ZIŅOJUMSpar 2024.gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu
10.2.2025-()
Ārlietu komiteja
Referents: David McAllister
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par 2024.gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 14., 16., 21., 24., 36. un 41.pantu,
–ņemot vērā 2020.gada 16.decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[1],
–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2024.gada 20.jūnija ziņojumu “KĀDP ziņojums – mūsu prioritātes 2024.gadā”,
–ņemot vērā dokumentu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai – Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, kuru Eiropadome atbalstīja 2022.gada 21.martā,
– ņemot vērā 2022.gada 29.jūnijā pieņemto NATO stratēģisko koncepciju 2022.gadam,
–ņemot vērā Eiropadomes 2024.gada 22.marta, 2024.gada 18.aprīļa, 2024.gada 27.jūnija un 2024.gada 19.decembra secinājumus,
–ņemot vērā Ārlietu padomes 2024.gada 18.marta, 2024.gada 22.aprīļa, 2024.gada 24.maija, 2024.gada 24.jūnija, 2024.gada 22.jūlija, 2024.gada 14.oktobra, 2024.gada 18.novembra un 2024.gada 16.decembra secinājumus,
–ņemot vērā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) samitā 2023.gada 18.jūlijā pieņemto deklarāciju,
–ņemot vērā Padomes 2021.gada 22.marta Lēmumu (KĀDP)2021/509, ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/528[2],
–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas politiskās pamatnostādnes 2024.–2029.gadam,
– ņemot vērā 2024.gada ziņojumus par paplašināšanos, ar kuriem Komisija nāca klajā 2024.gada 30.oktobrī,
–ņemot vērā Komisijas 2024.gada 30.oktobra paziņojumu “2024.gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (),
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija Regulu (ES) 2024/1449, ar ko izveido Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu[3],
–ņemot vērā Sauli Niinistö 2024.gada 30.oktobra ziņojumu “Drošāk kopā – Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana”,
–ņemot vērā 2004.gadā pieņemtās un 2008.gadā atjauninātās ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un 2020.gadā iekļauto papildinājumu ar norādījumiem par šo pamatnostādņu īstenošanu,
–ņemot vērā saskaņā ar Reglamenta 150.pantu pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem,
–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023.gada 20.jūnija kopīgo paziņojumu par Eiropas Ekonomiskās drošības stratēģiju (JOIN(2023)0020),
–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020.gada 16.decembra kopīgo paziņojumu “ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei” (JOIN(2020)0018),
–ņemot vērā Komisijas 2023.gada 3.oktobra ieteikumu par ES ekonomiskajai drošībai kritiski svarīgo tehnoloģiju jomām turpmākai riska novērtēšanai kopā ar dalībvalstīm (C(2023)6689),
–ņemot vērā Padomes 2019. gada 17.maija Lēmumu (KĀDP) 2019/797 par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis[4],
–ņemot vērā savu 2023.gada 1.jūnija rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju[5],
–ņemot vērā savu 2024.gada 9.oktobra rezolūciju par pasākumiem spēcīgākai Moldovas noturībai pret Krievijas iejaukšanos gaidāmo prezidenta vēlēšanu kontekstā un saistībā ar konstitucionālo referendumu par integrāciju ES[6],
–ņemot vērā savu 2024.gada 24.oktobra rezolūciju par Ķīnas Tautas Republikas nepareizo ANO Rezolūcijas Nr.2758 interpretāciju un tās pastāvīgajām militārajām provokācijām pie Taivānas krastiem[7],
–ņemot vērā savu 2024.gada 17.janvāra rezolūciju par drošības un aizsardzības jautājumiem saistībā ar Ķīnas ietekmi uz kritisko infrastruktūru Eiropas Savienībā[8],
–ņemot vērā savu 2024.gada 24.oktobra rezolūciju par stāvokli Azerbaidžānā, cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem un attiecībām ar Armēniju[9] un 2023.gada 5.oktobra rezolūciju par stāvokli Kalnu Karabahā pēc Azerbaidžānas uzbrukuma un nemitīgajiem draudiem Armēnijai[10],
–ņemot vērā savas rezolūcijas par vēsturisko piemiņu, tostarp 2009.gada 2.aprīļa rezolūciju par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu[11], 2019.gada 19.septembra rezolūciju par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei[12] un 2022.gada 15.decembra rezolūciju par holodomora 90.gadadienu: masveida nomērdēšanas badā atzīšana par genocīdu[13], un 2024.gada 17.janvāra rezolūciju par Eiropas vēsturisko apziņu[14],
–ņemot vērā 2022.gada 9.maija ziņojumu par konferences par Eiropas nākotni galīgajiem rezultātiem,
–ņemot vērā ES rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējā darbībā 2021.–2025.gadā (GAPIII),
–ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”), kas ES stājās spēkā 2023.gada 1.oktobrī,
–ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības samitā 2015.gada 25.septembrī ANO Ģenerālās asamblejas pieņemto ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” (“Programma 2030.gadam”), kurā tika noteikti ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM),
–ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1949.gada 8.decembrī pieņemto ANO rezolūciju par palīdzību Palestīnas bēgļiem,
–ņemot vērā ANO Drošības padomes 1967.gada 22.novembra rezolūciju par miermīlīgu un pieņemamu situācijas risinājumu Tuvajos Austrumos,
–ņemot vērā ANO Drošības padomes 2006.gada 11.augusta rezolūciju par situāciju Tuvajos Austrumos,
–ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948.gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un ANO Cilvēktiesību padomes 2020.gada 22.jūnijā pieņemto Rezolūciju par genocīda novēršanu,
–ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,
–ņemot vērā 2006.gada 28.aprīļa Nolīgumu starp Starptautisko Krimināltiesu un Eiropas Savienību par sadarbību un palīdzības sniegšanu[15],
–ņemot vērā Starptautiskās Tiesas konsultatīvo atzinumu, ko sniegt tika prasīts ANO Ģenerālās asamblejas 2022.gada 30.decembra rezolūcijā par Izraēlas praksi, kas ietekmē palestīniešu cilvēktiesības okupētajās palestīniešu teritorijās, tostarp Austrumjeruzalemē (“Israeli practices affecting the human rights of the Palestinian people in the Occupied Palestinian Territory, including East Jerusalem”),
–ņemot vērā Starptautiskās Tiesas nolēmumu saistībā ar Dienvidāfrikas pieprasījumu noteikt pagaidu pasākumus,
–ņemot vērā Reglamenta 55.pantu,
–ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A10-0010/2025),
A.tā kā pasaule saskaras ar straujām ģeopolitiskajām pārmaiņām, kad autokrātiskās lielvaras gan individuāli, gan koordinētos centienos aktīvi apdraud noteikumos balstītu starptautisko kārtību un tās daudzpusējās institūcijas, starptautiskās tiesības, demokrātiskās iestādes un sabiedrības, kā arī mūsu alianses; tā kā būtu jāizvērtē visas ES rīcībā esošās ietekmes iespējas, lai atturētu valstis no Krievijas agresijas atbalstīšanas;
B.tā kā BRICS samits, kas notika Kazaņā (Krievija) 2024.gada 22.–24.oktobrī, ilustrē to, kā V.Putins izmanto starptautiskas platformas, lai darbotos pretī izolācijai un veidotu alianses; tā kā ir nepieciešama vienota un stratēģiska ES atbildes reakcija, lai aizsargātu noteikumos balstītas starptautiskās kārtības principus;
C.tā kā ES un dalībvalstīm vajadzētu pārskatīt jautājumu par attīstības palīdzību to valstu valdībām, kuras atklāti atbalsta Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un uzmanīt šo valstu balsojumus par attiecīgajām ANO rezolūcijām;
D.tā kā, palielinoties ģeopolitiskajai konfrontācijai starp demokrātijām un autoritārajiem režīmiem un diktatūrām, veidojas arvien vairāk konfliktu un spēka pielietošana arvien biežāk tiek uzskatīta par standarta instrumentu politisko mērķu sasniegšanai; tā kā spēku izmanto ne tikai valstis, bet arī arvien vairāk nevalstisko dalībnieku; tā kā Eiropas Savienībai ir jāstiprina transatlantiskās attiecības un jāveido konstruktīvas partnerības ar līdzīgi domājošiem partneriem globālajos dienvidos;
E.tā kā ES darbības ģeopolitiskais konteksts uzsver nepieciešamību pēc vērienīgākas, ticamākas, izlēmīgākas un vienotākas ES rīcības pasaules arēnā un pilnvērtīgas Eiropas ārpolitikas un ir uzsvēris nepieciešamību dalībvalstīm apliecināt, ka tām ir vajadzīgā politiskā griba atjaunot savas aizsardzības spējas, vienlaikus stiprinot ES transatlantiskās saites un partnerības ar līdzīgi domājošām valstīm; tā kā kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP) ir jākļūst par pilnvērtīgu ES politiku, kurā Savienība var pievērsties galveno ģeopolitisko problēmjautājumu risināšanai; tā kā ES ārējās darbības pamatā vajadzētu būt LES 2.pantā, 3.panta 5.punktā un 21.pantā noteiktajām vērtībām un principiem, kas ir iedvesmojuši pašas ES izveidi, attīstību un paplašināšanos; tā kā ES interesēs ir attiecīgi aizstāvēt tādas universālās vērtības, normas un principus kā brīvību un demokrātiskos standartus, kā arī cilvēktiesības, tiesiskumu, starptautisko tiesiskumu un Helsinku konferences Nobeiguma aktu— jo īpaši attiecībā uz starptautisko robežu nepārkāpšanu;
F.tā kā ES saskaras ar to, ka pie tās robežām un tās teritorijā strauji pieaug jauni draudi, kas destabilizē ES darbību, jo īpaši— mērķtiecīga dezinformācija, kiberuzbrukumi un hibrīduzbrukumi, migrācijas plūsmu instrumentalizācija, papildus starptautiskajam islāmistu terorismam un reliģiskajam radikālismam;
G.tā kā stratēģiskā autonomija prasa Eiropas Savienībai rīkoties neatkarīgi pasaules arēnā, jo īpaši ārpolitikā un drošības politikā; tā kā ES ir atzinusi nepieciešamību, aizsargājot savas intereses neprognozējamā un daudzpolārā pasaulē, samazināt nevajadzīgu atkarību no ārējiem dalībniekiem;
H.tā kā ES ir jāattīsta neatkarīga un autonoma Eiropas diplomātija visās jomās, tostarp publiskā, kultūras, ekonomiskā, klimata un digitālā diplomātija un kiberdiplomātija, ES diplomātiskā dienesta vadībā, ko nosaka kopēja diplomātiskā kultūra;
I.uzsver, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu pārkāpj noteikumos balstīto starptautisko kārtību, starptautisko tiesību pamatprincipus, kas noteikti ANO Statūtos, svarīgākajās konvencijās un rezolūcijās, Helsinku Nobeiguma aktu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;
J.tā kā Krievija pārkāpj Ženēvas Konvenciju par karagūstekņiem, nogalinot ieslodzītos un liedzot ieslodzītajiem piekļuvi humānās palīdzības organizācijām un nenodrošinot viņiem medicīnisko aprūpi ieslodzītajiem;
K.tā kā Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Vladimira Putina un Krievijas bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas apcietināšanas orderi sakarā ar minēto personu iesaistīšanos Ukrainas bērnu nolaupīšanā un izvešanā uz Krieviju; tā kā Krievija, iesaistot arī Baltkrievijas režīmu, veic darbības, lai pāraudzinātu Ukrainas bērnus un iznīcinātu viņu ukrainisko identitāti; tā kā no A.Lukašenko režīma Baltkrievijā ir jāpieprasa pilna atbildība par līdzdalību agresijas karā pret Ukrainu un kara noziegumos, piemēram, tūkstošiem ukraiņu bērnu nolaupīšanā;
L.tā kā Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi apcietināšanas orderus arī pret Krievijas militāro spēku virsniekiem Sergeju Šoigu, Valēriju Gerasimovu, Viktoru Sokolovu un Sergeju Kobilašu, kuri tiek apsūdzēti uzbrukumu vēršanā pret civiliem objektiem;
Mtā kā Ungārijas valdība bloķē nesen iedibināto 5 miljardus EUR vērto Ukrainas palīdzības fondu (UAF), kas tika izveidots 2024.gada martā Eiropas Miera mehānisma (EPF) ietvaros; tā kā Ungārijas valdība bloķē EPF līdzekļu astoto izmaksu dalībvalstīm, kuras vairāk nekā 18mēnešus sniegušas militāro palīdzību Ukrainai;
N.tā kā Krievijas “ēnu flotes” tankkuģi, kuri pārvietojas, izslēdzot savas automātiskās identifikācijas sistēmas vai manipulējot ar tām, rada ievērojamu risku kuģošanas un vides drošībai; tā kā saskaņā ar aplēsēm šie tankkuģi ik mēnesi Krievijas kara budžetam nodrošina aptuveni 12miljardus ASV dolāru, tādējādi tieši finansējot Krievijas agresīvās militārās operācijas;
O.tā kā Vladimira Putina režīms ir instrumentalizējis vēsturi, lai mēģinātu nodrošināt Krievijas iedzīvotāju lojalitāti, rosinot nostalģiskas ilgas pēc padomju impērijas šķietamās varenības, viltojot Krievijas un Ukrainas vēsturi, noraidot Ņikitas Hruščova politiku atzīt un nosodīt staļinisma noziegumus, atsakoties no tā, ka Mihails Gorbačovs bija atzinis Molotova-Ribentropa pakta esamību un to nosodījis, un deklarējot, ka Padomju Savienības sabrukums esot pagājušā gadsimta lielākā traģēdija;
P.tā kā Krievija un citi ļaunprātīgi rīcībspēki kaimiņvalstīs veicina pret Rietumiem vērstu un šķeļošu retoriku un izmanto etnisko spriedzi Rietumbalkānos, lai liktu uzliesmot konfliktiem un šķeltu kopienas, tostarp kā instrumentu izmantojot serbu pareizticīgo baznīcu;
Q.tā kā 2024.gadā apritēja 20gadi kopš sevišķi lielās paplašināšanās, kad Eiropas Savienībai pievienojās desmit valstis; tā kā paplašināšanās Eiropas Savienībai ir stratēģiski ļoti svarīga, jo tā ir ģeostratēģisks ieguldījums ilgtermiņa mierā, demokrātijā, stabilitātē, drošībā, klimata aizsardzībā un labklājībā visā kontinentā, ir sevišķi ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; tā kā, gatavojoties paplašināšanās procesam, Eiropas Savienībā ir nepieciešamas reformas un tā kā Eiropas Savienībai paplašināšanās process ir jāīsteno līdztekus institucionālajām un lēmumu pieņemšanas reformām, kas vajadzīgas, lai garantētu Savienības integrācijas spēju;
R.tā kā ES ir jāturpina enerģiski paātrināt paplašināšanās politiku, kamēr pievienošanās sarunvalstis turpina veikt reformas un izpildīt nepieciešamos kritērijus, kas saistīti ar ES acquis; tā kā konsekvents vēstījums un skaidrs ceļš virzībā uz kandidātvalstu integrāciju ir ļoti svarīgs, lai saglabātu proeiropeisko perspektīvu;
S.tā kā Balkānu un austrumu kaimiņreģiona valstu nākotne ir Eiropas Savienībā;
T.tā kā Savienība ir balstīta uz tādām vērtībām kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, kas ir daļa no Kopenhāgenas kritērijiem, kuri ir galvenais kritēriju kopums dalībai ES; tā kā paplašināšanās ir uz nopelniem balstīts un atgriezenisks process;
U.tā kā, lai pievienotos ES, ir jānotiek ārpolitikas saskaņošanai, tostarp attiecībā uz balsojumiem par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, atbalstu Ukrainai un pieskaņošanos sankcijām pret Krieviju; tā kā lielākā daļa Rietumbalkānu valstu ir sasniegušas augstu pieskaņošanās līmeni KĀDP, taču Serbija ir acīmredzams izņēmums;
V.tā kā Ziemeļmaķedonija ir noslēgusi Prespas līgumu ar Grieķiju un sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumu ar Bulgāriju;
W.tā kā Gruzijas pilsoņi ir apliecinājuši savu atbalstu demokrātiskām vērtībām un savas valsts virzībai uz integrāciju ES; tā kā ir jāvēršas pret demokrātijas vājināšanos Gruzijā; tā kā Gruzijas iestādēm būtu jāņem vērā Gruzijas tautas vēlme pievienoties ES un jānodrošina brīvas un godīgas vēlēšanas, jāaptur demokrātijas vājināšanās, jāatsakās no tiesību aktiem, kas apdraud Gruzijas nākotni Eiropā, un jāīsteno proeiropeiskas demokrātiskās reformas; tā kā Gruzijai būtu jāpieskaņojas ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, tostarp vienprātīgi noteiktajām sankcijām pret Krieviju;
X.tā kā visos partnerības nolīgumos starp ES un Azerbaidžānu, tostarp enerģētikas jomā, ir jāparedz stingri nosacījumi attiecībā uz starptautisko tiesību, pamattiesību un starptautisko saistību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz Azerbaidžānas būtisku progresu virzībā uz visaptverošu un ilgtspējīgu miera nolīgumu ar Armēniju;
Y.tā kā Vidusjūras reģions Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgs gan no vēsturiskā, gan ģeogrāfiskā skatupunkta; tā kā dienvidu kaimiņreģiona valstīm ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka neatbilstīgas migrācijas plūsmas tiek pārvaldītas, pamatojoties uz solidaritātes, līdzsvara un kopīgas atbildības principiem un pilnībā ievērojot piemērojamās ES un starptautiskās tiesības un jo īpaši cilvēktiesības un humanitārās tiesības;
Z.tā kā stratēģiskās partnerības un nolīgumi starp ES un izcelsmes un tranzīta valstīm, piemēram, starp ES un Mauritāniju, ir izrādījušies veiksmīgs modelis neatbilstīgas migrācijas novēršanai un cīņai pret migrantu kontrabandistiem;
AA.tā kā tūkstošiem bezpilota lidaparātu “Shahed” piegāde no Irānas Islāma Republikas Krievijai ir vēl vairāk nostiprinājusi Irānas kā izstumtas valsts statusu; tā kā Ziemeļkoreja un Ķīna turpina nelokāmi ignorēt starptautiskās tiesības un normas;
AB.tā kā 2024.gada 28.maijā Norvēģija, Īrija un Spānija atzina Palestīnas valsti un 2024.gada 4.jūnijā šādu lēmumu pieņēma Slovēnijas parlaments;
AC.tā kā Ķīna ir sevi pasludinājusi par Arktikas tuvumā esošu valsti un ciešā partnerībā ar Krieviju cenšas attīstīt polāro zīda ceļu;
AD.tā kā iniciatīva, kas Ķīnā ieguvusi nosaukumu “Viena josla, viens ceļš”, apdraud ES intereses un vājina KĀDP;
AE.tā kā 2024.gada 14.oktobrī Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Lielbritānijas ārlietu sekretārs vienojās sākt savstarpējas stratēģiskas apspriedes par tādiem jautājumiem kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Indijas un Klusā okeāna reģions, Rietumbalkāni un hibrīddraudi;
AF.tā kā visas ANO aģentūras iemieso noteikumos balstītu starptautisko kārtību, jo tās atbalsta un īsteno ANO Statūtus (gan burta, gan gara ziņā), kas jāievēro visām ANO dalībvalstīm;
