Ukrainas un ES aizsardzības uzņēmumiem; uzsver, ka šādai Ukrainas stratēģijai ir jābūt neatņemamai Eiropas aizsardzības stratēģijas daļai; aicina ES dalībvalstis apņemties vismaz 0,25% no sava IKP veltīt militārai palīdzībai Ukrainai;
7.uzsver vajadzību pēc holistiskas pieejas Eiropas drošībai, nodrošinot, ka visās ES politikas jomās tiek iekļauta aizsardzības un drošības dimensija, kas tiek atbalstīta gan ar regulatīvajiem, gan ar finanšu instrumentiem;
8.uzskata, ka ES jāizstrādā ārkārtas rīcības plāni ekonomiskajai sadarbībai, lai sagatavotos savstarpējam atbalstam liela mēroga drošības krīžu gadījumā, un jāpadziļina ekonomikas un aizsardzības nozares dialogi saistībā ar agrīniem brīdinājumiem par fiziskiem, hibrīdiem un kiberdraudiem, lai veicinātu savstarpējā atbalsta plānošanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jūras un zemūdens drošību, kā arī cita veida padziļinātu rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā; aicina sadarbībā ar NATO pastiprināti reaģēt uz Krievijas hibrīdkaru, kura mērķis ir destabilizēt situāciju ne tikai Ukrainā, bet visā Eiropā;
Spēju nepietiekamības novēršana
9.uzsver nepieciešamību steidzami novērst trūkumus militārajā aprīkojumā un munīcijā, pamatojoties uz EDIRPA un ASAP programmu panākumiem, un ātri pabeigt EAIP, lai, izmantojot kopīgu iepirkumu, tiktu palielinātas mūsu kopējās Eiropas un Ukrainas spējas un papildināti mūsu kritiski svarīgā aizsardzības aprīkojuma un munīcijas krājumi; atzinīgi vērtē EAIP potenciālu uzlabot ES un tās dalībvalstu aizsardzības spējas, stiprināt piegādes drošību un uzlabot ES centienu efektivitāti un saskaņotību, izmantojot jaunas pārvaldības struktūras; uzsver, ka EAIP finansējums nebūs pietiekams, lai sasniegtu EAIP izvirzītos mērķus, tādēļ aicina nekavējoties apzināt papildu finansējuma avotus un iekļaut iespēju pārdalīt līdzekļus pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas vispārējas intereses aizsardzības projektiem un Ukrainas atbalsta instrumentu, kam pašlaik trūkst finansējuma; uzsver — attiecībā uz apdraudējuma izvērtēšanu saistībā ar iespējamu Krievijas uzbrukumu ES un NATO teritorijai nākamo gadu laikā — steidzamo vajadzību ātri īstenot EAIP un nodrošināt papildu un ievērojamu finansējumu kopīgiem Eiropas aizsardzības centieniem pirms nākamās DFS;
10.aicina nekavējoties risināt jautājumu par stratēģisko veicinātāju pieejamības būtisku palielināšanu gaisa, jūras, zemūdens, kosmosa un kiberjomā;
11.ierosina noteikt prioritāti sekmīgiem pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) un Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektiem, ņemot vērā konstatētos spēju trūkumus, un nodrošināt pietiekamu finansējumu projektiem, kas ir izrādījušies sekmīgi; aicina slēgt PESCO projektus, kas nedod rezultātus un/vai nesniedz pievienoto vērtību spēju trūkumu novēršanā un/vai Eiropas aizsardzības gatavībā; uzsveer — ņemot vērā EAF ierobežoto finansējumu, ka centienu pārklāšanās, jo īpaši tādās būtiskās spēju jomās kā hiperskaņas pārtvērējs vai nākotnes galvenās kaujas tanku sistēmas, izšķērdēs ES nodokļu maksātāju naudu, paildzinās attīstības centienus un attiecīgi palielinās varbūtību, ka šādas spējas tiks iepirktas no ASV, tādējādi apdraudot EDIS noteiktos mērķus;
12.aicina racionalizēt ES aizsardzības rūpniecības instrumentu kopuma struktūru, jo lielāks finanšu resursu apjoms vien nenodrošinās panākumus, ir vēl jo svarīgāk, lai šie resursi tiktu izlietoti efektīvāk un lietderīgāk;
