Ϸվ

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B10-0070/2024Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B10-0070/2024

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar demokrātijas vājināšanos un politiskā plurālisma apdraudējumu Gruzijā

8.10.2024-()

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 136.panta 2. un 4.punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
10‑0070/2024 (Renew)
10‑0071/2024 (ECR)
10‑0079/2024 (PPE)
10‑0083/2024 (Verts/ALE)
10‑0084/2024 (S&D)

Rasa Juknevičienė, Michael Gahler, Andrzej Halicki, Sebastião Bugalho, David McAllister, Željana Zovko, Nicolás Pascual De La Parte, Isabel Wiseler‑Lima, Antonio López‑Istúriz White, Wouter Beke, Daniel Caspary, Jan Farský, Sandra Kalniete, Ondřej Kolář, Andrey Kovatchev, Andrius Kubilius, Miriam Lexmann, Vangelis Meimarakis, AnaMiguel Pedro, Davor Ivo Stier, Michał Szczerba, Ingeborg TerLaak, Matej Tonin, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Yannis Maniatis, Nacho Sánchez Amor, Sven Mikser
S&D grupas vārdā
Joachim Stanisław Brudziński, Adam Bielan, Mariusz Kamiński, Rihards Kols, Reinis Pozņaks, Sebastian Tynkkynen, Carlo Fidanza, Veronika Vrecionová, Michał Dworczyk, Ondřej Krutílek, Małgorzata Gosiewska, Alberico Gambino, Assita Kanko
ECR grupas vārdā
Urmas Paet, Petras Auštrevičius, Dan Barna, Helmut Brandstätter, Benoit Cassart, Olivier Chastel, Veronika Cifrová Ostrihoňová, Bernard Guetta, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Marie‑Agnes Strack‑Zimmermann, Hilde Vautmans, Lucia Yar, Dainius Žalimas
grupas “Renew” vārdā
Reinier VanLanschot
Verts/ALE grupas vārdā
Jonas Sjöstedt, Hanna Gedin


ʰdzū:
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls:
RC-B10-0070/2024
Iesniegtie teksti :
RC-B10-0070/2024
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par demokrātijas vājināšanos un politiskā plurālisma apdraudējumu Gruzijā

()

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju,

ņemot vērā Augstā pārstāvja un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra 2024.gada 17.aprīļa paziņojumu par ārvalstu ietekmes pārredzamības likuma pieņemšanu,

ņemot vērā Augstā pārstāvja 2024.gada 18.septembra paziņojumu par Gruzijas likumu “Ģimenes vērtības un nepilngadīgo aizsardzība”,

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2024.gada 4.aprīļa paziņojumu par ārvalstu ietekmes pārredzamības likumprojektu,

ņemot vērā Eiropadomes 2023.gada 14. un 15.decembra un 2024.gada 27.jūnija secinājumus,

ņemot vērā Komisijas 2023.gada 8.novembra paziņojumu “2023.gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (),

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr.2561 (2024) “Izaicinājumi Gruzijas demokrātijai”,

ņemot vērā Bukarestes deklarāciju, kuru Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārā asambleja pieņēma trīsdesmit pirmajā gadskārtējā sesijā, kas notika no 2024.gada 29.jūnija līdz 3.jūlijam,

ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses[1],

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK),

ņemot vērā Ārlietu komitejas priekšsēdētāja, ٱ峦Ჹ attiecībām ar Dienvidkaukāza valstīm priekšsēdētājas un Eiropas Parlamenta pastāvīgā referenta Gruzijas jautājumos 2024.gada 18.aprīļa kopīgo paziņojumu par ārvalstu ietekmes pārredzamības likumprojekta atkārtotu virzīšanu, lai to Gruzijā ieviestu kā likumu,

