Eiropas Parlamenta 2025. gada 11. februāra rezolūcija par Eiropas Centrālās bankas 2024.gada pārskatu ()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2023.gada pārskatu,
–ņemot vērā ECB 2024.gada 18.aprīļa komentārus par Parlamenta ieguldījumu, kas sniegts tā rezolūcijā par ECB 2022.gada pārskatu(1),
–ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un ECB Statūtus, jo īpaši to 2., 15. un 21.pantu,
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 119.pantu, 123.panta 1.punktu, 125.pantu, 127.panta 1. un 2.punktu, 130.pantu, 282.panta 2.punktu un 284.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3.un 13.pantu,
–ņemot vērā Eurosistēmas speciālistu 2024.gada 7.marta, 2024.gada 6.jūnija, 2024.gada 12.septembra un 2024.gada 12.decembra makroekonomiskās prognozes eurozonai,
–ņemot vērā ECB Padomes 2024.gada 25.janvāra, 2024.gada 7.marta, 2024.gada 11.aprīļa, 2024.gada 6.jūnija, 2024.gada 18.jūlija, 2024.gada 12.septembra, 2024.gada 17.oktobra un 2024.gada 12.decembra lēmumus,
–ņemot vērā Eurostat 2025. gada 3. februāra inflācijas aplēsi,
–ņemot vērā Komisijas 2024.gada 26.novembrī publicēto 2024.gada rudens ekonomikas prognozi,
–ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2025. gada janvāra Ziņojumu par pasaules ekonomikas perspektīvām,
–ņemot vērā 2024.gada 15.februāra, 2024.gada 30.septembra un 2024.gada 4.decembra monetāros dialogus ar ECB priekšsēdētāju Kristīni Lagardu,
–ņemot vērā tā 2023.gada 1.jūnija lēmumu par pasākumiem vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Centrālo banku un Eiropas Parlamentu rīcības strukturēšanai, īstenojot sadarbību centrālo banku darbības jomā(2),
–ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,
–ņemot vērā ECB Padomes 2022.gada 21.jūlija lēmumu par transmisijas aizsardzības instrumenta (TAI) apstiprināšanu,
–ņemot vērā Komisijas 2023.gada 28.jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālā euro izveidi (),
–ņemot vērā ECB 2024.gada 24.jūnija pirmo progresa ziņojumu un 2024.gada 2.decembra otro progresa ziņojumu par digitālā euro sagatavošanas posmu,
–ņemot vērā četrus ECB progresa ziņojumus par digitālā euro sagatavošanas posmu, kas publicēti 2023.gada 13.jūlijā, 2023.gada 24.aprīlī, 2022.gada 21.decembrī un 2022.gada 29.septembrī,
–ņemot vērā ECB monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu, kas tika sākta 2020.gada 23.janvārī un pabeigta 2021.gada 8.jūlijā, un gaidāmo 2025.gada monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanu,
–ņemot vērā ECB monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņas, kas tika publicētas 2024.gada 13.martā,
–ņemot vērā ECB 2024.gada jūnija gada pārskatu par euro starptautisko nozīmi,
–ņemot vērā ECB 2024. gada 26. jūlija informāciju par pirmo reizi veiktā kibernoturības stresa testa rezultātiem,
–ņemot vērā ECB Pārskatu par finanšu stabilitāti, kas publicēts 2024.gada 20.novembrī,
–ņemot vērā pārskatīto Kapitāla prasību regulu(3) (KPRIII) un Kapitāla prasību direktīvu(4) (KPDVI), kuras Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja 2024.gada 19.jūnijā,
–ņemot vērā ECB 2022.gada 8.jūlija informāciju par klimata pārmaiņu stresa testa rezultātiem,
–ņemot vērā ECB vides deklarācijas 2024.gada atjauninājumu,
–ņemot vērā ECB Klimata un dabas plānu 2024.–2025.gadam,
