Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. marta ieteikums Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtēt EĀDD darbību un veidot pasaules mērogā spēcīgāku ES ()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos ir jāpalīdz Padomei un Komisijai nodrošināt konsekvenci Savienības ārējās darbības dažādās jomās,
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21.panta 1. punktu, kurā noteikts, ka Savienības starptautiskās darbības virzītājspēkam ir jābūt principiem, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē,
–ņemot vērā LES 26.panta 2.punktu, kurā paredzēts, ka Padomei un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos ir jānodrošina Savienības rīcības vienotība, konsekvence un efektivitāte,
–ņemot vērā LES 35.pantu, kas paredz, ka dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un Savienības delegācijām ir jāpalīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz aizsardzību trešo valstu teritorijā,
–ņemot vērā LES 36. pantu, kurā noteikts, ka Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos ir regulāri jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas un kopējās drošības un aizsardzības politikas būtiskākajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, jāinformē tas par šo politiku attīstību un jānodrošina, ka Eiropas Parlamenta viedoklis tiek pienācīgi ņemts vērā,
–ņemot vērā LES 42. pantu, kurā Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos ir piešķirtas pilnvaras sniegt priekšlikumus par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, tostarp misiju sākšanu, izmantojot gan valstu, gan Savienības resursus,
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka Savienībai ir jāveicina dalībvalstu sadarbība un vajadzības gadījumā jāatbalsta un jāpapildina to rīcība, lai uzlabotu zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi un popularizētu tās, saglabātu un sargātu Eiropas nozīmes kultūras mantojumuun veicinātu nekomerciālus kultūras sakarus un jaunradi mākslā un literatūrā, tostarp audiovizuālā jomā,
–ņemot vērā LESD 167.panta 3. punktu, kurā ir noteikts, ka Savienībai un dalībvalstīm kultūras jomā ir jāveicina sadarbība ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi,
–ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(1) (“EĀDD lēmums”) un jo īpaši tā 9. pantu un 13. panta 3. punktu, kas paredz, ka Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos līdz 2013. gada vidum ir jāsagatavo pārskats par EĀDD organizatorisko struktūru un darbību, tajā cita starpā iekļaujot EĀDD lēmuma 6. panta 6. punkta un 8. punkta par ģeogrāfiskās izcelsmes līdzsvaru īstenošanu, un tam atbilstošā gadījumā jāpievieno likumdošanas priekšlikums, lai grozītu minēto lēmumu,
–ņemot vērā Padomes 2022.gada 14.novembra secinājumus par sievietēm, mieru un drošību,
–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves (PV/AP) ārlietās un drošības politikas jautājumos 2010.gada 20.jūlija deklarāciju par politisko atbildību(2),
–ņemot vērā Parlamenta 2013.gada 13.jūnija ieteikumu Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei un Komisijai par EĀDD organizatoriskās struktūras un darbības pārskatīšanu 2013.gadā(3),
–ņemot vērā ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka atklāšanas runu ES Vēstnieku ikgadējā konferencē 2022. gadā,
–ņemot vērā 2022.gada 23.novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju(4),
–ņemot vērā 2023.gada 18.janvāra rezolūciju par 2022.gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(5) un 2023.gada 18.janvāra rezolūciju par 2022.gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(6),
–ņemot vērā 2019.gada 5.jūlijā pieņemto ES rīcības plānu par sievietēm, mieru un drošību (WPS) 2019.–2024.gadam,
–ņemot vērā 2022. gada 21. martā pieņemto ES Stratēģisko drošības un aizsardzības kompasu,
–ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,
–ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0045/2023),
A.tā kā Līgumos ir precizēts, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) uzdevums ir palīdzēt Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniekam un sadarboties ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem(7); tā kā Komisijai, pildot savas funkcijas, ir jāapspriežas ar EĀDD par jautājumiem, kas saistīti ar ES ārējo darbību;
B.tā kā, lai sasniegtu stratēģisko mērķi — attīstīt savu vadošo lomu pasaulē, ES arī turpmāk ir jāuzņemas vadība, stiprinot daudzpusējas partnerības globālo prioritāšu jomā, jo īpaši partnerību ar ANO, un visaptverošu un atklātu sadarbību ar NATO un citām līdzīgi domājošām valstīm un starptautiskām organizācijām, cita starpā cenšoties īstenot uzlabotu un vēl daudzpusīgāku saskaņotu un atklātu sadarbību ar NATO, kā arī aizsargājot un veicinot brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības visā pasaulē;
C.tā kā ir pienācis laiks reformēt ES lēmumu pieņemšanu, pilnībā un efektīvāk izmantojot ES “stingrās” un “maigās” varas instrumentus, tostarp nekavējoties ieviešot kvalificēta vairākuma balsošanu (KVB) ES lēmumu pieņemšanā dažās ES ārpolitikas jomās, piemēram, attiecībā uz sankcijām, cilvēktiesībām un starptautisko tiesību aizsardzību, izņemot lēmumus, ar ko izveido militāras misijas vai operācijas ar izpildes pilnvarām kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, attiecībā uz kurām joprojām ir vajadzīga vienprātība, vienlaikus arī nodrošinot, ka ES ārējās un iekšējās darbības ir savstarpēji saskaņotas;