ņemot vērā Reglamenta 136.panta 2. un 4.punktu,

A.tā kā iepriekšējos mēnešos Gruzijā vairākkārt ir uzbrukts demokrātijai, tostarp lielā steigā pieņemti antidemokrātiski tiesību akti, ko kritizējusi ANO, Venēcijas komisija un ES, un vienlaikus notikuši uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem, novēroti ilgstoši masveida protesti un šo miermīlīgo protestu vardarbīga apspiešana, kas novedis pie izteiktas politiskās un sociālās spriedzes un polarizācijas;

B.tā kā uzskatu, vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība ir Gruzijas konstitūcijā nostiprinātas pamattiesības;

C.tā kā Gruzija kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstītāja un Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekle ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus un tiesiskumu un respektēt pamatbrīvības un cilvēktiesības;

D.tā kā Gruzijas konstitūcijas 78.pants paredz, ka konstitucionālās iestādes veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai nodrošinātu Gruzijas pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;

E.tā kā Eiropas Savienība sagaida, ka Gruzija kā ES kandidātvalsts pilnībā ievēros Asociācijas nolīgumu un citas starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, un jo īpaši pildīs nosacījumus un veiks pasākumus, kas ir izklāstīti Komisijas 2023.gada 8.novembra ieteikumā; tā kā Eiropadome nolēma piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu tikai ar nosacījumu, ja Gruzija veiks minētos pasākumus, tostarp apkaros pret ES un tās vērtībām vērstu dezinformāciju un iejaukšanos tās lietās, iesaistīs opozīcijas partijas un pilsonisko sabiedrību pārvaldībā, garantēs pulcēšanās un vārda brīvību, kā arī konstruktīvi apspriedīsies ar pilsonisko sabiedrību un to iesaistīs likumdošanas un politikas veidošanas procesos un nodrošinās brīvu pilsoniskās sabiedrības darbību;

F.tā kā pilsoniskā sabiedrība Gruzijā tradicionāli ir bijusi ļoti dinamiska un aktīva un tai ir bijusi izšķirīga loma demokrātisku pārmaiņu pieprasīšanā un veicināšanā valstī, kā arī šo pārmaiņu nodrošināšanā un īstenošanas uzraudzībā;

G.tā kā 2024.gada 20.februārī Gruzijas parlaments pieņēma grozījumus Vēlēšanu kodeksā, ar kuriem mainīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un tā dēvēto profesionālo locekļu ievēlēšanas procedūru un likvidēja priekšsēdētāja vietnieka amata vietu, ko ieņem opozīcijas pārstāvis;

H.tā kā 2024.gada 4.aprīlī, kas ir mazāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām, Gruzijas parlaments pieņēma grozījumus valsts Vēlēšanu kodeksā, ar kuriem mainīja fundamentālus valsts vēlēšanu likuma aspektus, proti, atcēla sievietēm piešķirtās obligātās parlamentārās kvotas, kas pieprasīja, lai vismaz viens no četriem kandidātiem partiju sarakstā piederētu pie cita dzimuma nekā vairākums kandidātu;

I.tā kā 2024.gada 28.maijā Gruzijas parlaments ignorēja prezidentes Salomes Zurabišvili veto un pieņēma tā dēvēto ārvalstu ietekmes pārredzamības likumu, neraugoties uz Gruzijas iedzīvotāju masveida protestiem un Gruzijas partneru no Eiropas valstīm vairākkārtējām prasībām atsaukt šo likumprojektu, kurš gan pēc gara, gan burta ir pretrunā ES normām un vērtībām; tā kā minētā likuma pieņemšanas dēļ ir iesaldēts Gruzijas pievienošanās ES process un apturēta ES finansiālā palīdzība Gruzijai;