–ņemot vērā Reglamenta 142.panta1.punktu,
–ņemot vērā Reglamenta 55.pantu,
–ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A10-0003/2025),
A.tā kā saskaņā ar Eurostat datiem eurozonai saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) inflācija 2024. gada decembrī eurozonā sasniedza 2,4 % līmeni;
B.tā kā saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2024.gada decembra makroekonomiskajām prognozēm eurozonai tiek prognozēts, ka SPCI inflācija 2025.gadā samazināsies līdz 2,1%, 2026.gadā— līdz1,9% un 2027.gadā pieaugs līdz 2,1(5); tā kā inflācijas prognozes liecina par būtiskām atšķirībām eurozonā;
C.tā kā ECB galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti, ko tā definējusi kā 2% inflācijas līmeni vidējā termiņā;
D.tā kā ECB būtu jāatbalsta vispārējā ES ekonomikas politika, tādējādi sekmējot LES 3.pantā noteikto ES mērķu sasniegšanu;
E.tā kā ECB ir politiski neatkarīga, proti, ne ES institūcijām vai aģentūrām, ne arī dalībvalstu valdībām nevajadzētu censties to ietekmēt;
F.tā kā ECB var pieņemt lēmumus, lai izpildītu tās primāro mērķi par cenu stabilitātes saglabāšanu bez politiskas iejaukšanās, izņemot to, ka ECB var saukt pie atbildības;
G.tā kā šāda politiska neatkarība prasa ECB atturēties no politiskas rīcības;
H.tā kā saskaņā ar LESD 123.pantu un ECBS un ECB Statūtu 21.pantu valdību tieša monetāra finansēšana ir aizliegta; tā kā ECB var iegādāties parāda vērtspapīrus sekundārajā tirgū, ja tas ir nepieciešams tās mērķu sasniegšanai;
I.tā kā Eurosistēma tika izveidota, balstoties uz monetārās dominances principu;
J.tā kā pamatsummas maksājumi no aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, vairs netiek reinvestēti un no 2025.gada janvāra vairs netiks reinvestēti arī pamatsummas maksājumi no vērtspapīriem, kuriem pienācis dzēšanas termiņš un kuri iegādāti saskaņā ar pandēmijas ārkārtas iegādes programmu (PĀAIP);
K.tā kā ECB esošās kredītiestāžu banku rezerves 2024.gada decembrī sasniedza 3triljonus EUR;
L.tā kā euro ir otrā nozīmīgākā valūta pasaulē;
M.tā kā ECB ir atbildīga Parlamenta kā ES pilsoņus pārstāvošas ES institūcijas priekšā, tā kā šī atbildība ir saglabāta visaugstākajā līmenī, jo regulāri tiek organizēts monetārais dialogs, ECB priekšsēdētājas uzstāšanās Parlamenta plenārsēdēs un dažādas vizītes un sanāksmes starp Parlamenta deputātiem un ECB valdes locekļiem;
Vispārīgs pārskats
1.atzinīgi vērtē ECB lomu monetārās un finanšu stabilitātes nodrošināšanā, kas ir priekšnoteikums izaugsmei un ekonomikas stabilitātei; uzsver to, ka ECB ir iestāde, kas šajā saistībā atbild par cenu stabilitātes uzturēšanu eurozonā; norāda, ka, “neskarot mērķi uzturēt cenu stabilitāti, ECBS atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā”, kā noteikts LESD 127.pantā;
2.uzsver, ka Līgumos noteiktā ECB neatkarība ir priekšnoteikums tam, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras, proti, saglabāt cenu stabilitāti eurozonā un tādējādi veicināt ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un darbvietu radīšanu;
3.uzsver, cik svarīga ir ECB politiskā neatkarība, kurai jāpaliek neskartai; uzsver arī to, ka šī neatkarība, savukārt, nozīmē ECB atturēšanos no politiskas rīcības; atzinīgi vērtē iestāžu sadarbību, tādējādi uzsverot, cik svarīgs ir atbilstošais pārskatatbildības līmenis pret Parlamentu;