AG.tā kā ES uzticamība un saskaņotība pieder pie vissvarīgākajām prasībām, kas jāizpilda, lai pienācīgi īstenotu tās ārējo darbību, jo stiprina dažādu dalībnieku un trešo valstu uzticēšanos ES; tā kā ES darbību efektivitāte visā pasaulē ir atkarīga no tā, vai ES ārējā darbībā tiek nodrošināts visaugstākais koordinācijas un saskaņotības līmenis; tā kā būtu jāstiprina koordinācija starp Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), joīpaši sakarā ar nepietiekamo EĀDD darbības budžetu;
AH.tā kā dzimumu līdztiesības un Sieviešu, miera un drošības (WPS) programmas īstenošanai ir nepieciešamas iniciatīvas, kas veicina dzimumvērīgu līderību, aizsargā sieviešu tiesības un apkaro seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību konfliktos un pēckonflikta apstākļos; tā kā ir būtiski finansēt šādas iniciatīvas, lai atbalstītu vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sniegtu uz izdzīvojušajām personām vērstu atbalstu;
AI.tā kā cilvēktiesību aizstāvji ir ES galvenie sabiedrotie cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā ārvalstīs; tā kā cilvēktiesību aizstāvji ir arvien vairāk pakļauti uzbrukumu un draudu riskam no valstisku un nevalstisku rīcībspēku puses; tā kā Parlaments ir neatlaidīgi pieprasījis pienācīgi un koordinēti īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem (2008); tā kā dalībvalstīm kopā ar ES iestādēm būtu jāīsteno šīs pamatnostādnes, kas ietver virkni konkrētu saistību, piemēram, regulāru ziņošanu, koordināciju un rīcību cilvēktiesību aizstāvju atbalstam;
AJ.tā kā klimata pārmaiņu sekām būs aizvien lielāka ietekme uz dažādām cilvēku dzīves jomām, cita starpā ģeopolitisko kārtību un stabilitāti pasaulē; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai cīņa pret klimata pārmaiņām, nepieciešamība pēc rīcības klimata jomā un palīdzība tiem, kurus sekas skar vissmagāk, kļūtu par KĀDP stūrakmeni; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm, īstenojot kopīgu pieeju, ir jāuzņemas būtiska loma klimata diplomātijas veicināšanā visā pasaulē;
AK.tā kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas īpašā padomdevēja Sauli Niinistö iesniegtajā ziņojumā “Safer Together – Strengthening Europe’s Civilian and Military Preparedness and Readiness” (“Drošāk kopā — Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana”) ir doti stratēģiski ieteikumi attiecībā uz to, kā uzlabot Eiropas civilo un militāro sagatavotību, ņemot vērā pieaugošos un sarežģītos drošības apdraudējumus;
AL.tā kā šajā ziņojumā vispirms ir skatīts PV/AP ikgadējais ziņojums par KĀDP, un turpinājumā izklāstīta Parlamenta nostāja attiecībā uz KĀDP 2025.gada mērķiem; tā kā šajā sakarībā jo īpaši tiek aplūkoti šādi jautājumi: 1)Krievijas agresijas kara pret Ukrainu globālās sekas, 2)konflikts un miers Tuvajos Austrumos, 3)sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem un 4)ES ārējās darbības vispārējā pamanāmība un ietekme; tā kā Parlamenta uz nākotni vērstajā KĀDP nostājā ir uzsvērtas galvenās prasības attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un DFS parlamentāro uzraudzību; tā kā ir jāaizstāv un jāstiprina noteikumos balstīta starptautiskā kārtība, vispārējie standarti, vērtības un principi, ko paredz ANO Statūti, piemēram, cilvēktiesības un starptautiskais tiesiskums, multilaterālisms, un Helsinku konferences Nobeiguma akts, it sevišķi attiecībā uz starptautisko robežu nepārkāpšanu;
1.uzsver, ka rezolūcijas par KĀDP īstenošanu ir būtisks elements Parlamenta ieguldījumā, ko tas sniedz ES ārpolitikas veidošanā; uzsver, ka šīs rezolūcijas liecina par praktisko ietekmi, ko rada ar Lisabonas līgumu Parlamentam piešķirtās pastiprinātās pārbaudes tiesības ārpolitikas jomā; atgādina, ka 2024.gada rezolūcija ir pirmā šajā sasaukumā tapusī rezolūcija par attiecīgajiem jautājumiem un tās mērķis ir kalpot par ceļvedi ES izpildvarai, kad tā noteiks ārpolitikas prioritātes šim pilnvaru termiņam; uzsver, ka nemitīgi saspīlētajā starptautiskajā vidē ES vienlaikus ir jārisina daudzas ārpolitikas problēmas, kas to skar gan tieši, gan netieši, piemēram, pašreizējais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, konflikti Tuvajos Austrumos, augošā lielvaru konkurence, pastāvīgi mēģinājumi graut noteikumos balstītu daudzpusēju starptautisko kārtību un lielāka cēloņsakarība starp ārējām un iekšējām krīzēm; pauž stingru pārliecību par to, ka, lai saglabātu savu nozīmi starptautiskajā arēnā, ES ir jāīsteno apņēmīga, disciplinēta un pārliecinoša ārpolitika, kas atbilstu pašas ES stratēģiskajiem mērķiem, un jāturpina definēt, apliecināt un aizstāvēt savas intereses pasaulē; atgādina, ka ES ārējās darbības pamatā vajadzētu būt LES 2.pantā, 3.panta 5.punktā un 21.pantā noteiktajām vērtībām un principiem, kas ir iedvesmojuši pašas ES izveidi, attīstību un paplašināšanos, tostarp demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesību un pamatbrīvību universalitātei un nedalāmībai, cilvēka cieņas ievērošanai un vienlīdzības un solidaritātes principiem; turklāt uzskata, ka KĀDP būtu jānodrošina ANO 2030.gada programmas un IAM īstenošana;
I. PV/AP 2024.gada ziņojums
2.norāda, ka ziņojums Eiropas Parlamentam tika iesniegts 2024.gada 20.jūnijā; atgādina, ka ziņojumam pēc būtības vajadzētu būt vērstam uz nākotni; sniedz komentārus par vairākām norisēm, kas akcentētas PV/AP ziņojumā;
3.jo īpaši atzinīgi vērtē šādus aspektus:
–paplašināšanās procesā iesaistīto valstu vietējo, dinamisko pilsonisko sabiedrību, kam ir konstruktīva loma ES integrācijas procesos, vienlaikus uzsverot, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme demokrātijas un plurālisma veicināšanā un labas pārvaldības, kā arī sociālā progresa sekmēšanā un ka paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būtu jāgādā par labvēlīgu vidi un piemērotu sadarbības satvaru, lai nodrošinātu to jēgpilnu iesaisti;
–to, ka 2023.gada beigās tika sekmīgi pabeigts Albānijas skrīninga process un ir atvērta sarunu sadaļu pirmā kopa par ārējām attiecībām (6.kopa); atzinīgi vērtē Albānijas ieceri ātri pabeigt pievienošanās sarunas; uzsver, ka ir vēl vairāk jāpastiprina reformas, lai novērstu vēl esošos trūkumus attiecībā uz pamatjautājumiem, it sevišķi attiecībā uz tiesiskumu un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu; brīdina nepieļaut to, ka varētu tikt vājināts neatkarīgu institūciju, piemēram, Īpašās korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas struktūras (SPAK), darbs; uzsver, ka ir svarīgi, lai pastāvētu dzīvotspējīgs politiskais plurālisms un konkurētspējīga opozīcija, un aicina veidot dialogu un konstruktīvu sadarbību starp vairākumu un opozīciju, lai valstī pārvarētu izteikto politisko polarizāciju un veicinātu iekļaujošus demokrātiskos procesus, kuros tiek respektētas visas puses, tostarp grieķu, romu un ēģiptiešu minoritātes; cildina valsts konsekvento un pilnīgo pievienošanos ES ārpolitikai un drošības politikai, tostarp pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajiem ES ierobežojošajiem pasākumiem;
–lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu; mudina iestādes veikt visus attiecīgos pasākumus, kas izklāstīti Komisijas 2022.gada 12.oktobra ieteikumā; mudina valsts politiskos līderus īstenot būtisku reformu kopumu, tostarp vēlēšanu reformas, saskaņā ar valsts un starptautisko tiesu lēmumiem, lai nodrošinātu vienlīdzības un nediskriminācijas principus attiecībā uz visiem iedzīvotājiem un pamatiedzīvotājiem, kā noteikts tās konstitūcijā, un pilnībā ievērojot valsts un starptautisko tiesu spriedumus, tostarp visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu; nosoda valstiskā veidojuma — Serbu Republikas — vadības pastāvīgo musinošo retoriku un separātiskos tiesību aktus un politiku, tostarp antikonstitucionālās Serbu Republikas dienas svinēšanu 2025.gada 9.janvārī; aicina dalībvalstis un Bosnijas un Hercegovinas starptautiskās sabiedrības pārstāvjus veicināt un atbalstīt minēto spriedumu un nolēmumu īstenošanu; atkārtoti aicina pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret destabilizējošiem dalībniekiem Bosnijā un Hercegovinā, jo īpaši pret Miloradu Dodiku, kā arī pret citām augsta ranga Serbu Republikas amatpersonām un Serbijas amatpersonām, kas sniedz politisku un materiālu atbalstu separātisma politikai; aicina visas dalībvalstis nodrošināt to, ka šādas sankcijas var pieņemt Padome, un tās piemērot divpusēji vai saskaņoti ar citām dalībvalstīm, ja to pieņemšana Padomē nav iespējama; atzinīgi vērtē panākto vienošanos pagarināt ES spēku pilnvaras Bosnijas un Hercegovinas operācijā Althea līdz 2025.gada novembrim un atgādina, ka šai misijai joprojām ir izšķiroša nozīme Bosnijas un Hercegovinas drošībā un stabilitātē; mudina ES militāro misiju aktīvi novērst to, ka tiek rīkotas nelikumīgas parādes un citas provokācijas, kā arī novērst draudus ikvienam, kas strādā, lai palīdzētu genocīda upuriem, un dod ieguldījumu etnisko grupu samierināšanā un valsts mierīgā nākotnē;
–to, ka ir panākts progress Belgradas un Prištinas dialogā, jo īpaši pārvietošanās brīvības un enerģētikas jomā; aicina Kosovu un Serbiju pastāvīgi, godprātīgi un kompromisa garā turpināt šo dialogu, lai nekavējoties panāktu visaptverošu juridiski saistošu nolīgumu par savstarpējo attiecību normalizēšanu, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; pauž nožēlu par progresa trūkumu normalizācijas ceļa īstenošanā un aicina pielikt pūles un veltīt spējas, lai attīstītu ES sekmēto dialogu; tādēļ apņemas cieši strādāt kopā ar amatu atstājošo, kā arī nākamo ES īpašo pārstāvi Belgradas un Prištinas dialogam un citiem Rietumbalkānu reģionālajiem jautājumiem; aicina PV/AP izmantot Komisijas jauno pilnvaru termiņu, lai pārvarētu strupceļu un dotu jaunu impulsu dialogam, kā arī nāktu klajā ar jaunu, inovatīvu un līdzsvarotu pieeju mediācijai;
–2024.gada ziņojumu par paplašināšanos attiecībā uz Serbiju, ar kuru Komisija nāca klajā 2024.gada 30.oktobrī; atkārtoti uzsver savu nostāju, ka pievienošanās sarunas ar Serbiju būtu jāvirza uz priekšu tikai tad, ja tā pievienosies ES sankcijām pret Krieviju un panāks būtisku progresu ar ES saistītajās reformās, jo īpaši pamatjautājumu jomā; atgādina Serbijas iestādēm, ka pienācīga demokrātisko institūciju darbība ir centrālais aspekts gan Serbijas pievienošanās procesā Eiropas Savienībai, gan ES paplašināšanās metodoloģijā; šajā sakarībā atgādina, ka Serbijas parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2023.gada 17.decembrī, bija vērojamas atkāpes no starptautiskajiem standartiem un no Serbijas apņemšanās nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas; atkārtoti pauž nopietnas bažas par šiem pārkāpumiem un vēlēšanu vispārējo vidi, kas neatbilda standartiem, kādi tiek sagaidīti no ES kandidātvalsts; mudina Serbijas politisko vadību nodrošināt konstruktīvu un iekļaujošu dialogu visā politiskajā spektrā un īstenot nepieciešamās reformas, lai Serbija gūtu panākumus ceļā uz pievienošanos ES; pauž nožēlu par ES neobjektīvo pieeju attiecībā uz Serbiju, neraugoties uz tās gadu ilgo regresu tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā, kā arī destabilizējošo ietekmi visā reģionā;
–Kosovas pieteikumu dalībai ES un 2024.gada ziņojumu par paplašināšanos attiecībā uz Kosovu, un aicina Komisiju uz to atbildēt; atgādina, ka Kosovas pieteikums kandidātvalsts statusam tiks vērtēts, pamatojoties uz tās nopelniem un panākumiem, kas gūti, izpildot Kopenhāgenas kritērijus dalībai ES; tomēr atzinīgi vērtē vīzu režīma atcelšanu Kosovas pilsoņiem; pauž nožēlu par ierobežojošajiem pasākumiem, ko Padome noteikusi pret Kosovu, un aicina nekavējoties tos atcelt, kā to ierosina PV/AP;
–Melnkalnes panākto progresu ES acquis 23. un 24.sadaļas starpposma kritēriju izpildē; mudina šo valsti arī turpmāk gūt panākumus un ātri īstenot ar ES saistītās reformas; tomēr pauž bažas par sabiedrībā izskanējušām pretrunīgām idejām attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem par pilsonību un ārvalstu aģentiem; uzsver to, ka ir svarīgi, lai jaunā valdība spētu un apņemtos panākt progresu ar ES saistīto reformu īstenošanā un stingri noturēt Melnkalni uz ES stratēģiskā ceļa; sagaida, ka Melnkalne sāks slēgt sadaļas pievienošanās sarunās un būs gatava pievienoties ES tuvākajos pāris gados;
–to, ka 2023.gada beigās tika sekmīgi pabeigts Ziemeļmaķedonijas skrīninga process; mudina Ziemeļmaķedonijas valdību panākt taustāmus rezultātus savu pienākumu izpildē saskaņā ar ES sarunu programmu, tostarp attiecīgās konstitucionālās izmaiņas atbilstoši saistībām, ko valsts uzņēmusies;
–to, ka ir sekmīgi atsākts KĀDP dialogs starp ES un tās partneriem Rietumbalkānos, un šo partnerību svarīgo nozīmi mieram un drošībai; atgādina, ka ES paplašināšanās ir ģeostratēģisks ieguldījums, kam nepieciešama gan ES, gan paplašināšanās valstu apņemšanās virzībā uz pievienošanos; šajā sakarībā atgādina, ka joprojām ir vajadzīgas reformas tiesiskuma, pamattiesību un valsts pārvaldes jomā un pieskaņošanās KĀDP, tostarp attiecībā uz sankcijām un ES vīzu politiku; turklāt uzsver draudus, ko reģionā rada ļaunprātīga ārvalstu iejaukšanās, un uzsver, ka ir svarīgi apkarot dezinformāciju, lai ierobežotu pret rietumiem vērstu un šķeļošu retoriku, kuras mērķis ir izmantot un saasināt etnisko spriedzi reģionā; brīdina nesadarboties ar ES sistēmiskajiem sāncenšiem, jo šāda sadarbošanās varētu apdraudēt pārticīgu, ilgtspējīgu un drošu nākotni, ko piedāvā pievienošanās ES, šajā sakarībā atgādina par pievienoto vērtību, kuru rada ieguldījumi, ko Eiropas Savienība veikusi saskaņā ar IPAIII, jaunizveidoto Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu un Rietumbalkānu investīciju satvaru; aicina Rietumbalkānu valstis izmantot visus resursus, kas tām darīti pieejami, lai atbalstītu pieskaņošanos ES acquis; aicina paplašināšanās komisāru palielināt ES darbības Balkānos pamanāmību;
–lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu; atzinīgi vērtē to, ka rādītājs, kas raksturo Moldovas pievienošanos KĀDP, ir ievērojami pieaudzis— no 54% 2022.gadā līdz 86% 2024.gadā, un mudina Ukrainu un Moldovu turpināt šo pozitīvo virzību līdz pilnīgai saskaņotībai; aicina paātrināt skrīninga procesu un savlaicīgi organizēt nākamās starpvaldību konferences;
–Armēnijas lēmumu apturēt dalību Kolektīvās drošības līguma organizācijā un pārtraukt visas iemaksas tās budžetā 2024.gadā pēc tam, kad Krievija nesniedza Armēnijai palīdzību pret Azerbaidžānas militāro agresiju, un rast uzticamāku drošības arhitektūru; atbalsta Armēnijas oficiālo prasību, lai Krievijas Federācija atsauktu savus Federālā drošības dienesta robežsargus no Armēnijas starptautiskās lidostas un Armēnijas-Irānas robežas; atzinīgi vērtē ES un Armēnijas politiskā un drošības dialoga formātā un ES un Armēnijas partnerības padomē regulāri notiekošās sanāksmes un pauž gandarījumu par lēmumu 2024.gada 13.jūnijā un 22.jūlijā Eiropas Miera mehānisma ietvaros pieņemt palīdzības pasākumus Armēnijas bruņoto spēku atbalstam;
–Armēnijas un Azerbaidžānas centienus normalizēt savstarpējās attiecības, piemēram, Armēnijas un Azerbaidžānas 2023.gada 7.decembra kopīgo paziņojumu par uzticēšanās veidošanas pasākumiem, kā arī progresu, kas panākts Armēnijas un Azerbaidžānas robežu noteikšanas procesa ietvaros, kā rezultātā ir panākta vienošanās par vairākiem robežas posmiem; mudina abas puses nekavējoties parakstīt visaptverošu un taisnīgu miera nolīgumu; aicina Azerbaidžānu demonstrēt patiesus centienus šajā nolūkā; atkārtoti apliecina atbalstu gan Armēnijas, gan Azerbaidžānas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un stingri atbalsta abu valstu attiecību normalizēšanu, pamatojoties uz teritoriālās integritātes savstarpējas atzīšanas un robežu neaizskaramības principu saskaņā ar 1991.gada Almati deklarāciju; atkārtoti prasa izvest Azerbaidžānas karaspēku no visas Armēnijas suverēnās teritorijas un atbrīvot pēdējos 23armēņu ķīlniekus;
–Eiropas Savienības civilās misijas Armēnijā (EUMA) darbību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KĀDP) ietvaros, kas dod ieguldījumu reģiona drošībā, būtiski samazinot incidentu skaitu konfliktu skartajās un pierobežas teritorijās un tādējādi pazeminot riska līmeni šo apgabalu iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Armēnijas sniegto palīdzību EUMA darbībām tās teritorijā; pauž atzinību Padomei par lēmumu palielināt nosūtīto novērotāju skaitu un misijas kapacitāti, kā arī pagarināt tās darbības termiņu; prasa vēl vairāk vērst plašumā tās klātbūtni reģionā; aicina Komisiju sniegt Armēnijai atbalstu atmīnēšanai;
–EĀDD pastāvīgo darbu ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās (FIMI) novēršanā un apkarošanā, izmantojot ES FIMI novēršanas rīkkopu, izveidojot STRATCOM darba grupu un cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, starptautiskajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām; atkārtoti aicina veicināt pastāvīgu izlūkošanas datu plūsmu no dalībvalstīm uz ES par ārvalstu un drošības problēmām, kas rodas aiz Savienības robežām; šajā sakarībā prasa stiprināt ES Izlūkošanas un situāciju centru (EU INTCEN), EĀDD Krīžu reaģēšanas centru un Eiropas Savienības Satelītcentru, palielinot darbinieku skaitu un finanšu resursus, kā arī spējas;
