Kā ES vēlas līdz 2050. gadam izveidot aprites ekonomiku?

Uzziniet vairāk par ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un par papildu pasākumiem, ko deputāti vēlas panākt, lai samazinātu atkritumu daudzumu un padarītu produktus ilgtspējīgākus.

Publicēts: 23-02-2021 Atjaunināts: 23-02-2024 - 11:17 Lasīšanas laiks minūtēs: 6

Ja mēs turpināsim izmantot resursus tāpat kā tagad, līdz 2050. gadam mums būs . Ierobežoti resursi un klimata jautājumi liek līdz 2050. gadam pāriet no “paņem-izmanto-likvidē” sabiedrības uz oglekļneitrālu, ekoloģiski ilgtspējīgu, no toksiskām vielām brīvu un pilnīgu aprites ekonomiku.

Pašreizējā krīze atklāja nepilnības resursu un vērtības ķēdēs, ietekmējot MVU un rūpniecību. Aprites ekonomika samazinās CO2 emisijas apmēru, vienlaikus stimulējot ekonomikas izaugsmi un radot nodarbinātības iespējas.

Uzzini vairāk par aprites ekonomikas definīciju un priekšrocībām.

ES aprites ekonomikas rīcības plāns

Saskaņā ar ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, kas noteikts zaļajā kursā, Eiropas Komisija 2022. gada martā ierosināja pirmo pasākumu kopumu, lai paātrinātu pāreju uz ��

Priekšlikumi ietver ilgtspējīgu ražojumu veicināšanu, patērētāju pilnvarošanu pārejai uz zaļo ekonomiku, būvizstrādājumu regulas pārskatīšanu un ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu stratēģiju.

9. februāra plenārsēdē Parlaments atbalstīja plānu un aicināja noteikt saistošus 2030. gada mērķus attiecībā uz materiālu izmantošanu un patēriņu.

Pāreja uz ilgtspējīgiem produktiem

Ražošanas process sākas ar ��ᱹ��峾, un Covid-19 pandēmija smagi skāra globālās piegādes ķēdes. EP deputāti 2021. gadā lūdza izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju kritiski svarīgām ��ᱹ��峾, kuras pamatā būtu ilgtspējīga sagāde, kā arī augsti vides, sociālie un cilvēktiesību standarti. EP deputāti vēlas samazināt ES atkarību no dažādām trešām valstīm un vēlas veicināt kritiski svarīgu izejvielu pārstrādi un reģenerāciju.

Lai izveidotu ES tirgu ilgtspējīgiem, klimatneitrāliem un resursu ziņā efektīviem ražojumiem, �貹��š�� Ekodizaina direktīvu un attiecināt arī uz ražojumiem, kas nav saistīti ar enerģiju. Kā arī izveidot digitālās produktu pases ar mērķi dalīties ar būtisko informāciju visā produkta aprites ciklā.

EP deputāti arī atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir cīnīties pret plānoto nolietošanos, uzlabot produktu ilgizturību un remontējamību un stiprināt patērētāju tiesības ar ''tiesībām uz remontu''. Viņi uzstāj, ka patērētājiem ir tiesības būt pienācīgi informētiem par viņu iegādāto produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi, un lūdza Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem cīņai pret tā dēvēto zaļmaldināšanu, kad uzņēmumi sevi prezentē kā videi draudzīgākus, nekā tie patiesībā ir. Komisija 2022. gada martā nāca klajā ar priekšlikumu atjaunināt , lai atbalstītu zaļo pāreju, un 2023. gada martā – priekšlikumu direktīvai par "zaļo norāžu" pamatošanu.

2024. gada janvārī EP deputāti apstiprināja provizorisku vienošanos ar Padomi atjaunināt ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus, kas aizliegtu zaļmaldināšanu un sniegtu vairāk informācijas patērētājiem par produktu ilgizturību.