4.aicina ECB un Eiropas Parlamentu pilnībā izmantot pārskatatbildības un pārredzamības pasākumus un, ja iespējams, vēl vairāk uzlabot šos pasākumus, neskarot ECB neatkarību;
5.ņem vērā ECB centienus samazināt inflāciju līdz līmenim, kas atbilst tās mērķim, proti, 2% vidējā termiņā;
6.uzsver, ka gan ECB monetārajai politikai tās pilnvaru izpildē, gan fiskālajai politikai būtu jādarbojas kopā, lai palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem un mājsaimniecībām, kā arī mazajiem uzņēmumiem;
7.pieņem zināšanai atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz inflācijas līmeni virs vai zem ECB 2% mērķa; uzsver, ka inflācija mazina fiksēto ienākumu, uzkrājumu un pensiju pirktspēju un ka tā negatīvi ietekmē cenu signalizējošo funkciju, kas nodrošina līdzekļu efektīvu sadali, un ekonomisko stabilitāti;
8.uzsver, ka inflācija izraisīja “dzīves dārdzības krīzi” ES iedzīvotājiem; tādēļ uzsver, ka inflācija ir obligāti jāierobežo līdz 2% mērķa līmenim; norāda, ka augsts inflācijas līmenis nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kuras pirmās nepieciešamības precēm tērē lielāku sava budžeta daļu; uzsver, ka tādēļ kopējās inflācijas samazināšana līdz mērķa līmeņiem ir svarīga arī nolūkā saglabāt sociālo kohēziju;
9.pauž nožēlu par to, ka pamatinflācija eurozonā joprojām ir augsta (2,7% 2024.gada decembrī), jo tikai trīs eurozonas dalībvalstis ir ziņojušas, ka 2024.gada decembrī pamatinflācija bija zem 2%; atgādina, ka šāda situācija rada ekonomisko nenoteiktību, attur no ietaupījumu veidošanas un palielina iedzīvotāju dzīves dārdzību, jo īpaši ietekmējot tos, kuru ienākumi ir fiksēti un ierobežoti;
10.uzsver, ka augstu procentu likmju saglabāšana var kaitēt ekonomikas izaugsmei; aicina ECB pārāk strauji nepazemināt procentu likmes, ņemot vērā risku, ka inflācijas līmenis atkal varētu sākt pieaugt laikā, kad tas jau ir virs 2%; uzsver inflācijas gaidu būtisko nozīmi un to, ka pārāk lielas inflācijas līmeņa svārstības varētu negatīvi ietekmēt inflācijas gaidas; aicina ECB izvērtēt procentu likmju izmaiņu ietekmi uz dažādām ekonomikas nozarēm, arī uz kapitālietilpīgām nozarēm;
11.atzīst, ka monetārās politikas lēmumi, ko ECB Padome pieņēmusi kopš inflācijas krīzes sākuma, ko izraisīja enerģijas cenu pieaugums, virzījuši inflāciju tā, lai tiktu sasniegts cenu stabilitātes mērķis, vienlaikus izvairoties no ekonomiskās aktivitātes vai nodarbinātības būtiskas pasliktināšanās;
12.atgādina, ka Eurosistēmas pamatā ir monetārās dominances princips un ka ekonomiskajai un monetārajai savienībai, lai tā spētu reaģēt uz ārējiem satricinājumiem, ir nepieciešama dalībvalstu stabila fiskālā politika; atgādina, ka ir pienācīgi jāievieš jaunā fiskālā sistēma, laiekonomiskās un monetārās savienības līmenī nodrošinātu fiskālās politikas uzticamību; norāda, ka pietiekama fiskālā telpa arī ļauj dalībvalstīm reaģēt uz ārējiem satricinājumiem; norāda par elastību, ko šajā sakarā nodrošina jaunie fiskālie noteikumi; norāda, ka dalībvalstis savu noturību pret ārējiem satricinājumiemvar uzlabot ar fiskāliem pasākumiem, kā arī ar izaugsmi veicinošām reformām;