J.tā kā likums tika pieņemts procedūrā, kas pēc Venēcijas komisijas ieskatiem neatstāja vietu īstenai diskusijai un jēgpilnai apspriešanai, jo klaji tika ignorētas lielas Gruzijas iedzīvotāju daļas paustās bažas; tā kā minētajā likumā noteiktie vārda un biedrošanās tiesību un tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumi nav savienojami ar stingrajiem kritērijiem, kas noteikti ECTK 8.panta 2.punktā, 10.panta 2.punktā un 11.panta 2.punktā un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17.panta 2.punktā, 19.panta 2.punktā un 22.panta 2.punktā, jo šie ierobežojumi neatbilst likumības, leģitimitātes, nepieciešamības un proporcionalitātes prasībām demokrātiskā sabiedrībā un nav savienojami ar ECTK 14.pantā noteikto nediskriminēšanas principu;

K.tā kā minētais likums ir pieņemts laikā, kad Gruzijā pieaug un turpinās uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai un novēroti centieni sašaurināt pilsonisko telpu, atņemot finansējumu neatkarīgām grupām; tā kā šā likuma pamatā ir Krievijas tiesību akti par ārvalstu aģentiem;

L.tā kā 2024.gada 6.jūnijā ASV noteica vīzu ierobežojumus vairākiem desmitiem Gruzijas amatpersonu par ārvalstu aģentu likuma pieņemšanu;

M.tā kā Eiropadome 2024.gada 27.jūnija secinājumos aicināja Gruzijas iestādes darīt skaidrus savus nodomus un mainīt pašreizējo rīcības virzienu, kas apdraud Gruzijas virzību uz dalību ES un de facto aptur pievienošanās procesu;

N.tā kā 2024.gada 11.jūlijā ASV Kongresa Ārlietu komiteja pieņēma Gruzijas sankciju tiesību aktu, tā dēvēto Megobari likumu, ar ko nosaka sankcijas pret Gruzijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par valsts demokrātiskās sistēmas apdraudēšanu;

O.tā kā 2024.gada 17.septembrī Gruzijas parlaments pieņēma likumu par ģimenes vērtībām un nepilngadīgo aizsardzību, kura mērķis ir aizliegums izplatīt ticamu informāciju par seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti;

P.tā kā Gruzijas iestādes nav ņēmušas vērā nevienu no Venēcijas komisijas ieteikumiem, proti, atcelt vai grozīt iepriekš minētos ārvalstu ietekmes pārredzamības un ģimenes vērtību un nepilngadīgo aizsardzības likumus, atjaunot dzimumu kvotas pašvaldību un parlamenta vēlēšanās un izveidot Centrālo vēlēšanu komisiju;

Q.tā kā no valdošās partijas “Gruzijas sapnis” aizvien biežāk izskan pretrietumnieciska un naidīga retorika, kas adresēta Gruzijas demokrātiskajiem partneriem, kā arī šī partija izplata Krievijas dezinformāciju, manipulatīvas un sazvērnieciskas teorijas; tā kā šādu naidīgu retoriku vērš arī pret Ukrainu, jo valdošā partija izmanto traumējošus politiskos plakātus, kuros attēlotas Krievijas iznīcinātās Ukrainas pilsētas, tādējādi vairojot savu popularitāti uz varonīgo ukraiņu ciešanu rēķina; tā kā partija “Gruzijas sapnis” Rietumus dēvē par “globālā kara partiju”, kas cenšas panākt, lai Gruzija atsāktu karu ar Krieviju;

R.tā kā incidenti notiek aizvien biežāk, kas liecina, ka Gruzijā ir medijiem nedroša vide un tiek apdraudēta demokrātija; tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” ikgadējā preses brīvības indeksā Gruzija ir ierindota 103.vietā no 180valstīm, kas ir par 26vietām zemāk nekā iepriekšējā gadā;

S.tā kā 2024.gada 28.augustā “Gruzijas sapņa” vadītājs Bidzina Ivanišvili partijas vēlēšanu kampaņas uzsākšanas dienā pauda nodomu aizliegt demokrātiskās opozīcijas partijas; tā kā viņu atbalstīja premjerministrs Iraklijs Kobahidze, kurš paziņoja, ka gadījumā, ja viņu partija Gruzijas parlamentā iegūst balsu vairākumu, tā aizliegs vairākas opozīcijas partijas, turklāt opozīciju viņš nosauca par “noziedzīgu politisko spēku”;