D.tā kā ES ir jāturpina virzība uz priekšu ceļā uz savu autonomu Eiropas diplomātiju visās jomās, tostarp publiskajā un kultūras, ekonomikas, klimata, digitālajā diplomātijā un kiberdiplomātijā, ES diplomātiskā dienesta vadībā, kas balstās uz kopēju diplomātisko kultūru, kuras pamatā ir ES perspektīva;
E.tā kā ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt ES starptautiskās kultūras attiecības un kultūras diplomātiju kā tiltus, lai veicinātu savstarpēju sapratni un attiecības visā pasaulē, jo tās ir kļuvušas par noderīgu diplomātijas instrumentu ES un tās maigā spēka būtisku daļu;
F.tā kā globālās ģeopolitiskās un humanitārās krīzes liecina, ka ES ir jāiegūst ticama un tieša informācija par pašreizējiem un iespējamiem ārējiem draudiem Eiropas Savienībai, lai varētu ātri un efektīvi reaģēt, kā arī labāk aizsargāt savas intereses ārvalstīs;
G.tā kā ir jāstiprinaSavienības ārējā darbība un EĀDD, izmantojot savus autonomus un pastāvīgus ES instrumentus un resursus ārlietu, cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas, kā arī drošības un aizsardzības jomā, lai Savienība būtu pilntiesīga un uzticama pasaules mēroga dalībniece, kā arī spētu labāk sasniegt savus mērķus un aizstāvēt savas vērtības visā pasaulē;
H.tā kā EĀDD loma ir ES ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas īstenošanas pamatā un tam ir jārāda virzība uz visaptverošāku pieeju, iesaistot Komisijas ģenerāldirektorātus, piemēram, cita starpā Starptautisko partnerību ģenerāldirektorātu (DG INTPA) un Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu(DG NEAR); tā kā PV/AP savā runā ES vēstnieku 2022. gada konferencē norādīja uz trūkumiem ES diplomātiskajā dienestā un ES ārpolitikā kopumā un pieprasīja tos efektīvi novērst, lai stiprinātu tā spējas, efektivitāti un politikas efektivitāti; tā kā EĀDD saskaras ar plaisu starp vēlamajiem rezultātiem un iespējām un tam trūkst pietiekamu lēmumu pieņemšanas pilnvaru; tā kā EĀDD būtu jāreformē, lai stiprinātu ES kā proaktīvāka un noturīgāka dalībnieka lomu starptautiskajā kārtībā;
I.tā kā saskaņā ar EĀDD lēmuma 9. pantu Augstajam pārstāvim ir jānodrošina Savienības ārējās darbības vispārēja politiskā koordinācija, vienotība, konsekvence un efektivitāte, savukārt EĀDD ir jāsniedz ieguldījums ES ārējās finansēšanas instrumentu plānošanas un pārvaldības ciklā, tostarp attiecībā uz piešķīrumiem valstīm un valstu un reģionālajām indikatīvajām programmām;
J.tā kā neprovocētā, nepamatotā un nelikumīgā Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, ir klajš starptautisko tiesību, ANO Statūtu un 1975.gada Helsinku Nobeiguma aktā un 1994.gada Budapeštas memorandā nostiprināto principu pārkāpums un nopietni apdraud Eiropas un pasaules drošību un stabilitāti; tā kā šis agresīvais karš pret Ukrainu ir būtiski mainījis drošības vidi Eiropā, cita starpā palielinot nestabilitāti ES kaimiņvalstīs; tā kā šī jaunā realitāte uzsver steidzamo nepieciešamību par prioritāti noteikt ES ārpolitikas un drošības politikas efektivitāti, palielinot tās spēju rīkoties, lai aizsargātu mūsu vērtības un intereses, un veicināt LES 21. pantā paredzētos principus; tā kā ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kurā nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu; tā kā ir ļoti svarīgi cīnīties pret nesodāmību attiecībā uz augsta ranga amatpersonām Krievijā un citiem rīcībspēkiem, kas ir veicinājuši agresijas karu Ukrainā;
K.tā kā pēdējo gadu laikā notikušās izmaiņas ģeopolitiskajā kontekstā, tostarp Covid-19 pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā, ir ievērojami palielinājušas prasību ES mobilizēt partnervalstis un veidot reģionālas un globālas alianses ES stratēģisko prioritāšu kontekstā un vienlaikus ir akcentējušas vājo izpratni par ES perspektīvu partnervalstīs visā pasaulē, kā arī ES politiskās ietekmes ierobežojumus;
L.tā kā pret ES, tās kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un KDAP arvien biežāk tiek vērstas dezinformācijas kampaņas un tādēļ EĀDD ir jāīsteno stingrāka stratēģiskās komunikācijas politika;
M.tā kā saistībā ar Parlamenta apņemšanos un izlēmību aizsargāt un aizstāvēt Savienību un tās vērtības un principus, tostarp teritoriālās integritātes, valstu suverenitātes un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības principus, ir attiecīgi jānodrošina atbilstīgas lēmumu pieņemšanas un institucionālas struktūras ārējam un iestāžu dialogam un sadarbībai, kā arī politiskā griba;