13.atgādina, ka dalībvalstu piesardzīga fiskālā politika var sekmēt ECB centienus saglabāt zemu inflāciju un tādējādi aizsargāt ienākumus; uzsver, ka, lai saglabātu stabilu ekonomiku, ilgtspējīgu izaugsmi un valdībām būtu pieejama politiskā telpa reaģēšanai uz nelabvēlīgiem satricinājumiem, ir svarīgi nepieļaut pārmērīgu valsts budžeta deficītu un valsts parāda līmeni; norāda uz nesen paustajiem konstatējumiem finanšu stabilitātes pārskatā par augstajiem valsts parāda līmeņiem;
14.norāda, ka uz ECB monetāro politiku, kuras mērķis ir tās galvenā uzdevuma izpilde, attiecasproporcionalitātes novērtēšana; norāda, ka proporcionalitātes novērtējumā ņem vērā monetārās politikas pasākumu ietekmi uz plašāku ekonomiku un ekonomikas politikas virzieniem;
Monetārā politika
15.ļoti atzinīgi vērtē to, ka kopējā inflācija no tās augstākā līmeņa 10,6 % 2022. gada oktobrī ir samazinājusies līdz 2,4 % 2024. gada decembrī;
16.atzinīgi vērtē pamatinflācijas samazināšanos no augstākā līmeņa 7,6 % 2023. gada martā līdz 2,7 % 2024. gada decembrī, tomēr pauž bažas par tās vēsturiski un ilgstoši augsto līmeni; ar bažām norāda, ka augsta pamatinflācija varētu izraisīt lielāku kopējo inflāciju;
17.norāda, ka ECB bija vajadzīgi vairāk nekā trīs gadi, lai sasniegtu inflācijas līmeni atbilstoši tās 2% mērķim; šajā sakarā atgādina ECB nepareizo vērtējumu, ka inflācijas līmeņa pieaugums būs īslaicīgs;
18.uzsver, ka viens no galvenajiem inflācijas straujā kāpuma virzītājspēkiem bija piegādes satricinājumi, kurus galvenokārt izraisīja ārēji avoti; atzīst, ka monetārajai politikai ir tiešāka ietekme uz inflācijas līmeni, ja to galvenokārt izraisījuši ar pieprasījumu, nevis ar piedāvājumu saistīti faktori;
19.atzinīgi vērtē ECB centienus regulāri atjaunināt tās modeļus; aicina ECB turpināt pārskatīt un uzlabot savus modeļus un izvērtēt to lomu politikas veidošanā, ņemot vērā šo modeļu neoptimālos rezultātus pēdējos gados, lai mācītos no iepriekšējām krīzēm, jo īpaši tāpēc, lai labāk nošķirtu pieprasījuma puses un piedāvājuma puses radītās inflācijas avotus; uzsver, ka piegādes satricinājumus ekonomikā var izraisīt daudzi avoti, tostarp ģeopolitiski notikumi, dabas vai ar klimatu saistītas katastrofas un kiberuzbrukumi;
20.uzsver, ka īpašnieku apdzīvotu mājokļu (ĪAM) iekļaušana SPCI ir vēlama gan eurozonas valstu pārstāvības, gan salīdzināmības dēļ; prasa paātrināt ceļveža izstrādi, lai nodrošinātu ĪAM ātru iekļaušanu SPCI. atzinīgi vērtē ECB Padomes apņemšanos gan monetārās politikas novērtējumos, gan lēmumus ņemt vērā arī pieejamos inflācijas pasākumus attiecībā uz ceturkšņu ĪAM indeksu;
21.atbalsta ECB lēmumu samazināt aktīvu iegādes programmas, lai līdzsvarotu tirgus likviditātes apstākļus un inflācijas līmeņus, ņemot vērā likviditātes pārpalikumu tirgū un inflācijas līmeņa samazināšanos; atzinīgi vērtē to, ka aktīvu portfelis ECB iegādes programmām kopš 2023.gada ir samazinājies;
22.uzsver, ka 2023.gadā procentos par bankas rezervju turējumiem komercbankās Eurosistēma samaksāja kredītiestādēm vairāk nekā 120miljardus EUR, kas ir vismaz 0,8% no eurozonas IKP; uzskata, ka tā ir ievērojama subsīdija banku nozarei; prasa ECB mazināt šo problēmu;
23.uzsver, ka ECB aktīvu iegādes programmas ir neierasta politika, ko var izmantot tikai krīzes periodos un kas, ja tā netiks rūpīgi īstenota, var pārkāpt monetārās finansēšanas aizliegumu saskaņā ar LESD 123.panta 1.punktu; aicina ECB turpināt uzraudzīt tās bilances pakāpenisku samazināšanu, lai ierobežotu ieilgušo iespējamo destabilizējošo ietekmi eurozonā, vienlaikus uzraugot ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju; aicina ECB dalīties ar informāciju par aktīvu iegādes programmu ietekmi uz finanšu tirgu darbību, tostarp par ietekmi uz pensiju fondiem un sadarbību pensiju apdrošināšanas jomā;
