REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar Krievijas īstenoto dezinformāciju un vēstures falsificēšanu, lai attaisnotu savu agresijas karu pret Ukrainu
20.1.2025-()
saskaņā ar Reglamenta 136.panta 2.punktu
Yannis Maniatis, Nacho Sánchez Amor, Thijs Reuten, Raphaël Glucksmann
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumuRC-B10-0074/2025
10‑0074/2025
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas īstenoto dezinformāciju un vēstures falsificēšanu, lai attaisnotu savu agresijas karu pret Ukrainu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu,
–ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
–ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,
–ņemot vērā Ženēvas konvencijas,
–ņemot vērā Reglamenta 136.panta 2.punktu,
A.tā kā 2022.gada 24.februārī Krievijas režīms paziņoja par “speciālās militārās operācijas” sākšanu Ukrainā, pamatojoties uz nepatiesiem apgalvojumiem, ka tai jāaizsargā civiliedzīvotāji;
B.tā kā Krievijas Federācija kopš 2022.gada 24.februāra īsteno neprovocētu, nepamatotu un nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu, turpinot iepriekšējās, kopš 2014.gada īstenotās agresijas darbības, un turpina pastāvīgi pārkāpt ANO Statūtu principus, veicot agresīvas darbības pret Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, un klaji un rupji pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības, kas noteiktas 1949.gada Ženēvas konvencijās, jo īpaši masveidā īstenojot mērķtiecīgus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai;
C.tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022.gada 2.marta rezolūcijā Krievijas karu pret Ukrainu nekavējoties kvalificēja kā agresijas aktu, kas ir ANO Statūtu 2.panta 4.punkta pārkāpums, un 2022.gada 14.novembra rezolūcijā atzina nepieciešamību saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par tās agresijas karu un likt tai juridiski un finansiāli atbildēt par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām, kā arī maksāt reparācijas par nodarīto kaitējumu un zaudējumiem;
D.tā kā Starptautiskā Krimināltiesa kopš 2022.gada 2.marta veic izmeklēšanu par stāvokli Ukrainā un 2023.gada 17.martā izdeva Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina un tā dēvētās Krievijas Federācijas prezidenta biroja bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas apcietināšanas orderi par kara noziegumu— Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju; tā kā Starptautiskā Krimināltiesa pēc tam ir izdevusi vairākus papildu apcietināšanas orderus pret Krievijas militārpersonām;
E.tā kā, pirms Krievija uzsāka pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, Krievijas Federācijas prezidents nāca klajā ar vairākiem publiskiem paziņojumiem, kuru mērķis bija ar sagrozītiem vēsturiskiem argumentiem pamatot spēka izmantošanu pret kaimiņvalsti Ukrainu;
F.tā kā Krievijas režīms plaši izmanto dezinformāciju, ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, lai kūdītu Krievijas iedzīvotājus atbalstīt Krievijas nelikumīgo režīmu un nelikumīgo agresijas karu pret kaimiņvalsti Ukrainu un mazinātu ārvalstu iedzīvotāju atbalstu turpmākai starptautiskai palīdzībai un atbalstam Ukrainai pret Krievijas agresijas karu,
1.atkārtoti visstingrākajā veidā nosoda neizprovocēto, nelikumīgo un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; aicina Krieviju nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un pilnībā un bez nosacījumiem izvest visus spēkus, pastarpinātos spēkus un militāro aprīkojumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot visus aizturētos un deportētos Ukrainas iedzīvotājus, jo īpaši bērnus;
