Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu ()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku",
–ņemot vērā 2016.gada 5.jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(1),
–ņemot vērā Komisijas 2017.gada 13.septembra ziņojumu par stratēģijas "Tirdzniecība visiem" īstenošanu (),
–ņemot vērā Komisijas 2017.gada 9.novembra ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (2016.gada 1.janvāris— 2016.gada 31.decembris) (),
–ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015.gada 25.septembrī pieņemto rezolūciju "Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam",
–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean‑ClaudeJuncker 2017.gada 13.septembra runu par stāvokli Savienībā,
–ņemot vērā 2017.gada 15.novembra rezolūciju par daudzpusējām sarunām saistībā ar PTO 11.Ministru konferenci Buenosairesā 2017.gada 10.–13.decembrī(2),
–ņemot vērā 2016.gada 5.jūlija rezolūciju par Parlamenta 2010.gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu(3),
–ņemot vērā 2016.gada 3.februāra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)(4),
–ņemot vērā 2017.gada 12.septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm(5),
–ņemot vērā nostāju pirmajā lasījumā 2017.gada 15.novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)2017/..., ar ko groza Regulu (ES)2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES)2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis(6),
–ņemot vērā 2017.gada 12.decembra rezolūciju "Ceļā uz digitālās tirdzniecības stratēģiju"(7),
–ņemot vērā nostāju pirmajā lasījumā 2017.gada 16.martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)2017/..., ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu(8),
–ņemot vērā nostāju pirmajā lasījumā 2016.gada 4.oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)2016/..., ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr.1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(9),
–ņemot vērā Parlamenta 2010.gada 25.novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(10),
–ņemot vērā Parlamenta 2010.gada 25.novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(11),
–ņemot vērā Komisijas 2006.gada 24.maija paziņojumu "Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem— Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē" (, SEC(2006)0643),
–ņemot vērā 2017.gada 18.maija rezolūciju par Eiropas Savienības un Korejas Republikas Brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu(12),
–ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017.gada 16.maija atzinumu Nr.2/15par ES kompetenci parakstīt un ratificēt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru,
–ņemot vērā Komisijas 2016.gada 15.novembra pētījumu par turpmāko tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ekonomisko ietekmi uz lauksaimniecības pārtikas produktu nozari,
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2.un 21.pantu,
–ņemot vērā 2015.gada 14.jūlija Komisijas dienestu darba dokumentu par ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām īstenošanas pašreizējo situāciju (SWD(2015)0144),
–ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK), it īpaši tās 4.panta 1.punktu, kas aizliedz turēt verdzībā vai nebrīvē,
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207., 208. un 218.pantu,
–ņemot vērā Reglamenta 52.pantu,
–ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0166/2018),
A.tā kā kopējo tirdzniecības politiku veido tirdzniecības nolīgumi un likumdošanas instrumenti, kuriem būtu jāgarantē Savienības ofensīvās un defensīvās tirdzniecības intereses, jāveicina ilgtspējīga izaugsme un pienācīgu darbvietu radīšana, jānodrošina Eiropas noteikumu un standartu ievērošana, jāaizsargā valstu tiesības regulēt un pilsoņu labklājība, kā arī jāveicina Savienības vērtības; un tā kā šie mērķi ir sasniedzami, labi orientējot, kā arī taisnīgāk un pārredzamāk pilnībā un efektīvi īstenojot un pārraugot Savienības tirdzniecības politiku;
B.tā kā Savienība savā 2017.gada Eiropas Konsensā attīstības jomā ir apņēmusies saskaņot attīstības politiku, ar to tiecoties panākt ilgtspējīgu attīstību un paātrināt pārveidi, liekot uzsvaru uz transversāliem attīstības politikas elementiem, piemēram, dzimumu līdztiesību, jaunatni, ieguldījumiem un tirdzniecību, ilgtspējīgu enerģētiku un darbībām klimata jomā, labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām, un migrāciju un mobilitāti, lai veicinātu to, ka viss tās ārpolitikas virzienu kopums, tostarp kopējā tirdzniecības politika, sasniedz mērķus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības programmā 2030.gadam;
