Ϸվ

Rezolūcijas priekšlikums - B9-0413/2022Rezolūcijas priekšlikums
B9-0413/2022

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar apmetnēs dzīvojošu romu stāvokli ES

26.9.2022-()

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B9‑0000/2022 un B9‑0000/2022, uz kuriem jāatbild mutiski,
saskaņā ar Reglamenta 136.panta 5.punktu,

Dragoş Pîslaru
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā


ʰdzū:
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls:
B9-0413/2022
Iesniegtie teksti :
B9-0413/2022
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

9‑0413/2022

Eiropas Parlamenta rezolūcija par apmetnēs dzīvojošu romu stāvokli ES

()

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu,

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā Eiropas Padomes tiesisko regulējumu minoritāšu aizsardzības jomā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, jo īpaši attiecībā uz acīmredzami diskriminējošu praksi romu bērnu segregācijai izglītībā, un Tiesas judikatūru,

ņemot vērā Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības[1] (Rasu līdztiesības direktīva);

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000.gada 27.novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvu2008/98/EK par atkritumiem un dažu direktīvu atcelšanu[3] (Atkritumu pamatdirektīva),

ņemot vērā Padomes 2008.gada 28.novembra Pamatlēmumu2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm[4],

ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030.gadam,

ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Komisijas 2021.gada 4.marta paziņojumu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (),

ņemot vērā 2011.gada 18.februāra rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai[5],

ņemot vērā 2013.gada 10.decembra rezolūciju par dzimumu līdztiesības aspektiem Eiropas pamatsistēmā, kas izveidota dalībvalstu stratēģijām attiecībā uz romu integrāciju[6],

ņemot vērā 2019.gada 12.februāra rezolūciju par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020.gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu[7],

ņemot vērā 2020.gada 18.jūnija rezolūciju par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020.gada[8],

ņemot vērā 2020.gada 17.septembra rezolūcija par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu: negatīvas attieksmes pret romu izcelsmes cilvēkiem apkarošana Eiropā[9],

ņemot vērā 2021.gada 21.janvāra rezolūciju par pienācīgu un cenu ziņā pieņemamu mājokļu pieejamību visiem[10],

ņemot vērā 2021.gada 11.marta rezolūciju par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā[11],

ņemot vērā 2022.gada 7.aprīļa rezolūciju par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā[12],

ņemot vērā Komisijas 2018.gada 4.decembra paziņojumu “Ziņojums par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020.gadam izvērtēšanu” (),

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otro apsekojumu (EU-MIDISII),

ņemot vērā FRA uzraudzības sistēmu ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskajam satvaram,

ņemot vērā FRA 2020.gada 29.septembra biļetenu “Coronavirus pandemic in the EU — Impact on Roma and Travellers” (“Koronavīrusa pandēmija ES— ietekme uz romiem un ceļotājiem”),

ņemot vērā FEANTSA (Eiropas Nacionālo organizāciju federācija darbam ar bezpajumtniekiem) 2020.gada 26.oktobra paziņojumu “The Housing Situation for Roma in the EU Remains Difficult” (“Mājokļu situācija romiem ES joprojām ir sarežģīta”),

ņemot vērā 2022.gada 10.marta Eiropas Bezvalstniecības tīkla informatīvo ziņojumu ‘Stateless people and people at risk of statelessness forcibly displaced from Ukraine’ (“Bezvalstnieki un bezvalstniecības riskam pakļauti cilvēki, kas piespiedu kārtā pārvietoti no Ukrainas”),

ņemot vērā Unicef 2012.gada jūnija nostājas dokumentu „Romu bērnu tiesības uz izglītību”,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2016.gada 28.jūnija Īpašo ziņojumu Nr.14/2016 “ES politikas iniciatīvas un

finansiālais atbalsts romu integrācijai: pēdējā desmitgadē panākts ievērojams progress, taču dalībvalstīm jāiegulda papildu darbs”,

ņemot vērā Komisijas 2020.gada 18.septembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025.gadam” (),

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 7.oktobra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars”(),

ņemot vērā Komisijas 2020.gada 24.novembra paziņojumu “Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027.gadam” (),

ņemot vērā Padomes 2021.gada 12.marta ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību[13],

ņemot vērā Komisijas 2021.gada 24.marta paziņojumu “ES stratēģija par bērna tiesībām” (),

ņemot vērā Padomes 2021.gada 14.jūnija Ieteikumu (ES) 2021/1004, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem[14],

ņemot vērā Komisijas 2020.gada 5.marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025.gadam” (),

ņemot vērā Komisijas 2021.gada 3.marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030.gadam” (),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas (),

ņemot vērā Padomes 2001.gada 20.jūlija Direktīvu2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas[15] (Pagaidu aizsardzības direktīva),

ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par apmetnēs dzīvojošu marginalizēto romu kopienu stāvokli ES (O-000022/2022 – B9‑0000/2022and ‑000023/2022 – B9‑0000/2022),

ņemot vērā Reglamenta 136.panta 5.punktu un 132.panta 2.punktu,

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.tā kā ES vērtības dominē sabiedrībā, kurā tiek respektēta daudzveidība, plurālisms, nediskriminācija, iecietība, taisnīgums, solidaritāte un dzimumu līdztiesība; tā kā dalībvalstīm ir īpašs pienākums garantēt šo vērtību ievērošanu visiem, tostarp romiem;

B.tā kā “romi” ir visaptverošs termins, kas aptver plašu dažādu romu izcelsmes cilvēku loku, piemēram, romus, sintus, kalus, romanišelus un bojašus/rudarus; tā kā tas aptver arī tādas grupas kā aškalus, ēģiptiešus, jenišus, domus, lomus, romus un abdalus, kā arī klejotājus un tautas, tostarp etniskos klejotājus vai tos, ko apzīmē ar administratīvo terminu “gens du voyage” un cilvēkus, kas sevi identificē kā čigānus, nenoliedzot šo grupu īpašās iezīmes;

C.tā kā romi ir Eiropas lielākā etniskā minoritāte; tā kā nepieņemami liels romu skaits Eiropā joprojām dzīvo nabadzībā un ir sociāli atstumti, saskaroties ar ārkārtīgi nestabiliem, nedrošiem un pārapdzīvotiem dzīves apstākļiem nošķirtās lauku un pilsētu teritorijās; tā kā jautājums par apmetnēs dzīvojošiem romiem neaprobežojas tikai ar vienu valsti un tādēļ tā ir Eiropas problēma, kura ir jārisina atbilstošā veidā; tā kā telpiskā segregācija ir viens no galvenajiem cēloņiem, kas rada nevienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, agrīnai bērnu aprūpei un izglītībai, nodarbinātībai un pamatpakalpojumiem, tostarp ceļu pieejamībai, ūdensapgādei, sanitārijai un kanalizācijas iekārtām, elektroenerģijai un atkritumu savākšanai, un šī segregācija un tās sekas savstarpēji pastiprina viena otru; tā kā tas rada ne tikai fiziskas un ekonomiskas sekas, bet arī psiholoģiskas un socioloģiskas sekas gan atsevišķām personām, gan kopienām; tā kā starppaaudžu nabadzība romu apdzīvotajās apmetnēs ir sociālekonomiskas dabas un nopietni ietekmē romu fizisko un garīgo veselību un labbūtību, dzīves iespējas un viņu pamattiesību izmantošanu;