13.uzsver vajadzību nekavējoties nodrošināt rezultātu saskaņotību starp ES spēju attīstības plānu (SAP) un koordinētu ikgadējo pārskatu par aizsardzību un NATO spēju mērķiem, lai veicinātu papildināmību un novērstu disfunkcionālu dublēšanos; aicina izstrādāt konkrētu rīcības plānu, tostarp skaidru grafiku katrai prioritātei saskaņā gan ar Spēju attīstības plānu, gan ar NATO aizsardzības plānošanas procesu;
14.atzinīgi vērtē priekšlikumu par kopēju interešu Eiropas aizsardzības projektiem, lai veidotu kopējas spējas, kas pārsniedz atsevišķu dalībvalstu finanšu līdzekļus, piemēram, Eiropas gaisa vairogu, autonomu piekļuvi kosmosam un kosmosa uzraudzību, transporta un sakaru spējas, suverēnas digitālās infrastruktūras, suverēnu mākoņdatošanas infrastruktūru, tāldarbības precīzo triecienu spējas un integrētu pretgaisa aizsardzību, kā arī sarežģītus jūras un zemūdens aizsardzības līdzekļus; uzsver, ka ES centieni pretraķešu aizsardzības jomā ir jāsaskaņo un jāintegrē ar NATO atbalstu Eiropas gaisa telpas vairoga iniciatīvai, ko vada ES dalībvalstis; uzsver, ka ir jānodrošina atbilstošs finansējums, kas jāizveido krietni pirms 2028.gada, lai sasniegtu rezultātus attiecībā uz apdraudējuma analīzi par iespējamu Krievijas uzbrukumu ES un NATO teritorijai tuvāko gadu laikā;
15.aicina izveidot tieši ES paredzētas ātrās reaģēšanas stratēģijas zemūdens infrastruktūras aizsardzībai, kas darbotos saskaņoti ar NATO, vienlaikus saglabājot ES autonomiju; atbalsta investīcijas zemūdens infrastruktūras monitoringa progresīvās atklāšanas un uzraudzības sistēmās;
16.aicina ES vēl vairāk paātrināt militārās mobilitātes īstenošanu; uzskata, ka ES ir jāpāriet no "mobilitātes" uz "militāro loģistiku"; uzsver, ka ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi militārās mobilitātes infrastruktūrā, lai uzlabotu kravu gaisa pārvadājumu spējas, nometnes, degvielas infrastruktūru, izmantojot depo, ostas, gaisa, jūras un dzelzceļa transporta platformas, dzelzceļa līnijas, ūdensceļus, ceļus, tiltus un loģistikas mezglus; uzsver, ka tas jādara sadarbībā ar NATO, izstrādājot mobilitātes attīstības stratēģisko plānu;
17.uzsver nepieciešamību ātri vienoties par papildu kopējiem Eiropas militārajiem spēkiem, ņemot vērā, ka ātrās izvēršanas spējas, kas izveidotas kā krīzes pārvarēšanas instruments, nodrošina tikai ierobežotas ES spējas reaģēt un atbalstīt NATO Krievijas agresijas gadījumā pret ES un NATO teritoriju; tādēļ iesaka atjaunot 1999.gada Helsinku pamatmērķi un pakāpeniski paplašināt ātrās izvēršanas spējas, lai galu galā izveidotu Eiropas korpusu ar 60000 karavīriem, kam vajadzētu būt daļai no pastāvīgas ES struktūras, vienlaikus iekļaujoties NATO spēku modelī;
18.iesaka izveidot piegādes drošības režīmu, tostarp kopīgus stratēģiskos izejvielu un kritisko daļu krājumus, lai nodrošinātu aizsardzības produktu ražošanai nepieciešamo izejvielu un sastāvdaļu pieejamību un ļautu paātrināt un saīsināt ražošanas ciklus;
ES aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata (EDTIB) stiprināšana
19.aicina ES dalībvalstis ievērojami palielināt vajadzīgo Eiropas aizsardzības iekārtu un spēju kopējo iepirkumu; aicina dalībvalstis apvienot pieprasījumu, kopīgi iepērkot aizsardzības aprīkojumu, ar iespēju piešķirt Komisijai pilnvaras veikt iepirkumus to vārdā, ideālā gadījumā nodrošinot EDTIB ilgtermiņa plānošanas perspektīvu, tādējādi uzlabojot EDTIB ražošanas jaudu un Eiropas bruņoto spēku sadarbspēju, kā arī efektīvi izmantojot nodokļu maksātāju naudu, gūstot apjomradītus ietaupījumus;