T.tā kā Krievijas ārlietu ministrs savā paziņojumā pauda gatavību palīdzēt Gruzijai normalizēt attiecības ar kaimiņvalstīm —Abhāziju un Dienvidosetiju —, un šādu paziņojumu atzinīgi vērtēja valdošās partijas līderi, šādi apliecinot Gruzijas valdības atkāpšanos no līdzšinējās politikas, proti, neatzīt okupētos Gruzijas reģionus par atsevišķām valstīm;

U.tā kā 2024.gada 26.oktobrī Gruzijā notiks parlamenta vēlēšanas; tā kā likums par ārvalstu ietekmes pārredzamību faktiski ir bloķējis prasību, ka ir jāieceļ vietējie novērotāji, kuru klātbūtne saskaņā ar EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja principiem veicinātu vēlēšanu procesa pārredzamību un uzticēšanos tam,

1.ir ļoti nobažījies par demokrātijas vājināšanos Gruzijā, kas visa šā gada garumā ir gājusi mazumā un jo īpaši ierobežota pirms parlamenta vēlēšanām 2024.gada 26.oktobrī; stingri nosoda likuma par ārvalstu ietekmes pārredzamību un likuma par ģimenes vērtībām un nepilngadīgo aizsardzību pieņemšanu, kā arī izmaiņas Vēlēšanu kodeksā; uzskata, ka iepriekš minētie likumi ir instruments, ko valdība izmanto, lai pārkāptu vārda brīvību, cenzētu medijus, ierobežotu kritisku viedokļu paudējus pilsoniskajā sabiedrībā un NVO sektorā, kā arī lai diskriminētu mazāk aizsargātus cilvēkus; uzsver, ka minētie likumi turklāt nav saderīgi ar ES vērtībām un demokrātijas principiem, ir pretrunā Gruzijas mērķim pievienoties ES, grauj Gruzijas starptautisko reputāciju un apdraud valsts eiroatlantisko integrāciju; stingri uzsver —ja vien netiek atcelti iepriekš minētie likumi, progress Gruzijas attiecībās ar ES nav iespējams; pauž nožēlu, ka Gruzijā—valstī, kura agrāk tika uzskatīta par demokrātiskā progresa paraugu un virzījās uz eiroatlantisko integrāciju, —jau ilgu laiku ir vērojama demokrātijas vājināšanās;

2.aicina Komisiju un dalībvalstis noskaidrot, vai minēto likumu izraisītās demokrātijas vājināšanās dēļ ir skartas Komisijas un dalībvalstu kā līdzekļu devēju saistības Gruzijā, un aicina šo iespējamo ietekmi paziņot Gruzijas valdībai un parlamentam; prasa iesaldēt Gruzijas valdībai piešķirto ES finansējumu līdz brīdim, kad iepriekš minētie nedemokrātiskie likumi tiek atcelti, un jebkādu turpmāku finansējumu Gruzijas valdībai izmaksāt tikai tad, ja ir izpildīti stingri nosacījumi;

3.pauž bažas par naida un iebiedēšanas gaisotni, ko veicina Gruzijas valdības pārstāvju un politisko līderu paziņojumi, kā arī valdības vēršanās pret politisko plurālismu; nosoda oligarha Bidzina Ivanišvili un to valdības vadošo amatpersonu komentārus, kuri draud aizliegt opozīcijas partijas un sauc opozīciju par „noziedzīgu politisku spēku”; norāda, ka šāda iebiedēšana nopietni apdraud politisko procesu un vārda brīvību, kā arī veicina baiļu gaisotni;