2.noraida dažādos Krievijas režīma apgalvojumus kā augstprātīgus mēģinājumus attaisnot nelikumīgu agresijas karu, kas ir klajā pretrunā ANO Statūtiem un Krievijas Federācijas kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles pienākumam uzturēt mieru un stabilitāti, kuru par tādu nekavējoties atzina citi ANO Drošības padomes pastāvīgie locekļi, kā arī pārliecinošs ANO Ģenerālās asamblejas locekļu vairākums;
3.nosoda to, ka Krievijas režīms izmanto sagrozītus vēsturiskos argumentus, cenšoties manipulēt ar Krievijas sabiedrisko domu, lai panāktu tās atbalstu tādām noziedzīgām darbībām kā nelikumīgais agresijas karš pret kaimiņvalsti Ukrainu;
4.atzinīgi vērtē Ukrainas tūlītējo 2022.gada 26.februāra pieteikumu pret Krieviju Starptautiskajā Tiesā, lai konstatētu, ka Krievijai nebija likumīga pamata veikt militāras darbības Ukrainā un ka tās apgalvojumi par genocīdu bija nepamatoti;
5.atgādina, ka Krievijas Federācijas apzinātie uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilās infrastruktūras iznīcināšana, spīdzināšanas, seksuālās vardarbības un izvarošanas kā kara ieroča izmantošana, tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju deportācija uz Krievijas Federācijas teritoriju, Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošana un adopcija, kā arī citi nopietni starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi ir kara noziegumi, par kuriem vainīgie ir saucami pie atbildības;
6.tādēļ atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu izmeklēšanai, kuru SKT prokurors patlaban veic par stāvokli Ukrainā, pamatojoties uz ziņojumiem par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu; atzinīgi vērtē Ukrainas oficiālo dalību SKT no 2025.gada 1.janvāra kā svarīgu ieguldījumu starptautiskajos centienos saukt pie atbildības par smagiem starptautiskiem noziegumiem; aicina ES turpināt diplomātiskos centienus, lai veicinātu Romas statūtu un visu to grozījumu ratifikāciju visā pasaulē;
7.turklāt atkārtoti aicina izveidot īpašu tribunālu, lai izmeklētu agresijas noziegumu, ko Krievijas Federācijas vadība pastrādājusi pret Ukrainu, un sauktu pie atbildības par to; atkārtoti aicina Komisiju, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu sniegt visu vajadzīgo politisko, finansiālo un praktisko atbalstu, lai izveidotu īpašu tribunālu; pauž pilnīgu atbalstu Starptautiskajam centram saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu, kas atradīsies Hāgā un sekmēs kopējās izmeklēšanas grupas pašreizējos centienus, un uzskata to par pirmo konkrēto soli virzībā uz īpašā tribunāla izveidi;
8.mudina ES un tās dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt centienus cīņā pret Krievijas dezinformāciju, informācijas manipulāciju un iejaukšanos un to darīt, lai aizsargātu savu demokrātisko procesu integritāti un stiprinātu Eiropas sabiedrības noturību, cita starpā aktīvi veicinot medijpratību un atbalstot kvalitatīvus medijus un profesionālo žurnālistiku, jo īpaši pētniecisko žurnālistiku, kas atmasko Krievijas propagandu, tās metodes un tīklus;
9.aicina ES paplašināt sankcijas pret Krievijas medijiem, kas veic dezinformāciju un manipulē ar informāciju, atbalstot un attaisnojot Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamus resursus, lai efektīvi vērstos pret šo hibrīdkaru;
10.aicina ES iedzīvotājus kritiski vērtēt informāciju, izvērtējot tās izcelsmi un mērķus, jo īpaši tad, ja informācija skar ar Krieviju saistītus naratīvus, un veikt faktu kontrolpārbaudi, izmantojot dažādus un uzticamus avotus, un tādējādi pretoties ļaunprātīgu ārvalstu spēku manipulācijas mēģinājumiem;
11.uzskata, ka Krievijas mēģinājumus sagrozīt un izkropļot Ukrainas vēsturi var interpretēt arī kā mēģinājumus graut visas Eiropas kolektīvo atmiņu un identitāti; tādēļ aicina dalībvalstis vairāk ieguldīt izglītībā un pētniecībā par Eiropas kopīgo vēsturi un atbalstīt projektus, kas veicina labāku izpratni par to, kāda ietekme ir Eiropas sašķeltībai Aukstā kara laikā;
12.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.