20.uzsver ES pirmā kopīgā iepirkuma instrumenta EDIRPA izcilos panākumus, stimulējot dalībvalstu kopīgu iepirkumu; uzskata, ka ir jāturpina EDIRPA un ASAP līdzīgi mehānismi, vienlaikus palielinot finansējuma daļu kopīgiem iepirkumiem salīdzinājumā ar pētniecības un attīstības atbalsta pasākumiem;
21.uzskata, ka ES kopīgo spēju attīstībai būtu jābūt balstītai uz riska analīzi, kas sniegta apdraudējuma izvērtējumos, un uz projektu ietekmi ES kopīgo drošības risku mazināšanā;
22.uzskata, ka ir nepieciešams sistemātiski analizēt Ukrainas karā gūto pieredzi tehnoloģiju izmantošanas aspektā un analizēt ES un NATO standartu nepieciešamību salīdzinājumā ar to, kā tie ietekmē tehnoloģiju un produktu izmaksas, ņemot vērā to izmantošanas efektivitāti;
23.uzsver, ka EDIP ir aktīvi jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu un jaunu tirgus dalībnieku līdzdalība, vienkāršojot piekļuvi finansējumam, samazinot regulatīvos šķēršļus un izveidojot īpašus atbalsta mehānismus darbības paplašināšanai; uzsver, ka EDIP būtu jāveido kā atspēriena punkts lielākai Eiropas suverenitātei aizsardzības ražošanas jomā;
24.uzsver nepieciešamību atbalstīt Eiropas mēroga vērtību ķēžu attīstību ES sadarbībā aizsardzības jomā, iesaistot uzņēmumus visā ES aizsardzības aprīkojuma ražošanā un izplatot ražošanas iekārtas visā ES, lai uzlabotu piegādes drošību, palielinātu ES sadarbības aizsardzības jomā pievilcību un, galvenais, palielinātu piegādes tīkla noturību, tādējādi samazinot mūsu neaizsargātību bruņota uzbrukuma gadījumā;
25.aicina pārskatīt un pielāgot pašreizējos un turpmākos tiesību aktus attiecībā uz negatīvo ietekmi uz EDTIB, jo īpaši attiecībā uz ražošanas jaudām un piegādes drošību; aicina sadarbībā ar EDTIB veikt paplašinātu kartēšanu, lai apzinātu visus horizontālos šķēršļus spēkā esošajos tiesību aktos; aicina izstrādāt detalizētu rīcības plānu, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu radušās problēmas; uzsver, ka ir jāpārskata, jāvienkāršo un jāsaskaņo pašreizējais regulējums attiecībā uz eksporta licencēm un sūtījumu licencēm ES teritorijā, kā arī attiecībā uz iekārtu savstarpējo sertifikāciju, kas ir viena no prioritātēm, lai veicinātu labāku sadarbību tirgū un starp dalībvalstīm;
26.stingri uzsver vajadzību ievērojami palielināt ieguldījumus jaunās un revolucionārās tehnoloģijās un struktūrās aizsardzības jomā, cenšoties neizkliedēt resursus pārāk daudzos projektos, tostarp kiberaizsardzībā, kosmosā, sarežģītos zemūdens aizsardzības līdzekļos, jaunos materiālos un ražošanā, mākslīgajā intelektā, kvantu skaitļošanā, mākoņdatošanā un suverēnajā mākoņinfrastruktūrā, augstas veiktspējas skaitļošanā, lietu internetā, robotikā, biotehnoloģijā un nanotehnoloģijā;
27.aicina Komisiju pilnībā izmantot kosmosa tehnoloģiju divējāda lietojuma potenciālu, uzskatot kosmosu gan par jaunu darbības jomu, gan par būtisku veicinātāju darbībām vairākās jomās; uzsver, ka ES salīdzinājumā ar saviem galvenajiem konkurentiem pašlaik ievērojami atpaliek kosmosa spēju jomā un ka, lai novērstu esošās atšķirības kosmosa tehnoloģiju jomā, jau esošie pamatprojekti (t. i., Copernicus un Galileo) būtu jāpaplašina, iekļaujot arī aizsardzības lietojumus; turklāt ierosina ES steidzami turpināt Iris2 konstelācijas attīstību, kā arī turpmāku ES kopīgu projektu izstrādi, piemēram, kosmosa jomas izpratnes un kosmosā bāzētu raķešu agrīnās brīdināšanas lietojumu jomā;
28.atgādina par augošajiem kiberkara draudiem un uzsver, ka ES ir jāizveido ES kiberaizsardzības koordinācijas centrs, lai uzraudzītu un atklātu kiberdraudus, kā arī reaģētu uz tiem reāllaikā;
29.uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt citus rūpniecības dalībniekus, kuri neveic ar aizsardzību saistītas darbības, kā iespējamos partnerus ražošanas apjoma palielināšanā, kad tas ir nepieciešams;