–PV/AP priekšlikumu par pretkorupcijas sankciju režīmu, kas ļautu ES vērsties pret nopietniem korupcijas gadījumiem visā pasaulē; prasa šo priekšlikumu ātri pieņemt Padomē;
4.īpaši nosoda šādas norises un notikumus:
–nelikumīgo un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un arvien biežākos Krievijas uzbrukumus civilajiem mērķiem un civilajai infrastruktūrai Ukrainā; prasa Krievijai un tās pastarpinātajiem spēkiem pārtraukt visas militārās darbības un Krievijas Federācijai nekavējoties un bez nosacījumiem izvest savu karaspēku un ekipējumu no Ukrainas un jebkuras citas valsts, kuras teritoriju vai daļu no tās tā nelikumīgi okupē; nosoda visus hibrīduzbrukumus, ko Krievija veic Ukrainā, un stingri nosoda Krievijas izplatīto propagandu par karu Ukrainā;
–to, ka Aleksandra Lukašenko nelikumīgais režīms ļāvis pārvērst valsti par Krievijas militāro bāzi, tā faktiski nododot valsts suverenitāti Kremļa pārziņā, lai paturētu savu varu Baltkrievijā, un vienlaikus varas saglabāšanas nolūkā brutāli apspiežot Baltkrievijas tautu; pauž nožēlu par Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto migrācijas instrumentalizāciju, it īpaši ņemot vērā tūkstošiem migrantu pieplūdumu Polijā, ko Baltkrievija organizē, liekot tiem piespiedu kārtā iekļūt Eiropas Savienībā;
–nelikumīgo Ziemeļkorejas iesaistīšanos Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, nosūtot Krievijai militāro ekipējumu un munīciju, kā arī tūkstošiem karavīru, lai tie piedalītos karā pret Ukrainu;
–Ziemeļkorejas pastāvīgos ieroču izmēģinājumus un kodolprogrammas izstrādi, kas ir ANO rezolūcijas pārkāpums un vēl vairāk saasina saspīlējumu reģionā; prasa Ziemeļkorejai pilnībā, pārbaudāmi un neatgriezeniski atteikties no masu iznīcināšanas ieroču un ballistisko raķešu programmām; mudina Ziemeļkorejas iestādes izbeigt notiekošos noziegumus pret cilvēci un uzsākt reformu procesu, kurā tiktu ievērotas un aizsargātas visas cilvēktiesības;
–aizvien biežākas ļaunprātīgas darbības, iejaukšanos un hibrīdkaru, ko Krievijas Federācija, tās iestādes un pastarpinātie spēki izmanto, lai apdraudētu un grautu Gruzijas un Moldovas Republikas demokrātisko stabilitāti un suverenitāti, it īpaši neseno iejaukšanos konstitucionālajā referendumā par pievienošanos ES un prezidenta vēlēšanās;
–labi organizētu Serbijas paramilitāro grupu uzbrukumu Kosovas policistiem Banjskā Kosovas ziemeļos 2023.gada 24.septembrī, kura rezultātā tika nogalināts Kosovas policists Afrim Bunjaku un ievainoti vēl divi Kosovas policisti; nosoda slēpto teroristisko uzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai netālu no Zubin Potok; uzsver, ka šī nožēlojamā uzbrukuma veicēji ir jāsauc pie atbildības un nekavējoties jātiesā;
–brutālos un neselektīvos teroristu uzbrukumus, ko “Hamās” 2023.gada 7.oktobrī pastrādāja Izraēlā un kas izraisīja nesamērīgu Izraēlas militāru atbildes reakciju un konfliktu Gazā, kuram ir postoša ietekme uz civiliedzīvotājiem un kurš radījis katastrofālu humanitāro situāciju;
–“Hamās” īstenoto nevainīgu cilvēku, tostarp sieviešu un bērnu, nolaupīšanu un turēšanu gūstā, un prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot šos gūstekņus;
–reģiona valstisko un nevalstisko rīcībspēku īstenoto apzināti ļaunprātīgo ārkārtīgi saspringtās situācijas uzkurināšanu, kopš 2023.gada 7.oktobra atkārtoti vēršot uzbrukumus pret Izraēlu un galvenā kūdītāja lomu pildot Irānai, kā arī hutiešiem Jemenā un “Hizbullāh” Libānā darbojoties kā tās pastarpinātajiem spēkiem;
–to, ka Irāna konsekventi nepilda nedz savu juridiski saistošo pienākumu sniegt Vispārējā garantiju nolīgumā paredzētās garantijas, nedz arī Kopīgajā visaptverošajā rīcības plānā (JCPOA) noteiktās saistības; nosoda arī Irānas kodolprogrammas turpināšanu, ko vairs nevar ticami pamatot ar civilām vajadzībām, un šādi izraisīto Tuvo Austrumu destabilizāciju, tostarp izmantojot pastarpinātus spēkus, uzbrukumus Izraēlai un terorisma un civilo konfliktu finansēšanu; uzbrukumus, ko Eiropas Savienībā veikušas vai mēģinājušas veikt ar Irānu saistītas teroristu organizācijas un tīkli;
–Eiropas pilsoņu nelikumīgo aizturēšanu Irānā, nāvessoda izpildi Eiropas pilsonim, Vācijas un Irānas valstspiederīgajam Jamshid Sharmahd 2024.gada 29.oktobrī un Irānas iedzīvotāju, jo īpaši sieviešu, brutālo apspiešanu; atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Irānas sievietēm, kas divus gadus pēc kustības “Sievietes, dzīvība, brīvība” brutālās apspiešanas joprojām piedzīvo milzīgus pamattiesību pārkāpumus; mudina PV/AP darīt visu iespējamo, lai atbrīvotu šīs personas un izbeigtu Irānas ķīlnieku diplomātijas praksi, kas izpaužas kā ārvalstu civiliedzīvotāju un dubultpilsoņu turēšana apcietinājumā;
–pieaugošo militāro sadarbību starp Irānu un Krieviju, jo īpaši nodomu parakstīt līgumu par visaptverošu stratēģisko partnerību un to, ka Irāna piegādā Krievijai bezpilota lidaparātus un ballistiskās raķetes izmantošanai pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem;
–nesen pieņemto likumu par “tikumības veicināšanu un netikumības novēršanu” Afganistānā, kā arī tur notiekošos sistemātiskos cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumus, jo īpaši šariata likuma ekstrēmo interpretāciju, kas ir pielīdzināma dzimumu aparteīdam, jo liedz sievietēm piedalīties sabiedrības dzīvē, strādāt, kavē viņu piekļuvi sabiedriskām vietām, ja viņas nepavada kāds ģimenes vīrietis, un liedz viņām saņemt izglītību pēc 6.klases; prasa Afganistānas de facto iestādēm atcelt visus ar dzimumu saistītos ierobežojumus sievietēm un uzsver, ka tam ir jābūt vienam no galvenajiem priekšnosacījumam, lai starptautiskā sabiedrība varētu iesaistīties jelkādā sadarbībā ar Taliban; uzstāj, ka ir jāsaglabā uz stingriem nosacījumiem balstīta iesaiste ar Taliban, pamatojoties uz pieciem Padomes noteiktajiem kritērijiem sadarbībai ar de facto iestādēm, un jāsauc pie atbildības personas, kas vainojamas šādos smagos meiteņu un sieviešu tiesību pārkāpumos, tostarp piemērojot ierobežojošus pasākumus;
–aizvien plašākās un intensīvākās Ķīnas valdības operācijas, tostarp kiberuzbrukumus un ārēju informācijas manipulāciju, kā arī mēģinājumus iebiedēt Ķīnas kaimiņvalstis ar kuģiem un lidaparātiem, tā kaitējot mieram un stabilitātei Taivānas šaurumā un apkārtējos starptautiskajos ūdeņos un pārkāpjot visu citu pušu tiesības uz kuģošanas brīvību; stingri nosoda Ķīnas prezidenta paziņojumus, ka Ķīnas Tautas Republika nekad neatteiksies no tiesībām izmantot spēku pret Taivānu, un uzstājīgi norāda, ka piespiedu līdzekļu izmantošana, lai panāktu apvienošanos, ir pretrunā starptautiskajām tiesībām;
–režīma īstenoto piespiedu darba sistēmu un nemitīgos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši pret uiguriem vērsto sistemātisko apspiešanu Siņdzjanas provincē; ar bažām vēro intensīvos represīvos pasākumus pret etniskajām minoritātēm Tibetā, Honkongā un Makao un pret Ķīnas disidentiem vērstās transnacionālās represijas, kā arī Ķīnas policistu pastāvīgo atrašanos ES teritorijā; pieņem zināšanai un kritizē to, ka Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) nepilda Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) ieteikumus; aicina ĶTR nodrošināt OHCHR neatkarīgu piekļuvi Siņdzjanas Uiguru autonomajam reģionam un aicina OHCHR publicēt visaptverošu, aktualizētu situācijas raksturojumu un rīcības plānu atbildības pieprasīšanai no ĶTR;
– stabilitātes vājināšanos Sāhelā, ko pēdējos gados saasinājuši daudzi militārie apvērsumi reģionā; atgādina, ka stabilitāte Sāhelā tieši ietekmē Eiropas ārējo robežu drošību un neatbilstīgo migrācijas plūsmu pārvaldību no Āfrikas kontinenta; uzsver, ka ES steidzami būtu jāpārskata sava reģionālā stratēģija attiecībā uz Sāhelu;
–valsts apvērsumus Burkinafaso un Nigērā, kā rezultātā tika aizturēts prezidents Bazoum un apturēta konstitūcija; pauž arvien lielākas bažas par Sāhelas centrālās daļas militāro režīmu (Burkinafaso, Mali un Nigēra) lēmumu pamest Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS), tādējādi izraisot ECOWAS dziļu politisku krīzi; turklāt nosoda 2024.gada 29.septembrī notikušo fizisko uzbrukumu ECOWAS parlamenta deputātam un citiem dalībniekiem oficiāli pieteiktā opozīcijas mītiņā Lomē; aicina Togo iestādes nodrošināt pārskatītā ECOWAS līguma 4.pantā noteikto cilvēktiesību un tautu tiesību pamatprincipu, tādu kā tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanās, ticības un vārda brīvības, veicināšanu un aizsardzību; aicina ECOWAS iestādes un dalībvalstis atbalstīt centienus, kas nepieciešami, lai visā apakšreģionā aizsargātu Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartas principus; pieņem zināšanai to, ka ir slēgta Eiropas Savienības militārās partnerības misija Nigērā (EUMPM Niger) un spēju veidošanas misija Nigērā (EUCAP Sahel Niger) un netika atjaunota Eiropas Savienības apmācības misija Mali (EUTM); ar bažām konstatē, ka Krievija pastiprināti attīsta starpvalstu attiecības un sadarbības iniciatīvas ar Āfrikas valstīm, iesaistoties militārā sadarbībā un paužot apņemšanos sadarboties kodolenerģijas attīstības jomā; nosoda teroristu uzbrukumu pastiprināšanos un lielos civiliedzīvotāju zaudējumus Sāhelā, kā arī Krievijas paramilitāro spēku klātbūtni un postošās darbības, kuru rezultātā vērojama iedzīvotāju pārvietošanās un bēgļu pieplūdums, ko izraisījusi arī nestabilitāte reģionā; pauž nožēlu, ka ANO miera uzturētāju vietā stājušies Vāgnera grupas algotņi un Krievijas un Turcijas militārie spēki un ka Sāhelas reģiona galvaspilsētas saņem šajās valstīs ražotu ieroču piegādes;
–pilsoņu karu Sudānā un tā postošās sekas civiliedzīvotājiem, pret civiliedzīvotājiem pastrādātās zvērības un it sevišķi izvarošanas kā kara ieroča izmantošanu plašā mērogā;
–Kongo Demokrātiskās Republikas iestāžu pēdējā brīdī noteiktos taktiskos un tehniskos ierobežojumus, kas liedza ES vēlēšanu novērošanas misijai uzraudzīt prezidenta vēlēšanas; nosoda Ruandas atbalstītās nemiernieku kustības “M23” īstenoto vardarbību, kas destabilizē Kongo Demokrātiskās Republikas austrumdaļu; aicina pārskatīt ES stratēģiju attiecībā uz Lielo ezeru reģionu;
–Daniela Ortegas un Rosario Murillo autoritāro režīmu, kas sistemātiski grauj Nikaragvas demokrātiskās struktūras; atgādina, ka Nikaragvas režīms joprojām ir cieši saistīts ar citām autokrātijām, piemēram, Irānas, Venecuēlas un Kubas režīmu; nosoda Kubas režīma veiktos sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus un aizskārumus; stingri nosoda un nekādā gadījumā neatbalsta Venecuēlas režīma organizēto krāpšanu vēlēšanu jomā un prasa N.Maduro valdībai izbeigt represijas un uzbrukumus pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijai; atgādina, ka 2024.gada 19.septembrī Parlaments atzina Edmundo Gonsalesu Urrutiju par likumīgi un demokrātiski ievēlēto Venecuēlas prezidentu un Mariju Korinu Mačado — par Venecuēlas demokrātisko spēku līderi; uzsver, ka citas demokrātiskās valstis reģionā un visā pasaulē ir atzinušas E.Gonsalesu par ievēlēto prezidentu; atgādina, ka 2025.gada 10.janvārī viņam būtu vajadzējis oficiāli stāties amatā, nododot prezidenta zvērestu; pauž gandarījumu par to, ka 2024.gada 17.decembrī Parlaments 2024.gada Saharova balvu par domas brīvību piešķīra Venecuēlas demokrātisko spēku līderei Marijai Korinai Mačado un ievēlētajam prezidentam Edmundo Gonsalesam Urrutijam, kuri pārstāv visus venecuēliešus, kas gan savā valstī, gan ārpus tās cīnās par brīvības un demokrātijas atjaunošanu;
–Kubas mediķu brigāžu nodarbināšanu dažās Eiropas valstīs kā pamattiesību un pamatbrīvību pārkāpumu un verdzības un piespiedu darba veidu;
–valsts struktūru sabrukuma risku un sarežģīto humanitāro situāciju Haiti nekontrolētās bandu vardarbības dēļ;
–to, ka Ķīnas Tautas Republika, Krievija, Irāna un citi totalitāri vai autoritāri režīmi izmanto informācijas manipulāciju un ļaunprātīgu iejaukšanos kā neatņemamus instrumentus, lai izdarītu spiedienu uz daudzpusējām iestādēm un demokrātiskām vērtībām un normām, ļaunprātīgi izmantotu varu, palielinātu cilvēktiesību pārkāpumu biežumu un smagumu, ierobežotu pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgu mediju un demokrātiskās opozīcijas kustību iespējas darboties, izplatītu pret Rietumiem vērstu dezinformāciju un izmantotu dažāda veida transnacionālas represijas, lai iebiedētu pilsonisko sabiedrību, neatkarīgus medijus un demokrātiskās opozīcijas kustības diasporā un ierobežotu to iespējas darboties;
–pret cilvēktiesību aizstāvjiem— jo īpaši tiem, kuri iestājas par vides, pirmiedzīvotāju, sieviešu, LGBTQI+ un korupcijas apkarošanas tiesībām,— vērstu uzbrukumu, aizskaršanas, patvaļīgas aizturēšanas, spīdzināšanas un nogalināšanas gadījumu skaita palielināšanos visā pasaulē; turklāt norāda uz valstisko un nevalstisko dalībnieku aizvien attīstītāko taktiku, tostarp digitālo novērošanu un nomelnošanas kampaņas, kuru mērķis ir apklusināt cilvēktiesību aizstāvjus; uzsver steidzamo nepieciešamību aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, kam arī ir ļoti svarīga loma demokrātijas un tiesiskuma uzturēšanā visā pasaulē; prasa pastiprinātus atbalsta un aizsardzības mehānismus cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri saskaras ar draudiem, aizskaršanu un vardarbību, jo īpaši tiem, kuri strādā augsta riska apgabalos vai ar sensitīviem jautājumiem, tādiem kā vides, pamatiedzīvotāju un sieviešu tiesības;
–mēģinājumus apiet ES noteiktās un starptautiskās sankcijas— uzskata šīs stratēģijas par tiešu apdraudējumu noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai;
–to, ka Azerbaidžāna nav izpildījusi Starptautiskās Tiesas 2023.gada 17.novembra rīkojumu par pagaidu pasākumiem attiecībā uz to 100000 etnisko armēņu drošu, netraucētu un ātru atgriešanos, kuri aizbēga no Kalnu Karabahas pēc 2023.gada septembrī veiktā iepriekš izplānotā, nepamatotā Azerbaidžānas militārā uzbrukuma, kā arī to, ka Azerbaidžānas iestādes atteicās atbrīvot visus 23ieslodzījumā turētos armēņu karagūstekņus; uzsver, ka ir jāatbalsta visas iniciatīvas un darbības, kuru rezultātā varētu panākt mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu un parakstīt ilgi gaidīto miera nolīgumu; turklāt aicina Azerbaidžānu demonstrēt patiesus centienus šajā nolūkā; brīdina Azerbaidžānu, ka jebkāda pret Armēniju vērsta militāra darbība būtu nepieņemama un nopietni ietekmētu Azerbaidžānas un ES partnerību; uzsver, ka problēmas saistībā ar Azerbaidžānas savienotību ar tās eksklāvu Nahčivanu būtu jārisina, pilnībā ievērojot Armēnijas suverenitāti un teritoriālo integritāti; atkārtoti pauž nostāju, ka ES vajadzētu būt gatavai noteikt sankcijas ikvienai personai un struktūrai, kas apdraud Armēnijas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; uzsver, ka Parlamenta vairākkārtējie brīdinājumi par situāciju nav radījuši nekādas izmaiņas ES nostājā attiecībā pret Azerbaidžānu; aicina ES izbeigt atkarību no gāzes eksporta no Azerbaidžānas; aicina Komisiju apturēt 2022.gada saprašanās memorandu par stratēģisko partnerību enerģētikas jomā un atbilstoši rīkoties; nosoda Krievijas gāzes importa legalizāciju caur Azerbaidžānu un Azerbaidžānas iestāžu rīcību, atvieglojot Krievijai noteikto ES sankciju apiešanu; aicina ES pārtraukt jebkādu tāda tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšanu Azerbaidžānai, kas varētu palīdzēt stiprināt tās militāro vai drošības spēju; aicina dalībvalstis iesaldēt jebkāda militārā un drošības aprīkojuma eksportu uz Azerbaidžānu; nosoda Azerbaidžānas atkārtotos mēģinājumus nomelnot un destabilizēt dalībvalstis, tostarp ar tā dēvētās Baku iniciatīvas grupas starpniecību; nosoda cilvēktiesību situācijas nemitīgo pasliktināšanos valstī;
5.piekrīt šādiem punktiem:
–nepieciešamība uzlabot attiecības ar Turciju; atzinīgi vērtē daļējo spriedzes mazināšanos Vidusjūras austrumdaļā un Egejas jūrā, tomēr atkārtoti pauž bažas par to, ka Turcijas ārpolitika joprojām ir pretrunā ES KĀDP prioritātēm; šajā sakarībā atgādina, ka Turcija un Lībija ir parakstījušas saprašanās memorandus par visaptverošu drošības un militāro sadarbību un par jūras zonu robežu noteikšanu un atsaucas uz to;
–aicinājums Turcijai strādāt pie konstruktīvas, nevis uzstājīgas vai agresīvas pieejas attiecībās ar kaimiņvalstīm, tostarp Dienvidkaukāzā; pauž nožēlu, ka Turcija joprojām apstrīd kādas ES dalībvalsts suverenitāti un suverēnās tiesības; atgādina, ka Turcijas pievienošanās ES ir atkarīga no Kopenhāgenas kritēriju pilnīgas izpildes un attiecību normalizēšanas ar visām ES dalībvalstīm, to skaitā ar Kipras Republiku; aicina respektēt buferzonas statusu un ANO miera uzturēšanas spēku pilnvaras Kiprā; mudina Turciju un Kipras turku daļas līderus izbeigt visas vienpusējās darbības un atturēties no jebkādām turpmākām darbībām un provokācijām; aicina iesaistīties miermīlīgās ANO vadītās sarunās un panākt reālu progresu Kipras jautājuma risināšanas sarunās;
–vērtējums, ka, ja Turcijas valdība radikāli nemainīs savu kursu, nebūs iespējams atsākt Turcijas pievienošanās procesu ES;
