IETEIKUMSpar projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku
5.3.2018-(12476/2017 – C8-0445/2017 – 2017/0223(NLE))-***
Zivsaimniecības komiteja
Referente: Norica Nicolai
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku
(12476/2017 – C8-0445/2017 – )
(ʾšԲ)
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12476/2017),
–ņemot vērā protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku (12479/2017),
–ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43.pantuun 218.panta 6.punkta otrās daļas a)apakšpunktu, un 218.panta 7.punktu (C8-0445/2017),
–ņemot vērā Reglamenta 99.panta 1. un 4.punktu un 108.panta 7.punktu,
–ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0053/2018),
1.sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;
2.uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Maurīcijas Republikas valdībai un parlamentam.
PASKAIDROJUMS
Indijas okeāns ir pasaulē otrais lielākais tunzivju ieguves avots un lielākais tunzivju nozvejas avots ES flotei. Lielākais Indijas okeānā nozvejoto lomu daudzums sastāv no dzeltenspuru un lielacu tunzivīm, uz kurām galvenokārt (70%) orientējas Taivānas flote, savukārt ES flote aptver tikai 8,9% no kopējās ikgadējās nozvejas.
Maurīcijas Republika ir salu valsts Indijas Okeānā, 2000kilometru attālumā no Āfrikas kontinenta dienvidaustrumu krasta, un tai pieder sauszemes platība 2040km2, jūras zona 2,3miljonu km2 un ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ) 1,86miljonu km2 platībā. Valstī ietilpst Maurīcijas sala, Rodrigesa sala, Sentbrendona un Agalegas ārējās salas un apstrīdētās teritorijas: Tromlēna sala un Čagosu arhipelāgs.
Šī valsts, kuras iedzīvotāju skaits ir 1,27 miljoni, no tiem 1,25 miljoniem dzīvojot Maurīcijas salā un 38tūkstošiem— Rodrigesa salā, turpina centienus samazināt bērnu mirstību, uzlabot veselības aprūpi un panākt taisnīgāku ienākumu sadali.
Maurīcijas ekonomikā vērojams pastāvīgs ekonomikas pieaugums (vienīgi pasaules ekonomikas krīzes dēļ tas samazinājās no 4,5% gadā līdz 3,2% gadā), un tās zvejas nozares devums ir aptuveni 1,4% valsts IKP. Valsts attīstības plāns 2015. gadam ietver zvejniecības un jūras ekonomikas nozari kā vienu no galvenajiem pīlāriem, pienācīgi ievērojot jūras vides ilgtermiņa pārvaldību un ilgtspējīgu izmantošanu.
Valsts 2007. gadā pieņēma Zivsaimniecības un jūras resursu tiesību aktu, kas stājās spēkā 2008. gadā un kura mērķis ir nodrošināt jūras resursu labāku pārvaldību, aizsardzību un saglabāšanu. Lai gan Maurīcijas Republikai nav patruļkuģu, visām zvejas licencēm nepieciešama funkcionējoša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS) un sadarbība ar Indijas okeāna komisiju (IOC) ir devusi iespēju patrulēšanas misijām. Turklāt iepriekšējo aģentūru un ministriju pārstrukturēšana un apvienošana Okeāna ekonomikas, jūras resursu, zivsaimniecības, kuģniecības un ārējo salu ministrijā, kā arī jaunu zivsaimniecības tiesību aktu pieņemšana panāks valsts tiesību aktu atbilstību IOC rezolūcijām un uzlabos efektivitāti un pārvaldību.
Pirmais divpusējais zvejniecības nolīgums starp ES un Maurīcijas Republiku tika noslēgts 1989.gadā, un jaunākais protokols sāka darbību 2014.gadā un beidzās 2017. gada 27. janvārī. Jaunākais protokols aptvēra ikgadējo atsauces daudzumam 5500 t/gadā gada finanšu iemaksai EUR660000 apmērā, no kuriem EUR302500 bija paredzēti, lai atbalstītu un īstenotu valsts zivsaimniecības un jūrlietu politikas īstenošanu.
Ex post novērtējums par iepriekšējo protokolu liecina, ka abas puses ir guvušas labumu no šīs sistēmas— Maurīcijas valdība izmantoja ES fondus nozares atbalstam, tika uzlabota EEZ aizsardzība un panākts ievērojams progress tās vides politikas īstenošanā un ilgtspējas veicināšanā. Tajā pašā laikā ES flote ir ieguvusi stabilāku, paredzamāku un skaidrāku regulējumu, jo īpaši ņemot vērā visus pārējos reģionā aktīvos IZPN.