30.aicina ES veicināt ciešāku sadarbību starp mūsu bruņotajiem spēkiem, akadēmiskajām aprindām, nozarēm un investoriem;
Pragmatisku finanšu avotu nodrošināšana
31.aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu ietverta saistoša apņemšanās dalībvalstīm līdz 2026.gadam sasniegt aizsardzības izdevumiem noteikto minimālo robežvērtību 3% apmērā no to IKP, paredzot vajadzību līdz 2028.gadam to vēl palielināt līdz 4%, un ES kopējai aizsardzībai atvēlēt vismaz 0,5% no to IKP; uzsver, ka, ņemot vērā nepietiekamos ieguldījumus trīs desmitgažu ilgumā, pašreizējais apdraudējums ES liekt veikt daudz lielākus ieguldījumus aizsardzības jomā, vienlaikus uzsverot, ka ES budžets var tikai papildināt, bet nekad nevar aizstāt dalībvalstu centienus šajā jomā; uzsver, ka dalībvalstu ieguldījumi aizsardzības jomā arī turpmāk kalpos kā aizsardzības gatavības mugurkauls, savukārt ES finansējums un tā loma procesu saskaņošanā un racionalizēšanā var būtiski ietekmēt šo centienu pastiprināšanu un pavairošanu; aicina ES un tās dalībvalstis strādāt un vienoties par konkrētiem veidiem un līdzekļiem, lai valstu un Eiropas līmenī panāktu publiskā un privātā sektora ieguldījumu būtisku pieaugumu aizsardzībā un drošībā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā;
32.atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par plānu ReArm Europe;
33.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu;
34.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par jaunu instrumentu, ar ko dalībvalstīm tiktu piešķirti aizdevumi 150miljardu EUR apmērā kopīgiem ieguldījumiem aizsardzības jomā;
35.atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par tās plāniem novirzīt vairāk līdzekļu ar aizsardzību saistītiem ieguldījumiem, tostarp dodot iespēju izmantot kohēzijas politikas programmas;
36.aicina izskatīt Eiropas aizsardzības obligāciju sistēmu, lai uzreiz finansētu liela mēroga militārās investīcijas, nodrošinot neatliekamu spēju attīstību; aicina noteikt skaidrus sadales kritērijus, par prioritāti izvirzot kopīgu spēju attīstību, pētniecību un inovāciju, kā arī militārās mobilitātes infrastruktūru; līdzīgi arī aicina izmantot neizmantotās Covid obligācijas, lai izskatītu aizsardzības instrumentus;
37.uzsver publiskā un privātā sektora partnerību nozīmīgumu, kas ir būtiskas, lai finansētu ieguldījumus aizsardzības jomā; tāpēc ierosina īpašu ES instrumentu, kas stimulētu privātos ieguldījumus aizsardzībā pēc InvestEU parauga;
38.atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par plāniem rīkoties, lai mobilizētu privāto kapitālu, paātrinot uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveidi un izmantojot EIB; aicina steidzami pārskatīt EIB aizdevumu politiku un nekavējoties rīkoties elastīgi, lai atceltu pašreizējos ierobežojumus attiecībā uz munīcijas, ieroču un aprīkojuma vai militārai izmantošanai paredzētas infrastruktūras finansēšanu; uzsver, ka šāda fundamentāla reforma ir nepieciešama, lai atraisītu ievērojamu ieguldījumu potenciālu Eiropas aizsardzības nozarē un veicinātu riska dalīšanas instrumentus, kas atvieglotu komercbanku aizdevumu izsniegšanu šajā nozarē; mudina EIB veikt nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu privātos ieguldījumus aizsardzībā, nodrošinot, ka finanšu situācija atbalsta nozares augošās vajadzības;
39.pieprasa pārskatīt iepriekšējos un jaunos tiesību aktus un taksonomiju, lai nodrošinātu, ka tie ir vispiemērotākie mūsu Eiropas aizsardzības nozares attīstībai;