N.tā kā ES ārējās darbības pārvaldība būtu jāreformē, lai izveidotu kopēju ES diplomātisko kultūru, novērstu skaidrības trūkumu un palielinātu dalībvalstu uzticēšanos, izmantojot pragmatisko telpu, ko radījušas nesenās krīzes; tā kā LES 24. panta 3. punkts ir būtisks ES ārpolitikas efektivitātei, jo tas uzliek dalībvalstīm pienākumu uzticības un savstarpējas solidaritātes garā aktīvi un bez ierobežojumiem sniegt atbalstu Savienības ārpolitikai un drošības politikai un atbalstīt Savienības rīcību šajā jomā; tā kā ar šīm reformām būtu jānodrošina iespēja ES pielāgoties pašreizējam ģeopolitiskajam kontekstam, precizēt darba sadalījumu starp Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku, Eiropadomes priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāju un citiem komisāriem, kas atbild par ārējām attiecībām, samazināt dienestu pastāvīgo savstarpējo sāncensību Komisijā un noteikt EĀDD, Komisijas, Padomes un dalībvalstu struktūru robežas un kompetences tādā veidā, kas pienācīgi atspoguļo Augstajam pārstāvim piešķirto īpašo lomu ES ārējā darbībā un novērš dublēšanos ES ārējā darbībā; tā kā ir iespējams uzlabot PV/AP un viņa dienesta attiecības ar Eiropadomes priekšsēdētāju un viņa biroju, kas varētu palīdzēt palielināt dalībvalstu uzticēšanos PV/AP, EĀDD un Eiropadomes priekšsēdētāja īstenotajai lomai;
O.tā kā izpratne par to, kā reliģijas un citi ticības veidi veido un ietekmē sabiedrību, ir būtiska, lai efektīvi ņemtu vērā reliģijas brīvības jautājumu ES ārpolitikā; tā kā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību šajā ziņā ir svarīgs EĀDD instruments; tā kā ES delegāciju zināšanas par pamatnostādnēm un to izmantošanu varētu uzlabot, jo īpaši ņemot vērā katras valsts īpašos apstākļus; tā kā Padomes Cilvēktiesību jautājumu darba grupai (COHOM) jau sen bija jāveic oficiāls pamatnostādņu izvērtējums;
P.tā kā būtu jāstiprina EĀDD loma un spējas stratēģiskās ievirzes noteikšanā un ES ārējo finanšu instrumentu īstenošanas veicināšanā;
Q.tā kā ES delegāciju lielumam un personāla profilam ir jāatspoguļo ES vispārējās stratēģiskās intereses, kā arī ES īpašās intereses konkrētajā partnervalstī,
1.iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam /Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:
a)
veikt efektīvus pasākumus, lai uzlabotu ES ārpolitikas un ES iekšpolitikas ārējās dimensijas, jo īpaši migrācijas, tirdzniecības un enerģētikas, koordināciju un integrāciju; nodrošināt, ka attīstības sadarbība, tirdzniecības politika un drošības un aizsardzības politika ir konsekventa un saskanīga ar ES KĀDP un ES KDAP vispārējiem mērķiem, kā paredzēts LES 21. pantā un ES integrētajā pieejā ārējiem konfliktiem un krīzēm, kā arī vērtībām un principiem, kas ir Savienības pamatā;
b)
stiprināt stratēģiskās koordinācijas struktūru, ko veido visi attiecīgie komisāri, PV/AP un Komisijas un EĀDD dienesti, lai nodrošinātu ES ārējās darbības, tostarp tās ārējās finansēšanas instrumentu, citu attiecīgo politikas jomu un programmu, kā arī politikas saskaņotības attīstībai, saskaņotību, sinerģiju, pārredzamību un pārskatatbildību;
c)
nodrošināt PV/AP vadošo lomu attiecībā uz saiknes veidošanu starp KĀDP un ES ārējo attiecību jomu, lai nodrošinātu visaugstāko koordinācijas un saskaņotības līmeni ES ārējā darbībā, cita starpā PV/AP ciešā sadarbībā ar komisāru kolēģiju, lai koordinētu ES iekšpolitikas ārējo dimensiju un pastiprinātu dalībvalstu ārējās darbības koordināciju;
d)
nodrošināt, ka visa Savienības ārējā darbība un politika veicina Līgumā noteikto pienākumu konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus;
e)
nodrošināt, ka EĀDD ir vispārēja atbildība un vadošā institucionālā loma attiecībā uz visu ES ārējo attiecību īstenošanu, tostarp attiecībā uz iekšpolitikas ārējo dimensiju, un ka Augstajam pārstāvim ir izšķiroša loma gadījumā, ja komisāru grupā jautājumos par spēcīgāku Eiropu pasaulē rodas domstarpības;
f)
atjaunināt EĀDD lēmumu, lai palielinātu EĀDD ietekmi, nostiprinātu to, pilnveidojot tā instrumentus un palielinot tā leģitimitāti; uzsver, ka iepriekš minētās EĀDD lēmuma atjaunināšanas mērķim vajadzētu būt stiprināt tā autonomiju no ES perspektīvas, kā arī stiprināt EĀDD struktūru un palielināt tā resursus;
g)
palielināt ES ārpolitikas ietekmi un efektivitāti, nodrošinot KVB pilnīgu izmantošanu konkrētās ārpolitikas jomās, piemēram, cilvēktiesību un starptautisko tiesību aizsardzības jomā, un attiecībā uz sankciju noteikšanu, izņemot lēmumus, ar kuriem izveido un izvieto militāras misijas vai operācijas ar izpildpilnvarām KDAP ietvaros un attiecībā uz kuriem joprojām ir vajadzīga vienprātība, kā paredzēts Līgumā; jāņem vērā, ka pat KVB gadījumā mērķim vajadzētu būt panākt pēc iespējas plašāku konsensu un, ja iespējams, vienprātību; izpētīt citas iespējas, ko tikmēr varētu īstenot, piemēram, ieviest pienākumu sasniegt rezultātu, kas dalībvalstīm liktu turpināt konkrēta jautājuma apspriešanu, līdz tiek pieņemts lēmums;
h)
nodrošināt iespēju ES un tās dalībvalstīm paust vienotu nostāju ANO un citos daudzpusējos forumos; atkārtoti uzsver — Parlaments uzskata, ka, lai sasniegtu ESmērķus un ievērotu tās intereses, tai, īstenojot koordināciju ES Padomē un ES iestāžu starpā, būtu jācenšas vienoties par kopēju nostāju attiecībā uz Drošības padomē dienas kārtībā esošajiem jautājumiem; uzlabot ES pārstāvības starptautiskajās organizācijās darbību un politisko ietekmi, cita starpā uzlabojot savu institucionālo nostiprināšanos, jo īpaši ANO struktūrās un īpašajās aģentūrās;
i)
iesniegt pamatotus priekšlikumus par to, kā panākt un garantēt to, lai Savienībai papildus dalībvalstu vietām būtu pašai sava pastāvīga vieta visos daudzpusējos forumos, tostarp ANO Drošības padomē, lai stiprinātu ES dalībnieces statusu, saskaņotību un uzticamību pasaulē;
j)
sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai risinātu jautājumu par nedemokrātisku valstu dominējošo stāvokli dažās no svarīgākajām starptautisko organizāciju struktūrām, tostarp ANO un tās aģentūrās; stiprināt diplomātiskos kontaktus ar visām valstīm, kuras atturējās vai nepiedalījās balsošanā par ANO Ģenerālās asamblejas 2023. gada 2. marta un 2022. gada 12. oktobra rezolūcijām, lai izskaidrotu Krievijas agresijas nopietnību un nepieciešamību pēc starptautiskās sabiedrības vienprātīgas reakcijas;
k)
atzīt parlamentārās diplomātijas īpašo lomu un vērtību ES ārējās darbības pamanāmības un ietekmes papildināšanā un stiprināšanā; nodrošināt, ka Parlaments tiek efektīvi integrēts visās ES ārpolitikas jomās un darbībās kā neaizstājams “Eiropas komandas” dalībnieks;
l)
apsvērt un ierosināt reformas, lai padarītu KDAP lēmumu pieņemšanas procesu elastīgāku un efektīvāku, vai nu ar Līgumos paredzēto vēl neizmantoto potenciālu, vai attiecīgā gadījumā ierosinot izmaiņas Līgumos, par kurām jālemj konventā pēc konferences par Eiropas nākotni;
m)
apliecināt elastīgumu un radošumu, lai izvairītos no tā, ka viena dalībvalsts vai neliela dalībvalstu grupa rada šķēršļus paziņojumiem vai citiem rīcības veidiem ES ārējās darbības jomā;
n)
pilnveidot rīkus, izstrādājot savus autonomus un pastāvīgus ES instrumentus savā ārējā darbībā un saskaņojot visas ārējās darbības ar Līgumiem, kuros noteikts, ka ES ir jāpanāk arvien lielāka dalībvalstu darbību konverģence, kas nozīmē, ka EĀDD ir jāpiešķir skaidrāka loma un proaktīvi jāuzņemas vadība politikas izstrādes ierosināšanā, lai varētu izstrādāt politiku, ko virza, nosaka un īsteno, pamatojoties uz dalībvalstu savstarpēju politisko solidaritāti;
o)
aktīvāk izmantot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; izveidot jaunu sankciju režīmu, kas paredzēts, lai vērstos pret personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par liela mēroga korupciju;
p)
palielināt ES ārpolitikas un drošības politikas leģitimitāti, ciešāk sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai veicinātu to aktīvu un neierobežotu atbalstu politikai, kā arī lojālu sadarbību un savstarpēju solidaritāti saskaņā ar LES 24. pantā noteiktajiem principiem;
q)
pilnībā atbalstīt ES delegāciju iesaistīšanos un aktīvu darbību cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā trešās valstīs; nodrošināt, ka arī dalībvalstis un to vēstniecības ir pilnībā iesaistītas, un par prioritāti noteikt cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu, ko kopumā nevajadzētu veikt tikai ES delegācijām;
Ietekmes spējas palielināšana
r)
attiecībās ar trešām valstīm pilnībā integrēt principu “vairāk par vairāk”, saskaņā ar kuru ES veidos spēcīgākas partnerattiecības ar tām valstīm, kurām ir kopīgi KĀDP un KDAP principi un Savienības pamatvērtības; savukārt attiecībā uz trešām valstīm, kurās acīmredzami netiek ievērotas cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, piemērot principu “mazāk par mazāk”un attiecīgi pielāgot ES iesaistes līmeni un intensitāti, jo īpaši attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, tirdzniecības priekšrocībām un piekļuvi ES programmām; nodrošināt kandidātvalstu pilnīgu pieskaņošanos KĀDP un ES sankcijām un to, ka ES sankcijas nevar apiet;
s)
nosakot finanšu piešķīrumus Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) – “Eiropa pasaulē” un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III) plānošanā, ņemt vērā partnervalstu rezultātus starptautisko nolīgumu un saistību, tostarp Programmas 2030. gadam, starptautisko cilvēktiesību konvenciju un Parīzes nolīguma, īstenošanā, kā arī to, kā tās ievēro jebkādas līgumattiecības ar Savienību, un strādāt pie tā, lai izveidotu spēcīgākas partnerības un alianses ar valstīm, kurām ir kopīgas ES pamatvērtības un principi un kuras veicina noteikumos balstītu multilaterālismu;
t)
pielāgot EĀDD struktūru, lai izstrādātu stratēģiskas prioritātes un tas varētu vadīt ES darbu, cita starpā attiecībā uz jauno paplašināšanās politiku, hibrīddraudiem un dezinformāciju, aizsardzības instrumentu izstrādi un citām jaunām problēmām saistībā ar pašreizējām fundamentālajām ģeopolitiskajām norisēm, piemēram, galvenokārt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; piešķirt resursus atbilstoši šīm prioritātēm, vienlaikus novēršot izolētu darbošanos; pastiprināt centienus cīņai pret ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos ES partnervalstīs, ko īsteno, cita starpā izplatot manipulatīvu dezinformāciju, un paplašināt EĀDD un ES delegāciju resursus un speciālās zināšanas saistībā ar klimata diplomātiju;
u)
nodrošināt, ka EĀDD struktūra un personāls pienācīgi atspoguļo pastāvīgo nepieciešamību veidot un uzturēt ģeogrāfiskās specializētās zināšanas, tostarp galvenajā mītnē, un spēcīgas divpusējas attiecības ar valstīm visā pasaulē, jo tas ir stūrakmens efektīvu reģionālu un daudzpusēju alianšu un partnerību veicināšanai un tam, lai ES kļūtu par efektīvu globālo dalībnieku; veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka EĀDD darbības ir pienācīgi balstītas uz informāciju un gan ģeogrāfiskajām, gan tematiskajām specializētajām zināšanām; nodrošināt, ka galvenajā mītnē ģeogrāfiskajos departamentos ir optimāls darbinieku skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvas un savlaicīgas speciālās zināšanas īpaši pielāgotām tematiskām darbībām visā pasaulē;