D.tā kā romi saskaras ar zemas nodarbinātības intensitātes, nodarbinātības nestabilitātes un bezdarba augstāku līmeni un bieži vien ir netipiskā vai nestabilā nodarbinātības situācijā, kas apgrūtina viņu piekļuvi bezdarba shēmām un tiesībām uz pensiju; tā kā romiem trūkst nodarbinātības tīklu un viņi cieš no diskriminācijas attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai un darbvietām, kā arī viņi visbiežāk dzīvo sociāli un ekonomiski nelabvēlīgos reģionos; tā kā 6 miljoni romu, kas dzīvo ES, veido ievērojamu un pieaugošu tās iedzīvotāju daļu un viņiem ir milzīgs potenciāls, ko būs iespējams realizēt tikai tad, ja uzlabosies viņu nodarbinātības un sociālās iekļautības situācija;

E.tā kā saskaņā ar EU-MIDIS II datiem tikai viens no četriem romiem, kas ir vismaz 16 gadus vecs, ziņoja, ka viņa galvenais darba veids ir nodarbinātība vai pašnodarbinātība, un tā kā romu sievietes ziņoja par daudz zemāku nodarbinātības līmeni nekā romu vīrieši, proti, 16% salīdzinājumā ar 34%; tā kā jauniešu situācija bija īpaši satraucoša, jo vidēji romu NEET (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) rādītājs ir 63% salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju— 12%; tā kā šajā vecuma grupā rezultāti liecināja arī par ievērojamu atšķirību starp dzimumiem, jo 72% jaunu romu sieviešu ir klasificētas kā NEET salīdzinājumā ar 55% jaunu romu vīriešu; tā kā tas ir krasā pretstatā pārējiem iedzīvotājiem (35%); tā kā tika ziņots, ka līdz pat 80% romu dzīvo zem savas valsts nabadzības riska sliekšņa; tā kā katrs trešais roms dzīvo mājoklī bez ūdensvada ūdens, bet katrs desmitais— bez elektrības; tā kā katrs trešais romu bērns vismaz reizi mēnesī saskarās ar to, ka viens no viņa ģimenes locekļiem dodas gulēt nepaēdis, un gandrīz puse romu vecumā no 6 līdz 24 gadiem neapmeklē skolu;

F.tā kā būtisku politikas pasākumu vai ieguldījumu trūkums, sociālo mājokļu ierobežotā pieejamība un zemā kvalitāte, diskriminācija mājokļu tirgū un segregācija saglabā gandrīz nemainīgas atšķirības piekļuvē mājokļiem starp romiem un citiem iedzīvotājiem[16];

G.tā kā apmetnēs dzīvojošajiem romiem vajadzētu nodrošināt piekļuvi pienācīgas kvalitātes mājokļiem, kas ir pieejami, cenas ziņā pieņemami, videi droši, veselīgi un bez segregācijas;

H.tā kā dziļi iesakņojies strukturālais un institucionālais antičigānisms joprojām pastāv visos ES sabiedrības līmeņos un ir liels šķērslis romu kā ES iedzīvotāju pamattiesību pilnīgai izmantošanai visās dzīves jomās, tostarp nodarbinātības, mājokļu, izglītības, veselības aprūpes, aprūpes, sociālās aizsardzības un citās pamata sabiedrisko pakalpojumu jomās; tā kā 41% romu deviņās ES dalībvalstīs, kuras apsekoja EU-MIDIS II, jūtas diskriminēti romu izcelsmes dēļ vismaz vienā ikdienas dzīves jomā, piemēram, meklējot darbu, nodarbinātībā, mājokļa jomā, veselības aprūpē un izglītības meklējumos; tā kā romu integrācijai ir nepieciešama jutība pret vietējiem apstākļiem, romu iekšējo etnisko un sociālekonomisko daudzveidību un sociālās mobilitātes šķēršļiem un intersekcionāliem diskriminācijas veidiem, jo īpaši attiecībā uz dzimumu, vecumu un invaliditāti; tā kā dzimumu līdztiesība un romu bērnu un jauniešu stāvoklis ir divas būtiskas intervences jomas romu sociālās iekļaušanas panākšanai, kam gan ES, gan dalībvalstu līmenī nav pievērsta pietiekama uzmanība;

I.tā kā situācija romu apmetnēs neatbilst cilvēktiesībām un pamattiesībām, kas noteiktas ES līgumos, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, ES Pamattiesību hartā, Eiropas Sociālajā hartā, ANO Konvencijā par bērna tiesībām un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā atzītajiem principiem; tā kā ir satraucoši, ka šīs tiesības praksē netiek ievērotas attiecībā uz apmetnēs dzīvojošajiem romiem;

J.tā kā starppaaudžu nabadzības apburtais loks marginalizētās romu apmetnēs ir sarežģīta parādība, kas jārisina horizontāli dažādās savstarpēji saistītās politikas jomās visaptverošā veidā un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām; tā kā efektīvi risinājumi prasa pilnīgu iesaisti ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, tostarp labdarības un baznīcas organizācijām, sociālajiem partneriem un privātā sektora dalībniekiem, mācoties no paraugprakses un inovatīviem risinājumiem visās dalībvalstīs un tos atkārtojot plašākā mērogā;

K.tā kā daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji laika gaitā ir aktīvi strādājuši ar apmetnēs dzīvojošiem romiem, izmantojot pārbaudītas un inovatīvas pieejas un projektus, bet bieži vien neizmanto pieejamos Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus), jo šie procesi ir ļoti apgrūtinoši un sarežģīti; tā kā visbiežāk konstatētie šķēršļi piekļuvei ESI fondiem ir partnerības pieejas trūkums; maksājumu pieprasījumu novēlota atmaksāšana; ESI fondu maksājumi saņēmējam, pamatojoties uz atlīdzināšanas sistēmu, kas ir visbiežāk sastopamais risinājums, padarot saņēmēju atkarīgu no pašu resursiem; ilgstošas un atkārtotas publiskā iepirkuma pārbaudes; pārbaužu konstatējumu nekonsekvence, kā rezultātā saņēmēji tiek vainoti par kļūdām, kuru dēļ var būt jāatgriež finansējums, tādējādi riskējot ar resursu pārdali no citām jomām vai pat maksātnespēju; vadošo iestāžu vai starpniekiestāžu kontrolieru vāja iesaistīšanās un sadarbība ar saņēmējiem iepirkuma procesā; un patvaļīgu ierobežojumu un prasību noteikšana dažādiem projektu aspektiem;

L.tā kā romi saskaras ar nesamērīgiem šķēršļiem piekļuvē veselības aprūpes pakalpojumiem, ko pastiprina apdrošināšanas vai personu apliecinošu dokumentu trūkums, veselības aprūpes speciālistu īstenota diskriminācija un segregācija veselības aprūpes iestādēs; tā kā joprojām pastāvošā nevienlīdzība veselības jomā, tostarp telpiskās segregācijas un pārapdzīvotu mājokļu īpašā ietekme uz veselību, nostāda romus neaizsargātā stāvoklī;

M.tā kā visas 27 dalībvalstis ir apņēmušās strādāt, lai līdz 2030.gadam izbeigtu bezpajumtniecību, parakstot 2020.gada jūnija Lisabonas deklarāciju un izveidojot Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai ar mērķi veicināt politiku, kuras pamatā ir uz personu vērsta, uz mājokli orientēta un integrēta pieeja;