40.uzskata, ka vides, sociālie un pārvaldības kritēriji un taksonomijas noteikumi un to interpretācija, ko veic reitingu aģentūras, ir šķērslis, lai nodrošinātu lielāku valsts finansējumu aizsardzībai, tādēļ aicina Komisiju risināt šo jautājumu, cita starpā pielāgojot regulu par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē[10], lai nepārprotami izslēgtu aizsardzības nozares klasificēšanu kā ilgtspējīgi vai sociāli kaitīgu;
Atbalsts inovācijām
41.aicina Eiropas Aizsardzības aģentūras ietvaros pēc ASV Aizsardzības progresīvo pētniecības projektu aģentūras parauga izveidot ES aģentūru, kurai vienīgajai vajadzētu būt atbildīgai par atbalstu pētniecībai jaunu un revolucionāru tehnoloģiju jomā, nodrošinot to ar pietiekamu riska kapitāla apjomu; uzsver, ka ir jāpaplašina pētniecības un izstrādes finansējums, lai nodrošinātu visu dalībvalstu līdzdalību, izveidojot specializētus centrus;
42.uzskata, ka ir jāpalielina finansējums akadēmiskās pētniecības programmām, lai sadarbotos ar aizsardzības nozari nolūkā nodrošināt ilgtermiņa padziļinātu pētniecību aizsardzības jomā;
Kopējā aizsardzības tirgus izveides pabeigšana
43.mudina dalībvalstis pārtraukt atsaukties uz LESD 346.pantu, lai izvairītos no Iepirkuma direktīvas piemērošanas[11], tādējādi graujot kopējo aizsardzības tirgu; aicina Komisiju novērst šo nepilnību, nekavējoties uzsākot šīs direktīvas, kā arī Kopienas iekšējo sūtījumu direktīvas[12] pārskatīšanu, kas plānota 2025.gada otrajā pusē, un pēc iespējas ātrāk pārstrādāt abas regulas, lai stiprinātu kopējo aizsardzības tirgu, kā arī ieviestu elastību attiecībā uz tādām krīzes situācijām, ar kādām pašlaik saskaramies;
44.aicina pārveidot NATO standartus ES tiesību aktos, lai veicinātu Eiropas bruņoto spēku sadarbspēju, vienlaikus stiprinot mūsu spēju vest sarunas par šiem standartiem NATO ietvaros un nodrošināt šo standartu konsekventu īstenošanu praksē;
45.mudina izveidot vienotu Eiropas sertifikācijas shēmu ieroču sistēmām un virzīties tālāk no pašreizējās valstu sertifikācijas shēmas, lai paātrinātu ieroču sistēmu ieviešanu dalībvalstu bruņotajos spēkos;
Efektīvas pārvaldības veicināšana
46.pauž nožēlu par ES aizsardzības struktūru un instrumentu kohēzijas un efektivitātes trūkumu, kas izriet no nepietiekami stingrās institucionālās saiknes starp Padomi un Komisiju un kas ne tikai būtiski ierobežo ES sadarbības pievienoto vērtību un efektivitāti, bet arī izraisa nodokļu maksātāju naudas neefektīvu izmantošanu;
47.aicina izveidot pastāvīgu ES aizsardzības ministru padomi;
48.ierosina aizsardzības un kosmosa komisāru noteikt par Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītāju un viņu arī iecelt par PESCO projektu koordinatoru, pārstrādājot attiecīgos Padomes lēmumus;
49.mudina izveidot EDIP ierosināto aizsardzības gatavības padomi, kuru vadītu aizsardzības komisārs un kurai būtu bieži jātiekas dažādos sastāvos, piemēram, ar ES aizsardzības ministriem, valstu iepirkumu direktoriem un nozares pārstāvjiem;
50.uzskata, ka aizsardzības komisāram būtu jāuzrauga ES Militārā komiteja, ES Militārais štābs un militārās operācijas;
51.ierosina PESCO un Eiropas Aizsardzības aģentūras finansējumu pārskaitīt kopējā ES budžetā;
52.uzsver, ka ir vajadzīga pastiprināta un efektīva parlamentārā kontrole aizsardzības jomā, ņemot vērā tās nozīmīgumu un ietekmi uz citām jomām, kas saistītas ar ieguldījumu palielināšanos aizsardzībā; tādēļ aicina izveidot iestāžu nolīgumu, kas nodrošinātu Parlamenta piekļuvi klasificētai informācijai un šajā nolūkā nodrošinātu fizisku infrastruktūru, ļaujot veikt komitejas sanāksmes saskaņā ar EU-R vai vēl augstāku drošības klasifikāciju;