24.uzsver, ka netraucēta monetārās politikas transmisija ir ļoti svarīga tam, lai ECB varētu pildīt savu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti; uzsver, ka pārmērīgas atšķirības valstu obligāciju ienesīgumā padara kreditēšanas nosacījumus neatbilstošus monetārās politikas vienotai transmisijai un aizvien vairāk apgrūtina valstu parāda samazināšanu; ņem vērā 2022.gada jūlijā izveidoto transmisijas aizsardzības instrumentu (TAI), kas ir rīks, ar ko atbalsta monetārās politikas efektīvu transmisiju;
25.uzsver, ka atšķirīgās procentu likmes eurozonā, nepastāvot nopietniem finanšu traucējumiem, parasti izriet no atšķirīgām riska prēmijām par valsts obligācijām, kas arī citu faktoru ietekmē atspoguļo atšķirīgo pieeju fiskālajai politikai; norāda, ka TAI intervences pasākumi var slēpt pamatā esošās fiskālās problēmas; uzsver, ka TAI būtu jāizmanto ECB noteiktajos apstākļos tikai tam, lai novērstu finanšu tirgus spriedzi, kas nav saistīta ar ekonomikas pamatu; aicina dalībvalstis ievērot atbildīgu fiskālo politiku un nodrošināt ilgtspējīgus parāda līmeņus, tādējādi panākot noturību pret pašreizējiem un turpmākiem satricinājumiem;
Digitālais euro
26.norāda uz ECB panākto progresu digitālā euro projekta īstenošanā un atzinīgi vērtē tās īstenoto dialogu ar Parlamentu; uzsver, ka digitālajam euro būtu jāsniedz skaidra pievienotā vērtība Eiropas iedzīvotājiem, tostarp lielāka stratēģiskā autonomija maksājumu ziņā, lielāka konkurence mazumtirdzniecības maksājumu tirgū, potenciāls veicināt inovāciju maksājumu un finanšu jomā, labāka finansiālā iekļautība un uzticama bezsaistes rezerves maksājumu sistēma; aicina ECB skaidri pierādīt šos ieguvumus, pirms ES likumdevēji pieņem lēmumu par to, vai ieviest vai neieviest digitālo euro, kas nodrošina līdzsvaru cita starpā starp turēšanas ierobežojumiem, bažām par privātumu, konkurenci ar privāto maksājumu risinājumiem un izmantojamību uzņēmējdarbības kontekstā;
27.prasa, lai jebkādu lēmumu emitēt digitālo euro nepieņemtu tikai ECB Padome; uzskata, ka lēmums par to, ieviest digitālo euro vai ne, ir politisks lēmums, kas galu galā jāpieņem ES likumdevējiem, ņemot vērā šāda lēmuma iespējamo nopietno ietekmi uz plašu klāstu ES jomu, to skaitā privātumu, patērētāju tiesību aizsardzību, finanšu stabilitāti un citām jomām, kas neietilpst noteiktajā monetārās politikas darbības sfērā;
28.uzskata, ka digitālais euro kļūs par veiksmes stāstu tikai tad, ja tas Eiropas iedzīvotājiem sniegs reālu pievienoto vērtību, ko viņi var saprast; norāda, ka pašlaik daudzi Eiropas iedzīvotāji vai nu nav dzirdējuši par digitālā euro projektu, vai arī joprojām ir skeptiski;
29.atkārtoti norāda, ka skaidrai naudai vienmēr būtu jāpaliek plaši pieejamai un piekļūstamai, lai nodrošinātu maksāšanas līdzekļu dažādību; šajā sakarā atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par skaidras naudas euro izmantošanu par likumīgu maksāšanas līdzekli;