N.tā kā ES sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu sociālās iekļaušanas pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas veicina romu, jo īpaši vistrūcīgāko personu, iekļaušanu; tā kā dalībvalstu plānošanas dokumenti liecina, ka 2014.–2020.gada plānošanas periodā neaizsargātu personu grupu sociālekonomiskajai integrācijai tika paredzēti 1,5miljardiEUR[17];

O.tā kā visos izglītības līmeņos joprojām pastāv plaisa starp romiem un citu tautību iedzīvotājiem; tā kā saskaņā ar EU-MIDIS II 2018.gadā tikai 53% romu bērnu vecumā no 4 līdz 6 gadiem piedalījās agrīnā pirmsskolas izglītībā; tā kā romu audzēkņu segregācija skolās ir plaši izplatīta, neraugoties uz to, ka šāda prakse ir juridiski aizliegta un nav saderīga ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru; tā kā šādai izglītības segregācijai parasti ir trīs dažādi veidi: nesamērīgs romu bērnu skaits “īpašajās” skolās bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, nošķirtās klasēs vai romu skolēniem paredzētajās nodaļās “jauktās” skolās un “geto” skolu izplatība; tā kā romu bērni saskaras ar papildu šķēršļiem vienlīdzīgai līdzdalībai izglītībā, tostarp nespēj segt izmaksas, kas saistītas ar izglītību (tostarp pirmsskolas izglītību un aprūpi), telpisko segregāciju, tuvumā esošu bērnu aprūpes iestāžu trūkumu vai nevienlīdzīgu piekļuvi vai piekļuves trūkumu tiešsaistes un/vai attālinātām mācībām; tā kā nabadzība un pamatpakalpojumu nepieejamība būtiski ietekmē bērnu fizisko, garīgo un emocionālo attīstību un palielina atpalicības iespējamību visos pieaugušā dzīves aspektos;

P.tā kā zems pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklētības līmenis ir galvenais faktors, kas nosaka priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus romu vidū, ko vēl vairāk saasina novēlota skolas uzsākšana un neregulāra skolas apmeklēšana; tā kā priekšlaicīga mācību pārtraukšana galvenokārt notiek pārejas posmā starp skolu veidiem; tā kā dalību vidējā izglītībā kavē tādi faktori kā ceļošana, segregācija mājokļu jomā un slikti funkcionējoši konsultāciju pakalpojumi; tā kā izglītības atšķirības vēl vairāk saasina pieaugošā digitālā plaisa starp romu bērniem un pārējiem bērniem;

Q.tā kā pandēmijas laikā romi saskārās ar lielāku risku saslimt ar Covid‑-19 iesakņojušās veselības un sociālās nevienlīdzības dēļ un viņus nesamērīgi ietekmēja vīrusa ierobežošanas pasākumi; tā kā pandēmijas negatīvās sociālās un ekonomiskās sekas ir īpaši kaitējušas romu tautības iedzīvotājiem ES, jo liela daļa romu ir iesaistīti neoficiālajā ekonomikā un sezonas darbā, kā arī netiek veikti pasākumi, kas būtu pielāgoti viņu konkrētajai situācijai veselības krīzes seku mazināšanas politikā; tā kā pandēmija izraisīja publisku romu vainošanu un pret viņiem vērstu naida runu; tā kā veselības ārkārtas situācija atkal ir atklājusi kritisku neatbilstību starp vietējā līmeņa vajadzību mērogu un spēju tās risināt un ir uzsvērusi vajadzību pēc tūlītējiem un ilgtermiņa politikas pasākumiem, jo īpaši nodarbinātības, izglītības un mājokļu jomā[18];

R.tā kā līdztiesības datu vākšana attiecas uz visu veidu sadalītu datu kopumiem, kas tiek izmantoti, lai novērtētu konkrētu diskriminācijas riskam pakļautu grupu salīdzinošo situāciju, izstrādātu sabiedrisko rīcībpolitiku, kas palīdz veicināt vienlīdzību, un novērtētu tās īstenošanu, un tā balstās uz pierādījumiem, nevis tikai pieņēmumiem; tā kā romu sociālās iekļaušanas ES un valstu pasākumu plānošanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu ir kavējis tas, ka trūkst visaptverošu kvalitatīvu datu, kas sadalīti pēc etniskās piederības;

S.tā kā daudzi romi dzīvo teritorijās, kur viņi ir nesamērīgi pakļauti vides degradācijai un piesārņojumam, ko rada atkritumu izgāztuves un atkritumu poligoni vai piesārņotas vietas, un viņiem ir liegta piekļuve vides pamatpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem;

T.tā kā romu sievietes tiek pakļautas multiplai un intersekcionālai diskriminācijai, kuras pamatā ir viņu etniskā piederība, dzimums un sociālais statuss, kā arī ar dzimumu saistītai vardarbībai, kas bija īpaši pamanāma Covid-19 pandēmijas laikā; tā kā ir jānodrošina un jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība visās jomās, tostarp attiecībā uz līdzdalību darba tirgū, nodarbinātības nosacījumiem, tostarp algām, izglītību un apmācību, kā arī izmaiņām karjerā un karjeras virzību;

U.tā kā aptuveni 10–20% no aplēsēs norādītajiem 400000 Ukrainā dzīvojošajiem romiem ir bezvalstnieki vai ir pakļauti bezvalstniecības riskam[19]; tā kā īpaši neaizsargātā situācijā ir romu bēgļi, kuri bēg no kara Ukrainā bez dokumentiem, kas apliecina viņu Ukrainas pilsonību vai uzturēšanās atļaujas statusu,

Rīcības nepieciešamība nacionālā līmenī

1.pauž nožēlu par to, ka ES joprojām ir cilvēki, kuriem nav pieejams drošs un pienācīgas kvalitātes mājoklis, tīrs dzeramais ūdens, elektrība, sanitārija, kanalizācija un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe un aprūpes pakalpojumi; pauž dziļas bažas par būtisko atšķirību starp deklarācijām un saistībām attiecībā uz spēcīgu sociālu Eiropu un reālo situāciju uz vietas, arī ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kas skaidri parādīja, ka iepriekšējā plānošanas periodā netika panākts progress pamata infrastruktūras pieejamības uzlabošanā; aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties visaptveroši un efektīvi risināt apmetnēs dzīvojošo romu situāciju, īstenojot atbilstīgu īstermiņa un ilgtermiņa politiku, ko atbalsta ar pietiekamu ES un valsts finansējumu, lai nodrošinātu, ka romi ES un kaimiņvalstīs netiek atstāti novārtā; uzsver, ka šādi katastrofāli apstākļi, kā arī segregācijas negatīvā psiholoģiskā un socioloģiskā ietekme ietekmē ne tikai apmetnēs dzīvojošos cilvēkus, bet arī plašāku sabiedrību;

