Ϸվ

Indekss
šŧᲹ
š
Pilns teksts
Procedūra :
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0311/2023

Debates :

Balsojumi :

PV12/07/2023-8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0280

Pieņemtie teksti
PDF164kWORD54k
Trešdiena, 2023. gada 12. jūlijs-Strasbūra
Stāvoklis saistībā ar ES un Kubas PDCA, ņemot vērā Augstā pārstāvja neseno vizīti salā
P9_TA(2023)0280RC-B9-0311/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. jūlija rezolūcija par stāvokli saistībā ar ES un Kubas Politisko dialogu un sadarbības nolīgumu (PDCA), ņemot vērā Augstā pārstāvja neseno vizīti salā ()

Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Kubu,

–ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses (PDCA)(1), kas parakstīts 2016.gada decembrī un ko provizoriski piemēro no 2017.gada 1.novembra,

–ņemot vērā trešā oficiālā PDCA ietvaros organizētā 2021.gada 26.februāra cilvēktiesību dialoga rezultātus,

–ņemot vērā ES un Kubas Apvienotās padomes 2023.gada 26.maija sanāksmes Havanā rezultātus un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Kubas ārlietu ministra vietnieka kopīgo paziņojumu presei pēc minētās sanāksmes,

–ņemot vērā Augstā pārstāvja ES vārdā sniegto deklarāciju par 2021.gada 11. un 12.jūlija demonstrāciju Kubā pirmo gadadienu,

–ņemot vērā 1966.gada 16.decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un citus starptautiskos līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

–ņemot vērā 1984.gada 10.decembra ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, kuras viena no parakstītājām valstīm ir arī Kuba,

–ņemot vērā Kubas konstitūciju un tās kriminālkodeksu,

–ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024.gadam,

–ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2023.gada 22.jūnija rezolūciju2506 (2023) par Krievijas Federācijas agresijas kara pret Ukrainu politiskajām sekām,

–ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) 2023.gada 9.jūnija ziņojumu Nr.83/23 par Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) Lietu Nr.14.196 “Ziņojums par pieņemamību un pamatotību (publicēšana) — Oswaldo José Payá Sardiña et al.— ܲ”,

–ņemot vērā ANO Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2021.gada 6.augusta ziņojumu,

–ņemot vērā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto pilsoniskās sabiedrības organizācijas definīciju,

–ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) rīkotājdirektora vietnieka Amerikas jautājumos dokumentu ARES(2021)2474104,

–ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–ņemot vērā tādu cilvēktiesību organizāciju kā “Human Rights Watch”, Cilvēktiesību fonda un Ieslodzīto aizstāvju organizācijas ziņojumus,

–ņemot vērā IACHR 2020.gada ziņojuma IV.Bnodaļu par Kubu,

–ņemot vērā īpašās referentes mūsdienīgu verdzības izpausmju, tās cēloņu un seku jautājumos un īpašās referentes cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības jautājumos 2019.gada 6.novembra paziņojumu ANO augstajam cilvēktiesību komisāram par Kubas medicīniskajām brigādēm,

–ņemot vērā jaunākā 2018.gada Vispārējā periodiskā pārskata par Kubu secinājumus par Kubas medicīniskajām brigādēm,

–ņemot vērā Reglamenta 132.panta 2. un 4.punktu,

A.tā kā Parlaments 2017.gada 5.jūlija rezolūcijā(2) deva piekrišanu PDCA, tostarp H, I, J, L un T apsvērumā un 7., 8., 9., 10. un 12.punktā iekļaujot skaidrus nosacījumus, kas saistīti ar cilvēktiesību un demokrātijas uzlabošanu Kubā; tā kā ES trešajā oficiālajā cilvēktiesību dialogā ar Kubu 2021.gada 26.februārī atgādināja par nepieciešamību ievērot starptautisko cilvēktiesību saistības; tā kā tās ratifikācijas process nav pilnībā pabeigts un nolīgumu piemēro provizoriski;