v)
nodrošināt, ka EĀDD efektīvi apliecina savu vadošo lomu ārējās darbības instrumentu daudzgadu plānošanas stratēģiskajos posmos, cita starpā nosakot valstu un reģionālos piešķīrumus un izstrādājot to turpmāko vidusposma pārskatu, un ka šajā nolūkā EĀDD ir stratēģisks redzējums, specializētas zināšanas, personāls un resursi;
w)
uzlabot EĀDD un ES delegāciju darbības elastību un koordināciju, lai ātrāk un efektīvāk reaģētu uz jauniem jautājumiem un problēmām; izveidot ātrās brīdināšanas sistēmu EĀDD un nodrošināt, ka Parlaments ir pienācīgi informēts par situāciju uz vietas;
x)
nodrošināt EĀDD iespēju atlasīt un pieņemt darbā savus pastāvīgos ES diplomātiskos darbiniekus; izstrādāt ES diplomātu un EĀDD ierēdņu karjeras attīstības sistēmu, lai nodrošinātu līdzsvaru EĀDD vadošajos amatos;
y)
izvērtēt problēmas, kas rodas, uz laiku norīkojot darbā EĀDD dalībvalstu diplomātus, kuri vēlāk atgriežas savos valsts diplomātiskajos dienestos;
z)
uzlabot EĀDD ģeogrāfisko un horizontālo dienestu iekšējo koordināciju;
aa)
nodrošināt, ka pieejamie finanšu resursi, darbinieku speciālās zināšanas un darbā pieņemšanas politika, tostarp stingrākas kvalifikācijas prasības vissvarīgākajiem amatiem, atbilst vērienīguma līmenim, un atbalstīt operatīvo elastību, kas vajadzīga, lai EĀDD varētu reāllaikā reaģēt uz jaunām ģeopolitiskām problēmām; garantēt pilnīgu atbilstību EĀDD lēmuma 9. pantam, kurā noteikts, ka PV/AP ir jānodrošina ES ārējās darbības vienotība, konsekvence un efektivitāte, jo īpaši izmantojot ārējās palīdzības instrumentus; nodrošināt, ka EĀDD rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi, lai garantētu tūlītēju operatīvu reaģēšanu prioritārās situācijās;
ab)
pārskatīt EĀDD lēmuma 9. pantu, lai svītrotu novecojušas atsauces un ņemtu vērā instrumentus, kas piemērojami laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, jo īpaši NDICI — “Eiropa pasaulē”;
ac)
stiprināt ES rīcības un palīdzības pamanāmību visos daudzpusējos forumos un uz vietas, piemēram, izmantojot programmu “Eiropas komanda”, kas pievēršas Covid-19 krīzes postošajām sekām partnervalstīs un reģionos, jo īpaši Āfrikā;
ad)
palielināt ES atpazīstamību un veidot plašāku izpratni par ES interesēm, nostājām un darbībām; steidzami nodrošināt EĀDD un jo īpaši ES delegācijām instrumentus, lai palielinātu publiskās diplomātijas un kultūras diplomātijas darbību un attīstītu to stratēģiskās komunikācijas spējas, kas tiem ļaus efektīvāk sazināties gan ar lēmumu pieņēmējiem, gan ar plašu sabiedrību trešās valstīs, un jo īpaši apkarotu dezinformāciju un propagandu; ņemt vērā to, ka arvien vairāk ir jācīnās pret spiegošanu un ļaunprātīgu ārvalstu ietekmi, ko arvien vairāk izmanto, lai grautu demokrātisko kārtību Savienībā un Savienības tuvumā esošajās valstīs; palielināt ES delegāciju līdzdalību sociālajos medijos, televīzijā un debatēs, cita starpā arī vietējās valodās, lai iesaistītos cīņā par faktu izklāstu, priekšlaicīgi novēršot dezinformācijas kampaņu ietekmi; precizēt delegāciju un galvenās mītnes lomu šā mērķa sasniegšanā; veidot spējas, lai nodrošinātu ES delegāciju darbinieku, tostarp viņu ģimenes locekļu, drošību gadījumos, kad norīkojuma valstī viņi tiek minēti propagandā vai pakļauti aizskārumiem un iebiedēšanai; uzlabot informācijas plūsmu un koordināciju starp EĀDD galveno mītni un ES delegācijām, kā arī starp delegācijām reģionālā līmenī;
ae)
stiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi, jo īpaši saistībā ar Eiropas Padomes Paplašināto daļējo nolīgumu par kultūras maršrutiem, kas papildus tā kultūras un tūrisma nozīmīgumam ES valstīs ir arī institucionāls instruments, lai stiprinātu kultūras attiecības ar trešām valstīm un saglabātu to kopīgo kultūras mantojumu;
Instrumentu pilnveidošana un instrumentu kopuma uzlabošana
af)
izbeigt Komisijas un EĀDD personāla, resursu un atbildības dublēšanos ES delegācijās; pārveidot ES delegācijas par īstenām ES vēstniecībām ar vienu skaidru komandķēdi saviem darbiniekiem, tostarp Komisijas ierēdņiem, ko vada ES vēstnieks katrā konkrētā valstī un tikai EĀDD pārziņā ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām; stiprināt koordināciju, sadarbību un kopīgu politisko darbu ar ES īpašajiem pārstāvjiem, KDAP misijām vai Eiropas Investīciju bankas birojiem, un papildus tam būtu jāuzlabo koordinācija galvenajā mītnē un vienoti norādījumi uz vietas; stiprināt delegāciju vadītāju pilnvaras pār delegāciju darbiniekiem neatkarīgi no viņu izcelsmes, lai viņi varētu pārdalīt uzdevumus atbilstīgi ES prioritātēm; nodrošināt, ka delegācijām to politiskajā darbā ir un tās var izmantot nozaru specializētās zināšanas politikas jomās, kas ir būtiskas divpusējām attiecībām ar attiecīgo partnervalsti; strādāt pie tā, lai apvienotu ES iestāžu resursus un nodrošinātu vienotu ES klātbūtni katrā valstī, vienkopus apvienojot dažādos uz vietas esošos ES dalībniekus; veicināt plašāku kopīgo darbu un iniciatīvas valstu līmenī, lai palielinātu ES politisko ietekmi un pamanāmību partnervalstīs;
ag)
stiprināt ES delegācijas politiskās, preses un informācijas nodaļas visā pasaulē, nodrošinot, ka tām ir pietiekams un atbilstošs personāls, specializētas zināšanas un finanšu resursi, lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu politisko analīzi un ziņotu galvenajai mītnei, jēgpilni sadarbotos ar vietējiem dalībniekiem, veidotu spēcīgas alianses, cita starpā reģionālā un daudzpusējā līmenī, un palielinātu izpratni par ES, tās pamanāmību un politisko profilu;