Pamatojoties uz šo ex post un ex ante ziņojumu, 2017. gada 26. aprīlī tika parafēts jauns protokols starp ES un Maurīcijas Republiku, kurš aptver četru gadu laikposmu. Jaunais protokols atbilst KZP mērķiem un tās ārējai dimensijai.
Šis protokols paredz zvejas iespējas 40 tunzivju seineriem un 45 kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām, kā arī maksimāli 20 apgādes kuģi, lai palīdzētu Eiropas Savienības zvejas kuģiem.
Ikgadējā ietekme uz budžetu ir EUR575000, kopsumma EUR2300000, kas iedalīta šādi:
a)atsauces daudzums 4000 tonnu apmērā, par kuru ikgadējā summa, kas saistīta ar piekļuvi, ir noteikta EUR220000 apmērā;
b)EUR220000 liels atbalsts gadā Maurīcijas Republikas zivsaimniecības nozares politikas attīstībai un
c)EUR135000 liels atbalsts gadā okeānu ekonomikas attīstībai.
Ja ikgadējais nozvejas apjoms ES zvejas kuģiem pārsniedz ikgadējo atsauces daudzumu tonnās, finansiālā ieguldījuma par katru pārsniegto nozvejoto tonnu būs EUR55, ne vairāk kā divkārt pārsniedzot gadā plānoto summu EUR220000. Ja šis limits ir pārsniegts, summu, kas to pārsniedz, izmaksās nākamajā gadā.
Protokola ietvaros Maurīcijas Republika piemēros vienādus tehniskus un saglabāšanas pasākumus visām rūpnieciskajām flotēm, kas zvejo tās ūdeņos, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tajā pašā laikā Maurīcijas iestādes sniegs ES attiecīgo informāciju par ārvalstu zvejas darbībām tās ūdeņos.
Attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, demokrātijas principiem un tiesiskumu ES un Maurīcijas Republika īstenos šo nolīgumu saskaņā ar Kotonū nolīguma 9.pantu.
Saskaņā ar KZP un Maurīcijas zivsaimniecības un ekonomiskajiem mērķiem puses sadarbosies cīņā pret NNN zveju, Protokolā nosakot prasību ES kuģiem nekavējoties ziņot par jebkuru novērotu aizdomīgu darbību.
Apvienotā komiteja, kuras sastāvā ir abu pušu pārstāvji, noteiks, pamatojoties uz Maurīcijas nacionālo zivsaimniecības un jūrlietu politiku, gada un daudzgadu mērķus, kas jāsasniedz atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstībā. Apvienotā komiteja novērtēs progresu šo mērķu sasniegšanā un var pārskatīt vai apturēt finansiālo ieguldījumu, ja rezultāti neatbilst plānotajiem.
Abas puses ir vienojušās ievērot IOC noteikumus un ieteikumus un ņemt vērā tos, kopā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, kad Apvienotā komiteja vienojas par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu Maurīcijas zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, ciktāl tas attiecas uz ES kuģiem.
Šo protokolu var apturēt vai izbeigt pēc jebkuras puses (no šīm abām pusēm) iniciatīvas, sniedzot iepriekšēju paziņojumu trīs mēnešus iepriekš un attiecīgi sešus mēnešus iepriekš rakstiskā veidā. Apturēšanu var uzsākt, ja viena no pusēm neievēro šā protokola noteikumus, ja ir noticis pamattiesību un cilvēktiesību pārkāpums. Gan apturēšanas, gan izbeigšanas procedūra uzsāks konsultācijas starp ES un Maurīcijas Republiku, lai rastu diplomātisku risinājumu.
Budžeta komitejaS ATZINUMS(23.2.2018)
Zivsaimniecības komitejai
par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku
12476/2017 – C8-0445/2017 –
Atzinuma sagatavotāja: Inese Vaidere
ĪSS PAMATOJUMS
Komisija, pamatojoties uz attiecīgajām sarunu norādēm, ar Maurīcijas valdību risināja sarunas par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku. Šo sarunu rezultātā 2017.gada 26.aprīlī tika parafēts jauns protokols. Protokols aptver četru gadu periodu no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, t.i., no parakstīšanas dienas, kā noteikts protokola 15.pantā.
Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē pirmais protokols trīs gadu periodam noteica Savienības kuģu zvejas iespējas Maurīcijas suverenitātē vai jurisdikcijā esošajā zvejas zonā un Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu. Minētā protokola piemērošanas periods beidzās 2017.gada 27.janvārī.
Jaunā protokola galvenais mērķis ir, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un ievērojot Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) ieteikumus, nodrošināt Savienības kuģiem zvejas iespējas Maurīcijas ūdeņos, attiecīgā gadījumā nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu. Komisijas nostāja sarunās daļēji pamatojās uz rezultātiem, kas gūti, veicot iepriekšējā protokola (2014.–2017.gadam) izvērtējumu un provizorisku novērtējumu par to, vai būtu lietderīgi noslēgt jaunu protokolu. Gan izvērtējumu, gan novērtējumu veica ārēji eksperti. Protokols arī nodrošinās Eiropas Savienībai un Maurīcijas Republikai iespēju ciešāk sadarboties, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Maurīcijas ūdeņos, un atbalstīs Maurīcijas centienus attīstīt ilgtspējīgu okeānu ekonomiku, kas ir abu pušu interesēs.
Jaunais protokols paredz kopējo finansiālo ieguldījumu EUR2300000apmērā visam periodam (2017.–2021.gadam).
Šo kopējo finansiālo ieguldījumu veido:
•ikgadēja summa EUR220000 apmērā, ko piešķir par piekļuvi Maurīcijas ūdeņiem un kas atbilst atsauces daudzumam 4000 tonnu gadā;
•īpaša ikgadēja summa EUR220000 apmērā, kas paredzēta Maurīcijas zivsaimniecības nozares politikas atbalstam un īstenošanai; kā arī
•papildu summa EUR135000apmērā jūrlietu politikas un okeānu ekonomikas attīstības atbalstīšanai.
*
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu projektam Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku |
||||
Atsauces |
12476/2017 – C8-0445/2017 – – |
||||
Atbildīgā komiteja |
PECH |
||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 14.12.2017 |
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Inese Vaidere 26.9.2017 |
||||
Pieņemšanas datums |
22.2.2018 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
27 3 1 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Nedzhmi Ali, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, John Howarth, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Xabier Benito Ziluaga, Jean-Paul Denanot, Ivana Maletić, Pavel Poc, Tomáš Zdechovský |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
27 |
+ |
|
ALDE |
Nedzhmi Ali, Gérard Deprez, Urmas Paet |
|
ECR |
Zbigniew Kuźmiuk |
|
PPE |
Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský |
|
S&D |
Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, John Howarth, Vladimír Maňka, Pavel Poc, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken |
|
VERTS/ALE |
Jordi Solé, Indrek Tarand |
|
3 |
- |
|
ENF |
André Elissen |
|
GUE/NGL |
Xabier Benito Ziluaga |
|
NI |
Eleftherios Synadinos |
|
1 |
0 |
|
ENF |
Marco Zanni |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Maurīcijas Republiku |
||||
Atsauces |
12476/2017 – C8-0445/2017 – – |
||||
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums |
13.12.2017 |
||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
PECH 14.12.2017 |
||||
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 14.12.2017 |
||||
Referenti Iecelšanas datums |
Norica Nicolai 12.10.2017 |
||||
Izskatīšana komitejā |
21.11.2017 |
24.1.2018 |
|||
Pieņemšanas datums |
27.2.2018 |
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 3 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Clara Eugenia Aguilera García, Alain Cadec, David Coburn, Linnéa Engström, João Ferreira, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Norbert Erdős |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Liliana Rodrigues |
||||
Iesniegšanas datums |
5.3.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
19 |
+ |
|
ALDE |
António Marinho e Pinto, Norica Nicolai |
|
ECR |
Peter van Dalen, Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić |
|
GUE/NGL |
João Ferreira, Liadh Ní Riada |
|
PPE |
Alain Cadec, Norbert Erdős, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa |
|
S&D |
Clara Eugenia Aguilera García, Liliana Rodrigues, Ulrike Rodust, Isabelle Thomas |
|
VERTS/ALE |
Linnéa Engström |
|
3 |
- |
|
EFDD |
David Coburn, Mike Hookem |
|
ENF |
Sylvie Goddyn |
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+:par
-:pret
0:atturas