ǰļ

2.uzsver, ka starppaaudžu nabadzības un sociālās atstumtības apburtā loka pārraušanai vajadzīga piekļuve pienācīgas kvalitātes mājokļiem bez segregācijas; norāda, ka piekļuve mājokļiem ir priekšnoteikums cilvēka cieņas saglabāšanai un ir cieši saistīta ar cilvēktiesību pilnīgu izmantošanu; atzīst, ka Covid-19 pandēmija parādīja, ka slikti mājokļu apstākļi rada sistēmisku risku sabiedrības veselības sistēmai, radot nesamērīgu slogu romiem, jo īpaši romu sievietēm; atkārtoti aicina dalībvalstis novērst un risināt bezpajumtniecības problēmu un risināt atstumtību mājokļu jomā, izmantojot ilgtermiņa risinājumus, piemēram, atbilstošus sociālos mājokļus, cenas ziņā pieejamas īres mājokļu programmas un mērķtiecīgus mājokļu pabalstus, kas ir daļa no integrētām valstu stratēģijām, galveno uzmanību pievēršot mājokļa virzītai pieejai un pieejai “mājoklis vispirms”, kas bez diskriminācijas garantē iedzīvotājiem efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi pienācīgiem mājokļiem bez segregācijas un pamatpakalpojumiem; aicina dalībvalstis īstenot ANO definēto „pienācīgu mājokļu” koncepciju visiem, tostarp romiem[20]; aicina par prioritāti noteikt segregācijas novēršanas pieejas, izmantojot integrētus sociālos mājokļus vai investējot tajos, kā arī finansēt pieejamus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un kvalitatīvu sociālo darbu uz vietas, kas ietver romu kopienas locekļu konsultēšanu un viņu līdzdalību, lai romi varētu pamest apmetnes; uzsver e-maksājumu karšu izmantošanu sociālās labklājības pabalstu saņemšanai kopā ar nepieciešamo digitālo infrastruktūru kā papildu instrumentu pareizai finanšu pārvaldībai romu iedzīvotājiem, kuri dzīvo apmetnēs, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi un iespēju izmantot šādus pabalstus piekļuvei finanšu resursiem, piemēram, izmantojot mikroaizdevumus; aicina dalībvalstis steidzami izpētīt to iespējamo izmantošanu; uzsver, ka e-maksājumu kartes var būt viena no iespējām, kā risināt sociālekonomiskās problēmas, kas saistītas ar augļošanu, narkotisko vielu ļaunprātīgu izmantošanu un azartspēlēm apmetnēs;

3.atzīst, ka daudzas romu apmetnes atrodas nedrošā, riskantā un nelikumīgi apdzīvotā zemē, kas ir būtisks šķērslis, lai rastu efektīvu veidu romu dzīves apstākļu uzlabošanai, un ir šķērslis ES ieguldījumiem; aicina dalībvalstis risināt šo problēmu centralizēti valsts līmenī, vienlaikus cieši sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, īstenojot ar mājokļiem saistītu politiku, tostarp sociālo mājokļu un inovatīvu politiku;

īī

4.uzsver, ka pirmsskolas izglītībai ir izšķiroša nozīme, lai gūtu panākumus turpmākajos izglītības posmos, iegūtu pienācīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un pārtrauktu nelabvēlīgo apstākļu ciklu; norāda uz būtisko atšķirību pirmsskolas izglītības apmeklējumā starp romiem un pārējiem bērniem un saikni starp mājokļu un izglītības segregāciju, kas ir galvenie priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas faktori; aicina dalībvalstis pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu Barselonas mērķrādītājus, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem romu bērnu pirmsskolas izglītības veicināšanai un atvieglošanai; turklāt aicina Komisiju gaidāmajā Barselonas mērķrādītāju pārskatīšanā saistībā ar Eiropas aprūpes stratēģijas paketi novērst nepilnības attiecībā uz romu un pārējo bērnu piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei; turklāt aicina dalībvalstis visiem apmetnēs dzīvojošajiem romu bērniem garantēt efektīvu un brīvu piekļuvi bērnudārziem, lai nodrošinātu viņu līdzdalību saskaņā ar Eiropas Garantiju bērniem; aicina dalībvalstis sistemātiski uzraudzīt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi izglītībai visos līmeņos, lai nodrošinātu savlaicīgu iejaukšanos gan attiecībā uz pedagoģisko palīdzību un individuālajām konsultācijām, gan arī ārpusskolas pasākumiem bērniem un viņu vecākiem; uzsver, ka romu vecāku jēgpilna iesaistīšana arī palīdzētu novērst risku, ka bērni priekšlaicīgi pārtrauc mācības; aicina dalībvalstis ieviest pasākumus un shēmas, lai motivētu jaunus romu studentus, kuri ir pabeiguši likumā noteiktos izglītības periodus, pabeigt vidējo izglītību, piemēram, paredzot īpašus pabalstus;

5.pauž nožēlu par romu bērnu pastāvīgo segregēšanu speciālajā izglītībā un programmās ārpus parastajām izglītības sistēmām, ko bieži izraisa nepareizas attīstības traucējumu diagnozes, kuru pamatā ir kultūras un lingvistiskā ziņā neobjektīvas pārbaudes; uzsver, ka standartizētas psiholoģiskās pārbaudes, ko izmanto dažās dalībvalstīs, nevajadzētu izmantot kā izslēdzošu instrumentu, lai aizkavētu parasto skolu programmu uzsākšanu; aicina dalībvalstis ieviest mehānismus, kas ļautu diagnozes pārskatīt un vajadzības gadījumā atcelt; turklāt pauž nožēlu par romu bērnu pastāvīgo diskrimināciju un segregāciju vairākās dalībvalstīs vispārējās skolās, tostarp saistībā ar segregētām klasēm un stāviem, segregāciju klasēs un segregāciju ēdienreizēs; uzsver, ka skolas apmācības segregācijas pamatā ir samazinātas mācību programmas, kas reti ļauj romu skolēniem iekļauties vispārējā skolu sistēmā, augstākajā izglītībā vai tai sekojošā nodarbinātībā; aicina dalībvalstis izskaust romu bērnu nepārtrauktas segregācijas praksi, īstenot visaptverošas segregācijas novēršanas stratēģijas ar skaidriem mērķiem un pietiekamiem resursiem, lai tās īstenotu ar skaidriem un vērienīgiem grafikiem, pieņemt iekļaujošas mācīšanās metodes, garantēt romu bērniem pilnīgu piekļuvi skolas nodarbībām un īstenot diskriminācijas novēršanas kampaņas skolās; aicina visas dalībvalstis par prioritāti noteikt romu un neaizsargātu bērnu īpašās izglītības vajadzības, lai garantētu viņu tiesības uz līdzdalību, izglītību un labiem mācību rezultātiem, efektīvi samazinot izglītības atšķirības starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem un novēršot segregāciju; uzsver, ka ir svarīgi romu bērnus integrēt oficiālajās valsts mācību programmās, tostarp profesionālās izglītības un apmācības jomā;

6.pauž nožēlu par to, ka romu vairākuma skolās ir standartiem neatbilstošs finansējums, telpas un mācību programmas; aicina dalībvalstis veikt ieguldījumus skolotāju apmācībā pirms viņu stāšanās darbā un darba laikā, lai uzlabotu viņu spēju nodrošināt romu bērniem pienācīgu apmācību, īpašu uzmanību pievēršot jutīgumam pret romu kultūru un identitāti, nediskriminācijai kā cilvēktiesībām un pozitīvām stratēģijām iecietības veicināšanai un cīņai pret diskriminējošu uzvedību un antičigānismu[21], kas veicina aizspriedumus un nepietiekamā informācijā balstītus uzskatus par romu bērnu spējām un vēlmi mācīties un rada zemas akadēmiskās prognozes; aicina dalībvalstis piešķirt vairāk finanšu resursu kvalitatīviem pedagoģiskajiem palīgiem, nodrošinot romu apmetņu bērnu netraucētu integrāciju vispārējā izglītībā; aicina dalībvalstis ieviest visaptverošu vecumam piemērotu seksualitātes un attiecību izglītību un izglītību par atbildīgu vecāku pienākumu pildīšanu jauniešiem skolās, arī lai novērstu nepilngadīgo grūtniecību apmetnēs dzīvojošo romu meiteņu vidū, kas vēl vairāk veicina starppaaudžu nabadzības apburto loku;