B.tā kā jebkurā politiskajā dialogā, kā uzsvērts PDCA 36.pantā, ir tieši un intensīvi, kā arī bez jebkādiem ierobežojumiem jāiesaista neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un visi opozīcijas politiskie dalībnieki; tā kā Parlaments ir vairākkārt nosodījis cilvēktiesību pārkāpumus Kubā, uzsverot, ka pārkāpti noteikumi, kas paredzēti PDCA 1.panta 5.punktā, 2.panta c)apakšpunktā, 5. un 22.pantā, kā arī un 43.panta 2.punktā, kuros Kubas valdība apņēmās ievērot cilvēktiesības;

C.tā kā Parlaments ir vairākkārt atgādinājis EĀDD, ka neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība politiskos dialogos un nolīguma sadarbības projektos ir svarīga daļa no PDCA un ka būtu nekavējoties jānovērš neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju izslēgšana no piekļuves sadarbībai paredzētajiem līdzekļiem un/vai līdzdalības nolīgumā, tajā pašā laikā atļaujot šādu līdzdalību un piekļuvi sadarbības līdzekļiem tikai uzņēmumiem, kuros valstij pieder daļas vai kuri atrodas tās kontrolē, kā tas notiek kopš nolīguma parakstīšanas;

D.tā kā PDCA ietver “cilvēktiesību klauzulu”, kas ir ES starptautisko nolīgumu standarta būtisks elements, kurš ļauj apturēt PDCA darbību cilvēktiesību noteikumu pārkāpumu gadījumā, kā noteikts 11.punktā Parlamenta 2017.gada 5.jūlija rezolūcijā, ar ko apstiprina PDCA;

E.tā kā Parlamenta apstiprinājums PDCA bija saistīts ar Komisijas un EĀDD apņemšanos garantēt regulāras informācijas apmaiņas izveidi ar Parlamentu par nolīguma piemērošanu un tajā ietverto savstarpējo saistību izpildi, jo īpaši attiecībā uz visu cilvēktiesību noteikumu īstenošanu; tā kā Parlaments arī pieprasīja, lai EĀDD, piemērojot PDCA, darītu visu iespējamo, lai cieši uzraudzītu cilvēktiesību un pamatbrīvību stāvokli Kubā;

F.tā kā Kubai pakāpeniski uzspiestais režīms neparedz jebkādas izredzes uz demokrātiskām pārmaiņām, jo Kubas konstitūcijas 5.pants nosaka, ka “Kubas unikālā Martī, Fidela Kastro un marksistiski ļeņiniskā komunistiskā partija” ir augstākais politiskais spēks un sabiedrības un valsts vadītāja, un tā kā 4. un 229.pants nosaka pašreizējo politisko sistēmu par neatgriezenisku;

G.tā kā Kubas Kriminālkodeksa 72.–84.pantā ir ietverta definīcija attiecībā uz terminiem “bīstama valsts” un “pirmskriminālās drošības pasākumi”, par ko tūkstošiem cilvēku katru gadu piespriež cietumsodu no viena līdz četriem gadiem bez jebkāda piedēvējama nozieguma un par kuriem vairāk nekā 8000cilvēku atrodas cietumā, bet vairāk nekā 2500cilvēku ir piespriests piespiedu darbs bez internēšanas;

H.tā kā ES piedāvā sociālekonomisku un sociālpolitisku modeli, kura pamatā ir demokrātiskas sabiedrības veidošana un ekonomiskā un sociālā ilgtspēja; tā kā Parlaments atkārtoti ir aicinājis veikt reformas Kubā, kas pašreizējās ekonomikas, sociālās un cilvēktiesību krīzes kontekstā ir vairāk nepieciešamas nekā jebkad agrāk;

I.tā kā Parlaments savu Saharova balvu par domas brīvību Kubas aktīvistiem ir piešķīris trīs reizes: Oswaldo Payá 2002.gadā, organizācijai “Sievietes baltā” 2005.gadā un GuillermoFariñas 2010.gadā; tā kā Saharova balvas laureāti un viņu radinieki joprojām tiek regulāri vajāti un iebiedēti un viņiem tiek liegta iespēja izceļot no valsts un piedalīties starptautiskos pasākumos;