–nepieciešamība ES un Turcijas valdībai steidzami panākt virzību uz savstarpēju pārdomu procesu, tostarp arī apsverot modernizētu asociācijas nolīgumu, lai tādējādi nonāktu pie savstarpēji izdevīgas, dinamiskākas un stratēģiskākas partnerības ar stingriem nosacījumiem attiecībā uz tiesiskuma, pamattiesību, starptautisko tiesību, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas, ievērošanu un labām kaimiņattiecībām, ņemot vērā būtisko lomu, kāda Turcijai ir, piemēram, Melnās jūras reģionā, un Turcijas kā NATO sabiedrotās svarīgo nozīmi;
–konstatējums, ka Turcija nedara pietiekami daudz, lai pieskaņotos ES KĀDP, tostarp attiecībā uz sankcijām un sankciju apiešanas novēršanu, un ka Turcijai ir cieši jāsadarbojas ar ES sankciju sūtni; pauž nožēlu par nepieņemamo faktu, ka Turcijas prezidents ir publiski paudis solidaritāti un sniedzis atbalstu teroristu organizācijai “Hamās”; atkārtoti pauž bažas par demokrātijas standartu pastāvīgo pasliktināšanos Turcijā; atgādina, ka Turcija vēršas arī pret ES, izmantojot ārēju manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos, un ka tās valdība apsver iespēju ieviest ārvalstu aģentu likumu, kas līdzīgs analogam Krievijas likumam; uzsver neatbilstību starp Turcijas kandidēšanu BRICS+ un ES KĀDP;
–bažas par demokrātijas lejupslīdi Gruzijā, par ko liecina tas, ka 2024.gada 26.oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās netika ievēroti ne starptautiskie demokrātisku vēlēšanu standarti, ne Gruzijas kā EDSO dalībvalsts saistības īstenot brīvas un godīgas vēlēšanas; uzsver, ka vēlēšanu integritātes pārkāpumi nav savienojami ar standartiem, kas tiek sagaidīti no ES kandidātvalsts; uzskata, ka saņemtās ziņas par vēlēšanu rezultātu viltošanu iedragā vēlēšanu procesa integritāti, vājina rezultātu leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos jaunajai valdībai un liecina, ka vēlēšanu rezultāti nav ticams Gruzijas tautas gribas atspoguļojums; uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai nevajadzētu atzīt vēlēšanu rezultātus, ņemot vērā to, ka vēlēšanu leģitimitāti nopietni apdraud tik liels daudzums pārkāpumu; tādēļ nepiekrīt nekādai parlamenta vēlēšanu atzīšanai un neatzīst lēmumus, ko pieņēmusi struktūra, kura ir pārņēmusi kontroli pār valsti; aicina steidzami sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas un šo procesu īstenot uzlabotā vēlēšanu vidē, procesu vadot neatkarīgai un objektīvai vēlēšanu administrācijai un piesaistot rūpīgu starptautisko novērošanu, lai nodrošinātu patiesi brīvu, godīgu un pārredzamu vēlēšanu procesu, kurā atspoguļotos Gruzijas tautas griba; ir vienisprātis ar Eiropadomes 2024.gada 27.jūnija secinājumiem, ka gadījumā, ja netiks mainīts pašreizējais kurss, tostarp raugoties uz likumu par ārvalstu ietekmes pārredzamību, likumu par ģimenes vērtībām un nepilngadīgo aizsardzību, kā arī izmaiņām Gruzijas Vēlēšanu kodeksā, būs apdraudēta Gruzijas virzība uz dalību ES, de facto novedot pie pievienošanās procesa apstāšanās; vienlaikus atzinīgi vērtē Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili centienus virzīt valsti atpakaļ uz demokrātiskā un eiropeiskā attīstības ceļa; uzskata, ka prezidente Salome Zurabišvili patlaban ir vienīgā nepārprotami likumīgā pārstāve, kas reprezentē Gruzijas tautas gribu; atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Gruzijas tautas leģitīmajiem centieniem tuvināties Eiropai, kurus Gruzijas valdība patlaban pieviļ; prasa nekavējoties atbrīvot visus cilvēkus, kas aizturēti par miermīlīgiem protestiem pret Gruzijas nesenajiem lēmumiem par ES integrācijas apturēšanu; aicina Komisiju iesaldētos 120miljonus EUR, kas sākotnēji bija paredzēti Gruzijas iestāžu atbalstam, izmantot tam, lai palielinātu ES atbalstu Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši nevalstiskajam sektoram un neatkarīgajiem medijiem, uz kuriem valdošā politiskā partija un iestādes arvien vairāk izdara nepamatotu spiedienu, kā arī atbalstīt programmas, kas atbalsta demokrātijas noturību un vēlēšanu godīgumu; stingri mudina ES un dalībvalstis ieviest individuālas sankcijas pret visiem, kas ir atbildīgi par demokrātijas lejupslīdi, jo īpaši pret Bidzina Ivanishvili un Irakli Kobakhidze; mudina atsevišķas dalībvalstis un attiecīgās reģionālās organizācijas atturēties no “Gruzijas sapņa” pašpasludināto iestāžu aktīvas leģitimizēšanas un šajā sakarībā aicina apturēt ES un Gruzijas Asociācijas padomes darbību;
–konstatējums, ka Krievija un Ķīna ir kļuvušas par nozīmīgiem dalībniekiem dienvidu kaimiņreģionā, jo īpaši Ziemeļāfrikā, savukārt Turcija un Persijas līča valstis, no kurām svarīgākās ir Saūda Arābijas Karaliste, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti,— par reģionāliem spēkiem; uzskata, ka, izvirzot ideju par vienotu kaimiņreģionu gan Austrumeiropai, gan Dienvideiropai, nav ņemtas vērā to atšķirīgās problēmas; turklāt ir vienisprātis attiecībā uz dienvidu kaimiņreģiona un tā stabilitātes, ekonomiskās attīstības un labklājības stratēģisko nozīmi; atgādina, ka nestabilitāte un nedrošība dienvidu kaimiņreģionā joprojām ir sarežģīts jautājums Eiropas ārējo robežu pārvaldībā; uzsver stratēģisko konkurentu iejaukšanos reģionā un stingri aicina ES paust stingru un skaidru politisko vēstījumu par labu atjaunotai sadarbībai ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm; aicina PV/AP un Komisiju steidzami nākt klajā ar jaunu paktu Vidusjūras reģionam un nodrošināt atbilstošus līdzekļus tā savlaicīgai un efektīvai īstenošanai; atkārtoti norāda, ka šī jaunā pakta uzmanības centrā vajadzētu būt dinamiskam tādu stratēģisko partnerību tīklam, kuras pielāgotas ikvienas mūsu dienvidu kaimiņreģiona valsts īpašajām vajadzībām un centieniem; šajā sakarībā uzskata, ka ES būtu rūpīgi jāpārskata pašreizējais stimulu satvars, kas apvieno solījumu sniegt finansiālu palīdzību un priekšrocības tirdzniecības jomā apmaiņā pret politiskām un ekonomiskām reformām, un jānodrošina, ka tajā atspoguļojas plašāki ES mērķi, tostarp cilvēktiesību un demokrātisko vērtību veicināšana; uzsver, ka papildus divpusējas sadarbības noteikšanai par prioritāti ES arī būtu jāturpina veicināt reģionālo sadarbību, izmantojot esošos satvarus, tādus kā Savienība Vidusjūrai, kas piedāvā vērtīgu platformu dialoga un kopīgas rīcības veicināšanai kopīgu interešu jomās;
–bažas par Krievijas un Ķīnas izdarīto spiedienu Vidusāzijā; uzsver nepieciešamību, reaģējot uz šo spiedienu, palielināt ES klātesamību Vidusāzijā, ņemot vērā šī reģiona ģeostratēģisko nozīmi; vērš uzmanību uz Vidusāzijas valstu vilcināšanos atbalstīt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ņemot vērā kara ietekmi reģionā; uzsver ES ieinteresētību paplašināt ekonomiskās attiecības un pastiprināt politiskās saites ar Vidusāzijas valstīm, lai novērstu pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju apiešanu; aicina Vidusāzijas valstu, jo īpaši Kazahstānas, Kirgizstānas un Uzbekistānas, iestādes cieši sadarboties ar ES, it sevišķi ar ES sankciju sūtni; mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt politiskās un ekonomiskās reformas, kas stiprina tiesiskumu, demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu;
–konstatējums, ka Arktikai ir ģeostratēģiska nozīme attiecībā uz iespējamo jūras maršrutu paplašināšanu, piekļuvi dabas resursiem, klimata saglabāšanu un teritoriālajām prasībām; uzsver, ka šo nozīmi palielina ne tikai Krievijas militārā ekspansija Tālajos Ziemeļos, bet arī Ķīnas pieaugošā klātbūtne un intereses šajā reģionā, kā arī tās pašpasludinātais “Arktikai tuvas valsts” statuss; uzsver nepieciešamību nodrošināt kuģošanas brīvību un drošību, ņemot vērā šo abu valstu pieaugošo ietekmi un militarizāciju; uzsver, cik svarīgi ir Arktikā saglabāt drošību, stabilitāti un sadarbību; uzsver, ka šim reģionam arī turpmāk jāpaliek brīvam no militāriem saspīlējumiem un dabas resursu ekspluatēšanas, vienlaikus ievērojot pirmiedzīvotāju tautu tiesības; atkārtoti norāda, ka ES Arktikas politika ir jāiekļauj KĀDP un ir jāiesaistās efektīvā sadarbībā ar NATO; aicina Politikas un drošības komitejas un Padomes sanāksmēs regulāri pievērsties Arktikas jautājumam;
–Taivānas šauruma un Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiskā nozīme, saskaroties ar aizvien pieaugošo Ķīnas īstenoto iebiedēšanu reģionā, tostarp izmantojot militārus un hibrīdlīdzekļus; uzsver nepieciešamību, reaģējot uz šo rīcību, palielināt ES klātbūtni šajos reģionos; uzsver ES ieinteresētību paplašināt ekonomiskās attiecības un pastiprināt saites ar līdzīgi domājošiem partneriem reģionā, to skaitā ar Taivānu;
–stratēģijas attiecībā uz Persijas līča reģionu īstenošanas efektivitāte, panākot progresu stratēģiskas partnerības nolīgumu noslēgšanā ar katru no Persijas līča valstīm un strādājot kopā, lai veicinātu globālo un reģionālo drošību un labklājību;
–īpašas uzmanības veltīšana atbildības panākšanai kibertelpā, padarot izmantojamu ES digitālās diplomātijas rīkkopu un pievēršoties globālās kibernoturības stiprināšanai; aicina lielāku uzmanību veltīt to demokrātiskas attīstības procesā esošu valstu kibernoturības spējas veidošanai, kuras saskaras ar hibrīddraudiem to vēlēšanu sistēmai; aicina pastiprināt ES un NATO kopīgās kiberaizsardzības mācības, lai uzlabotu sadarbspēju un gatavību pretoties hibrīddraudiem;
–apņemšanās KĀDP priekšplānā izvirzīt demokrātijas veicināšanu un nodrošināt ES proaktīvu lomu šajā jomā, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējās demokrātijas atbalsta darbībās, jo īpaši atbalstot pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjus, kritiskus viedokļus, demokrātisko opozīciju un medijus;
–nepieciešamība pasaules mērogā apkarot nesodāmību un pastiprināt atbildības centienus, tostarp ar Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) palīdzību, un aizsargāt starptautiskās tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības; joprojām pauž nopietnas bažas par tendenci valsts amatpersonām apšaubīt starptautisku iestāžu un to darbinieku pieņemtos lēmumus; pauž nožēlu par to, ka dažas SKT dalībvalstis nepilda SKT izdotos apcietināšanas orderus, tādējādi mazinot tās darba nozīmi;
–steidzamā un pastāvīgā nepieciešamība veicināt dzimumu līdztiesību un palielināt sieviešu iespējas, izmantojot visu ES ārējās darbības spektru un īstenojot ārpolitiku, kurā ņemta vērā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana saskaņā ar Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2021.–2025.gadam, jo īpaši raugoties uz pašreizējo globālo regresu sieviešu tiesību jomā; uzsver, ka, pastāvot pašreizējam progresa tempam, dzimumu līdztiesības panākšanai visā pasaulē būs nepieciešams vēl 131gads un ka ir ļoti svarīgi paātrināt centienus aizsargāt un uzlabot sieviešu tiesības un iespējas;
II. KĀDP mērķi 2025.gadā
6.turpinājumā šajā sadaļā izklāsta Parlamenta KĀDP mērķus 2025.gadam, kas papildina PV/AP gadskārtējā KĀDP ziņojumā paustos viedokļus;
Krievijas agresijas kara pret Ukrainu izraisīto globālo seku risināšana
7.uzsver, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tā sekas, tostarp ekonomiskā nenoteiktība, pārtikas trūkums un augstas enerģijas cenas, apvienojumā ar Krievijas Federācijas revizionistisko izturēšanos pret vairākām valstīm, kas robežojas ar Melno jūru, destabilizē un apdraud austrumu kaimiņreģionu un Rietumbalkānus, un tas savukārt vājina Eiropas drošības arhitektūru; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāstiprina ES spējas atbalstīt demokrātiskās iestādes mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs;
8.norāda, ka ES reakciju uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu cieši vēro daudzi autokrātiskie rīcībspēki visā pasaulē un ka tai būs izšķirīga ietekme uz to rīcību starptautiskajā arēnā; pauž bažas par pieaugošo sadarbību un koordināciju starp autokrātiskiem režīmiem, kas cita starpā izpaužas kā materiāls vai cita veida atbalsts Krievijas agresijas karam pret Ukrainu; mudina Padomi noteikt ierobežojošus pasākumus pret valstīm, kas Krievijas Federācijai piegādā militāras preces, piemēram, bezpilota lidaparātus un “zeme-zeme” raķetes, lai tās izmantotu pret civiliem mērķiem; atgādina, ka šādu militāro preču izmantošana pret civiliem mērķiem ir kara noziegums; pauž dziļas bažas par augošo sadarbību starp Krievijas Federāciju un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR) un uzsver, ka tas, ka Krievija izmanto Ziemeļkorejas karaspēku, paplašina konflikta mērogu; turklāt uzsver, ka ir steidzami vajadzīgas sankcijas pret Baltkrieviju, kas būtu līdzvērtīgas visām pret Krieviju noteiktajām sankcijām;
9.aicina ES un tās dalībvalstis jēgpilni un straujāk palielināt humāno palīdzību, militāro atbalstu, ekonomisko un finansiālo palīdzību un politisko atbalstu visos iespējamos veidos līdz Ukrainas uzvarai, lai galu galā apturētu Krievijas agresijas karu un Ukraina varētu atbrīvot visus savus iedzīvotājus un atjaunot pilnīgu kontroli savās starptautiski atzītajās robežās; atzinīgi vērtē to, ka ir ātri izveidota un sekmīgi darbojas Eiropas Savienības militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam, un ierosina ES apsvērt tās pastiprināšanu; īpaši uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt Ukrainai lielākas gaisa aizsardzības un “zeme-zeme” spējas, lai aizsargātu savu kritisko enerģētikas infrastruktūru, un aicina dalībvalstis nekavējoties atcelt ierobežojumus Ukrainai piegādāto Rietumu ieroču sistēmu, piemēram, tālā darbības rādiusa raķešu “Taurus”, izmantošanai pret likumīgiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, jo tas pilnībā atbilstu Ukrainas tiesībām uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtiem;
10.aicina ES un dalībvalstis padarīt efektīvākas līdz šim pieņemtās 15sankciju paketes un vienoties par jaunām sankcijām, tiklīdz rodas tāda vajadzība; atgādina, ka stingra un vienota ierobežojošo pasākumu piemērošana visās dalībvalstīs ir uzskatāma par ES ārējās darbības uzticamības un efektivitātes priekšnoteikums; tādēļ uzsver, ka ES ir svarīgi izbeigt visu Krievijas enerģijas importu; aicina Eiropas Komisiju piemērot sankcijas visiem Eiropas uzņēmumiem, kuri turpina iesaistīties darījumos ar Krievijas Federāciju, kā arī turpināt izvērtēt un apkarot sankciju apiešanu;
11.aicina īstenot proaktīvu diplomātiju ar trešām valstīm, lai līdz minimumam samazinātu šo sankciju apiešanu; aicina Komisiju kritiski izvērtēt ES palīdzību trešām valstīm, kuras aktīvi atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu, un mudina Padomi noteikt ierobežojošus pasākumus pret trešām valstīm, kas veicina Krievijas agresijas karu, vai nu atvieglojot sankciju apiešanu, vai sniedzot tiešu militāro palīdzību, piemēram, kā to dara Irāna vai Ziemeļkoreja; aicina visas valstis pilnībā pievienoties ES sankciju paketēm;
12.pauž nožēlu par Krievijas un Ķīnas neierobežoto partnerību, jo īpaši par atjaunoto apņemšanos stiprināt šo valstu militārās saites; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu piemērot sankcijas Ķīnas uzņēmumiem par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu;
13.pauž visnopietnākās bažas par Krievijas un Ķīnas veikto kritiskās jūras infrastruktūras, piemēram, jūras gultnes sakaru kabeļu un atkrastes energoiekārtu, novērošanu un sabotāžu; jo īpaši pauž nopietnas bažas par bojājumiem, kas 2024.gada 17.un 18.novembrī mazāk nekā 24stundu laikā tika nodarīti diviem zemūdens sakaru kabeļiem starp Somiju un Vāciju un starp Zviedriju un Lietuvu, un par Krievijas ēnu flotes tankkuģa 2024.gada 25.decembrī nodarīto bojājumu “EstLink2” elektrokabelim starp Igauniju un Somiju; aicina ES ieviest efektīvas uzraudzības un novērošanas sistēmas un reģionālo krasta apsardzes sadarbību, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti un ātri atklāti uzbrukumi šādai infrastruktūrai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē NATO uzsākto operāciju “Baltic Sentry”, kurā piedalās vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir uzlabot kritiskās zemūdens infrastruktūras drošību Baltijas jūrā; aicina dalībvalstis pilnībā ievērot saistības, kas noteiktas Ņujorkas kopīgajā paziņojumā par zemūdens kabeļu drošību un noturību;
14.prasa ES un dalībvalstīm stingri kontrolēt, novērst un ierobežot Krievijas “ēnu flotes” darbību, kas ne tikai pārkāpj ES un G7 sankcijas, bet tehnisko defektu un biežo avāriju dēļ rada arī milzīgu ekoloģisku apdraudējumu ekosistēmām; mudina Komisiju ātri rīkoties, Eiropas Savienībai sadarbojoties ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju, un nākamajā pret Krieviju vērstajā sankciju paketē iekļaut mērķtiecīgāk izstrādātas sankcijas pret “ēnu floti”; precizē, ka šādās sankcijās būtu jānorāda visi iespējamie individuālie “ēnu flotes” kuģi, kā arī to īpašnieki, operatori, pārvaldītāji utt.; iesaka aizliegt tankkuģu pārdošanu valstīm, kas atvieglo tirdzniecību ar Krieviju; norāda, ka karoga valstis, kuras palīdz Krievijas “ēnu flotei”, tādējādi arī palīdz Krievijai īstenot karadarbību;
15.atkārtoti aicina veikt nepieciešamos pasākumus, lai no Krievijas vai okupētās Ukrainas teritorijas atgrieztu piespiedu kārtā deportētos un nelikumīgi adoptētos Ukrainas bērnus;
16.aicina Komisiju un Padomi noteikt Krievijas valsts finansēto privāto militāro Vāgnera grupu par teroristu organizāciju; vērš uzmanību uz tā dēvēto Āfrikas korpusu, kas tika izveidots pēc Vāgnera grupas bijušā līdera Jevgēņija Prigožina nāves 2023.gada augustā un nodots Krievijas Aizsardzības ministrijas tiešā kontrolē, tā cenšoties pārgrupēt Vāgnera grupas elementus valdības kontrolē;