4.aicina veikt rūpīgu izmeklēšanu par policijas brutalitāti pret miermīlīgiem protestētājiem pavasarī, kad notika protesti pret likumu par ārvalstu ietekmes pārredzamību Gruzijā;

5.atkārtoti aicina Komisiju nekavējoties izvērtēt, kā Gruzijas tiesību akti par ārvalstu ietekmes pārredzamību un par ģimenes vērtībām un nepilngadīgo aizsardzību, dzimumu kvotu atcelšana un citas izmaiņas tās vēlēšanu tiesību aktos, kā arī Venēcijas komisijas ieteikumu īstenošana kopumā un vēlēšanu rīkošana saskaņā ar pieņemtiem starptautiskajiem standartiem ietekmē to, kā Gruzija pastāvīgi izpilda vīzu režīma liberalizācijas kritērijus, it īpaši pamattiesību kritēriju, kas ir būtisks ES vīzu režīma liberalizācijas politikas elements;

6.atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Gruzijas tautas likumīgajiem centieniem tuvināties Eiropai un vēlmei dzīvot plaukstošā valstī, kurā nebūtu korupcijas, kura pilnībā respektētu pamattiesības, aizsargātu cilvēktiesības un garantētu atvērtu sabiedrību un neatkarīgus medijus; uzsver, ka pamatā lēmumam piešķirt Gruzijai ES kandidātvalsts statusu bija vēlme atzīt Gruzijas pilsoniskās sabiedrības panākumus un demokrātiskos centienus, kā arī tās pilsoņu pārliecinošais atbalsts dalībai ES, jo to pastāvīgi atbalstīja vairāk nekā 80% Gruzijas iedzīvotāju; atzinīgi vērtē Gruzijas prezidentes Salomi Zurabišvili centienus novirzīt Gruziju atpakaļ uz demokrātiskā un uz Eiropu vērstā attīstības ceļa;

7.pauž nožēlu par to, ka Gruzijas oligarhs Bidzina Ivanišvili, kurš atgriezās aktīvajā politikā 2023.gada 30.decembrī un kļuva par partijas “Gruzijas sapnis” goda priekšsēdētāju, ar savu darbību ir sekmējis pašreizējo politisko krīzi, īstenojot vēl vienu mēģinājumu kavēt valsts eiroatlantisko orientāciju un tā vietā pietuvinot to Krievijai; atkārtoti aicina Padomi un ES demokrātiskos partnerus piemērot B.Ivanišvili tūlītējas un mērķtiecīgas individuālas sankcijas, ņemot vērā viņa ietekmi uz politiskā procesa pasliktināšanos Gruzijā;

8.prasa, lai ES un tās dalībvalstis sauktu pie atbildības visus tos, kas ir atbildīgi par demokrātijas graušanu Gruzijā, ir līdzdalībnieki vardarbībā pret politiskajiem oponentiem un miermīlīgiem protestētājiem un izplata pret Rietumiem vērstu dezinformāciju, un piemērot viņiem individuālas sankcijas; atzinīgi vērtē ASV individuālās sankcijas pret “Gruzijas sapņa” amatpersonām;

9.pauž bažas par to, ka daudzi nesenie tiesību aktu priekšlikumi, kas Gruzijas parlamentā pieņemti ar partijas “Gruzijas sapnis” vairākumu, ir nodevība pret Gruzijas tautas ievērojama vairākuma vēlmi dzīvot demokrātiskā sabiedrībā, turpināt demokrātiskās un tiesiskuma reformas, veidot ciešu sadarbību ar eiroatlantiskajiem partneriem un apņēmīgi virzīties uz dalību ES;

10.uzsver, ka tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību un miermīlīgiem protestiem ir pamatbrīvības un ka tās ir jāievēro jebkādos apstākļos, jo īpaši valstī, kas vēlas pievienoties ES;