J.tā kā IACHR Ziņojumā Nr.83/23 par LietuNr.14.196 ir secināts, ka Kubas valsts ir tieši atbildīga par Oswaldo Payá un Harold Cepero nāvēm; tā kā ziņojumā arī atgādināts, ka IACHR “ir konstatējusi, ka tiesību uz vārda un biedrošanās brīvību pārkāpumi ir institucionalizēti kā “Kubas valsts politika, lai novērstu jebkādu kritisku nostāju, kas ir pretrunā režīmam vai politiskajai, darba, izglītības utt. situācijai””;

K.tā kā, izvērtējot cilvēktiesību situāciju Kubā savā 2022.gada ziņojumā, IACHR nolēma iekļaut īpašu nodaļu par Kubu (IV.Bnodaļa), uzskatot, ka IACHR ieskatā situācija salā ir kvalificējama kā nopietns Amerikas Demokrātiskajā hartā paredzēto pārstāvības demokrātijas pamatelementu un institūciju pārkāpums; tā kā IACHR uzskata, ka šie elementi un institūcijas ir būtiski cilvēktiesību aizsardzībai; tā kā IACHR atzīst, ka Kubas režīms ir veicis masveida, nopietnus un sistemātiskus to cilvēktiesību pārkāpumus, kas garantētas Deklarācijā par cilvēka tiesībām un pienākumiem, Amerikas Cilvēktiesību konvencijā un citos piemērojamos cilvēktiesību instrumentos;

L.tā kā Kubā nav panākts konkrēts progress attiecībā uz nolīguma vispārējiem principiem un mērķiem uzlabot cilvēktiesību stāvokli un tā kā, gluži pretēji, Kubas režīms ir pastiprinājis represijas un darba tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp palielinājis politiski ieslodzīto skaitu; tā kā PDCA nav izdevies sasniegt galveno mērķi— uzlabot pamatbrīvību ievērošanu Kubā;

M.tā kā Kubas režīms ir padziļinājis attiecības ar Putina režīmu kopš Krievijas nelikumīgā, nepamatotā un neizprovocētā agresijas kara pret Ukrainu sākšanas; tā kā Kuba nav atbalstījusi nevienu ANO rezolūciju attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un ir slavējusi vairāku Ukrainas apgabalu aneksiju; tā kā Baltkrievijas un Kubas varas iestādes ir paziņojušas, ka salas militārais personāls tiks apmācīts Baltkrievijā, kas ir visietekmīgākā sabiedrotā Krievijas iebrukumā Ukrainā un ar kuru Havana stiprina savas politiskās un ekonomiskās saites; tā kā Kubas Revolucionāro bruņoto spēku ministrs Álvaro López Miera 2023.gada jūnijā Maskavā paziņoja, ka NATO paplašināšanās līdz Krievijas robežām lika Krievijai iesaistīties tās “īpašajā militārajā operācijā” un ka šajā kontekstā Krievijai ir būtiska loma cīņā pret fašisma izplatīšanos Eiropā;

N.tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2023.gada 22.jūnija rezolūcijā atzīst Kubu par Putina režīma sabiedroto un “aicina Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentus izstāties no gaidāmās brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Kubas Republiku (PDCA) ratifikācijas”;

O.tā kā cilvēktiesību organizācijas turpina dokumentēt īstenoto apspiešanu attiecībā uz tiesībām uz vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos valstī, Kubas iestādēm apslāpējot nepiekrītošas balsis un vēršoties pret cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā 2023.gada 31.maijā Kubā kopā bija 1037politiski un pārliecības dēļ ieslodzītie, tostarp 35nepilngadīgie;

P.tā kā cilvēktiesību stāvoklis Kubā ir satraucošs, jo īpaši attiecībā uz disidentiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, sievietēm, Āfrikas izcelsmes personām un LGBTIQ+ kopienu; tā kā Kubā ir palielinājies feminicīda gadījumu skaits;