17.pauž nelokāmu atbalstu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierosinātajam 10punktu miera plānam un atgādina, ka ikvienai iniciatīvai, jo īpaši diplomātiskiem risinājumiem, kuru mērķis ir izbeigt Krievijas agresijas karu un panākt taisnīgu un ilgstošu mieru, ir jābalstās uz Ukrainas nosacījumiem un viedokli un tā galu galā ir jāakceptē Ukrainas tautai; mudina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis mobilizēt starptautisko atbalstu Ukrainas izklāstītajai miera formulai un uzvaras plānam un uzņemties drošības saistības attiecībā uz Ukrainu, kā ieteikts Kijivas Drošības paktā;
18.atkārtoti norāda, ka Ukrainai kā agresijas upurim ir likumīgas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51.pantu; aicina PV/AP, Komisiju, Padomi un attiecīgās dalībvalstis nodrošināt efektīvus Ukrainas pretpasākumus pret Krieviju; atgādina, ka Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības un ka iesaldēto Krievijas aktīvu pilnīga konfiskācija ir piemērots solis, lai panāktu, ka Krievija pilda savu pienākumu ievērot starptautiskās tiesības un atlīdzināt Ukrainai un citām cietušajām pusēm zaudējumus, ko radījis Krievijas agresijas karš; aicina Komisiju izveidot stabilu tiesisko režīmu ES iesaldēto Krievijas valstij piederošo aktīvu konfiskācijai; atgādina Komisijai, ka neviens šāds priekšlikums neatceļ nepieciešamību turpināt finansiālo, politisko, militāro un humāno atbalstu; aicina iekļaut ES sankciju sarakstā visus Krievijas valsts, Krievijas vietējo iestāžu, Krievijas valstij piederošo uzņēmumu un personu aktīvus un tos izmantot, lai kompensētu Ukrainai kara radīto kaitējumu;
19.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānismu ar lēsto vērtību 35miljardi EUR, kas palīdz atbildēt uz Parlamenta aicinājumu un balstās uz Padomes lēmumu novirzīt ārkārtas ieņēmumus no imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem uz Ukrainas palīdzības fondu un Ukrainas mehānismu, kā arī uz G7 lēmumu piedāvāt Ukrainai 50 miljardu USD aizdevumu, kas nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem; pauž pārliecību, ka jaunais Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānisms ir būtisks solis ceļā uz to, lai panāktu, ka Krievija finansiāli kompensētu milzīgo kaitējumu, ko tā joprojām nodara Ukrainai;
20.nosoda to, ka Ungārijas valdība ļaunprātīgi izmanto savas veto tiesības, lai aizkavētu vai faktiski bloķētu būtiskas ES palīdzības piešķiršanu Ukrainai; nosoda to, ka Viktors Orbāns ļaunprātīgi izmantoja ES prezidentūras situāciju, 2024.gada 5.jūlijā dodoties savā tā dēvētajā miera misijā uz Krievijas Federāciju un tādējādi mēģinot graut vienoto ES nostāju attiecībā uz Ukrainu, un uzsver, ka V.Orbāns nekādā mērā un nekādā statusā nepārstāvēja ES;
21.mudina PV/AP un pārējās dalībvalstis pārvarēt situāciju, ka Ungārijas valdība bloķē lēmumu par Eiropas Miera mehānisma finansējumu un līdzekļu izmaksu, un garantēt to, ka vienīgais ES instruments, ar kuru tiek atbalstīta militārā palīdzība Ukrainai, atsāk pilnvērtīgi darboties; aicina PV/AP nākt klajā ar priekšlikumiem, lai nākotnē novērstu šādu bloķēšanu, vai rast alternatīvu mehānismu, uz kuru būtu iespējams pilnībā paļauties;
22.uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir steidzami jācenšas panākt to, lai tiktu izveidots īpašs starptautisks tribunāls, kurš veiktu kriminālvajāšanu par Krievijas Federācijas un tās sabiedroto politiskās un militārās vadības pastrādāto agresijas noziegumu pret Ukrainu; pauž atbalstu visām Starptautiskās Krimināltiesas un Starptautiskās Tiesas darbībām saistībā ar kriminālvajāšanām par Ukrainas teritorijā pastrādātajiem noziegumiem;
23.uzteic Ukrainu par progresu, ko tā sasniegusi ar pievienošanos ES saistītajā skrīninga procesā, un aicina Ukrainu turpināt virzību uz dalību ES, izmantojot visus resursus, kas tai darīti pieejami saskaņā ar Ukrainas mehānismu, un nodrošināt pilsoniskās sabiedrības jēgpilnu iesaisti tā īstenošanas un uzraudzības posmos; atgādina, ka pievienošanās ES ir pilnībā uz nopelniem balstīts process, kas prasa, lai tiktu izpildīti Kopenhāgenas kritēriji dalībai ES, tostarp tie, kas attiecas uz demokrātiju, tiesiskumu, pamatvērtībām un cīņu pret korupciju;
24.uzskata, ka Ukrainas un Moldovas pievienošanās ES būtu savstarpēji izdevīgs ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā; uzsver, ka nesen ierosinātais Moldovas Republikas izaugsmes plāns atbilst mērķim paātrināt ar ES saistītās reformas; aicina visus likumdevējus pēc iespējas drīzāk virzīt attiecīgos tiesību aktus; mudina PV/AP vēl vairāk pilnveidot KĀDP partnerību ar Ukrainu un Moldovu un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES un Moldovas drošības un aizsardzības partnerības parakstīšanu 2024.gada maijā; atgādina, ka Moldovas Republikas drošība ir nesaraujami saistīta ar Ukrainas drošību; tādēļ uzsver, ka ir jāpalielina Eiropas Miera mehānisma finansiālais ieguldījums, lai vēl vairāk uzlabotu Moldovas aizsardzības spējas;
25.uzteic Moldovu par prezidenta vēlēšanu un referenduma profesionālu norisi un ārkārtīgi lielo pienākuma apziņu un apņēmību, kas bija vērojama, neraugoties uz Krievijas un tās pastarpināti sabiedroto spēku nepārtraukto liela apmēra iejaukšanos; atzinīgi vērtē Moldovas 2024.gada referenduma par dalību Eiropas Savienībā rezultātus, ar ko valsts konstitūcijā tika nostiprināta apņemšanās pievienoties ES; pauž atbalstu Moldovai demokrātijas aizsargāšanā; stingri nosoda Krievijas Federācijas, prokrievisko oligarhu un Krievijas sponsorēto vietējo pastarpināti sabiedroto spēku pastāvīgos un koordinētos mēģinājumus destabilizēt Moldovas Republiku, panākt Moldovas sabiedrības šķelšanos un kavēt valsts proeiropeisko virzību, izmantojot hibrīduzbrukumus, enerģijas piegādes kā ieroci, dezinformācijas kampaņas, sprādzienu draudus un inscenētus protestus, kā arī vardarbības draudus vai faktisku vardarbību; atzinīgi vērtē ES partnerības misijas izveidi un darbību Moldovā, jo tā ir uzlabojusi Moldovas iestāžu spējas vērsties pret Krievijas iejaukšanos; aicina Padomi, Komisiju un EĀDD nodrošināt papildu resursus, tostarp cilvēkresursus un finanšu resursus, aprīkojumu un civilos ekspertus, kas vajadzīgi, lai turpinātu īstenot misijas pilnvaras pēc 2025.gada maija;
26.uzsver Eiropas Miera mehānisma nozīmi, lai uzlabotu ES spēju novērst konfliktus, veidot mieru un stiprināt starptautisko drošību;
27.atzinīgi vērtē Baltkrievijas un ES konsultatīvās grupas izveidi nolūkā nodrošināt pastāvīgu dialogu starp ES un Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem; atkārtoti pauž atbalstu tam, lai Baltkrievijā tiktu atbrīvotas visas politiski ieslodzītās personas un drošsirdīgie aktīvisti un žurnālisti, kuri turpina pretoties nelikumīgā līdera režīmam, neraugoties uz represijām, jo īpaši atteikumu atjaunot pases ārvalstīs esošajiem Baltkrievijas pilsoņiem, un ir pauduši— tostarp Varšavā 2023.gada augustā notikušajā konferencē “Jaunā Baltkrievija”—, ka vēlas Baltkrievijas demokrātisku attīstību un dalību ES; uzsver, ka šādi centieni apliecina pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu demokrātijas stiprināšanā;
Konflikta atrisināšana un miera atbalstīšana Tuvajos Austrumos
28.apstiprina Izraēlas tiesības aizstāvēties, kas nostiprinātas un ierobežotas starptautiskajās tiesībās; atgādina, ka Izraēlai ir pienākums novērst masveida bada risku un slimību epidēmiju uzliesmojumu Gazā; atgādina, ka Izraēlai ir arī pienākums aizsargāt civiliedzīvotājus un ka militārajām operācijām ir jābūt samērīgām un saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām; pauž visdziļākās bažas par Izraēlas aizsardzības spēku nesamērīgo militāro darbību Gazas joslā, Rietumkrastā un Libānā; aicina nekavējoties ieviest pastāvīgu pamieru un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus;
29.atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu sarunu ceļā panāktam divu valstu risinājumam, kas pamatojas uz 1967.gadā noteiktajām robežām, ar divām suverēnām un demokrātiskām valstīm kā miermīlīgām kaimiņvalstīm un Jeruzalemi kā kopīgo galvaspilsētu, jo tas ir dzīvotspējīgākais risinājums, kā panākt noturīgu mieru un drošību gan izraēliešiem, gan palestīniešiem; aicina PV/AP atbalstīt visus centienus šajā nolūkā un jo īpaši Globālo aliansi divu valstu risinājuma īstenošanai; aicina visas puses no jauna censties novērst šķēršļus šim risinājumam un iesaistīties dialogā, kura mērķis būtu panākt savstarpēju sapratni un cieņu; pauž nožēlu par to, ka Palestīniešu pašpārvalde kopš 2005.gada nav organizējusi vēlēšanas, tādējādi mazinot savu uzticamību, un sagaida, ka vēlēšanas tiks organizētas drīz; pauž stingru pārliecību, ka nekādu izredžu uz mieru, drošību, stabilitāti un pārticību Gazā vai uz palestīniešu un izraēliešu samierināšanos nebūs, kamēr vien “Hamās” un citām teroristu grupām būs kaut jel kāda loma Gazas joslā; tādēļ aicina ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā atbalstīt centienus šajā reģionā apkarot jauniešu turpmāku radikalizāciju; nosoda nelikumīgo izraēliešu apmetņu straujo izveidi palestīniešu teritorijās, jo šādu apmetņu izveide pārkāpj starptautiskās tiesības, apdraud centienus panākt divu valstu risinājumu un rada būtisku šķērsli ilgstošam mieram; šajā sakarībā atkārtoti uzsver Ābrama vienošanos būtisko nozīmi, jo tā ir svarīgs satvars ilgstoša miera, stabilitātes un pārticības panākšanai Tuvajos Austrumos; pauž bažas par pieaugošo vardarbību, ko Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē veic Izraēlas spēki un ekstrēmistu kolonisti, un atzinīgi vērtē pret Izraēlas ekstrēmistu kolonistiem pieņemtās sankcijas; pauž atbalstu ASV bijušā prezidenta Džo Baidena trīspakāpju miera plānam un pauž nožēlu par to, ka abas puses nevēlas nodrošināt tā īstenošanu; turklāt pauž nožēlu par to, ka pēdējās miera sarunu kārtas nav devušas nekādus taustāmus rezultātus; apzinās, ka, lai sarunas atsāktos un būtu konstruktīvas, starptautiskajām ieinteresētajām pusēm, tostarp ASV, Apvienoto Nāciju Organizācijai, ES un arābu valstīm, ir savstarpēji jāpapildina savi centieni; pauž apņemšanos turpināt normalizācijas centienus starp Izraēlu un arābu valstīm reģionā;
30.atbalsta taisnīgu un dzīvotspējīgu risinājumu palestīniešu bēgļu jautājumam; uzsver, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) ir svarīga loma humānās palīdzības un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanā, ko pašreizējos apstākļos nedrīkst pārtraukt, un uzskata, ka ir jāatbalsta visu reģionā darbojošos ANO aģentūru centieni; tomēr atgādina par savām bažām saistībā ar nopietnām aizdomām pret UNRWA darbiniekiem, proti, ka UNRWA varētu būt nodarbinājusi teroristu organizācijas “Hamās” locekļus; atzinīgi vērtē darbības, ko ANO veikusi, reaģējot uz šīm nopietnajām aizdomām attiecībā uz aģentūras darbiniekiem, un atzinīgi vērtē UNRWA pilnīgo apņemšanos īstenot ieteikumus, kas izriet no C.Colonna ziņojuma, piekrīt Eiropadomes 2024.gada 17.oktobra secinājumiem, kuros nosodīts jebkurš mēģinājums panākt to, lai tiktu atcelts 1967.gada nolīgums starp Izraēlu un UNRWA; uzstāj, ka Komisijai ir jānodrošina, lai ar ES budžeta līdzekļiem netiktu finansētas vai atbalstītas “Hamās” vai “Hizbollāh” darbības; uzsver, ka nākotnē var būt vajadzīgi papildu pasākumi, lai panāktu vēl lielāku pārredzamību un pārskatatbildību;
31.atzinīgi vērtē nesen panākto pamieru Gazā un progresu ceļā uz ķīlnieku pakāpenisku atbrīvošanu; uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis ceļā uz to, lai mazinātu abu pušu civiliedzīvotāju milzīgās ciešanas pēdējo mēnešu laikā; atzinīgi vērtē vidutāju, tostarp ASV, Ēģiptes un Kataras, apņēmīgos centienus, kuriem bija izšķirīga nozīme šā progresa panākšanā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi izpildīt visus pienākumus, ko paredz panāktā vienošanās, t.i., nodrošināt visu ķīlnieku atbrīvošanu un panākt noturīgu vardarbības pārtraukšanu, kā arī nodrošināt neierobežotu piekļuvi humānajai un medicīniskajai palīdzībai Gazas joslā; aicina visas puses pilnībā un apņēmīgi izpildīt savus pienākumus un prioritāri pievērsties civiliedzīvotāju aizsardzībai; mudina visus Eiropas un starptautiskos rīcībspēkus aktīvi pārraudzīt pamiera īstenošanu un prasīt atbildību no tiem, kuri to neievēro;
32.pauž bažas par pieaugošo spriedzi Tuvajos Austrumos un mudina visas iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, izrādīt maksimālu savaldību un apņemties mazināt saspīlējumu, jo par katru cenu ir jāizvairās no reģionāla konflikta; pauž nožēlu par tūkstošiem civiliedzīvotāju bojāeju; mudina atbruņot “Hizbullāh” kā daļu no plašākiem pasākumiem karadarbības mazināšanai un stabilitātes nodrošināšanai reģionā; aicina PV/AP nākt klajā ar visaptverošu ES stratēģiju attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, lai palielinātu ES faktisko klātbūtni reģionā, veicinātu ilgtermiņa stabilitāti un mieru reģionā un stiprinātu partnerības ar galvenajām reģionālajām ieinteresētajām pusēm; uzsver, ka stratēģija ir jāprecizē jaunās Komisijas pilnvaru termiņa pirmajos mēnešos un tai jāatspoguļojas nākamajā DFS, lai tai būtu konkrēta ietekme, ņemot vērā situācijas straujo pasliktināšanos; uzsver, ka ir nepieciešams lai dalībvalstis turpinātu un pastiprinātu diplomātiskos centienus ar starptautiskajiem partneriem, tostarp ar Persijas līča valstīm, lai veicinātu steidzamu deeskalāciju un jēgpilnu dialogu; uzsver, ka ir nepieciešams prioritāri pievērsties reģiona pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tās stiprināt, jo īpaši organizācijas, kuru darbs vērsts uz cilvēktiesību aizsardzību un miera veidošanu;
33.stingri nosoda Irānas režīma un tās nevalstisko dalībnieku ķēdes destabilizējošo lomu reģionā; atgādina, ka Irāna ir iznākusi no savu pastarpināto spēku aizsega, un nosoda divus tiešos un atklātos Irānas uzbrukumus Izraēlas teritorijai 2024.gadā, uz kuriem Izraēla abas reizes reaģēja, tādējādi konfliktam izvēršoties vēl nepieredzētā apmērā; stingri nosoda “Hizbullāh” uzbrukumus Izraēlai, kuru rezultātā Izraēla veica sauszemes iebrukumu Libānā, izraisot lielu skaitu civiliedzīvotāju upuru, piespiedu pārvietošanu un vardarbības saasināšanos Libānā; pieņem zināšanai, ka 2024.gada 27.novembrī Izraēla un “Hizbollāh” vienojās par 60dienas ilgu pamieru; mudina Izraēlu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1701 atvilkt spēkus no Libānas dienvidiem; atgādina, ka pēc iespējas drīzāk ir jāizbeidz karadarbība, lai radītu iespējas diplomātiskam risinājumam, sekojot Zilajai līnijai; prasa pilnībā īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr.1701, kas ir vienīgais veids, kā ilgtspējīgā veidā mazināt spriedzi un stabilizēt Izraēlas un Libānas robežu un pilnībā atjaunot Libānas suverenitāti, teritoriālo integritāti un stabilitāti;
34.aicina Padomi un PV/AP pilnā mērā iekļaut “Hizbullāh” ES izveidotajā teroristu organizāciju sarakstā;
35.pieņem zināšanai Starptautiskās Krimināltiesas 2024.gada 21.novembrī izdoto apcietināšanas orderi;
36.uzsver, ka ir nepieciešams, lai ES sekotu līdzi vēlēšanu novērošanas norisēm un palīdzētu rast risinājumus vēlēšanu krīzēm, kāda bija vērojama, piemēram, Libānā;
37.stingri nosoda Izraēlas aizsardzības spēku un “Hizbollāh” nesenos uzbrukumus ANO Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL); atkārtoti vērš uzmanību uz visa ANO personāla un telpu neaizskaramību un uzsver, ka UNIFIL, kurā piedalās 16dalībvalstis, ir būtiska stabilizējoša loma Libānas dienvidos, un aicina nekavējoties izbeigt šos uzbrukumus;
38.atzinīgi vērtē ES lēmumu līdz 2025.gada jūlijam atjaunot pret Irānu noteiktās sankcijas, tostarp nosakot sankcijas par Irānas bezpilota lidaparātu un raķešu ražošanu un piegādi Krievijai un plašākam Tuvo Austrumu reģionam; uzsver ciešās saiknes starp Irānu un Irānas Revolucionāro gvardu korpusu (IRGC), pastarpinātajiem spēkiem, piemēram, hutiešiem, un paramilitārajiem grupējumiem, kas darbojas Irākā un Sīrijā; stingri nosoda daudzos IRGC pēdējos gadu desmitos veiktos teroristiskos un slepkavnieciskos uzbrukumus un šādu uzbrukumu mēģinājumus visā pasaulē, tostarp Eiropas teritorijā; atkārtoti aicina steidzami iekļaut IRGC Eiropas Savienības teroristu organizāciju sarakstā; norāda, ka vēl nav izsmeltas tādas sankciju iespējas kā daudz ierobežojošāka pieeja tehnoloģiju nodošanai, ko veic ar tādu izstrādājumu eksportu, kuri nav klasificēti kā “divējāda lietojuma preces”;
39.stingri nosoda destabilizējošos hutiešu uzbrukumus tirdzniecības kuģiem, kas šķērso Sarkano jūru; uzsver, ka tie ir radījuši būtiskus globālās tirdzniecības traucējumus, jo kuģniecības uzņēmumi ir spiesti pārvirzīt lielu daļu no Sarkanās jūras satiksmes ap Āfrikas dienvidu galu; aicina uz kolektīvu rīcību un mudina pastiprināt ES iesaisti un starptautisko sadarbību, un stingri mudina pastāvīgi rīkoties, lai nodrošinātu kuģošanas brīvību vienā no pasaules kritiski svarīgākajiem kuģniecības maršrutiem; aicina nekavējoties izbeigt šos nelikumīgos uzbrukumus;