11.uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju īstenotā publiskā uzrauga loma ir būtiska demokrātiskai sabiedrībai un īpaši svarīga, lai turpinātu ar pievienošanos ES saistītas reformas, un tādēļ aicina Gruzijas iestādes darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem medijiem labvēlīgu vidi;

12.atgādina, ka 2023.gada 14. un 15.decembra Eiropadome piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veikti attiecīgie pasākumi, kas ir izklāstīti Komisijas 2023.gada 8.novembra ieteikumā; uzsver, ka nesen pieņemtie tiesību akti nepārprotami ir pretrunā šim mērķim un ir faktiski apturējuši Gruzijas integrāciju Eiropas Savienībā;

13.atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāru un Komisijas priekšsēdētāju atgādināt Gruzijas valdībai par saistībām, ko tā uzņēmusies, kā arī par vērtībām un principiem, ko tā apņēmusies ievērot, iesniedzot pieteikumu dalībai ES;

14.atkārtoti norāda uz reālajām iespējām, ko Gruzija varētu izmantot pēc pievienošanās sarunu sākuma, piemēram, pirmspievienošanās palīdzību, kas uzlabotu Gruzijas iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī sniegtu atbalstu iestādēm un infrastruktūras un sociālo pakalpojumu uzlabošanai;

15.mudina Gruzijas iestādes nodrošināt, ka gaidāmajās 2024.gada oktobra parlamenta vēlēšanās tiek ievēroti visaugstākie starptautiskie standarti, garantējot pārredzamu, brīvu un taisnīgu procesu, kas atspoguļo tautas demokrātisko gribu; mudina atcelt iesakņojušos praksi ļaunprātīgi izmantot publiskos līdzekļus un administratīvo kapacitāti valdošās partijas labā; mudina Gruzijas iestādes veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas cienījamās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras iesaistītas vēlēšanu novērošanā, var netraucēti un bez iejaukšanās to darbā novērot šīs vēlēšanas;

16.pievienojas Venēcijas komisijas paustajām bažām par Gruzijas vēlēšanu tiesiskā regulējuma un Vēlēšanu kodeksa grozījumu pieņemšanu un piekrīt, ka šīs izmaiņas Vēlēšanu kodeksā būtiski ietekmēs ieinteresēto personu priekšstatus par vēlēšanu pārvaldības objektivitāti un taisnīgumu un uzticēšanos tai;

17.pauž bažas par lēmumu ārvalstīs atvērt tikai ierobežotu skaitu vēlēšanu iecirkņu, neraugoties uz daudziem Gruzijas diasporas lūgumiem, un tādējādi neļaut vairākumam ārvalstīs dzīvojošo Gruzijas pilsoņu izmantot balsošanas tiesības; pauž dziļas bažas par ziņojumiem, ka Gruzijas valdība rada šķēršļus 30NVO koalīcijas un organizācijas “Transparency International” Gruzijas nodaļas centieniem īstenot kampaņu “Ej un balso”; uzskata šos šķēršļus par mēģinājumu graut demokrātiju valstī;

18.norāda, ka, ņemot vērā ievērojamo starptautisko pretreakciju, kas apšaubīja gaidāmo vēlēšanu leģitimitāti, Gruzijas premjerministrs “ieteica” Korupcijas apkarošanas birojam atsaukt tā 2024.gada 24.septembra lēmumu, ar kuru “Transparency International” Gruzijas nodaļa tika atzīta par tādu, kam ir “deklarēti vēlēšanu mērķi”, un Korupcijas apkarošanas birojs šo lēmumu atsauca 2024.gada 2.oktobrī; atgādina, ka sākotnējais lēmums, ja tas tiktu īstenots un netiktu atcelts, liegtu vienai no Gruzijas vadošajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām piekļuvi ārvalstu finansējumam, nopietni kavējot tās spēju turpināt darbību, tostarp vēlēšanu novērošanu, kā arī radītu bažas par Korupcijas apkarošanas biroja politisko neitralitāti;