30.uzsver, ka ir nepieciešams uz izmaksām balstīts kompensācijas modelis banku sektoram, kuram ir uzdots digitālā euro projektu īstenot praksē; atgādina, ka kompensācijas modelim ir jāgarantē euro, kas tā lietotājam nerada izmaksas;
31.aicina ECB pienācīgi ņemt vērā bažas par finanšu stabilitāti un iespējamās izmaiņas finanšu nozares struktūrā, ko radītu digitālā euro ieviešana; atgādina, cik svarīgi ir saglabāt turēšanas ierobežojumus, lai neradītu papildu riskus banku bilancēm, jo īpaši krīžu laikā;
32.aicina ECB par prioritāti noteikt stingrus privātuma aizsardzības pasākumus, izveidojot tos par zelta standartu privātumam centrālās bankas digitālajai valūtai (CBDV), lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos un novērstu iedzīvotāju bažas par datu aizsardzību un autonomiju;
Sekundārie mērķi
33.uzsver, ka ES sekundārie mērķi šobrīd ir nenoteikti, kā pašlaik paredzēts Līgumos; norāda, ka ECB sekundārie mērķi papildina tās galveno uzdevumu; saskaņā ar Līgumiem ES mērķis ir veicināt mieru, tās vērtības un tautu labklājību, veidot līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi un cenu stabilitāti, sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, lai panāktu pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu;
34.atgādina, ka, neskarot ECB galveno uzdevumu, Līgumi paredz, ka ECB ir jāatbalsta Savienības vispārējā ekonomikas politika; aicina ECB ievērot savas pilnvaras, kad tā interpretē vai īsteno savus sekundāros mērķus; uzsver, ka šo pilnvaru pārsniegšana skar ECB neatkarību; uzskata, ka cenu stabilitātes un stabilu makroekonomisko apstākļu saglabāšana veicina pareizo apstākļu radīšanu ES ekonomikas vispārējo politikas mērķu sasniegšanai;
35.uzsver, ka ECB sekundāros mērķus vislabāk var sasniegt, darbojoties stabilā makroekonomiskā vidē, kas balstās uz paredzamu cenu līmeni un veicina investīcijas; aicina ECB savā gada pārskatā iekļaut īpašu nodaļu, kurā izskaidrots, kā tā ir interpretējusi un īstenojusi savus sekundāros mērķus;
36.uzsver, ka ECB nedrīkst pieļaut cenu signalizējošās funkcijas kropļošanu, ņemot vērā, ka šī funkcija nodrošina līdzekļu efektīvu sadali; aicina ECB turpināt izvērtēt, cik lielā mērā klimata pārmaiņas ietekmē tās spēju uzturēt cenu stabilitāti;
37.mudina ECB savās monetārajās operācijās ievērot tirgus neitralitātes pieeju, vienlaikus ņemot vērā, ka ECB ir atzinusi, ka tirgus neitralitāte ir operatīvs rīks, nevis juridiska prasība;
38.norāda, ka ECB darbībās, kuru mērķis ir dekarbonizēt uzņēmumu obligāciju turējumu, nav stingri ievērota tirgus neitralitātes pieeja;
39.aicina ECB pārskatīt savu politiku, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi veicina ES konkurētspēju, jo šādas darbības nekādā veidā nedrīkst apdraudēt ECB galvenā mērķa sasniegšanu;
40.aicina ECB izmantot visus tai pieejamos rīkus, lai nodrošinātu, ka bankas visus finanšu un ārējos riskus, arī klimata un ģeopolitiskos riskus, uztver nopietni; atzinīgi vērtē ECB darbības turpmāk uzlabot Eurosistēmas riska izvērtēšanas instrumentus un spējas nolūkā labāk iekļaut ar klimatu un vidi saistītos riskus, jo īpaši tāpēc, ka klimata pārmaiņas un ekstremāli laikapstākļi varētu palielināt cenu svārstīgumu, jo īpaši lauksaimniecības pārtikas nozarē; aicina ECB turpināt darbu pie klimata riska novērtēšanas spriedzes testiem, lai novērtētu banku un uzņēmumu noturību pret risku, ko rada pārkārtošanās klimata jomā;