Q.tā kā Kubas režīms visās ekonomiskajās problēmās uz salas vaino ASV embargo, bet nabadzības līmenis Kubā nav nekas cits kā tās ekonomiskās un ražošanas sistēmas absolūtas neveiksmes rezultāts; tā kā Kubas režīms izmanto ekonomisko situāciju kā ieganstu tā īstenotajai ļaunprātīgajai izmantošanai un kā veidu, kā iegūt atbalstu no ārvalstu valdībām, kas citādi varētu būt gatavas spēcīgāk nosodīt valsts represīvo praksi;

R.tā kā Kubas režīma īstenoto vajāšanu un apspiešanu jau ilgu laiku raksturo ierobežojoši tiesību akti, pastāvīga uzraudzība, cenzūra un iebiedēšanas taktika ar aizvien plašāku mehānismu, lai kontrolētu tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos, savukārt personas, kas aizstāv cilvēktiesības, saskaras ar netaisnīgu tiesu, patvaļīgu aizturēšanu un fiktīvām un ļaunprātīgām kriminālapsūdzībām; tā kā saskaņā ar ANO Komitejas piespiedu pazušanas jautājumos 2021.gada ziņojumu Kubai 2021.gadā bija steidzamāki rīcības pieprasījumi saistībā ar piespiedu pazušanu nekā jebkurai citai valstij pasaulē un tā ieņem trešo vietu pēc kopējā šādu pieprasījumu skaita kopš 2012.gada;

S.tā kā 2021.gada 11.jūlijā Kubā notika lielākie protesti kopš 1994.gada “Maleconazo” protesta; tā kā kopš 2021.gada jūlija protestiem Kubā ir aizturēti daudzi protestētāji, tostarp žurnālisti, daudzi valdības oponenti, cilvēktiesību aktīvisti, mākslinieki un jaunieši;

T.tā kā Kubas iestādes ir atteikušās atļaut ES vai dalībvalstu diplomātiem, starptautiskajiem medijiem vai cilvēktiesību organizācijām uzraudzīt 2021.gada 11.jūlija protestu laikā aizturēto tiesas procesus; tā kā militārie tribunāli, pārkāpjot starptautiskās tiesības, tiesāja vairāk nekā 100Kubas civiliedzīvotājus, kuri piedalījās 2021.gada 11.jūlija protestos un nebija saistīti ar militāro dienestu vai funkcijām, un viņiem piesprieda cietumsodu no 2 līdz 22gadiem;

U.tā kā patvaļīgi ieslodzītie cilvēki tiek pakļauti nepārtrauktai izolācijai, tostarp ieslodzīšanai karceros, nežēlīgai spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei, liedzot iespēju tikties ar advokātiem vai saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi un tādējādi apdraudot šo cilvēku dzīvību; tā kā viņu vidū ir cilvēki, kas ieslodzīti cietumos tālu no savas dzīvesvietas un tādēļ ģimenes locekļi nevar viņus apmeklēt; tā kā tiek ziņots, ka Kubā vairāk nekā 1000politieslodzīto, tostarp bērni, jaunieši un sievietes, tiek spīdzināti; tā kā organizācija “Ieslodzīto aizstāvji” 2023.gada 30.maija ziņojumā ir dokumentējusi 181gadījumu, kad politieslodzītie Kubā tikuši pakļauti sistemātiskai spīdzināšanai;

V.tā kā 2020.gada oktobrī ANO Cilvēktiesību padomes darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos secināja, ka pēdējos gadu desmitos Kubā notikušās patvaļīgās aizturēšanas nav atsevišķi gadījumi, bet gan daļa no “sistemātiskas prakses [..], kuru [..] Kubas iestādes ir īstenojušas gadu desmitiem”;