7.uzsver, ka pārvietošanās ierobežojumi Covid-19 ierobežošanai vēl vairāk padziļināja pastāvošo nevienlīdzību izglītības jomā vairākās dalībvalstīs, atstājot romu bērnus, jo īpaši tos, kas dzīvo segregētās romu apmetnēs, bez tiešsaistes izglītības pieejamības, ņemot vērā to, ka trūkst piekļuves digitālajai infrastruktūrai, savienojamībai un digitālajiem mācību materiāliem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ES ārkārtas līdzekļi, kas piešķirti Covid-19 apkarošanai, piemēram, tie, kas piešķirti saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, jo īpaši atspoguļo romu un neaizsargātu bērnu vajadzības un nodrošina kvalitatīvus un cenas ziņā pieejamus pakalpojumus romu kopienās, tostarp izmantojot īpašus rādītājus nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos; aicina dalībvalstis izmantot jaunas iespējas romu bērnu iekļaušanai un iesaistei digitālajā izglītībā, tostarp lielākas investīcijas digitālās infrastruktūras pieejamības un digitālās pratības uzlabošanā, lai viņus sagatavotu digitālajam laikmetam; aicina dalībvalstis atbalstīt romu sieviešu un meiteņu izglītību, īpašu uzmanību pievēršot STEM nozīmei, un risināt problēmas saistībā ar priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru;

Veselība un vide

8.pauž satraukumu par augstāku bērnu mirstības līmeni romu iedzīvotāju vidū salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem, jo īpaši to iedzīvotāju vidū, kuri dzīvo apmetnēs; uzsver, ka bērni romu apmetnēs piedzimst nabadzībā un vidē, kas nav labvēlīga veselīgai fiziskajai un psihosociālajai attīstībai; aicina Komisiju uzraudzīt dalībvalstu ieguldījumus un to, kā tiek īstenota Eiropas Garantija bērniem un konkrētie mērķi, kas noteikti valstu rīcības plānos attiecībā uz romu bērniem, jo īpaši attiecībā uz viņu īpaši nelabvēlīgo situāciju, kas izpaužas kā slikti izglītības rezultāti un priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaits; aicina dalībvalstis pieņemt nepieciešamos pasākumus, ko atbalsta ar ievērojami lielākiem publiskajiem ieguldījumiem, lai ātri un efektīvi īstenotu Eiropas Garantiju bērniem, un stingri mudina dalībvalstis piešķirt vairāk nekā minimālos 5% no dalīti pārvaldītajiem Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzekļiem, lai atbalstītu garantijas ietvaros veiktās darbības; aicina dalībvalstis steidzami rīkoties, lai nodrošinātu, ka bērni romu apmetnēs jau no dzimšanas brīža saņem veselības aprūpes speciālistu atbalstu un vajadzības gadījumā tiek uzsākta ārstēšana, kā arī atzīt psiholoģisko vai fizisko vardarbību pret bērniem, nosakot pienākumu informēt kompetentās iestādes par visiem šādiem gadījumiem; atgādina, ka aprūpes iestādēs ir pārāk daudz romu bērnu, un uzsver, ka ir vajadzīga uz bērniem vērsta pieeja, kurā īpašu uzmanību veltītu neaizsargātāko personu tiesībām un vajadzībām; šajā nolūkā aicina dalībvalstis nodrošināt, lai ir plaši pieejami un piekļūstami agrīnās pirmsskolas intervences centri un kopienas centri, kuros nodarbināti vietējie sociālie darbinieki, pedagoģiskie darbinieki un veselības aprūpes speciālisti, tostarp romu veselības aprūpes un izglītības mediatori un asistenti;

9.aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt izpratni par veselību un veselīgus dzīves apstākļus trūcīgās kopienās, jo īpaši romu apmetnēs, izmantojot mobilās medicīniskās pārbaudes stacijas un profilakses pasākumus; turklāt uzsver, ka saskaņā ar ES Pamattiesību hartu ir jāievēro dzimumu līdztiesība medicīniskās aprūpes organizācijās un ka ir jābūt pieejamām un piekļūstamām tādām iniciatīvām kā medmāsu un aprūpes namu tīkla izveide, regulāri pediatru un pieaugušo ģimenes ārstu apmeklējumi, ģimenes atbalsta pakalpojumi, vecāka gadagājuma cilvēku un citu personu, kam nepieciešama aprūpe un atbalsts, mājas aprūpe un viņiem paredzēti aprūpes pakalpojumi;

10.uzsver vidisko risku apmetnēs dzīvojošo romu, kā arī plašākas sabiedrības veselībai un dzīvībai, ko rada toksiskie atkritumi ap apmetnēm; aicina dalībvalstis steidzami risināt šo situāciju, lai samazinātu šādu risku nesamērīgo ietekmi uz romiem un izstrādāt visaptverošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas saskaņā ar Eiropas Atkritumu pamatdirektīvu[22]; aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, lai palielinātu skarto kopienu informētību par apdraudējumu, ko rada toksiskie atkritumi un pienācīgas atkritumu apsaimniekošanas trūkums romu apmetnēs; uzsver Komisijas lomu šīs jomas ES tiesību aktu izpildes panākšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis mērķtiecīgi izmantot politikas instrumentus un resursus enerģētikas krīžu pārvarēšanai un taisnīgas pārejas uz zaļo enerģētiku panākšanai, lai nodrošinātu romu kopienām piekļuvi tīrai, cenas ziņā pieejamai un drošai enerģijai, novērstu turpmāku enerģētiskās nabadzības palielināšanos un uzlabotu apmetnēs dzīvojošo romu veselību;

11.atgādina, ka saskaņā ar jaunajiem saistošajiem ES standartiem, kas paredzēti līdztiesības iestādēm, dalībvalstīm būtu jāatbalsta šo struktūru palielinātās tiesvedības pilnvaras, piešķirot tām tiesības celt prasību tiesā par individuālām un kolektīvām sūdzībām un exofficio, un būtu jāatbalsta to juridiski saistošās lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tostarp situācijās, kad valsts līdztiesības iestādi veido vairākas iestādes, lai tās varētu novērst, identificēt un sankcionēt intersekcionālo diskrimināciju, kas bieži skar romus; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šo iestāžu pilnvaras aptver visus diskriminācijas veidus, tostarp viktimizāciju un naida runu;