40.atbalsta mērķi nekādā ziņā nepieļaut, ka Irāna iegādājas kodolieročus; tomēr norāda, ka Teherānas režīms ir skaidri noraidījis Kopīgā visaptverošā rīcības plāna atjaunošanu un atteicies sadarboties pašreizējās domstarpībās ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru; uzsver, ka vienlaikus Irāna ir palielinājusi savas kodolieroču spējas; pauž nožēlu par to, ka pašlaik nav izstrādāta ne stratēģija, kā pārliecināt Irānu atturēties no militāro kodolspēju veidošanas, ne rīcības plāns gadījumam, ja Irāna pārsniedz kodolrobežu; aicina PV/AP nākt klajā ar pārskatītu stratēģiju attiecībā uz Irānu, aplūkojot visus iespējamos scenārijus;
41.pauž bažas par musinošo retoriku, kas tiek īstenota, izplatot maldinošu informāciju un dezinformāciju saistībā ar šo konfliktu, un tās instrumentalizāciju, ko veic ļaunprātīgi rīcībspēki, lai sētu neuzticēšanos un naidu, tostarp Eiropas sabiedrībā, par ko jo īpaši liecina satraucošais antisemītisma pieaugums, kā arī citas pazīmes; brīdina, ka ES cīņā pret dezinformāciju galvenā uzmanība būtu jāpievērš tieši šim aspektam, un aicina Komisiju īstenot koordinētu pieeju, ņemot vērā savas politikas ārējo un iekšējo dimensiju, līdzās citiem aspektiem— gaidāmo stratēģiskās komunikācijas plānu ES lomas veicināšanai dienvidu kaimiņreģionā;
42.atzinīgi vērtē vēsturisko Asada režīma krišanu Sīrijā; atgādina, ka tas noturējās tik ilgi, tikai pateicoties Krievijas un Irānas sabiedroto atbalstam, un ka tā sabrukums liecina par spēku izsīkumu; atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts jauns pilnvarotais lietvedis ES delegācijai Sīrijā, kurš savlaicīgi sazinājās ar pārejas posma iestādēm; atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Sīrijas iedzīvotājiem un uzsver nepieciešamību steidzami palielināt humāno palīdzību un aizsardzību 16,7miljoniem cilvēku, kam tā ir vajadzīga; aicina visas puses veicināt mierīgu un Sīrijas vadītu pāreju uz iekļaujošu, demokrātisku pārvaldības modeli, kas nodrošina sieviešu, minoritāšu un visu Sīrijas sabiedrības locekļu pārstāvību, līdzdalību un vienlīdzīgas tiesības neatkarīgi no etniskās piederības vai reliģijas un kas savas darbības centrā izvirza valsts iestāžu labu darbību un Sīrijas iedzīvotāju labklājību; aicina Komisiju un PV/AP nekavējoties ātri organizēt devīto Briseles konferenci par Sīriju un nākt klajā ar visaptverošu plānu par ES atbalstu Sīrijas atjaunošanai, cita starpā ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Irāku un Lībiju; mudina PV/AP steidzami iesniegt Padomei rīcības plānu ātrai, bet atgriezeniskai tādu sankciju atvieglošanai, kas nav saistītas ar iepriekšējo režīmu, un pārskatīšanas process būtu atkarīgs no politiskās pārejas progresa; uzsver, ka cīņa pret nesodāmību Sīrijā ir Eiropas un starptautiskās kopienas morāls un politisks pienākums; aicina ES un dalībvalstis atbalstīt starptautiskā, objektīvā un neatkarīgā mehānisma darbu, lai atbalstītu izmeklēšanu un veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atbildīgas par vissmagākajiem noziegumiem, kas kopš 2011.gada marta pastrādāti Sīrijas Arābu Republikā; aicina ES un tās dalībvalstis apsvērt iespēju sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem izveidot īpašu misiju, lai palīdzētu dokumentēt Asada režīma, kā arī visu pārējo grupējumu smagos noziegumus; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt Sīrijas teritoriālo integritāti, arī tādēļ, lai palīdzētu saglabāt stabilitāti reģionā; aicina PV/AP un dalībvalstis nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu Krievijas spēku, paramilitāro spēku vai izlūkdienestu atjaunošanu vai pastiprināšanu valstī;
Stimulēt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem
43.atzīst, ka prasība lemt vienprātīgi liek dalībvalstīm neatlaidīgi strādāt pie tā, lai panāktu kompromisu un vienotību, kas ir ES politiskās ietekmes avots pasaules arēnā; tomēr norāda, ka kompromiss starp vienotības ideālu un augsto vienprātības cenu ir kritiski jāizvērtē no ticamības viedokļa globālajā arēnā, jo īpaši ņemot vērā paplašinātās ES efektīvo darbību;
44.šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka atsevišķas dalībvalstis ir izmantojušas savas veto tiesības, lai vājinātu vienošanās, aizkavētu lēmumu pieņemšanu vai pat kaitētu kopējai politikai; pauž nožēlu par to, ka cita starpā LES pārejas klauzulās paredzētais ātras, efektīvas un rezultatīvas ārpolitikas un drošības un aizsardzības rīcības potenciāls nekad nav ticis izmantots;
45.atkārtoti aicina Padomi pakāpeniski pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu attiecībā uz lēmumiem KĀDP jautājumos, kas neskar militārus vai aizsardzības aspektus; pieņem zināšanai dažu dalībvalstu paustās bažas par to, ka samazinātos to spēja ietekmēt ārpolitiku un drošības politiku ES līmenī; mudina līdz brīdim, kamēr pilnībā netiks piemērota kvalificēta vairākuma balsošana par lēmumiem, kas neietekmē militāro un aizsardzības jomu, pilnībā izmantot visas pašlaik pieejamās iespējas pastiprināt izlēmību šajā jomā, tostarp konstruktīvu atturēšanos saskaņā ar LES 31.panta 1.punktu; atzīst, ka progress kvalificēta vairākuma balsošanas ieviešanā var būt vienīgi pakāpenisks un tā pamatā būtu Eiropas stratēģiskās kultūras attīstība;
46.uzsver, ka pasaule kļūst daudzpolārāka un mazāk daudzpusēja; uzsver, ka daudzpusējie forumi, no kuriem galvenais forums ir ANO un tās aģentūras, būtu jāuzskata par ES izvēlēto sadarbības veidu; aicina dalībvalstis stiprināt iekļaujošas daudzpusējas pārvaldības formas un šajā sakarībā mudina Komisiju, EĀDD un Padomi pastiprināt iestāžu sadarbību ar daudzpusējām organizācijām, kas ir neatņemama daļa no starptautiskās noteikumos balstītās sistēmas, un tādējādi aizsargāt ANO un daudzpusējo sistēmu kopumā; šajā sakarībā pauž bažas par to, ka arvien lielāka nozīme ir ekskluzīviem sadarbības veidiem, kuros pieaug konkurence; pauž bažas par to, ka paplašinās BRICS grupas sastāvs, kuras dalībvalstīs pašlaik dzīvo 45% pasaules iedzīvotāju; uzsver, ka šāda sadarbība nodrošina Krievijai līdzekļus, kā apiet pasākumus, kuru mērķis ir politiski izolēt šo valsti, un ļauj Ķīnai vēl vairāk paplašināt savu ietekmi, izmantojot infrastruktūras projektu finansēšanas modus operandi; vienlaikus konstatē, ka starptautiskās iestādes un normas arvien vairāk tiek izmantotas par instrumentu savtīgu mērķu īstenošanai un tās apdraud autokrātiski režīmi; uzsver, ka šī tendence ES rada grūtības līdzsvarot nepieciešamību īstenot plašu un iekļaujošu multilaterālismu, vienlaikus pastiprinot sadarbību ar atsevišķiem līdzīgi domājošiem partneriem;
47.šajā sakarībā uzsver, ka ģeopolitisko kontekstu, kurā ES darbojas, joprojām raksturo radikāla nenoteiktība un pāreja no sadarbības uz konkurenci; ar bažām konstatē, ka jebkāda mijiedarbība tiek izmantota par ieroci, un norāda, ka šī tendence kavē starptautisko sadarbību laikā, kad ir jāpaātrina globālā pārkārtošanās, lai efektīvi risinātu globālas problēmas; atgādina, ka ES nevar atļauties kļūt noslēgta un tai ir jāpaliek atvērtai un jāiesaistās pasaules jautājumu risināšanā, lai aizstāvētu savas vērtības un intereses; uzsver, ka, ņemot vērā trešo valstu pastiprinātos centienus destabilizēt starptautisko kārtību un graut multilaterālismu, izplatot dezinformāciju, būtiska nozīme ir ciešākai sadarbībai un koordinācijai ar līdzīgi domājošiem partneriem;
48.aicina ES iestādes un dalībvalstis aktīvi atbalstīt daudzpusējo iestāžu, pirmkārt un galvenokārt, Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas un jo īpaši ANO Drošības padomes, visaptverošu institucionālo reformu, kurā būtu jāiekļauj pasākumi, kas vērsti uz to, lai ierobežotu veto tiesību izmantošanu, palielinātu reģionālo pārstāvību, padarītu izpildstruktūras atbildīgas to asambleju priekšā, kuras tās ir ievēlējušas, un pārskatītu Drošības padomes locekļu sastāvu nolūkā labāk atspoguļot ģeopolitisko realitāti, tostarp izveidojot pastāvīga locekļa vietu ES; uzsver, ka šādas reformas ir būtiskas, lai stiprinātu multilaterālismu, uzlabotu globālo pārvaldību un uz vērtībām balstītu lēmumu pieņemšanu un iekļaujošāk un reaģētspējīgāk risinātu starptautiskās problēmas;
49.atgādina, cik svarīga ir spēcīga un konstruktīva partnerība ar Apvienoto Karalisti; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes jaunās valdības no jauna izrādīto vēlmi kopā ar ES apsvērt iespējas ciešāk un pastāvīgāk sadarboties ārpolitikas un drošības jautājumos, balstoties uz konkrētām darbībām un labu sadarbību ANO līmenī, kā arī efektīvu koordināciju starp ES un Apvienoto Karalisti attiecībā uz sankciju noteikšanu Krievijai un to īstenošanas uzraudzību; uzskata, ka šāda koordinācija nodrošina pievienoto vērtību gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tādēļ atzinīgi vērtē vienošanos strādāt pie ES un Apvienotās Karalistes drošības partnerības izveides, kuras pamatā būtu kopīgas intereses un kolektīva atbildība; uzskata, ka šādas partnerības ietvaros būtu jāapspriežas par tādiem jautājumiem kā jūras drošība; prasa, lai Parlaments tiktu pienācīgi iesaistīts šādās pārdomās un saņemtu pienācīgu informāciju;
50.pieņem zināšanai Amerikas Savienoto Valstu prezidenta un Kongresa vēlēšanu rezultātus; atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm transatlantiskās attiecības joprojām ir vienas no vissvarīgākajām un stratēģiskākajām attiecībām, ko ir uzsvērusi partnerības vienotība un spēks, tam apliecinoties pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā; uzsver, ka spēcīgas transatlantiskās attiecības joprojām ir nepieciešamas partneru drošībai abās Atlantijas okeāna pusēs; aicina Komisiju veicināt ciešākas saites ar galvenajiem partneriem gan ASV, gan Kanādā, lai risinātu globālas problēmas, kas ietekmē mūsu kopīgās vērtības, intereses, drošību un labklājību; šajā sakarībā atkārtoti aicina regulāri rīkot ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes, lai nodrošinātu augstākā līmeņa impulsu turpmākai sadarbībai; pilnībā atbalsta sadarbības padziļināšanu ES un ASV transatlantiskā dialoga ietvaros, piemēram, izmantojot transatlantisko parlamentāro diplomātiju; aicina stiprināt transatlantisko sadarbību tirdzniecības, ārpolitikas un drošības politikas jomā un risināt problēmas, ko rada straujās tehnoloģiskās pārmaiņas un pieaugošie kiberdraudi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Transatlantiskās tirdzniecības un tehnoloģiju padomes darbu;
51.atkārtoti norāda, ka neatkarīgi no tā dalībvalstīm ir pilnā mērā jārealizē ES stratēģiskās autonomijas koncepcija un gatavība aizstāvēties un tādēļ jāveic kolektīvi un labi koordinēti ieguldījumi savā drošībā un aizsardzībā, tiecoties izveidot īstenu Eiropas aizsardzības savienību, kas ir sadarbspējīga un papildina NATO aliansi un vajadzības gadījumā var rīkoties neatkarīgi;
52.mudina uzturēt ciešās attiecības ar tām Rietumeiropas valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, un jo īpaši sadarboties noteiktās ES ārējās darbības jomās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē sarunu pabeigšanu par plašu pasākumu kopumu turpmākajām ES un Šveices attiecībām, kas ir nozīmīgs pagrieziena punkts jau tā ciešo attiecību turpināšanā un padziļināšanā; aicina Komisiju modernizēt un padziļināt divpusējās attiecības starp ES un Šveici; uzsver, ka ir svarīgi veicināt ciešākas attiecības ar Norvēģiju, jo īpaši drošības un aizsardzības partnerības jomā, kā arī kopīgo krājumu sadarbīgu pārvaldību un ilgstošo zvejas darbību turpināšanu; aicina ātri parakstīt asociācijas nolīgumu starp ES un Andoru un Sanmarīno;
53.atzinīgi vērtē jauno impulsu ES un Armēnijas divpusējās attiecībās, ko stingri atbalsta Erevānas iestādes; aicina Komisiju un Padomi aktīvi atbalstīt Armēnijas vēlmi pastiprināt sadarbību ar ES; pauž pilnīgu atbalstu nesen sāktajam darbam pie jaunas ES un Armēnijas partnerības programmas, ar kuru tiek veidotas vērienīgākas kopīgas prioritātes sadarbībai visās dimensijās;
54.pauž stingru atbalstu Eiropas Savienības misijas Armēnijā (EUMA) darbībām un uzsver tās svarīgo lomu; aicina EUMA cieši uzraudzīt mainīgo drošības situāciju uz vietas, sniegt pārredzamus ziņojumus Parlamentam un aktīvi veicināt centienus konfliktu risināšanā; aicina ES un tās dalībvalstis stiprināt EUMA pilnvaras, palielināt tās skaitlisko sastāvu un pagarināt tās mandāta termiņu; aicina Azerbaidžānas iestādes piekrist šādai civilai misijai arī savā robežas pusē;
55.uzskata, ka Indijas un Klusā okeāna reģions kļūst par globālās kārtības smaguma centru un ka ES ir jāstiprina sava aktīvā loma un klātbūtne šajā reģionā, lai aizsargātu savas intereses, veicinātu stabilitāti un uzturētu noteikumos balstītu starptautisko kārtību; atkārtoti norāda, ka miermīlīgs, brīvs, stabils un noteikumos balstīts Indijas un Klusā okeāna reģions ir vitāli svarīgs Eiropai; pauž bažas par to, ka lielvaru konkurence nosaka parametrus ES spējai veicināt multilaterālismu reģionā; šajā sakarībā norāda, ka Āzijas un Eiropas dialogu joprojām kavē ģeopolitiskā spriedze ar Krieviju; šajā nolūkā aicina pilnveidot ārpolitikas, drošības politikas un aizsardzības politikas saites ar līdzīgi domājošiem partneriem reģionā, ievērojot ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā; mudina PV/AP kopā ar mūsu Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, jo īpaši Austrāliju, Indiju, Jaunzēlandi, Dienvidkoreju, Japānu un Taivānu, veicināt ES ārējās darbības pamanāmību un ietekmi;
56.šajā sakarībā atgādina par ES stratēģisko partnerību ar Japānu, kam būtu jākalpo par paraugu, kā īstenot auglīgu divpusēju partnerību, kas ļauj efektīvi veidot politiku daudzpusējā kontekstā; norāda, ka ES un Japāna 2024.gadā svin savu attiecīgo diplomātisko misiju izveides 50.gadskārtu, un stingri uzsver ES interesi turpmākajos 50gados padziļināt un paplašināt šo divpusējo partnerību; šajā nolūkā atzinīgi vērtē gan ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, gan ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu, kurā cita starpā paredzētas konsultācijas par attiecīgo aizsardzības iniciatīvu izstrādi, tostarp informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar aizsardzības rūpniecību, kā arī paredzēts izskatīt iespējamu abpusēju iesaisti attiecīgajās aizsardzības iniciatīvās;
57.norāda, ka ģeopolitiskie sarežģījumi ir stiprinājuši ES un Indijas kopīgās intereses attiecībā uz drošības, labklājības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu; aicina rīkot Indijas un ES samitu, lai saglabātu divpusējās attiecības kā vienu no galvenajām prioritātēm; uzskata, ka galvenās sadarbības jomas ir klimata pārmaiņas un zaļā izaugsme, digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, pētniecība un izstrāde, savienotība, tirdzniecība un investīcijas, ārpolitika, drošības politika un aizsardzības politika; šajā sakarībā aicina dalībvalstis vairāk iesaistīties; tāpat aicina dalībvalstis palielināt un paplašināt Indijas un ES sadarbību jūras drošības jomā, reaģējot uz Ķīnas pieaugošo klātbūtni Indijas un Klusā okeāna reģionā; uzsver nepieciešamību apspriesties ar Indiju par tās lielo militāro atkarību no Krievijas, kā arī par tās īstenotajām ierobežotu kritiskas nozīmes tehnoloģiju piegādēm uz Krieviju; mudina Indiju nosodīt Krievijas nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu un pievienoties pret Krieviju vērsto ES sankciju politikai;
58.uzskata Indiju par svarīgu demokrātisku partneri un mudina ES cieši sadarboties ar Indijas valdību attiecībā uz cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu gan iekšēji, gan visā pasaulē; aicina pilnībā īstenot 2018.gada ES stratēģiju attiecībā uz Indiju un ES un Indijas ceļvedi periodā līdz 2025.gadam, koordinējot to ar pašu dalībvalstu veiktajiem pasākumiem; jo īpaši uzsver nepieciešamību veicināt lielāku sinerģiju ārpolitikā un drošības politikā, izmantojot esošos dialoga mehānismus un citus forumus, kas izveidoti saskaņā ar ES un Indijas ceļvedi periodā līdz 2025.gadam; atzinīgi vērtē paziņojumu par gaidāmo ES un Indijas stratēģisko programmu;
59.atkārtoti uzsver ES apņemšanos īstenot “vienas Ķīnas” politiku kā vienu no ES un Ķīnas attiecību principiem; uzsver, ka Taivāna ir svarīgs demokrātiskais ES partneris Indijas un Klusā okeāna reģionā; atzīst Taivānas svarīgo nozīmi globālo piegādes ķēžu nodrošināšanā, jo īpaši augsto tehnoloģiju nozarē, un mudina ES un dalībvalstis iesaistīties ciešākā sadarbībā ar Taivānu, lai vēl vairāk stiprinātu ekonomikas, tirdzniecības un investīciju saites; mudina Komisiju nekavējoties sākt sagatavošanas pasākumus sarunām par investīciju nolīgumu ar Taivānu; uzsver, ka nav pieņemami autoritāru režīmu mēģinājumi ierobežot ES un Taivānas attiecību labvēlīgu attīstību;
60.stingri nosoda Ķīnas pastāvīgās militārās provokācijas pret Taivānu un atkārtoti stingri noraida jebkādas vienpusējas izmaiņas Taivānas šauruma status quo; aicina ES un dalībvalstis raidīt skaidrus un konsekventus signālus, liekot saprast, ka jebkādi mēģinājumi vienpusēji mainīt status quo Taivānas šaurumā, jo īpaši ar spēku vai piespiešanu, nevar būt pieņemami un maksās dārgi; uzsver, ka Ķīnas teritoriālās prasības nav pamatotas starptautiskajās tiesībās un ka Taivānas tautu var pārstāvēt tikai demokrātiski ievēlētā Taivānas valdība; turklāt nosoda to, ka Ķīna bloķē Taivānas jēgpilnu līdzdalību daudzpusējās organizācijās, piemēram, PVO, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām, pastāvīgi sagrozot ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr.2758; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Taivānas jēgpilnu dalību attiecīgās starptautiskās struktūrās;