19.pauž nožēlu par to, ka “Gruzijas sapnis” savā kampaņā pirms 2024.gada oktobra vēlēšanām izmanto vardarbīgus attēlus saistībā ar karu Ukrainā, lai manipulētu ar viedokļiem un izplatītu dezinformāciju un prokrievisku un pret Ukrainu vērstu noskaņojumu;

20.sagaida, ka “Gruzijas sapnis” ievēros Gruzijas tautas gaidāmajās parlamenta vēlēšanās pausto gribu un brīvo izvēli un nodrošinās miermīlīgu varas nodošanu; prasa, lai “Gruzijas sapnis” un šīs partijas vadītāji nekavējoties pārtrauktu vardarbību, iebiedēšanu, naida runu, vajāšanu un represijas, ko tā veic pret opozīciju, pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem medijiem;

21.pauž stingru pārliecību, ka gaidāmajām vēlēšanām būs izšķiroša nozīme, nosakot Gruzijas turpmāko demokrātisko attīstību un ģeopolitisko izvēli, kā arī tās spēju panākt progresu kā ES kandidātvalstij; atzīst, ka ar jaunu, apņēmīgu līderu paaudzi joprojām ir iespējams nostiprināt Gruzijas kā ES kandidātvalsts demokrātisko nākotni, kā to parādīja 2024.gadā notikušie spontānie protesti pret ārvalstu aģentu likumu;

22.pauž dziļas bažas par Krievijas pieaugošo ietekmi Gruzijā, tostarp par pieaugošo imigrāciju no Krievijas, aizvien ciešākām tirdzniecības saitēm ar Krieviju un Gruzijas vēlmi panākt izlīgumu ar Krieviju, neraugoties uz Krievijas karu Ukrainā un Krievijas īstenoto piektās daļas Gruzijas suverēnās teritorijas okupāciju; aicina Gruzijas valdību noteikt sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz tās agresijas karu pret Ukrainu, turpināt savu iepriekšējo politiku attiecībā uz okupēto teritoriju neatzīšanu un pildīt savu apņemšanos īstenot efektīvus pasākumus, lai izvairītos no Eiropas sankciju apiešanas; aicina Gruzijas valdību pilnībā ievērot ES ārpolitikas un ES stratēģijas attiecībā uz Krieviju principus;

23.atkārtoti uzsver savu steidzamo prasību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili humānu apsvērumu dēļ, lai viņam varētu sniegt medicīnisko aprūpi ārvalstīs; uzsver, ka Gruzijas valdība ir pilnībā un nenoliedzami atbildīga par bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili dzīvību, veselību, drošību un labklājību un ka tā pilnībā jāsauc pie atbildības par jebkādu viņam nodarītu kaitējumu;

24.norāda, ka Gruzijas valdība ir vēl vairāk pasliktinājusi piekļuvi publiskai informācijai, tostarp padomju laika arhīviem, izmantojot ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, lai nepatiesi pamatotu drakoniskus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi arhīviem, un ka daži no Gruzijas nozīmīgākajiem padomju laika arhīviem (tostarp bijušās VDK un bijušās Komunistiskās partijas Centrālās komitejas arhīvi) kopš 2023.gada oktobra ir pilnībā slēgti bez jebkāda paskaidrojuma; vērš uzmanību uz Krievijas manipulāciju un vēstures, tostarp padomju vēstures, viltošanu, kas tiek veikta saistībā ar tās agresijas karu pret Ukrainu un militārajiem draudiem citām valstīm; pauž nožēlu par pieaugošo Staļina kultu un ar to saistīto nostalģijas pēc padomju laikiem pieaugumu Gruzijā, ko atbalsta pie varas esošā valdība un kas apliecina tās ciešāku pieskaņošanos Krievijai;

25.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Gruzijas prezidentei, valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 9. oktobris
Juridisks paziņojums-Privātuma politika