Nodarbinātība un sociālā iekļaušana

12.norāda, ka ilgstošā bezdarba augsto līmeni romu apmetnēs pastiprina sociālā atstumtība un nabadzība, ar ko saskaras apmetņu iedzīvotāji; mudina dalībvalstis investēt sociālajos uzņēmumos un paraugpraksē ar mērķi nodarbināt ilgtermiņa bezdarbniekus; aicina tās arī ieguldīt romu NEET programmās, piemēram, profesionālajā apmācībā, jo īpaši digitālajās prasmēs un zaļajās darbvietās, tostarp izmantojot atveseļošanas programmas; uzskata, ka Komisijas rīcības plāns sociālās ekonomikas jomā var atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā, sniedzot norādījumus par nodokļiem, valsts atbalsta pieejamību un sociālo publisko iepirkumu sociālās ekonomikas organizācijām; uzskata, ka gaidāmajam priekšlikumam Padomes ieteikumam par sociālās ekonomikas satvara izstrādi būtu jānodrošina intersekcionāla pieeja neaizsargātām grupām, tostarp romiem, un īpaši romu sievietēm, kuras saskaras ar vēl lielākiem šķēršļiem piekļuvē darba tirgum nekā romu vīrieši; turklāt aicina dalībvalstis atbalstīt kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu, neoficiālā darba legalizāciju un romu darba ņēmējiem pieejamu tiltu uz nodarbinātību radīšanu, piemēram, valsts nodarbinātības shēmas, kas var būt pagaidu risinājums bezdarbam un iespēja pārkvalificēties un piedalīties tālākizglītībā; atgādina, ka daudzi romi ir ilgtermiņa bezdarbnieki, kas ietekmē viņu tiesības uz pabalstiem un pensijām; uzsver, cik svarīgas cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību ir valstu minimālo ienākumu shēmas apvienojumā ar stimuliem (no jauna) iekļauties darba tirgū; mudina dalībvalstis atbalstīt algu pārredzamību un etniski neitrālus un dzimumneitrālus darba novērtējumus, veicināt algas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, un sākt diskriminācijas novēršanas un apmācības kampaņas, kas apkarotu antičigānismu un veicinātu daudzveidību darbavietā, vēršoties pie darbā pieņēmējiem, darba devējiem un līdzstrādniekiem;

13.norāda, ka kopienas centriem ir būtiska nozīme darbā ar romu tautības cilvēkiem, kas dzīvo apmetnēs; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka katrā romu apmetnē ir pienācīgi aprīkots kopienas centrs, lai nodrošinātu telpu izglītojošiem pasākumiem, piemēram, bērnudārziem, pēcskolas aprūpes iestādēm skolēniem, brīvā laika pavadīšanas pasākumiem gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī sanitārijas telpām, iesaistot romu kopienu telpu uzturēšanā un ekspluatācijā;

14.aicina dalībvalstis noteikt jauniešu, jo īpaši jaunu romu sieviešu, nodarbinātību par prioritāti, īstenojot romu integrācijas valsts stratēģijas; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot uzlaboto Garantiju jauniešiem, lai veicinātu romu jauniešu nodarbinātību un sociālo iekļaušanu; norāda uz augsti izglītotu romu jauniešu neizmantoto potenciālu veicināt pozitīvas pārmaiņas romu kopienās un novērst dziļi iesakņojušos aizspriedumus un stereotipus vairākuma iedzīvotāju vidū;

15.aicina dalībvalstis nodrošināt sociālās un juridiskās aizsardzības struktūru pienācīgu iesaisti bērnu un sociālās aizbildnības lietās marginalizētās romu apmetnēs, lai nodrošinātu, ka bērni saņem savai labklājībai un attīstībai nepieciešamo aizsardzību un aprūpi, vienlaikus ievērojot viņu intereses; aicina turpināt koordinētus centienus un ieviest atbilstošu pasākumu sistēmu, lai izskaustu nelabvēlīgas parādības apmetnēs, piemēram, augļošanu, bērnu seksuālu izmantošanu, narkotisko vielu ļaunprātīgu izmantošanu, azartspēles un darbaspēka ekspluatāciju; pauž nožēlu par romu bērnu piespiedu ubagošanas augsto līmeni un aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ieviest tiesību aktus, kas aizsargā bērnus un aizliedz piespiedu ubagošanu; uzsver, ka policijas spēkiem ir jāatzīst romu īpašie apstākļi un ka dalībvalstīm ir jānodrošina policijas spēku apmācība, lai apkarotu romu diskrimināciju un kriminalizāciju, ko veic gan kopienas, gan lielākā iedzīvotāju daļa; aicina dalībvalstis rūpīgi izmeklēt policijas īstenotos vardarbības gadījumus, lai nepieļautu nesodāmību par vardarbību, iebiedēšanas pasākumiem un sliktu izturēšanos pret romiem vai kopienām, un novērst romu nepietiekamo piekļuvi tiesu iestādēm;

16.atkārtoti aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu vienotu metodiku to līdztiesības datu vākšanai un publicēšanai, kas sadalīti pēc etniskās piederības un dažādiem apmetņu veidiem, ja tie ir atzīti valsts tiesību aktos, pilnībā ievērojot privātuma un pamattiesību standartus, lai novērtētu romu stāvokli un efektīvi novērtētu progresu, kas panākts, īstenojot pasākumus saskaņā ar ES stratēģisko satvaru romu sociālās un ekonomiskās atstumtības pamatcēloņu novēršanai; turklāt aicina Komisiju sociālo rezultātu pārskatā iekļaut konkrētus mērķus attiecībā uz romu nodarbinātību;

17.aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sociālā dialoga stiprināšanu un romu darba ņēmēju kolektīvo pārstāvību, lai atvieglotu viņu piekļuvi kvalitatīvām darbvietām ar pienācīgiem darba apstākļiem; aicina dalībvalstis uzlabot to publiskā darba shēmas, lai romi un citas neaizsargātas personas varētu attīstīt un uzlabot būtiskas prasmes;

ES un valstu finansējuma izmantošana

18.pauž bažas par to, ka dažās dalībvalstīs romu iedzīvotājiem paredzēto līdzekļu izlietojums līdz šim ir bijis zems un pastāv risks, ka līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām tiks zaudēti ievērojami finanšu resursi; pauž nožēlu par to, ka pašreizējās sistēmas un nosacījumi, kas vairākās dalībvalstīs paredzēti ESI fondu izmantošanai, nenodrošina to raitu un efektīvu apguvi, jo bieži valstu sistēmās pastāv birokrātiski un strukturāli šķēršļi; šajā sakarībā atgādina, ka ir jāsamazina administratīvais slogs, jāveicina vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana un jāsniedz papildu palīdzība un elastība, tostarp tieši jāsadala līdzekļi reģionālajai un vietējai politikai un pilsoniskās sabiedrības programmām, lai vadošajām iestādēm un saņēmējiem atvieglotu to izmantošanu, reaģējot uz ES apmetnēs dzīvojošo romu tūlītējām vajadzībām; aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami palielināt finansējumu Eiropas Garantijai bērniem, paredzot tai īpašu budžetu vismaz 20miljarduEUR apmērā, lai apkarotu nabadzību, kas skar bērnus un viņu ģimenes, un palīdzētu sasniegt mērķi līdz 2030.gadam samazināt nabadzības skarto skaitu vismaz par 15miljoniem, tostarp attiecībā uz vismaz 5miljoniem bērnu visās dalībvalstīs;