61.pauž dziļas bažas par jaunākajām pārmaiņām, kas Ķīnas pozīcijā attiecībā uz iekšlietām un militāriem jautājumiem notikušas kopš Ķīnas Komunistiskās partijas 20.nacionālā kongresa; uzskata, ka Ķīna parāda, ka tai ir gan nolūks, gan arvien lielāka ekonomiskā, diplomātiskā, tehnoloģiskā un militārā vara mainīt pasaules kārtību; uzsver, ka militārās un civilās sintēzes stratēģija ir apliecinājums šādiem līdzekļiem; šajā sakarībā uzsver, ka ES ir jābūt uzstājīgākai un vienotākai savā pieejā attiecībās ar Ķīnu, un tādēļ aicina PV/AP un dalībvalstis pārskatīt stratēģiju attiecībām ar Ķīnu, pilnībā ņemot vērā arvien represīvāko iekšpolitiku, dominējošo ārpolitiku, kā arī ekonomiskā spiediena izmantošanu kā līdzekli, ar kura palīdzību Ķīna tiecas sasniegt savus mērķus; uzskata, ka uz izaicinājumiem, kurus rada Ķīnas kā globāla rīcībspēka izaugsme ir jāreaģē līdzsvaroti un daudzdimensionāli, pieturoties pie principa “ja iespējams— sadarbība, ja vajadzīgs— konkurence, ja nepieciešams— konfrontācija”, tādējādi Eiropas Savienībai turpinot selektīvi sadarboties ar Ķīnu kā ANO Drošības padomes locekli vairākos būtiski svarīgos jautājumos;
62.uzsver, ka ĶTR aizvien agresīvākā nostāja apdraud kuģošanas brīvību un iedragā stabilitāti, kas ir būtiska pasaules tirdzniecībai; uzsver, ka šo situāciju ar bažām vēro aizvien lielāks skaits līdzīgi domājošu partneru, kuriem rūp miers un stabilitāte reģionā; uzsver, ka ir jāattur no destabilizējošas rīcības, tostarp jāveic regulāras darbības, lai aizstāvētu kuģošanas brīvību saistībā ar ĶTR mēģinājumiem kontrolēt starptautiskos ūdeņus un gaisa telpu;
63.uzskata, ka Ķīna, turpinot Ķīnas un Krievijas stratēģiskās partnerības izaugsmi, tostarp tehnoloģiju un militāro spēju nodošanas jomā, (netieši) ļauj Krievijai īstenot agresijas karu pret Ukrainu;
64.atkārtoti nosoda gan to, ka Ķīna pārkāpj savas starptautiskās saistības, Ķīnas un Lielbritānijas un Ķīnas un Portugāles kopīgās deklarācijas, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, principu “viena valsts, divas sistēmas” un Honkongas Pamatlikumu, gan arī to, ka tiek izvērstas represijas pret īpašā administratīvā reģiona autonomiju un opozīcijas pārstāvjiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības locekļiem un viņu ģimenes locekļiem; aicina Komisiju izvērtēt Honkongas un Makao autonomo statusu, ņemot vērā to, ka Ķīna ir pārkāpusi Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju un Ķīnas un Portugāles kopīgo deklarāciju un apspiedusi Honkongas autonomiju;
65.pauž bažas par Ķīnas uzņēmumu pieaugošo ekonomisko iespiešanos ES, tostarp tādās stratēģiskās nozarēs kā akumulatoru ražošana; uzsver, ka saskaņā ar ES ekonomiskās drošības stratēģiju ir steidzami jāturpina riska mazināšanas politika, turpinot samazināt ekonomisko atkarību kritiski svarīgās nozarēs;
66.atkārtoti norāda, ka Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN) ir nozīmīgs sabiedrotais noteikumos balstīta multilaterālisma stiprināšanā; atbalsta ASEAN centienus pabeigt sarunas ar Ķīnu par efektīvu un būtisku rīcības kodeksu Dienvidķīnas jūrā; mudina pastiprināt ES iesaisti un sadarbību ar ASEAN un centienus veidot visaptverošu stratēģisko partnerību, pamatojoties uz ekonomiskajām saitēm un ilgtspējīgu izaugsmi, un jo īpaši uz politisko sadarbību cilvēktiesību un demokrātijas jomā; aicina palielināt atbalstu Mjanmas Nacionālās vienotības valdībai un izdarīt spiedienu uz ASEAN valstīm, lai tās pieskaņotos starptautiskajām sankcijām pret Mjanmas militāro huntu;
67.mudina PV/AP un dalībvalstis koncentrēties uz divpusējām attiecībām ar partneriem Āfrikā, cita starpā Ganu, Maroku, Keniju, Senegālu un Mauritāniju, ņemot vērā savstarpējās vajadzības un intereses, lai veicinātu reālas un līdzsvarotas partnerības; uzskata, ka attiecībās ar trešām valstīm būtu pilnībā jāintegrē princips “dots pret dotu”, saskaņā ar kuru ES veido spēcīgākas partnerības ar tām valstīm, kuras ievēro KĀDP un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) principus un ES pamatvērtības; uzskata, ka ES ir arvien jāturpina koncentrēties uz Āfriku, kas jau ir stratēģisks kontinents un nākotnē kļūs par arvien nozīmīgāku rīcībspēku;
68.aicina Eiropas Savienību apturēt gan saprašanās memorandu par izejvielām, gan visu militāro sadarbību ar Ruandu, tostarp Eiropas Miera mehānisma vai jebkādu citu mehānisma ietvaros, līdz Ruanda izbeigs nelikumīgo atbalstu bruņotiem grupējumiem un pilnībā respektēs Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) suverenitāti un teritoriālo integritāti; nosoda to, ka M23 nemiernieki pārkāpj KDR austrumu daļas suverenitāti un teritoriālo integritāti; pauž dziļas bažas par tūkstošiem pārvietoto personu humanitāro situāciju šajā teritorijā; mudina PV/AP iesaistīties skaidrās darbībās atbilstoši ES Lielo ezeru stratēģijai, lai atjaunotu stabilitāti, un sadarboties ar ANO Stabilizācijas misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), lai aizsargātu civiliedzīvotājus KDR austrumos;
69.uzsver, ka nesenie notikumi Tunisijā ir raisījuši bažas par cilvēktiesību un demokrātijas standartiem, jo tiek ziņots par pārredzamības un opozīcijas līdzdalības ierobežojumiem un politiskās sacensības vājināšanos prezidenta vēlēšanās; uzsver, ka ES turpinās apņēmīgi atbalstīt Tunisiju šajā politiski un sociālekonomiski sensitīvajā periodā, uzturot kontaktus dažādos līmeņos;
70.uzsver, ka ES ir tiešas un vitālas intereses attiecībā uz to, lai Vidusjūras baseinā, kā arī plašākā dienvidu kaimiņreģionā valdītu stabilitāte, drošība un ekonomiskā izaugsme; atgādina, ka Eiropas kaimiņattiecību politika tika uzsākta, izvirzot slavējamus mērķus, proti, veicināt stabilitāti, labklājību un labu pārvaldību Vidusjūras dienvidu reģionā; tomēr atzīst, ka patlaban ir acīmredzams, ka šīs politikas instrumenti, mērķi un principi vairs neatbilst reģiona tagadējai realitātei; pauž nožēlu par to, ka gandrīz 30gadus pēc tā dēvētā Barselonas procesa uzsākšanas vēl nav panākta kopīgas labklājības, stabilitātes un brīvības telpas izveide ar Vidusjūras reģiona dienvidu kaimiņvalstīm; aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu paktu Vidusjūras reģionam; uzskata, ka ES un dienvidu kaimiņreģiona valstīm būtu jānoslēdz saprašanās memorandi, izvirzot mērķi veicināt stabilitāti, labklājību un cilvēktiesību aizsardzību ar nosacījumu, ka notiks sadarbība migrācijas jautājumos; atgādina, ka nestabilitāte un nedrošība dienvidu kaimiņreģionā joprojām ir sarežģīts jautājums Eiropas ārējo robežu pārvaldībā; uzskata, ka, prioritāri pievēršoties divpusēju attiecību veidošanai ar šī reģiona valstīm, ES arī būtu jāturpina veicināt reģionālo sadarbību, izmantojot esošos satvarus, kā, piemēram, Savienība Vidusjūrai; atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts Vidusjūras reģiona komisārs;
71.uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāstiprina un jāpadziļina sadarbība ar arābu un Persijas līča valstīm, reaģējot uz akūtajām ģeopolitiskajām, sociālajām un ekonomiskajām problēmām, ar kurām saskaras reģions; uzsver, ka ciešākai sadarbībai par prioritāti būtu jānosaka tādas svarīgas jomas kā migrācija, digitālā pārveide, drošība, zaļā pārkārtošanās un kultūras apmaiņa, lai veidotu noturīgu partnerību; aicina īstenot stratēģisku pieeju, kas pielāgotu sadarbību ar katru valsti, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un savstarpēju sapratni;
72.atzinīgi vērtē pirmā ES un Persijas līča sadarbības padomes samita sekmīgo noslēgumu un uzskata, ka šis samits ir bijis izšķirīgs brīdis attiecībās starp Eiropas Savienību un tās partneriem Persijas līča sadarbības padomē, uzsverot savstarpējo apņemšanos stiprināt saites galvenajās stratēģiskajās, ekonomiskajās un kultūras jomās;
73.uzsver, ka ir svarīgi reģionā atbalstīt un veicināt demokrātiskās vērtības; nosoda naida runas, tostarp pret Eiropas iestādēm vērstas retorikas, pastiprināšanos, un uzbrukumus individuālajām brīvībām un starptautiskajai kārtībai gan dalībvalstīs, gan ārvalstīs;
74.uzsver, ka ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis ir līdzīgi domājošas un tām ir kopīgas vērtības, valodas, vēsture, kultūra un reliģija, un šiem faktoriem vajadzētu sekmēt to, ka minētās valstis mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā dabiski kļūst par partneriem; norāda, ka Eiropas darbība šajā reģionā aizvadītajās desmitgadēs ir sarukusi, tā radot vakuumu, kurā palielināties Ķīnas un Krievijas ietekmei; mudina Latīņamerikas valstis ieņemt stingrāku nostāju, nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu; aicina dalībvalstis un EĀDD izvērst reģionā proaktīvu diplomātiju, īpašu uzsvaru liekot uz daudzpusējās globālās kārtības, starptautisko tiesību un demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu; mudina īstenot daudzpusējas iniciatīvas, lai risinātu politisko nestabilitāti reģiona nestabilākajās valstīs, piemēram, Haiti;
75.atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts ES un Čīles padziļinātais pamatnolīgums, un aicina ātri un pilnībā to ratificēt; aicina panākt progresu virzībā uz ES un Meksikas vispārējā pamatnolīguma parakstīšanu un ratifikāciju;
76.atzinīgi vērtē nolīguma noslēgšanu ar Mercosur; uzsver, ka Parlaments pārbaudīs, vai noteikumi par ilgtspēju ir maksimāli vērienīgi;
77.atzinīgi vērtē ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) neformālo sanāksmi un iniciatīvu īstenošanu saskaņā ar ES un CELAC ceļvedi 2023.–2025.gadam un šajā sakarā uzsver, ka 2025.gada samitā ir jāpieņem jauns un vērienīgs ceļvedis, kurš turpinās stiprināt partnerību un kurā būs ņemta vērā llīdzšinējā paraugprakse;
78.uzsver, ka ir vajadzīga stingrāka pieeja, lai novērstu vardarbību pret vides aizstāvjiem un pastiprinātu ES centienus palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un pielāgoties ārkārtas situācijai klimata jomā; ierosina turpināt nostiprināt sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību, kas ietekmē arī Eiropas Savienību; aicina ievērojami pastiprināt abu reģionu sadarbību cīņā pret šo parādību;
79.aicina PV/AP par sava pilnvaru termiņa prioritāti noteikt darbu ar līdzīgi domājošām demokrātijām un sistematizēt sadarbību un apspriešanos ar līdzīgi domājošiem demokrātiskiem partneriem, lai sekmētu demokrātiju un uzlabotu kopējo sagatavotību un piekļuvi resursiem, kas paredzēti reaģēšanai krīzes situācijās; šajā sakarībā atkārtoti iesaka padziļināt saiknes ar reģionālajām organizācijām, piemēram, ASEAN vai Āfrikas Savienību, lai uzlabotu sadarbības drošības sistēmas;
80.atkārtoti pauž atbalstu Eiropas politiskajai kopienai, kas ir platforma diskusijai, dialogam un sadarbībai ar Eiropas partneriem risināmo ārpolitikas un drošības jautājumu jomā, lai stiprinātu drošību un stabilitāti Eiropā un turpinātu politisko un drošības sadarbību, balstoties uz kopīgām interesēm; aicina cieši iesaistīt Parlamentu šīs kopienas darbības jomas un nākotnē veicamā darba precizēšanā; uzsver— lai šis formāts nākotnē būtu veiksmīgs un konsekvents, ir svarīgi zināmā mērā nodrošināt demokrātisko vērtību un principu saskaņotību; atkārtoti norāda, ka Eiropas politiskā kopiena nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par ieganstu tam, lai aizkavētu paplašināšanās procesā iesaistīto valstu pievienošanos ES;
81.turklāt uzskata, ka ir svarīgi veidot jaunas alianses, cita starpā ar kaimiņvalstīm, kā arī globālajos dienvidos, savstarpēji ņemot vērā pušu vajadzības un intereses, lai sekmētu reālas, līdzsvarotas un līdzvērtīgas partnerības; uzsver, ka ir svarīgi, lai šīs politiskās vienošanās ar trešām valstīm tiktu panāktas, pamatojoties uz vispārējām Eiropas vērtībām un pamattiesībām; aicina ES reaģēt uz partnervalstu vēlmēm un ātri panākt politiskas vienošanās ar tām, lai parādītu, ka ES ir uzticama un stratēģiska partnere, un apliecinātu, ka noteikumos balstīta starptautiskā sistēma spēj stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem; šajā sakarībā aicina īstenot sadarbības iniciatīvas starp ES un globālo dienvidu valstīm, lai izvērtētu un risinātu parādu krīzi; norāda, ka nolīgumiem ar globālajiem dienvidiem, jo īpaši attiecībā uz izejvielām, būtu jāpalīdz attīstīt vietējo ekonomiku, nevis jāpadziļina atkarība vai jāveicina pārmērīga resursu ekspluatēšana;
ES rīcības ārvalstīs veicināšana
82.uzsver, ka PV/AP veido saikni starp KĀDP un ES ārējām attiecībām, lai nodrošinātu ES ārējā darbībā visaugstāko koordinācijas un saskaņotības līmeni; uzsver, ka ES ir jāsekmē savu ārējās darbības un attīstības sadarbības centienu pamanāmība un efektivitāte, tomēr pauž nožēlu, ka dažos gadījumos ES ārējā pārstāvība saistīta ar neskaidrībām, un tas nelabvēlīgi ietekmē ES stratēģisko komunikāciju ārvalstīs; uzsver, ka ir skaidri jādefinē PV/AP, Komisijas priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētāja kompetence attiecībā uz ES ārējo darbību un pārstāvību, lai ES paustā nostāja būtu saskaņota un tā to uztvertu arī ES partneri; aicina Komisiju stiprināt koordināciju ar EĀDD ārējās darbības jomā, tostarp nodrošinot pilnīgu atbilstību EĀDD lēmuma[16] 3.2. un 9.pantam, kas, iespējams, būs jāatjaunina;
83.aicina stiprināt EĀDD — gan tā centrālo struktūru, gan ES delegācijas —, nodrošinot atbilstošus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai ES varētu labāk sagatavoties pašreizējiem un jauniem globālajiem izaicinājumiem; prasa, lai EĀDD būtu dota iespēja atlasīt un pieņemt darbā pastāvīgu ES diplomātisko personālu un lai visos EĀDD līmeņos būtu nodrošināts taisnīgāks dzimumu un ģeogrāfiskais līdzsvars; aicina PV/AP ātri nākt klajā ar priekšlikumiem par ES ārējās darbības turpmāko operatīvo struktūru un šajā nolūkā pilnībā ņemt vērā Parlamenta 2023.gada 15.marta ieteikumu par EĀDD darbības izvērtēšanu un pasaules mērogā spēcīgākas ES veidošanu[17]; uzsver, ka ir jāstiprina stratēģiskā komunikācija un ES darbs dezinformācijas apkarošanā, izmantojot īpaši tam atvēlētus resursus un birojus stratēģiski svarīgos reģionos un valstīs;
84.uzsver, ka ES ir stratēģiski ieinteresēta veicināt ilgtspējīgu attīstību, nabadzības mazināšanu un līdztiesību visā pasaulē, jo šie centieni veicina ilgtermiņa mieru un drošību globālā mērogā; aicina Komisiju efektīvi un ātri izmantot iniciatīvu “Global Gateway” kā ilgtspējīgu alternatīvu Ķīnas iniciatīvai “Viena josla, viens ceļš” un kā instrumentu ES klātbūtnes un pamanāmības palielināšanai visā pasaulē; atgādina, ka iniciatīva “Global Gateway” ir jāsaprot kā stratēģiska koncepcija, kurā integrēta ārpolitika, ekonomikas politika un attīstības politika, tostarp klimata un digitālā pārkārtošanās, kā arī investīcijas infrastruktūrā, lai stiprinātu ciešu partnerību, kura balstīta uz savstarpējiem ieguvumiem, ekonomikas attīstību un noturīgām piegādes ķēdēm; šajā sakarībā uzsver, ka koordinācija ar starptautiskajām finanšu iestādēm, skaidri noteikta privātā sektora iesaiste un pielāgota stratēģiskā komunikācija, tostarp saņēmējvalstīs, ir būtiska, lai instruments sasniegtu vēlamo mērogu; pauž bažas par ziņām, ka vairākus “Global Gateway” projektus īsteno Ķīnas uzņēmumi, tiešā veidā pārkāpjot iniciatīvas mērķus un uzdevumus, kuros ietilpst ES ekonomiskās drošības stiprināšana un ekonomikas attīstības un savstarpēji izdevīgu partnerību ar trešām valstīm veicināšana; tādēļ aicina nekavējoties veikt izmeklēšanu un izbeigt visu Ķīnas uzņēmumu iesaisti “Global Gateway”; uzsver, ka ES atbalstam būtu jāpapildina citas iniciatīvas, piemēram, partnerība globālajai infrastruktūrai un investīcijām, Indijas-Tuvo Austrumu-Eiropas ekonomiskais koridors un Lobito koridors, un tam jo īpaši vajadzētu būt vērstam uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;
85.atkārtoti norāda, ka Parlamentam ir neatņemama loma KĀDP un tas sniedz īpašu ieguldījumu šajā politikā, pateicoties parlamentārajai diplomātijai un dažādajiem instrumentiem, kanāliem un kontaktiem, tostarp demokrātijas atbalsta programmām, Ārlietu komitejas darbam, regulāriem parlamentārajiem dialogiem un oficiālajām delegācijām; uzsver, ka parlamentārajai diplomātijai ir liels potenciāls iesaistīt galvenās politiskās ieinteresētās personas un veicināt demokrātisku pārvaldību; īpaši uzsver parlamentārās diplomātijas pievienoto vērtību laikā, kad notiek Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un šajā sakarībā uzsver vērtīgo politisko un tehnisko sadarbību starp Ukrainas Augstāko radu un Eiropas Parlamentu;
86.pauž stingru pārliecību, ka diplomātija ir nozīmīgs ES darbības aspekts; ņemot to vērā, aicina turpināt attīstīt ES preventīvo diplomātiju kā proaktīvas ārpolitikas instrumentu preventīvai konfliktu novēršanai, kā arī starp pusēm izcēlušos konfliktu mediācijai un miermīlīgai risināšanai, un aicina EĀDD integrēt ES preventīvās diplomātijas instrumentus strukturālajos prevencijas mehānismos un darbībās, piemēram, politiskajos nolīgumos starp dažādiem konfliktos iesaistītiem rīcībspēkiem, valstu samierināšanās dialogos, miera veidošanā un pārejas tiesiskuma nodrošināšanā, kā arī patiesības un izlīguma komisijās; mudina EĀDD atskatīties uz gūto pieredzi, lai izvērtētu diplomātiskos centienus, noskaidrotu jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, un integrētu paraugpraksi turpmākajās iniciatīvās; aicina palielināt EĀDD spējas šajā jomā, jo īpaši attiecīgajās krīžu gatavības un reaģēšanas nodaļās; uzsver, ka ir steidzami nepieciešams divkārt palielināt attiecīgo ES budžetu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā un ievērojami izvērst ES rīcību mediācijas, dialoga un izlīguma jomā;