W.tā kā ANO īpašā referenta mūsdienīgu verdzības izpausmju, tās cēloņu un seku jautājumos un ANO īpašā referenta cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības jautājumos, kā arī organizācijas “Human Rights Watch”, Cilvēktiesību fonda un citu organizāciju vēstulēs ir nosodīts tas, ka Kubas civiliedzīvotāji, kuri strādā ārvalstīs, ir pakļauti cilvēku tirdzniecībai, izmantojot ierobežojošus likumus un reglamentējot nepārprotami skaidras pamatbrīvības, piemēram, ar Kriminālkodeksa par migrācijas likumu 176.pantu, 2020.gada Mincex rezolūciju Nr.368 u.c. tā kā Kubas valdība saskaņā ar Migrācijas likumu uz astoņiem gadiem aizliedz darba ņēmējiem, kas apzīmēti kā dezertieri un nevēlamas personas, atgriezties Kubā un klasificē viņus kā “emigrantus”, tādējādi šiem cilvēkiem zaudējot visu pilsonības garantēto aizsardzību, tiesības un jebkādu īpašumu, turklāt viņiem nav atļauts apmeklēt savus bērnus vai ģimeni Kubā;

X.tā kā José Daniel Ferrer tiek turēts ieslodzījumā tikai savas pārliecības un miermīlīgas cilvēktiesību īstenošanas dēļ; tā kā viņa veselības stāvoklis ir slikts; tā kā viņš, kā arī Luis Manuel Otero Alcántara un Maykel ‘Osorbo’ Castillo Pérez ir tikai daži no simtiem Kubas iedzīvotāju, kuri saskaras ar netaisnību un represijām, ko īsteno viņu pašu valdība; tā kā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos savā 87., 88. un 89.sesijā lēma par deviņām lietām pret Kubu, tostarp saistībā ar José Daniel Ferrer (viens no 75personu grupas, ko arestēja par iesaistīšanos 2021.gada 11.jūlija protestos) un Aymara Nieto (“Sievietes baltā” locekle, kas bez iemesla atrodas ieslodzījumā jau vairāk nekā piecus gadus);

Y.tā kā Saharova balvas laureāts Guillermo Fariñas 2023.gada 26.jūnijā uzsāka jaunu bada streiku, lai panāktu visu Kubas politieslodzīto beznosacījumu atbrīvošanu;

Z.tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieks/ Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) Josep Borrell Fontelles 2023.gada 25.maijā devās uz Kubu, lai pārstāvētu Eiropas Savienību trešajā Apvienotās padomes sanāksmē; tā kā šī vizīte bija iespēja atsākt politisko dialogu starp ES un Kubu un diskusijas centrā izvirzīt cilvēktiesību situāciju Kubā; tā kā AP/PV apzināti neizmantoja izdevību tikties ar uzticamām un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar politieslodzītajiem un/vai viņu radiniekiem;

AA.tā kā savas vizītes laikā AP/PV Josep Borrell Fontelles publiski paziņoja, ka ES nav “ne iespēju, ne vēlmes” uzspiest Kubai politiskas pārmaiņas;

AB.tā kā, neraugoties uz gadiem ilgo uzstājību par nepieciešamību apmeklēt Kubu, Kubas iestādes sistemātiski atsakās ļaut Kubā ieceļot oficiālām Eiropas Parlamenta komitejām, delegācijām un politiskajām grupām, starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām un citiem neatkarīgajiem cilvēktiesību situācijas novērotājiem, tostarp ANO īpašajiem referentiem,

1.atgādina, ka PDCA ir uzsvērts, ka “būtisks šā nolīguma aspekts ir demokrātijas principu ievērošana un veicināšana, visu to cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī galvenajos starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos un to fakultatīvajos protokolos, kuri Pusēm ir saistoši, un tiesiskuma ievērošana”, taču Kubas režīms gadu desmitiem ir pastāvīgi ignorējis un pārkāpis šos principus un tiesības, un šie pārkāpumi pēdējā laikā ir saasinājušies; uzskata, ka, neraugoties uz laiku, kas pagājis kopš PDCA stāšanās spēkā, situācija demokrātijas un brīvību neievērošanā Kubā it nemaz nav uzlabojusies; norāda, ka pretēji tam cilvēktiesību situācija Kubā ir vēl vairāk pasliktinājusies un tas notiek joprojām, skaidri un sistemātiski pārkāpjot PDCA pamatnoteikumus;