19.norāda uz politiskās gribas trūkumu dažās dalībvalstu vietējās pašvaldībās, kuras nevēlas īstenot jaunus projektus, lai uzlabotu romu dzīves apstākļus apmetnēs; aicina dalībvalstis un to vadošās iestādes pievērst īpašu uzmanību šādām vietējām iestādēm un īstenot stratēģijas, lai motivētu tās mainīt negatīvo pieeju, tostarp izmantojot iespējamus nosacītības mehānismus; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina romu politiskā līdzdalība un pārstāvība visos līmeņos un jācīnās pret kaitīgiem negatīviem stereotipiem, kas veicina diskriminējošu attieksmi un uzvedību to iedzīvotāju vidū, kuri nav romi; turklāt norāda, ka dažās dalībvalstīs pastāv strukturāli šķēršļi, kas traucē vietējām iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai īstenot projektus, un steidzami aicina šīs dalībvalstis tos likvidēt un piedāvāt vietējām iestādēm skaidrus atbalsta instrumentus, kas palīdzētu tām iesaistīties jaunos projektos, kuri ir vērsti uz apmetnēs dzīvojošiem romiem un viņu plašāko kopienu;

20.norāda, ka bieži vien ir vajadzīgas paaudzes, lai panāktu ievērojamu progresu sociālekonomisko iespēju palielināšanas un romu integrācijas jomā; aicina dalībvalstis steidzami pilnībā izmantot pieejamos finansēšanas instrumentus un resursus gan valsts, gan ES līmenī, lai radītu labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgai pastāvīgu programmu un projektu finansēšanai un īstenošanai efektīvā, koordinētā un elastīgā veidā un likvidētu šķēršļus, tostarp tiešus un netiešus diskriminācijas veidus, kas kavē finansējuma, jo īpaši ESF+, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma, apguvi; aicina Komisiju atbalstīt, uzraudzīt un izvērtēt dalībvalstu darbības šajā jomā, izmantojot to nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, valstu romu stratēģiskos satvarus, Eiropas Garantijas bērniem valsts rīcības plānus, ES rasisma apkarošanas rīcības plānu un Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus; jo īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ES pasākumi un finansējums sasniedz romus, kas dzīvo apmetnēs, un uzsver, ka mērķtiecīgas darbības un iniciatīvas galvenokārt būtu jābalsta uz augšupēju principu un tām būtu jānāk no vietējā līmeņa un pašvaldībām, kas ir vistuvāk attiecīgajām kopienām, sniedzot finansiālu un administratīvu palīdzību, ko atbalsta valsts vai ES līmenī; šajā sakarībā aicina dalībvalstis labāk izmantot pieejamos finanšu resursus tehniskajai palīdzībai un nodrošināt, ka tiešā tehniskā palīdzība tiek plaši sniegta gan administratoriem, gan konkrētiem pieteikumu iesniedzējiem; mudina Komisiju nodrošināt, ka apmetņu apzināšana un konkrētu politikas virzienu un pasākumu noteikšana to situācijas risināšanai tiek iekļauta ES Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada programmās un Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

21.aicina Eiropas Revīzijas palātu veikt visaptverošu un padziļinātu ietekmes un snieguma analīzi par ESI fondu, jo īpaši ESF+ un Eiropas Reģionālās attīstības fonda, izmantošanu, kopš 2011.gadā tika izstrādāta ES stratēģija romu integrācijai, īpašu uzmanību pievēršot izdevumiem, kas paredzēti romu apmetnēm un ar tām saistītajiem sociālajiem jautājumiem;

Rīcības nepieciešamība ES līmenī

22.uzsver, ka pašreizējā prakse dažās dalībvalstīs attiecībā uz apmetnēs dzīvojošiem romiem liecina, ka projektu novērtēšana, pamatojoties tikai uz kvantitatīviem rezultātiem, ir nepietiekama un pat var būt maldinoša attiecībā uz reālo situāciju uz vietas, jo tā nozīmē, ka nav informācijas par projektu progresa kvalitāti; brīdina, ka tā rezultātā varētu tikt pieņemti lēmumi, kas apdraud ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību; tādēļ prasa ātri piemērot vispārējo nosacītības režīmu ES budžeta aizsardzībai attiecībā uz attiecīgajām dalībvalstīm; norāda, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, Eiropas Garantija bērniem un ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030.gadam ir ticams kvalitatīva novērtējuma kritērijs; aicina, veicot kvalitatīvus novērtējumus, īpašu uzmanību pievērst intersekcionālajai diskriminācijai un pievērsties neaizsargātāko grupu, jo īpaši personu ar invaliditāti, bērnu un sieviešu, tiesībām un vajadzībām; uzskata, ka ir būtiski, lai Komisija, izvērtējot atsevišķus ESI fondu finansētus projektus marginalizētās romu kopienās, papildus kvantitatīvajiem rezultātiem pieprasītu konkrētus kvalitatīvus rezultātus, kas labāk atspoguļotu reālo situāciju uz vietas; turklāt aicina Komisiju sākt projektu uzraudzību un izvērtēšanu, balstoties galvenokārt uz saviem novērojumiem, kas gūti apmeklējumos uz vietas, lai samazinātu atkarību no valdību sniegtas informācijas un mediju ziņojumiem un stiprinātu ES budžeta uzraudzību; turklāt šajā sakarībā uzsver nepieciešamību stiprināt FRA romiem veltīto nodaļu, pieņemot darbā romu pētniekus;

23.aicina Komisiju un Parlamentu iespēju robežās regulāri īstenot misijas, kuru mērķis ir pārbaudīt to romu stāvokli, kuri dzīvo apmetnēs dažādās dalībvalstīs, lai veicinātu gan politikas veidotāju, gan sabiedrības informētību, apmainītos ar informāciju starp dalībvalstīm un attiecīgajām iestādēm par problēmām, ar kurām saskaras romi, un apmainītos ar paraugpraksi un koordināciju ES līmenī;

24.uzsver, ka Komisijai ir stingri jārīkojas kā Līgumu izpildes uzraudzītājai, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pilnīgu un pareizu īstenošanu un veiktu atbilstīgus un savlaicīgus pasākumus, ja dalībvalstis to nedara, jo īpaši attiecībā uz ES pilsoņu, tostarp romu, tiesību pārkāpumiem; norāda, ka pienākuma neizpildes procedūras, piemēram, romu skolēnu izglītības segregācijas gadījumi, nav devušas iespēju efektīvi novērst diskriminācijas cēloņus; pauž stingru pārliecību, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu cilvēktiesību un ES pamatvērtību pārkāpumus, sākot ar efektīvu ES līdzekļu izmantošanas novēršanu diskriminējošas prakses atbalstam dalībvalstīs; tādēļ aicina Komisiju izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai ziņotu par tādu ESI fondu un citu ES fondu ļaunprātīgas izmantošanas vai nepareizas izmantošanas riskiem, kas paredzēti romu iedzīvotāju problēmu risināšanai marginalizētās apmetnēs; uzskata, ka dažu dalībvalstu rīcības un apņemšanās trūkums, lai atrisinātu apmetnēs dzīvojošo romu problēmas, kā arī strukturālie un birokrātiskie šķēršļi varētu būt pārkāpums attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 2.pantā noteiktajām ES pamatvērtībām, proti, cilvēka cieņu, vienlīdzību un cilvēktiesību, tostarp pie minoritātēm piederošu personu tiesību, ievērošanu; aicina Padomi un Komisiju izmeklēt marginalizētās apmetnēs dzīvojošo romu situāciju, lai noteiktu, vai šādas apmetnes un to apstākļi rada nepārprotamu risku, ka varētu tikt nopietni pārkāpti ES līgumi;