ah)
piešķirt ES delegācijām trešās valstīs nepieciešamos resursus un speciālās zināšanas, lai nodrošinātu attīstības efektivitāti, iesaistoties vienlīdzīgā dialogā ar partnervalstīm, tostarp pilsonisko sabiedrību, nosakot katras valsts konkrētās attīstības prioritātes un attiecīgi sniedzot tiešu atbalstu ar attīstības sadarbības palīdzību;
ai)
izveidot ES vēstniecību trešās valstīs konsulāro funkciju un stiprināt un nodrošināt sadarbību un koordināciju starp ES dalībvalstu vēstniecībām un ES delegācijām trešās valstīs, jo īpaši valstīs, kurās dalībvalstīm nav konsulārās pārstāvniecības; nodrošināt delegācijām pietiekamus līdzekļus, lai cita starpā krīzes laikā tās varētu efektīvāk palīdzēt ES pilsoņiem, tostarp tiem, pret kuriem ierosināta krimināllieta, un tiem, kuri atrodas cietumā vai kuriem piespriests nāvessods;
aj)
nodrošināt, ka ES delegācijas efektīvi turpina ES vēlēšanu novērošanas misiju darbu, cita starpā turpmākus pasākumus saistībā ar to ieteikumiem un ar to darbu saistīto vietējo norišu uzraudzību laikā starp misijām;
ak)
atbalstīt ES centru reaģēšanai krīzes situācijās (CRC) attiecībā uz to, lai koordinētu ES un dalībvalstu vēstniecību un delegāciju reakcijas pasākumus un pakalpojumus, ko tās piedāvā ES pilsoņiem krīzes apstākļos;
al)
nodrošināt, ka EĀDD CRC tiek nodrošināti pienācīgi resursi, tostarp finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tas varētu efektīvi un lietderīgi sasniegt savus mērķus, jo īpaši ņemot vērā to, ka attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem ir svarīgs laika faktors un nepieciešama ātra reaģēšana;
am)
apsvērt sistēmas izveidi, lai no dalībvalstīm uz EĀDD nodrošinātu izlūkdatu plūsmu par ārvalstu un drošības problēmām, kas skar norises ārpus Savienības; uzlabot to dienestu drošības protokolus, kuri strādā ar izlūkdatiem un/vai ar sensitīvu informāciju;
an)
maksimāli palielināt sadarbību un koordināciju ar rotējošo prezidentvalsti un dalībvalstu ārlietu ministriem, cita starpā uzticot viņiem konkrētus uzdevumus un misijas Savienības vārdā, lai nodrošinātu pienācīgu ES politisko iesaisti, pamanāmību un vienotību;
ao)
to attiecīgo Padomes darba sagatavošanas struktūru darbības jomu un pilnvaras, kuras nodarbojas ar ārpolitikas jautājumiem, pielāgotAugstā pārstāvja uzdevumiem un EĀDD struktūrai; izveidot šādu struktūru, jo īpaši ar protokolu saistītas prakses īstenošanai; EĀDD ietvaros izveidot īpašu atbalsta struktūru, lai aptvertu visus horizontālos jautājumus, kas saistīti ar ES īpašajiem pārstāvjiem, tostarp pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, ES īpašo sūtni reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai, ES īpašo sūtni Arktikas jautājumos un ES īpašo sūtni neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos, un viņu pilnvaru īstenošanu; pilnībā integrēt ES īpašos pārstāvjus un sūtņus kā ES vēstniekus EĀDD struktūrā un paredzēt, ka viņi darbojas tikai Augstā pārstāvja pakļautībā;
ap)
apsvērt iespēju noteikt, ka drīzumā amatā ieceļamā ES īpašā sūtņa reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai amats ir EĀDD pakļautībā, vai, ja tas nav iespējams, paredzēt īpaši ciešas darba attiecības starp īpašo sūtni un EĀDD;
aq)
pienācīgi stiprināt EĀDD sankciju izpildes struktūrvienību ar nepieciešamajiem līdzekļiem un personālu, ņemot vērā sankciju pieaugošo nozīmi jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā;
ar)
aicināt EĀDD apsvērt 2016. gada Globālās Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas pārskatīšanu, ņemot vērā ES Stratēģisko kompasu un nepieciešamību KDAP jomā rīkoties integrētā veidā; katra pilnvaru termiņa sākumā pieņemt darba programmu ar politiskajām prioritātēm, kurā jo īpaši izklāstīti plāni integrēt ES ārpolitiku un ES iekšpolitikas ārējo dimensiju; uzdot EĀDD veikt regulāru šā dokumenta stratēģisko pārskatīšanu;
as)
palielināt cilvēktiesību dialoga sanāksmju efektivitāti, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību, ierosinot turpmākos pasākumus un vienojoties par tiem, lai vērstos pret dominējošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un visaptveroši izvērtējot progresu saistībā ar iepriekšējām saistībām;
at)
uzlabot Eiropas Savienības preventīvo diplomātiju kā proaktīvu ārpolitikas instrumentu, lai novērstu strīdus ar trešām valstīm un starp tām un ierobežotu to konfliktu sekas, kuri jau radušies;
au)
nodrošināt, ka ES delegācijas ievēro Parlamenta steidzamās rezolūcijas, aicina iestādes risināt rezolūcijās aktualizētās problēmas un sniegt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un citiem dalībniekiem, kuru tiesības ir pārkāptas; šajā nolūkā stiprināt cilvēktiesību kontaktpunktu spējas ES delegācijās;
av)
pastiprināt EĀDD darbības kultūras mantojuma aizsardzības un starpreliģiju dialoga jomā, izmantojot tā delegāciju darbu un īstenojot koordināciju ar dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un valstu kultūras institūtiem;
aw)