2.uzsver, ka visām pusēm ir pienākums izpildīt PDCA saistošos noteikumus un ievērot cilvēktiesību universāluma principu; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz PDCA pieņemšanu, demokrātijas un cilvēktiesību situācija Kubā ir pasliktinājusies; atgādina, ka PDCA ir iekļauta tā dēvētā cilvēktiesību klauzula— būtisks ES starptautisko nolīgumu elements—, kas ļauj apturēt nolīguma darbību cilvēktiesību noteikumu pārkāpšanas gadījumā;

3.visstingrākajā veidā nosoda sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību, ko Kubas režīms vērš pret protestētājiem, politiskajiem disidentiem, reliģiskajiem līderiem, cilvēktiesību aktīvistiem, neatkarīgajiem māksliniekiem un citām personām; mudina Kubas iestādes nekavējoties izbeigt represiju politiku; nosoda reliģiskās brīvības trūkumu Kubā;

4.aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas aizturētas tikai tādēļ, ka īstenojušas savas cilvēktiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos; aicina arī atcelt ļaunprātīgas kriminālapsūdzības un atļaut trimdā esošajiem cilvēkiem atgriezties savā valstī;

5.nosoda Kubas varas iestāžu īstenoto spīdzināšanu un slikto izturēšanos; aicina veikt ātru un objektīvu izmeklēšanu un nekavējoties nodrošināt aizturētajiem piekļuvi medicīniskajai aprūpei pēc viņu izvēles, kā arī iespējas kontaktēties ar ģimeni;

6.atkārtoti prasa garantēt tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesu iestāžu neatkarību un garantēt personām, kurām atņemta brīvība, piekļuvi neatkarīgam advokātam;

7.aicina Kubas valsti aizsargāt cilvēktiesības un nodrošināt tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un vārda brīvību, nediskriminējot cilvēkus viņu politisko uzskatu dēļ; aicina Kubas iestādes nekavējoties izbeigt pārmērīgo mediju cenzūru un interneta kontroli; prasa Kubas iestādēm ievērot tiesības uz vārda, preses un biedrošanās brīvību; aicina Kubas iestādes uzklausīt Kubas iedzīvotāju viedokli un iesaistīties iekļaujošā nacionālā dialogā, lai veicinātu valsts modernizācijas un demokratizācijas procesus;

8.uzsver būtisko lomu, kāda Kubā ir pilsoniskajai sabiedrībai, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un reliģiskajiem līderiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu visiem valstī pieļauto cilvēktiesību pārkāpumu un patvaļīgas aizturēšanas upuriem;

9.atkārtoti pauž stingru beznosacījumu atbalstu Kubas tautai, visiem cilvēktiesību aizstāvjiem Kubā un viņu cildenajai apņēmībai iestāties par brīvībām, kuras gadu desmitiem liedzis Kubas režīms;

10.prasa Kubas iestādēm nodrošināt Eiropas Parlamenta, ES un dalībvalstu delegācijai un neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām piekļuvi, tādējādi ļaujot uzraudzīt tiesas procesus un apmeklēt cietumos simtiem ieslodzīto aktīvistu un Kubas iedzīvotāju, kuri tiek turēti apcietinājumā par to, ka izmanto savas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību;

11.uzsver, ka ES un dalībvalstīm ir atbilstoši jāreaģē uz cilvēktiesību krīzi Kubā, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar situācijas mērogu un nopietnību; atkārtoti aicina dalībvalstis, EĀDD un tā delegāciju Kubā stingri un publiski nosodīt Kubas režīma represīvo politiku un palielināt atbalstu īstenas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp Saharova balvas laureātiem;