Aprites nodrošināšana svarīgās nozarēs

Aprite un ilgtspēja ir jāiekļauj visos vērtību ķēdes posmos, lai panāktu pilnīgu aprites ekonomiku — no produkta dizaina izstrādes un ražošanas līdz brīdim, kad tas nonāk pie patērētāja. EK rīcības plānā ir noteiktas septiņas galvenās jomas, kas ir būtiskas aprites ekonomikas sasniegšanai: plastmasa; tekstilizstrādājumi; e‑atkritumi; pārtika, ūdens un barības vielas; iepakojums; akumulatori un transportlīdzekļi; ēkas un būvniecība.

Plastmasa

EP deputāti atbalsta Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, kas pakāpeniski pārtrauktu mikroplastmasas ��Գٴ�š��Գ�.

Lasi vairāk par ES stratēģiju plastmasas atkritumu samazināšanai.

�ձ��پ��ٰ��ܳ��

ražošanā izmanto daudz izejvielu un ūdens, un reciklēti tiek mazāk nekā 1 % tekstilizstrādājumu. 2020. gada martā Komisija ierosināja ES ilgtspējīgas un aprites tekstilizstrādājumu stratēģijas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2030. gadam ES tirgū laistie tekstilizstrādājumi būtu ilgi kalpojoši un pārstrādājami, pēc iespējas vairāk izgatavoti no pārstrādātām šķiedrām un bez bīstamām vielām.

EP deputāti vēlas jaunus pasākumus pret mikrošķiedras zudumu un stingrākus ūdens izmantošanas standartus.

Uzzini, kā tekstilizstrādājumu ražošana un atkritumi ietekmē vidi.

Elektronika un IKT

Elektroniskie un elektriskie atkritumi jeb e-atkritumi ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma ES, un . EP deputāti vēlas, lai ES veicinātu garāku produktu kalpošanas laiku, paredzot to atkārtotu izmantojamību un remontējamību.

Uzzini dažus faktus un skaitļus par e-atkritumiem.

Pārtika, ūdens un barības vielas

Tiek lēsts, ka ES tiek zaudēti vai izšķērdēti 20 % no kopējās saražotās pārtikas. EP deputāti mudina līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

Iepakojums

2017. gadā iepakojuma atkritumi Eiropā sasniedza rekordaugstu līmeni. Jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2030. gadam viss iepakojums ES tirgū ir ekonomiski atkalizmantojams vai reciklējams.

Akumulatori un transportlīdzekļi

EP deputāti vienojās par jauniem noteikumiem, kas paredz, ka visu ražošanai un materiāliem ES tirgū jābūt ar zemu oglekļa dioksīda emisiju ietekmi, kā arī jāievēro cilvēktiesību, sociālie un ekoloģiskie standarti.

Uzzini vairāk par jaunajiem ES noteikumiem ilgtspējīgākām baterijām.

Būvniecība un ēkas

Būvniecības nozare rada no visiem ES atkritumiem. Komisija ir paziņojusi par Būvizstrādājumu regulas pārskatīšanu, lai modernizētu kopš 2011. gada spēkā esošos noteikumus. EP deputāti vēlas, lai tiktu palielināts ēku ekspluatācijas laiks, tiktu noteikti materiālu oglekļa dioksīda pēdas samazināšanas mērķi un minimālās prasības attiecībā uz resursu efektivitāti un energoefektivitāti.

Atkritumu apsaimniekošana un nosūtīšana

ES gadā rada vairāk nekā 2,5 miljardus tonnu atkritumu; tos rada galvenokārt mājsaimniecības. EP deputāti mudina ES valstis palielināt kvalitatīvu reciklēšanu, atteikties no atkritumu apglabāšanas poligonos, līdz minimumam samazināt sadedzināšanu un kaitīgo ķīmisko vielu daudzumu atkritumos.

Uzzini vairāk par to, kāda ir statistika attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos un reciklēšanu ES.

�Ϸ��վ