ES un NATO papildināmības veicināšana
53.aicina veidot patiesu stratēģisko partnerību starp ES un NATO, pilnībā ievērojot saskaņotos sadarbības pamatprincipus, kā arī abu organizāciju lēmumu pieņemšanas autonomiju, un uzsver, ka tikai kopā mēs varam nodrošināt savu drošību un ilgtermiņa labklājību;
54.uzsver, ka ir vajadzīgs nolīgums par klasificētas informācijas apmaiņu starp ES un NATO;
55.aicina izveidot regulāru kopīgu ES un NATO bruņojuma konferenci, lai koordinētu un saskaņotu centienus attiecībā uz spēju attīstību;
56.atgādina, ka iekļaujošā, nediskriminējošā un savstarpējā veidā ir jānodrošina biežas ES un NATO sanāksmes un samiti politiskā un ekspertu līmenī;
57.aicina ES pastiprināt strukturēto dialogu ar NATO par aizsardzības nozari, lai uzlabotu sadarbību tādās svarīgās jomās kā sadarbspēja un standartizācija;
Sadarbības veicināšana ar partneriem ārpus ES
58.atgādina, ka spēcīgai un ilgtspējīgai transatlantiskajai sadarbībai nav alternatīvas, tādēļ uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu transatlantisko sadarbību visās militārās un aizsardzības nozares jomās, vienlaikus atgādinot par nepieciešamību veicināt Eiropas aizsardzību un attīstīt mūsu suverenitāti;
59.uzsver vajadzību uzlabot partnerību ar līdzīgi domājošām valstīm, jo īpaši ar tām, kas atrodas Eiropā, piemēram, ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju; aicina starp ES un Apvienoto Karalisti noslēgt vispārēju drošības paktu, kas attiektos arī uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā enerģētika, migrācija un kritiski svarīgie minerāli; norāda uz pievienoto vērtību, ko sniedz mūsu attiecību veidošana ar globālajiem partneriem, piemēram, ar ASV, Japānu un Austrāliju;
°
°°
60.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī ES un NATO dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L270, 18.10.2022., 85.lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/1968/oj.
- [2] OV L, 2024/890, 19.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/890/oj.
- [3] OV L 79I, 21.3.2019., 1.lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/452/oj.
- [4] OV L 170, 12.5.2021., 149.lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/697/oj.
- [5] OV L 185, 24.7.2023., 7.lpp., ELI:
- [6] OV L, 2023/2418, 26.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2418/oj.
- [7] OV L, 2024/1252, 3.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1252/oj.
- [8] OV L, 2023/2113, 11.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2023/2113/oj.
- [9] Komisijas dienestu darba dokuments par Eiropas aizsardzības nozares programmu un pasākumu kopumu, lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi, kas pievienots Komisijas priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas aizsardzības nozares programmu un pasākumu kopumu, lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi (EAIP) (C(2024)4822).
- [10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019.gada 27.novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1.lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2088/oj).
- [11] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva2009/81/EK (2009.gada 13.jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76.lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/81/oj).
- [12] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva2009/43/EK (2009. gada 6.maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1.lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/43/oj).