izstrādāt ES instrumentu, kas ietver Savienības kultūras aspektus visā pasaulē, izmantojot kultūras diplomātijas darbību un starptautiskās kultūras attiecības, kuru pamatā ir kultūras sadarbības un līdzradīšanas satvars un kurās tiktu aktīvi iesaistīta trešo valstu pilsoniskā sabiedrība un kultūras nozares; ņemt vērā to, ka šī instrumenta mērķis varētu būt ES popularizēšana visā pasaulē, sniegt ES palīdzību saistībā ar spēju veidošanu, kā arī finansiālu palīdzību trešo valstu pilsoniskās sabiedrības kultūras, radošajām un novatoriskajām nozarēm; nodrošināt, ka šis instruments cita starpā veicina starpkultūru dialogu, mākslinieku un kultūras profesionāļu mobilitāti starp ES un trešām valstīm un cīņu pret dezinformāciju; nodrošināt, ka šis instrumentu kopums ietver ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības valstu kultūras institūtiem (EUNIC), kā arī līdzīgi domājošiem partneriem un starptautiskām organizācijām, piemēram, UNESCO, un izmanto to pieredzi;
ax)
bez turpmākas kavēšanās pielāgot EĀDD un attiecīgo Komisijas dienestu organizāciju jaunām stratēģiskām vajadzībām, kas izriet no jaunā ģeopolitiskā konteksta, īpašu uzmanību pievēršot Arktikai, un cita starpā ES globālās vārtejas stratēģijai, klimata un digitālajai diplomātijai, Latīņamerikai, Vidusāzijai un Indijas un Klusā okeāna reģionam; paredzēt elastīgas pilnvaras, lai varētu ātri reaģēt uz esošiem un jauniem apdraudējumiem;
ay)
pilnībā īstenot Augstā pārstāvja kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras, lai saskaņotu ES ārējo darbību un EĀDD uzdevumu atbalstīt Augsto pārstāvi šajā amatā; šajā nolūkā pastiprināt EĀDD koordinējošo lomu, lai nodrošinātu ES ārējās darbības konsekvenci, cita starpā attiecībā uz Komisijas organizatoriskajām struktūrām, lai samazinātu institucionālo sarežģītību un dublēšanos, palielinātu ES ārpolitikas efektivitāti un saskaņotību; pārdēvēt PV/AP amatu par ārlietu komisāru;
az)
būtiski un steidzami stiprināt Savienības Militārās plānošanas un īstenošanas centru (MPĪC), kam vajadzētu būt vēlamajai vadības un kontroles struktūrai, cita starpā arī militārām operācijām ar izpildes tiesībām, jo īpaši topošo ātro izvietošanas spēju operācijām; nekavējoties panākt MPĪC pilnīgas operatīvās spējas, cita starpā ievērojami palielināt darbinieku skaitu par līdz pat 250 darbiniekiem, kā arī modernizēt infrastruktūru un aprīkojumu saskaņā ar Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumiem, kuros šajā sakarībā noteikts 2020. gada termiņš;
ba)
nodrošināt, ka Eiropas komanda nav tikai sauklis un faktiski darbojas; uzlabot sadarbību un koordināciju starp ES delegācijām un ES KDAP misijām konkrētā trešā valstī; uzskata, ka Parlamenta misijas ārvalstīs ir pilnvērtīga ES ārpolitikas daļa un tādēļ tām ir jāsaņem pilnīgs ES delegāciju atbalsts ārvalstīs;
bb)
veltīt pienācīgus resursus nozaru diplomātijas jomām ar svarīgām ārējām dimensijām, jo īpaši vides aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām, dzimumu līdztiesībai un vienlīdzībai, digitālajai jomai, jaunatnei, kultūrai, zinātnei un izglītībai, kā arī ekonomikas un monetārajai pārvaldībai, demokrātijai un tiesiskumam;
Leģitimitātes palielināšana
bc)
pārskatīt 2010. gada deklarāciju par politisko atbildību un tādējādi nodrošināt Parlamentam līdzekļus, lai tas varētu pilnībā īstenot savu lomu Savienības ārējā darbībā, tostarp politiskās kontroles funkcijas, kā paredzēts LES 14. panta 1. punktā un 36. pantā;
bd)
turpināt centienus padarīt EĀDD personāla sastāvu gados jaunāku un jau sākotnēji veidot pastāvīgu, specializētu Eiropas diplomātisko korpusu, rīkojot specializētus un mērķtiecīgus atklātos konkursus, kas vērsti uz to, lai pieņemtu darbā jaunus absolventus, kuriem būtu atbilstīgi talanti, prasmes un potenciāls;
be)
nodrošināt EĀDD pienācīgas politiskās pilnvaras, kas tam piešķirtu reālu un būtisku lomu politikas plānošanas virzīšanā un vadīšanā, kas ietvertu vairāk nekā tā pašreiz galvenokārt īstenotā, uz Briseli vērstā vienprātības meklēšanas un pārvaldības loma;
bf)
lai konsolidētu kopēju ES diplomātisko kultūru un augstāka līmeņa speciālās zināšanas visiem EĀDD darbiniekiem, kam ir atšķirīga diplomātiskā, kultūras un institucionālā izcelsme, galvenajā mītnē un ES delegācijās veicināt kopīgu apmācību un citus konkrētus pasākumus, kuros būtu jāietver apmācība par dzimumu līdztiesību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējās attiecībās 2020.–2025. gadam (GAP III), par SMD, seksuālu izmantošanu un vardarbību, tostarp seksuālu uzmākšanos, lai novērstu neapzinātus aizspriedumus un uzlabotu dzimumu līdztiesību, daudzveidību un iekļaušanu; veicināt ciešāku sadarbību ar ES dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un diplomātiem un kopīgas apmācības un pieredzes un labas prakses apmaiņu kā daļu no viņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas, kā arī vēl vairāk veicināt vienotu ES tēlu ārējās attiecībās;
bg)
uzlabot ES delegāciju darbinieku apmācību par ES pamatnostādnēm par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz to, lai pievērstu lielāku uzmanību attiecīgās valsts konkrētu reliģisko aspektu izpratnei, arī saistībā ar tādiem tās strukturāliem komponentiem kā pārvaldības struktūras, tiesiskums un tiesību sistēma, kā arī saikne starp valsti un reliģiju vai ticību;
bh)