25.aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt romu— jo īpaši romu sieviešu, jauniešu un citu nepietiekami pārstāvētu grupu— aktīvu iesaistīšanos un jēgpilnu līdzdalību publiskās politikas un uz viņiem vērstu projektu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai viņi varētu aktīvi iesaistīties ES nākotnes veidošanā un varētu veicināt uzskatu maiņu ES sabiedrībā; uzskata, ka romu līdzdalībai un vadībai vajadzētu būt saistošam kvalitatīvam mērķrādītājam valsts stratēģiskajos satvaros romu jautājumos; uzskata, ka atbalsts vēlētām romu amatpersonām pašvaldību padomēs būtu jāveicina kā labas prakses piemērs, lai veicinātu romu sociālo iekļaušanu un demokrātisko līdzdalību;

26.norāda, ka ievērojama daļa romu iedzīvotāju cīnās ar nabadzību, sociālo atstumtību un ierobežotu piekļuvi nodarbinātībai vai pakalpojumiem, piemēram, izglītībai, veselības aprūpei un mājokļiem, arī antičigānisma un strukturālās diskriminācijas dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis vērsties pret antičigānismu visās sabiedrības jomās, izmantojot efektīvus likumdošanas un politikas pasākumus gan dalībvalstīs, gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs; aicina dalībvalstis visos Eiropas sociālo tiesību pīlāra principos integrēt cīņu pret rasismu un antičigānismu, jo tas ir viens no galvenajiem strukturālajiem romu atstumtības virzītājspēkiem; uzsver nepieciešamību izbeigt jebkāda veida strukturālu un institucionālu antičigānismu, segregāciju un diskrimināciju izglītībā, nodarbinātībā, veselības aprūpē, mājokļos un piekļuvē sociālajai aizsardzībai un citiem pakalpojumiem; uzskata, ka cīņa pret antičigānismu ir horizontāls jautājums un ka tas būtu jāņem vērā visās attiecīgajās ES politikas jomās; aicina Komisiju stiprināt Rasu vienlīdzības direktīvas īstenošanu un aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot efektīvus un vērienīgus valstu plānus cīņai pret rasismu un rasu diskrimināciju, īpašu uzmanību pievēršot visiem rasisma veidiem, tostarp antičigānismam, iedvesmojoties no Komisijas pieņemtajiem kopējiem pamatprincipiem; aicina dalībvalstis noteikt skaidrus un izmērāmus mērķus cīņai pret diskrimināciju un pret antičigānisma runu un noziegumiem saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI par rasisma un ksenofobijas apkarošanu; turklāt aicina Padomi atbloķēt sarunas par horizontālo diskriminācijas novēršanas direktīvu[23], jo tā ir priekšnosacījums līdztiesības panākšanai ES;

27.uzsver, ka ir jāatzīst romu kultūras un lingvistiskais mantojums, un mudina Komisiju un dalībvalstis saglabāt un veicināt romu kultūru un sabiedrības informētību, izmantojot programmas un medijus to attiecīgajos līmeņos, tādējādi veicinot ES kopienas daudzveidību;

28.mudina Komisiju pastiprināt centienus, lai pakāpeniski izskaustu marginalizētas romu apmetnes visā ES, uzsākot ES rīcības plānu romu apmetņu izskaušanai līdz 2030.gadam ar mērķi pastiprināt spēkā esošo politikas un finanšu instrumentu izmantošanu; uzsver, ka šajā ES rīcības plānā būtu jāsniedz pamatnostādnes, jānosaka prioritātes un konkrēti mērķi un jāparedz starpvalstu sadarbības un pozitīvas prakses apmaiņas komponents starp dalībvalstīm;

29.uzsver, ka apmetnēs dzīvojošo romu problēmas ir starpnozaru jautājumi un ka ES līmenī tiem jāpievēršas un saskaņoti jāiesaistās vairākiem komisāriem un ģenerāldirektorātiem; tādēļ aicina izveidot Komisijas koordinatora romu integrācijas un līdztiesības jautājumos amatu, kura mērķis būtu visaptveroši uzraudzīt progresu saistībā ar attiecīgajiem politikas instrumentiem un tieši sadarboties ar romiem, lai par viņu reālo situāciju un bažām informētu Komisijas Līdztiesības darba grupu, kā arī cita starpā valstu kontaktpunktus romu jautājumos, FRA, EURoma tīklu, Eiropas romu platformu un Augsta līmeņa grupu nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos, ar mērķi radīt sinerģiju un panākt romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību ES;

30.tāpat aicina izveidot Parlamenta koordinatora amatu romu iekļaušanas jautājumos, kuru ieņemtu viens no Parlamenta priekšsēdētāja vietniekiem un kurš strādātu, lai nodrošinātu, ka romu jautājumi tiek integrēti visā Parlamenta attiecīgajā politikas un likumdošanas darbā; vienlaikus aicina izveidot romu integrācijas tīklu, ko vadītu un koordinētu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja un kurā būtu pa vienam pārstāvim no katras Eiropas Parlamenta komitejas, lai papildinātu un stiprinātu koordinatora darbu, radot sinerģisku ietekmi, nodrošinot, ka savstarpēji saistīti un sarežģīti jautājumi, ar kuriem saskaras romu kopiena, tiek risināti, izmantojot visaptverošu un horizontālu pieeju; uzskata, ka gan Parlamenta koordinatoram, gan romu integrācijas tīklam būtu cieši jāsadarbojas ar Sadarbības grupu rasisma apkarošanas un daudzveidības jautājumos;

31.norāda uz papildu problēmām un nepieciešamību stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm saistībā ar personu brīvu pārvietošanos ES, kā arī to romu situāciju, kuri bēg no kara Ukrainā; aicina dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus pret romu migrantu segregāciju ES iekšienē un romu bēgļu no Ukrainas segregāciju un aizsargāt viņus pret nelikumīgu izraidīšanu un diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi pamatpakalpojumiem, jo īpaši mājokļu, izglītības un nodarbinātības jomā; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka bēgļi, tostarp romi, netiek profilēti vai diskriminēti, piesakoties pagaidu aizsardzībai saskaņā ar Pagaidu aizsardzības direktīvu, un nav spiesti pieteikties patvērumam, kā arī aicina tās iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai nodrošinātu, ka nefinansiāla palīdzība, bezmaksas transports un izmitināšana sniedz labumu vienlīdzīgi visiem, kas bēg no Ukrainas; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka romu bērnu dzimšanas apliecību reģistrācija tiek pienācīgi īstenota, lai izbeigtu bērnu bezvalstniecību romu kopienās visā ES;

32.pieņem zināšanai Eiropas Padomes stratēģisko rīcības plānu romu un ceļotāju iekļaušanai (2020-2025); aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk apvienot centienus veicināt vienlīdzīgas iespējas, daudzveidību un sociālo iekļaušanu un apkarot diskrimināciju un antičigānismu ar Eiropas Padomes centieniem;

33.norāda, ka tādas programmas un instrumenti kā “Erasmus+” un Garantija jauniešiem sniedz iespējas jauniešiem no nelabvēlīgas vides un romiem un viņu organizācijām;

°

°°

34.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 1. oktobris
Juridisks paziņojums-Privātuma politika