12.pauž nožēlu par to, ka AP/PV nav izmantojis izdevību, uzturoties valstī, tikties ar neatkarīgiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, politieslodzītajiem vai viņu radiniekiem, tādējādi palaižot garām šo iespēju; pauž dziļu nožēlu par to, ka AP/PV izniekoja iespēju atbalstīt demokrātiju ar Kubas pilsoniskās sabiedrības un politieslodzīto palīdzību un nepārprotami demonstrēt ES bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Kubā; pauž nožēlu par neproduktīvo ietekmi, ko rada Kubas režīma attaisnošana un veicināja AP/PV vizīte; atgādina, ka jebkurā dialogā starp ES un Kubas pilsonisko sabiedrību un finansējuma iespējās ir jāiesaista tikai neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nevis NVO, ko finansē un pieļauj režīms, jo šādu režīma akceptētu NVO atbalstīšana galu galā ir pielīdzināma paša režīma finansēšanai, kurš ierobežo Kubas iedzīvotāju kolektīvās pamatbrīvības; pauž dziļu nožēlu par AP/PV Josep Borrell Fontelles vizītes laikā Kubā pausto izteikumu, ka ES nav “ne iespēju, ne vēlmes” uzspiest Kubai pārmaiņas, neraugoties uz to, ka viens no PDCA pamatmērķiem ir uzlabot Kubas iedzīvotāju pamatbrīvības un dzīves līmeni;

13.pauž nožēlu, ka kopš PDCA parakstīšanas EĀDD ir akceptējis Kubas režīma lēmumu neļaut neatkarīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām piedalīties visos ES un Kubas pilsoniskās sabiedrības semināros kā ieinteresētajām personām saskaņā ar šo nolīgumu paredzētā dialoga izstrādē(3), tādējādi liedzot tām būtiskas to mērķa daļas īstenošanu un rīkojoties pretēji Eiropas Parlamenta un nolīgumu parakstījušo ES dalībvalstu gribai;

14.atkārtoti aicina ES iedarbināt PDCA 85.panta 3.punkta b)apakšpunktu, lai prasītu nekavējoties sasaukt Apvienotās komitejas sanāksmi, pamatojoties uz Kubas valdības izdarītajiem nolīguma pārkāpumiem, kas ir “īpašas steidzamības gadījums”, kā rezultātā nolīgums var tikt apturēts par pastāvīgiem, nopietniem un būtiskiem demokrātijas principu pārkāpumiem un to, ka netiek ievērotas visas cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kura saskaņā ar 1.panta 5.punktu ir šā nolīguma būtisks elements, un saistībā ar šo pārkāpumu nerisināšanu, neraugoties uz daudzajiem aicinājumiem to darīt;

15.atkārtoti aicina Padomi piemērot ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma (ES Magņitska likuma) noteikumus un pieņemt sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kubā, sākot ar sankcijām pret Miguel Díaz-Canel kā visaugstāko amatpersonu Kubas drošības spēku komandķēdē kopā ar citām augsta ranga amatpersonām Kubas valdībā;

16.uzsver, ka gaidāmais ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samits ir iespēja panākt, lai tiktu ievēroti tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principi, un prasa visiem dalībniekiem ievērot šos principus; norāda, ka tas nebūs iespējams bez neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības patiesi pārredzamas, visaptverošas un jēgpilnas iekļaušanas; uzskata, ka autokrātiskajiem režīmiem nebūtu jāpiedalās šādos samitos kopā ar valstīm, kuras vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un kurās tiek ievērotas cilvēktiesības; aicina samita dalībniekus nākt klajā ar paziņojumu, pieprasot pienācīgi ievērot cilvēktiesības abos reģionos, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijas un pamatbrīvību neievērošanai Kubā;

17.nosoda to, ka Kubas režīms atbalsta Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un aizstāv Krieviju un Baltkrieviju; atgādina par AP/PV paziņojumiem, kuros norādīts, ka Ukrainas neatbalstīšanai pret Krievijas agresiju būs sekas, un pauž nožēlu, ka šie paziņojumi ir izrādījušies tikai retoriski un tiem neseko praktiskas darbības;

18.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Kubas valdībai un Kubas Nacionālās tautas varas asamblejai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos, kā arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona kopienas valstu valdībām.

(1) OVL337I, 13.12.2016., 3.lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija nenormatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses (OV C 334, 19.9.2018., 99.lpp.)
(3) PDCA preambula un 19.pants, 36.pants, 42.panta 1.punkts, 47.panta 6.punkta e)apakšpunkts un 59.panta 2.punkts.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 20. decembrisJuridisks paziņojums-Privātuma politika