Kādēļ Parlaments pārvietojas starp Briseli un Strasbūru?
ES dalībvalstu valdības 1992. gadā vienprātīgi nolēma noteikt ES iestāžu oficiālās mītnes vietas.
Kad 1952. gadā dažus gadus pēc Otrā pasaules kara tika nodibināta (EOTK), tādējādi izveidojot sešu valstu, tajā skaitā Vācijas un Francijas, tērauda un ogļu krājumu kopīgu pārvaldību, EOTK iestādes atradās ܰܰ. (cilvēktiesību un kultūras starpvaldību iestāde, kuru arī izveidoja uzreiz pēc Otrā pasaules kara un kurā ir 46 dalībvalstis), kura jau atradās Strasbūrā, piedāvāja izmantot savu plenārsēžu zāli EOTK Kopējās asamblejas — kas vēlāk pārtapa Eiropas Parlamentā — sanāksmēm. ٰū pakāpeniski kļuva par galveno mājvietu Parlamenta plenārsesijām, lai gan pagājušā gadsimta 60. un 70. gados papildu sesijas notika arī ܰܰ.
Pēc Eiropas Ekonomikas kopienas izveides 1958. gadā daudzas no Eiropas Komisijas un Ministru padomes darbībām sāka koncentrēties ŧ. Tā kā Parlamenta darbs ietver abu minēto iestāžu ciešu uzraudzību un mijiedarbību ar tām, laika gaitā deputāti nolēma savu darbu vairāk organizēt ŧ. Deviņdesmito gadu sākumā vairāk vai mazāk bija iedibināta pašreizējā kārtība, komitejām un politiskajām grupām tiekoties ŧ un galvenajām plenārsesijām notiekot Strasbūrā. Vairākums Parlamenta darbinieku strādā ܰܰ.
1992. gada lēmums nopietni ietekmēja Parlamenta darba kārtību, proti, tika noteikts, ka Parlamenta oficiālā darba vieta un vairākuma plenārsesiju norises vieta ir ٰū,Parlamenta komitejas tiekas ŧ un Parlamenta sekretariāts (darbinieki) oficiāli strādā ܰܰ. Šī kārtība 1997. gadā tika iekļauta ES Līgumā.
Jebkuras izmaiņas pašreizējā sistēmā nozīmētu izmaiņas Līgumā, un to veikšanai būtu nepieciešams visu dalībvalstu valdību vienprātīgs lēmums un ratificēšana katras dalībvalsts parlamentā.