87.atkārtoti apstiprina ES īpašo pārstāvju lomu, kuri veicina ES politiku un intereses konkrētos reģionos un valstīs un būtiski sekmē spēcīgākas un efektīvākas KĀDP attīstību, nodrošinot ES aktīvu politisko klātbūtni galvenajās valstīs un reģionos, darbojoties kā ES un tās politikas “balss” un “seja”; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ES īpašajiem pārstāvjiem pietiekamus resursus, lai viņi varētu efektīvi īstenot šos uzdevumus; uzsver to, cik svarīgi ir, lai ES īpašajiem pārstāvjiem būtu plašas, elastīgas pilnvaras, ko būtu iespējams pielāgot mainīgajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, lai popularizētu ES politiku un intereses noteiktos reģionos un valstīs un lai viņi varētu aktīvi iesaistīties preventīvajā diplomātijā; prasa, lai pirms jauno ES īpašo pārstāvju iecelšanas notiktu kandidātu uzklausīšana Parlamentā;
88.uzsver ES ārvalstu misijas un operācijas miera, drošības un progresa veicināšanai Eiropā un pasaulē; aicina PV/AP:
–sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajām KĀDP misijām, kas jāsāk 2025.gadā, izmantojot ES ātrās izvietošanas spējas (RDC) kā preventīvu militāru pastiprināšanu; atgādina, ka administratīvie izdevumi par šiem pasākumiem, tostarp ātrās izvietošanas spēju fiksētie izdevumi, būtu jāsedz no ES budžeta;
–sadarboties ar Kipru, Turciju, Apvienoto Karalisti un ANO, lai īstenotu konkrētus pasākumus Kipras buferzonas demilitarizācijai un uzlabotu šīs salas—gan Kipras grieķu, gan Kipras turku daļas—drošību;
–atbalstīt abu ES civilo KDAP misiju, proti, EUPOL COPPS un EUBAM Rafah, lomas palielināšanu, kā minēts Eiropadomes 2024.gada 21.un 22.marta secinājumos, atgādinot, ka tām var būt svarīga loma, pamatojoties uz divu valstu risinājuma principu un nākotnē veidojamās Palestīnas valsts dzīvotspēju, un piedalīties humānās palīdzības sniegšanas atvieglošanā Gazas joslai, uzlabot Palestīniešu pašpārvaldes efektivitāti Rietumkrastā un sagatavoties tam, lai tā atgrieztos Gazas joslā;
–radīt nepieciešamos apstākļus pilnīgai EUBAM Rafah darbības atjaunošanai, lai tā varētu darboties kā neitrāla trešā persona Rafas robežšķērsošanas vietā, koordinējot darbību ar Palestīniešu pašpārvaldi, kā arī Izraēlas un Ēģiptes iestādēm; sagaida, ka EUPOL COPPS un EUBAM Rafah darbības jomas un pilnvaru pastiprināšana uz vietas tiks iekļauta gaidāmajā ES un Tuvo Austrumu stratēģijā kā būtiska prioritāte;
–vēl vairāk palielināt novērotāju skaitu, kuri ES civilajā misijā Armēnijā (EUMA) izvietoti Armēnijas pusē pie starptautiskās robežas ar Azerbaidžānu, un atkārtoti aicināt Azerbaidžānu sadarboties ar misiju un izbeigt pret to vērsto nomelnošanas kampaņu;
–sadarboties ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Korejas Republiku, Japānu, Taivānu un ASEAN dalībvalstīm, lai veicinātu mieru un drošību Indijas un Klusā okeāna un Dienvidaustrumāzijas reģionos;
–izstrādāt stratēģijas, lai cīnītos pret hibrīduzbrukumiem pie ES austrumu robežas, jo īpaši tiem, kas saistīti ar migrācijas instrumentalizēšanu kā taktiku dalībvalstu destabilizēšanai un politiska spiediena izdarīšanai;
89.aicina PV/AP gūt informāciju par sekmīgām evakuācijas darbībām Sudānā un pastiprinātu konsulāro aizsardzību un strādāt pie tā, lai izveidotu visaptverošu ES pilsoņu aizsardzības sistēmu ārvalstīs; uzsver, ka nepārtraukto krīžu un konfliktu ietekme visā pasaulē var radīt risku, ka tiks pārslogotas dalībvalstu konsulārās aizsardzības un/vai palīdzības spējas, un šajā sakarībā aicina stiprināt EĀDD Krīžu reaģēšanas centra un ES civilās aizsardzības mehānisma spējas un resursus; atgādina par savu izsenis pausto nostāju attiecībā uz līdzvērtīga aizsardzības līmeņa piemērošanu vietējiem darbiniekiem ES delegācijās un KĀDP misijās un operācijās;
III. Nākamā DFS un tās parlamentārā uzraudzība
90.uzskata, ka ir jāpastiprina institucionalizēta parlamentārā uzraudzība pār ES ārējo darbību, tostarp jānodrošina regulāra un savlaicīga, taču arī droša piekļuve konfidenciālai informācijai un brīfingi Eiropas Parlamentā saskaņāar LES 36.pantu; uzsver, ka PV/AP un EĀDD ir jāsniedz vairāk atsauksmju par veiktajām darbībām un panākto ietekmi, lai izpildītu rezolūcijās par ārlietu jautājumiem izklāstītos Parlamenta ieteikumus;
91.uzsver, ka KĀDP, kas ietver KDAP, Eiropas Parlaments īsteno savas budžeta funkcijas kopā ar Padomi; atgādina, ka attiecībā uz šiem politikas virzieniem Eiropas Parlaments pilda arī politiskās kontroles un apspriešanās funkciju, kā minēts LES 36.pantā;
92.atgādina, ka saskaņā ar LES 41.pantu visi KĀDP un KDAP administratīvie un darbības izdevumi būtu jāsedz no ES budžeta, izņemot izdevumus, kas izriet no operācijām, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus;
93.uzsver, ka KĀDP vai KDAP lēmumi, kas ietver izdevumus, vienmēr skar šo politikas virzienu pamataspektus un tiem būtu jāpiemēro parlamentārā kontrole; aicina PV/AP pirms KĀDP vai KDAP lēmumu ierosināšanas apspriesties ar Parlamentu, tādējādi nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildību saskaņā ar LES 36.pantu;
94.atgādina, ka Parlamenta budžeta funkcijas izpilde ir nesaraujami saistīta ar tā politiskās kontroles un apspriešanās funkciju; atgādina, ka LES 36.pantā ir noteiktas īpašas attiecības starp PV/AP un Eiropas Parlamentu, kas ir priekšnoteikums, lai Parlaments šīs funkcijas varētu pildīt, un ka PV/AP šajā ziņā būtu jāatbalsta Parlaments;
95.pauž nožēlu par civilo KDAP misiju nepietiekamo budžetu; atgādina, ka šādu misiju skaits un uzdevumu apjoms ir palielinājies, drošības vide ir kļuvusi sarežģītāka un operāciju izmaksas ir pieaugušas; mudina Eiropadomi būtiski palielināt KĀDP finansējumu, iekļaujot to atsevišķā civilās KĀDP un krīžu pārvaldības pozīcijā; aicina nodrošināt KDAP civilajām misijām piešķirto līdzekļu efektīvu izlietojumu, lai garantētu, ka ar šīm misijām tiek efektīvi reaģēts uz krīzes situācijām un neparedzētiem notikumiem; aicina PV/AP un Komisiju šajā nolūkā nākt klajā ar kopīgiem priekšlikumiem;
96.pauž dziļas bažas par to, ka EĀDD finansējums ir strukturāli nepietiekams un ka šis apstāklis jau rada nopietnu un tālejošu negatīvu ietekmi uz ES ārējo darbību un ES iestāžu sniegumu šajā jomā; uzsver, ka ir vajadzīga īpaša pieeja EĀDD administratīvajam budžetam, un atgādina, ka korektīvu pasākumu neesamība var nopietni ietekmēt ES attiecības ar trešām valstīm;
97.aicina Komisiju, sagatavojot priekšlikumu par nākamo DFS, ES ārējās darbības izdevumu kategorijā pievērsties šādiem aspektiem:
–stabilas spējas un resursi ES ārējai darbībai, ņemot vērā arvien sarežģītāko starptautisko vidi un šajā sakarībā atgādinot, ka ir ārkārtīgi būtiski vēl vairāk stiprināt ES atbalstu cilvēktiesībām, demokrātijai un attīstībai trešās valstīs;
–resursi ES digitālajai diplomātijai, ņemot vērā pašreizējo straujo tehnoloģisko progresu un ģeopolitisko konkurenci;
– resursi zaļajai diplomātijai;
–īpašs budžets konkrētām ES ārpolitikas darbībām dzimumu līdztiesības un sieviešu, miera un drošības (WPS) programmas kontekstā, lai integrētu dzimumperspektīvu ES diplomātiskajos un cilvēku drošības centienos;
–resursi potenciālo saņēmēju preventīvai pārbaudei, lai nodrošinātu, ka ar ES līdzekļiem nekādā gadījumā netiek tieši vai netieši atbalstītas darbības, projekti vai literatūra, kas kūda uz vardarbību un naidu, tostarp antisemītismu, un lai nodrošinātu, ka visi ES finansējuma saņēmēji tiek attiecīgi uzraudzīti;
98.aicina Komisiju 2025.gada pirmajā pusgadā iesniegt priekšlikumus nākamajai DFS, lai dotu pietiekami daudz laika programmu apspriešanai; uzsver, ka ir vajadzīga detalizētāka budžeta nomenklatūra Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un KĀDP budžetā, kas ļautu budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras ietvaros noteikt politiskās un ģeogrāfiskās prioritātes;
99.uzsver, ka katram iepriekš minētajam jautājumam ir nepieciešama pienācīga izpildinstitūcijas atbilde; aicina PV/AP ātri un rakstiski reaģēt uz Parlamenta aicinājumiem, pieprasījumiem un bažām; uzskata, ka mutiski paziņojumi komitejā vai plenārsēdē var būt pietiekama atbilde tikai izņēmuma vai steidzamos gadījumos; uzsver, ka pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā stratēģiska nozīme ir ciešai sadarbībai un partnerībai starp Eiropas Parlamentu un PV/AP; sagaida sistemātiskāku informācijas apmaiņu pirms mandātu un KĀDP stratēģiju pieņemšanas un labāku informācijas plūsmu par sarunām un starptautisko nolīgumu, kā arī saprašanās memorandu, īstenošanu; turklāt sagaida, ka Parlaments tiks efektīvi iekļauts visās ES ārpolitikas jomās un darbībās, tādējādi izmantojot parlamentāro diplomātiju PV/AP centienu atbalstam;
°
°°
100.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Katru gadu Ārlietu komiteja izstrādā rezolūciju par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu, reaģējot uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Šajā rezolūcijā tiek novērtēta KĀDP īstenošana, un tā ir būtisks elements ieguldījumā, ko Eiropas Parlaments sniedz ES ārējā darbībā, jo īpaši attiecībā uz pastiprinātajām pārbaudes tiesībām, kas Eiropas Parlamentam piešķirtas ar Lisabonas līgumu.
2024.gada ziņojums ir pēdējā rezolūcija par KĀDP īstenošanu šajā sasaukumā. Tādējādi tas varētu kalpot arī kā ceļvedis jaunās Komisijas un Augstā pārstāvja prioritāšu noteikšanā. Šajā ziņojumā vispirms pārskata PV/AP gada ziņojumu par KĀDP un pēc tam papildina to ar Parlamenta nostājām par KĀDP mērķiem 2025.gadam; Referents savā ziņojumā ir izvēlējies koncentrēties uz stratēģiskajām tendencēm, kas nosaka ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas vispārējo ievirzi un ir saasinājušas nepieciešamību ES definēt savas intereses un izmantot spējas to īstenošanai. Šajās grupās ietilpst:
1.sekas, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu,
2.konflikts un miera atbalstīšana Tuvajos Austrumos,
3.sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem, un
4.ES rīcības redzamība ārvalstīs.
Ziņojumā sīkāk iztirzāts katrs no šiem punktiem, sniedzot norādes nākamajiem ES izpildvaras pārstāvjiem par KĀDP noteikšanu. Parlamenta uz nākotni vērstajā KĀDP nostājā ir uzsvērtas galvenās prasības attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu un tās parlamentāro uzraudzību.
PIELIKUMS. VIENĪBAS VAI PERSONAS,NO KURĀM REFERENTS IR SAŅĒMIS PIENESUMU
Saskaņā ar Reglamenta Ipielikuma 8.pantu referents apliecina, ka, gatavojot ziņojumu, pirms tā pieņemšanas komitejā, viņš ir saņēmis pienesumu no šādām vienībām vai personām:
Vienība un/vai persona |
Permanent Representation of the Federal Republic of Germany |
Division for Ϸվary affairs - European External Action Service |
Konrad Adenauer Stiftung |
Par šī saraksta sagatavošanu ir atbildīgs vienīgi referents.
Ja fiziskas personas sarakstā ir identificētas ar vārdu, amatu vai ar abiem, referents apliecina, ka viņš ir iesniedzis attiecīgajām fiziskajām personām Eiropas Parlamenta paziņojumu par privātumu Nr.484 (/data-protect/index.do), kurā ir izklāstīti nosacījumi, kas attiecas uz to personas datu apstrādi, un ar šādu apstrādi saistītās tiesības.
MAZĀKUMA VIEDOKLIS
“The Left” — deputāti Marc Botenga, Özlem Alev Demirel
Mazākuma viedoklis saskaņā ar Reglamenta 56.pantu
2024.gada ziņojums par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu ()
2024.gadā ES turpināja stingri nosodīt Krievijas veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus, bet nenosodīja Izraēlu par tās genocīda karu Gazā. ES turpināja pieņemt sankcijas pret Krieviju, bet Eiropas ieroči un nauda turpināja darbināt Izraēlas kara mašīnu. Šajā ziņojumā ES netiek saukta pie atbildības par līdzdalību genocīdā. No šāda viedokļa šis ziņojums ir ES dubulto standartu piemērs. ES kritizē Krievijas klātbūtni Sīrijā, taču notušē savu Izraēlas un ASV sabiedroto nelikumīgo klātbūtni. ES kritizē Irānas režīma pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus, bet, cerēdama palielināt tirdzniecību ar Persijas līča valstīm, izliekas neredzam Saūda Arābijas režīma izpildīto nāvessodu rekordlielo skaitu. Šie dubultie standarti liecina par to, ka ES retorika cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumos bieži vien kalpo konkrētām ģeopolitiskām interesēm.
Tā vietā, lai sekmētu ANO Statūtu pamatprincipus, piemēram, suverenitāti vai neiejaukšanos, ziņojums pārkāpj Statūtu garu, spiežot valstis pielāgoties ES politikai. Jaunajā daudzpolārajā pasaulē mums ir vajadzīgs kas cits. ES sava ārpolitika ir jāizstrādā Eiropas un pārējo pasaules tautu interesēs, nepielāgojoties un veicinot savstarpēji izdevīgu sadarbību visā pasaulē, un sekmējot atbruņošanos un diplomātiju.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
30.1.2025 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
49 21 4 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mika Aaltola, Petras Auštrevičius, Jordan Bardella, Dan Barna, Wouter Beke, Robert Biedroń, Ioan-Rareş Bogdan, Marc Botenga, Grzegorz Braun, Danilo Della Valle, Özlem Demirel, Elio Di Rupo, Loucas Fourlas, Michael Gahler, Geadis Geadi, Giorgos Georgiou, Raphaël Glucksmann, Bernard Guetta, Rima Hassan, Rasa Juknevičienė, Sandra Kalniete, Łukasz Kohut, Rihards Kols, Andrey Kovatchev, Vilis Krištopans, Sergey Lagodinsky, Nathalie Loiseau, Antonio López-Istúriz White, Claudiu Manda, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Arkadiusz Mularczyk, Leoluca Orlando, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Thijs Reuten, Nacho Sánchez Amor, Andreas Schieder, Alexander Sell, Villy Søvndal, Davor Ivo Stier, Sebastiaan Stöteler, Stanislav Stoyanov, Marie-Agnes Strack-Zimmermann, Michał Szczerba, António Tânger Corrêa, Marta Temido, Cristian Terheş, Riho Terras, Hermann Tertsch, Pierre-Romain Thionnet, Sebastian Tynkkynen, Reinier Van Lanschot, Roberto Vannacci, Harald Vilimsky, Željana Zovko |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jaume Asens Llodrà, Malik Azmani, Engin Eroglu, Sandra Gómez López, Evin Incir, András László, Ana Catarina Mendes, Hans Neuhoff, Chloé Ridel, Şerban Dimitrie Sturdza, Matej Tonin, Ivaylo Valchev, Isabel Wiseler-Lima |
|||
Reglamenta 216. panta 7. punktā minētie deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pablo Arias Echeverría, Nikos Papandreou, Catarina Vieira |
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS ATKLĀTAIS BALSOJUMS
49 |
+ |
ECR |
Ivaylo Valchev |
PPE |
Mika Aaltola, Pablo Arias Echeverría, Wouter Beke, Ioan-Rareş Bogdan, Loucas Fourlas, Michael Gahler, Rasa Juknevičienė, Sandra Kalniete, Łukasz Kohut, Andrey Kovatchev, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Davor Ivo Stier, Michał Szczerba, Riho Terras, Matej Tonin, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko |
Renew |
Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Dan Barna, Engin Eroglu, Bernard Guetta, Nathalie Loiseau, Marie-Agnes Strack-Zimmermann |
S&D |
Robert Biedroń, Elio Di Rupo, Raphaël Glucksmann, Sandra Gómez López, Evin Incir, Claudiu Manda, Ana Catarina Mendes, Sven Mikser, Nikos Papandreou, Tonino Picula, Thijs Reuten, Chloé Ridel, Nacho Sánchez Amor, Andreas Schieder, Marta Temido |
Verts/ALE |
Jaume Asens Llodrà, Sergey Lagodinsky, Leoluca Orlando, Villy Søvndal, Reinier Van Lanschot, Catarina Vieira |
21 |
- |
ECR |
Geadis Geadi, Sebastian Tynkkynen |
ESN |
Hans Neuhoff, Alexander Sell, Stanislav Stoyanov |
NI |
Grzegorz Braun, Kostas Papadakis |
PfE |
Jordan Bardella, Vilis Krištopans, András László, Sebastiaan Stöteler, António Tânger Corrêa, Hermann Tertsch, Pierre-Romain Thionnet, Roberto Vannacci, Harald Vilimsky |
The Left |
Marc Botenga, Danilo Della Valle, Özlem Demirel, Giorgos Georgiou, Rima Hassan |
4 |
0 |
ECR |
Rihards Kols, Arkadiusz Mularczyk, Şerban Dimitrie Sturdza, Cristian Terheş |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
- [1] OV L 433I, 22.12.2020., 28.lpp., ELI:.
- [2] OV L 102, 24.3.2021., 14.lpp., ELI:.
- [3] OVL, 2024/1449, 24.5.2024., ELI:.
- [4] OV L 129 I, 17.5.2019., 13. lpp., ELI:.
- [5] OVC, C/2023/1226, 21.12.2023., ELI:.
- [6] OVC, C/2025/204, 14.1.2025., ELI:.
- [7] OVC, C/2025/487, 29.1.2025., ELI:.
- [8] OVC, C/2024/5719, 17.10.2024., ELI:.
- [9] OVC, C/2025/486, 29.1.2025., ELI:.
- [10] OVC, C/2024/1188, 23.2.2024., ELI:.
- [11] OVC137 E, 27.5.2010., 25.lpp.
- [12] OVC171, 6.5.2021., 25.lpp.
- [13] OVC177, 17.5.2023., 112.lpp.
- [14] OVC, C/2024/5721, 17.10.2024., ELI:.
- [15] OV L 115, 28.4.2006., 50.lpp., ELI:.
- [16] Padomes Lēmums 2010/427/ES(2010.gada 26.jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību, ELI: .
- [17] Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. marta ieteikums Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtēt EĀDD darbību un veidot pasaules mērogā spēcīgāku ES, OV C, C/2023/410, 23.11.2023., ELI: .