41.pieņem zināšanai Klimata un dabas plānu 2024.–2025. gadam; aicina ECB izstrādāt Ģeopolitikas plānu 2025.–2030.gadam, lai labāk izprastu kara un konflikta ietekmi uz cenu stabilitāti, un visus iespējamos ārējo satricinājumu avotus vērtēt vienādi;
Citi aspekti
42.uzsver, ka euro starptautiskās nozīmes stiprināšana samazinātu procentu likmes eurozonā, uzlabotu ES statusu starptautiskajā arēnā, kā arī vairotu makroekonomisko stabilitāti; atgādina, ka euro starptautiskās nozīmes stiprināšana palīdzētu stiprināt ES stratēģisko autonomiju;
43.aicina ECB apsvērt iespēju stiprināt euro starptautisko nozīmi, lai uzlabotu euro kā rezerves valūtas pievilcību, un atbalstīt tirgus virzītas pārmaiņas šajā jomā; norāda, ka ekonomiskās un monetārās savienības izveide varētu veicināt euro starptautisko nozīmi;
44.norāda uz ECB atbalstu pilnībā darboties spējīgas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidei; atzīst, ka riska dalīšana un riska mazināšana ir savstarpēji saistītas;
45.atzinīgi vērtē uzmanību, ko ECB veltī kiberuzbrukumu riskam; aicina ECB nodrošināt monetārās sistēmas aizsardzību un drošību tās lietotājiem, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās norises;
46.uzskata, ka finanšu stabilitāte ir efektīvas monetārās politikas un noturīgas finanšu sistēmas priekšnoteikums; atzinīgi vērtē regulējuma “Bāzele III” pabeigšanu un to, ka no 2025. gada 1.janvāra ir sākusies tā īstenošana, jo tas šajā sakarā var stiprināt banku sektora noturību; tomēr norāda par kavēšanos īstenošanā un skaidrības trūkumu attiecībā uz īstenošanu vairākās citās jurisdikcijās, kā rezultātā pasaules līmenī ir nevienlīdzīgi konkurences apstākļi;
47.piekrīt ECB bažām par aktivitātes pieaugumu ēnu banku sektorā un risku, ko tas var radīt finanšu stabilitātei;
48.mudina sadarboties ar dalībvalstu un valstu centrālajām bankām finanšpratības programmu jomā, lai privātpersonām un uzņēmumiem dotu iespēju pieņemt apzinātus finanšu lēmumus;
49.pauž nožēlu par to, ka no ECB Valdes un Padomes locekļiem tikai divas ir sievietes; atkārtoti norāda, ka Valdes locekļu kandidātu sarakstos, ko iesniedz Parlamentam, būtu jāpanāk dzimumu līdzsvars; mudina eurozonas dalībvalstisiecelšanas procedūrās uzlabot dzimumu līdztiesības principu ievērošanu, lai abiem dzimumiem būtu vienlīdzīgas iespējas darboties kā attiecīgās valsts centrālās bankas vadītājiem;
50.atkārtoti norāda, ka ECB amatpersonu iecelšanai būtu jābalstās uz objektīviem nopelnu un kompetences novērtēšanas procesiem;
51.atbalsta ECB mērķi palielināt sieviešu pārstāvību, iedrošinot sievietes būt aktīvākām šajā jomā; tādēļ atzinīgi vērtē tādas ECB iniciatīvas kā stipendiju programmu “Sievietes ekonomikā”;
52.uzsver, ka jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā, ko ECB publicēja 2024.gada novembrī, ir paustas bažas par iespējamu ar mākslīgo intelektu (MI) saistītu aktīvu cenu burbuli, ņemot vērā, ka šī joma ir koncentrējusies dažu lielu MI uzņēmumu rokās;
53.prasa vēl vairāk uzlabot ECB iekšējo trauksmes celšanas satvaru, lai to saskaņotu ar ES Trauksmes cēlēju direktīvu;
54.aicina ECBS turpināt stiprināt dialogus ar valstu parlamentiem, kas, pēc Parlamenta ieskatiem, stiprinās ECBS leģitimitāti un politiku;
55.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.