nodrošināt EĀDD pilnīgu funkcionālo autonomiju attiecībā uz pieņemšanu darbā un karjeru tā struktūrā, tostarp attiecībā uz PV/AP kabineta amatiem; veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu norīkojums uz EĀDD ir pievilcīgs karjeras posms;
bi)
stiprināt un īstenot noteikumus par EĀDD un ES delegāciju darbinieku nodarbinātību pēc amata ieņemšanas publiskajā sektorā un veikt stingru kontroli, lai izvairītos no interešu konfliktiem un virpuļdurvju efekta; nekavējoties pieņemt un īstenot savus atsevišķos īstenošanas noteikumus par ārējām darbībām un uzdevumiem, kas rada sui generis juridisko pamatu delegāciju vadītājiem, lai labāk aizsargātu ES tēlu un reputāciju kopumā; veicināt integritātes kultūru EĀDD un ES delegācijās, veicinot darbinieku zināšanas un izpratni par ētikas noteikumiem; nodrošināt, ka šādi noteikumi attiecas arī uz pašreizējiem un bijušajiem pilnvarotajiem vadošajos ES ārlietu posteņos;
bj)
nodrošināt, ka ES īpašo pārstāvju, ES sūtņu un ES vēstnieku iecelšanu var apstiprināt tikai tad, kad saņemts pozitīvs Parlamenta Ārlietu komitejas novērtējums;
bk)
pilnībā atbalstīt un izstrādāt izmēģinājuma projektu “Ceļā uz Eiropas Diplomātijas akadēmiju”, kas ir pagarināts par vienu gadu, lai integrētu šīs funkcijas pastāvīgās organizatoriskajās struktūrās; nodrošināt programmas dalībnieku darbā pieņemšanas kritēriju pārredzamību un to, ka šim projektam tiek piešķirti pietiekami resursi, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, cita starpā arī darbam saistībā ar pastāvīgas Eiropas Diplomātijas akadēmijas struktūras izveidi; nodrošināt tādas Eiropas Diplomātijas akadēmijas pastāvīgas struktūras izveidi, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš dažādām mērķgrupām kā nākamajiem dalībniekiem; ņemt vērā — lai gan akadēmija tās darbības sākumposmā varētu koncentrēties uz valstu diplomātu profesionālo specializāciju, nevajadzētu izslēgt iespēju turpmāk izmantot atlases sistēmu to eiropiešu atlasei, pieņemšanai darbā un apmācībai, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, bet nav dalībvalstu diplomāti; noteikt veidus, kā Eiropas Diplomātijas akadēmijas absolventi varētu pievienoties EĀDD un kā viņi varētu kļūt par pastāvīgiem EĀDD darbiniekiem;
bl)
nodrošināt, ka akadēmijas absolventi ir apguvuši kopīgas prasmes un kompetences, lai veicinātu un efektīvi aizsargātu ES principus un intereses pasaulē, sniedzot norādījumus par visiem jautājumiem, tostarp publisko un kultūras, ekonomikas, klimata, digitālo diplomātiju un kiberdiplomātiju, balstoties uz kopīgu diplomātisko kultūru un īstenu esprit de corps;
bm)
nodrošināt PV/AP nepieciešamos apstākļus un atbalstu efektīvai un savlaicīgai ES ārpolitikas īstenošanai, lai šī ES politika būtu vairāk nekā tikai tās daļu kopums un lai persona, kura ieņem šo amatu, ar ES iestāžu un dalībvalstu atbalstu paustu vienotu ES ārpolitikas nostāju visā pasaulē;
bn)
palielināt Parlamenta piekļuvi dokumentiem, jo labāka oficiālā informācijas apmaiņa uzlabos sadarbību un izpratni starp iestādēm; atjaunināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 20.novembra Iestāžu nolīgumu par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes slepenajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā(8); atzīt Parlamenta aktīvu iesaistīšanos ES ārpolitikā, izmantojot tā īpašos instrumentus, tādu Parlamenta demokratizācijas programmu nozīmīgumu un unikālo raksturu kā, piemēram, Žana Monē dialogs, kura mērķis ir veicināt un stiprināt parlamentu darbu; veicināt to, lai visas ES iestādes piedalītos un sadarbotos pasākumos, kuru mērķis ir novērst globālo regresu demokrātijas jomā, cita starpā izmantojot vēlēšanu novērošanas, mediācijas un dialoga pasākumus, konfliktu novēršanu, Saharova balvas piešķiršanu un tīklu, kā arī parlamentāro diplomātiju; veicināt iestāžu attiecību sistēmas stiprināšanu starp Parlamentu un EĀDD, tostarp tā delegācijām, izmantojot pamatnolīgumu, kas varētu uzlabot parlamentāro diplomātiju un stiprināt ES ārējās darbības instrumentu kopumu;
bo)
veikt nopietnus un ilgtspējīgus pasākumus, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru EĀDD, jo īpaši augstākās vadības un politiskajos amatos; nodrošināt dzimumvērīgu un dzimumu ziņā līdzsvarotu vadību, kas palielina sieviešu skaitu un īpatsvaru EĀDD dienestu augstākā un vidējā līmeņa vadošos amatos, īstenojot dzimumvērīgasdarbā pieņemšanas procedūras, kuru mērķis ir aktīvi samazināt ar dzimumu saistītus aizspriedumus darbā pieņemšanas procesos un piemērot uz dzimumu balstītu preferenciālu atlasi, ja amata kandidāti ir vienlīdz kompetenti;
bp)
atjaunināt EĀDD dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju stratēģiju 2018.–2023.gadam, iekļaujot konkrētas, izmērāmas un saistošas politiskas saistības attiecībā uz sieviešu pārstāvību vadošos amatos saskaņā ar GAP III mērķiem un uzdevumiem un iekļaujot daudzveidības mērķus, jo īpaši attiecībā uz rasi, spējām un etnisko izcelsmi;
bq)
veikt nopietnus un ilgtspējīgus pasākumus, lai uzlabotu ģeogrāfisko līdzsvaru EĀDD personālā visos līmeņos, jo īpaši augstākās vadības amatos un ES delegāciju vadītāju amatos; veikt pasākumus, lai palielinātu darbinieku ģeogrāfisko daudzveidību visos departamentos un ES delegācijās un novērstu dažu dalībvalstu pārmērīgu pārstāvību;
2.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.