C.tā kā Savienība ir apņēmusies veicināt pienācīgu darbu visiem, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas 2005.gada pasaules samita rezultātos un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes augsta līmeņa grupas ministru 2006.gada deklarācijā, tostarp izmantojot tās tirdzniecības attiecības; tā kā Eiropadome ir atkārtoti uzsvērusi, cik svarīgi ir stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju un ņemt to vērā dažādās iekšpolitikas un ārpolitikas jomās un starptautiskajā sadarbībā;
D.tā kā Savienība ir pasaulē lielākā tirdzniecības lielvara un lielākais vienotais tirgus pasaulē, un tā ir arī lielākā preču un pakalpojumu eksportētāja pasaulē, nodrošinot Eiropā 31miljonu darbvietu jeb par 67% vairāk nekā 20.gs. 90.gadu vidū;
E.tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir vienīgā pasaules mēroga starptautiskā organizācija, kas nodarbojas ar globāliem tirdzniecības noteikumiem starp dažādām ekonomikas zonām vai valstīm;
F.tā kā īstenošanas un izpildes posms ir izšķiroši svarīgs Savienības tirdzniecības politikas efektivitātes garantēšanā;
G.tā kā Savienības iedzīvotāji aizvien vairāk prasa, lai Savienības tirdzniecības politika nodrošinātu, ka preces, kas nonāk ES tirgū, ir ražotas pienācīgos un ilgtspējīgos apstākļos;
H.tā kā Eiropas uzņēmumi tirdzniecības nolīgumu satvarā izmanto muitas tarifu samazinājumus attiecībā uz aptuveni 70% no eksporta apjoma, kuram šādi tarifi būtu piemērojami, savukārt mūsu partneri tos izmanto aptuveni 90% gadījumu, un ir svarīgi, ka Eiropas uzņēmumi pilnībā izmanto savas priekšrocības, lai veicinātu nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus;
I.tā kā MVU ir daļa no Eiropas ekonomikas dzinējspēka, nodrošinot 30% no Savienības eksporta kopējā apjoma un 90% darbvietu Eiropas Savienībā, un tā kā ir svarīgi, lai tie tiktu iekļauti Savienības tirdzniecības politikas īstenošanā, tādējādi stiprinot tās nozīmi eksportēšanā, inovācijā un internacionalizācijā;
J.tā kā Savienība ir pasaulē lielākā pakalpojumu eksportētāja un kopš 2000.gada Savienības tirdzniecības pārpalikums šajā jomā ir desmitkāršojies, 2016.gadā sasniedzot vairāk nekā EUR120miljardus;
K.tā kā ir vajadzīgas skaidras un precīzas atbildes uz jautājumiem, kas radušies publiskās diskusijās par kopējo tirdzniecības politiku un tās īstenošanu;
L.tā kā kopējā tirdzniecības politika, kā ierosināts stratēģijā "Tirdzniecība visiem”, ir uz vērtību pamatota politika, kas paredzēta, lai cita starpā veicinātu labu pārvaldību, pārredzamību, ilgtspējīgu attīstību un godīgu tirdzniecības praksi;
M.tā kā tirdzniecības politika ir jāsaskaņo ar citiem iekšpolitikas un ārpolitikas virzieniem un ar principu par politikas saskaņotību attīstībai, lai nodrošinātu pārredzamību, stabilitāti un taisnīgākus konkurences nosacījumus, cita starpā paturot prātā arī "Eiropa 2020"— stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei— mērķus;
Pašreizējais stāvoklis
1.norāda, ka kopš stratēģijas "Tirdzniecība visiem" publicēšanas starptautiskā situācija ir ievērojami mainījusies un tirdzniecības jomā ir jārisina jaunas problēmas un konkrēti uzdevumi; pauž bažas, ka pasaulē pieaug zināms protekcionisms, kas nav saskaņā ar PTO noteikumiem, un atgādina par savu atbalstu atvērtai, godīgai, līdzsvarotai, ilgtspējīgai un uz noteikumiem balstītai tirdzniecības sistēmai;
2.ņem vērā to, ka ir pieaugusi Āzijas ekonomiskā nozīme un pakāpeniski samazinājusies Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecība, radot nenoteiktību starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī ņem vērā vietējo kritiku par starptautiskās tirdzniecības politiku un pieprasījumu pēc godīgas tirdzniecības; aicina Komisiju pielāgot tirdzniecības politiku šīm norisēm un izrādīt lielāku reaģētspēju un atbildību, vienlaikus izstrādājot ilgtermiņa stratēģiju, ņemot vērā šīs pārmaiņas starptautiskajā kontekstā; uzsver, ka šajā mainīgajā globālajā kontekstā ES loma, veicinot uz vērtību balstītu tirdzniecības programmu, ir aizvien svarīgāka Eiropas iedzīvotājiem;
3.uzsver to, ka nozīmīgāki kļūst pakalpojumi, jo īpaši digitālie pakalpojumi, tostarp preču tirdzniecības servitizācija (5.režīms), kā arī datu plūsmas un e-komercijas servitizācija starptautiskajā tirdzniecībā; uzstāj, ka šajā jomā ir jāpastiprina starptautiskie noteikumi, lai garantētu konkrētas priekšrocības patērētājiem, ārvalstu tirgu labāku pieejamību Eiropas uzņēmumiem un pamattiesību ievērošanu visā pasaulē, tostarp datu aizsardzību un privātumu; norāda, ka jautājums par personas datu aizsardzību nav apspriežams tirdzniecības sarunās, uzskata, ka iedzīvotāju digitālās tiesības būtu jāveicina, izmantojot tirdzniecības nolīgumus, un atgādina par savu nostāju jautājumā par datu aizsardzību un digitālo tirdzniecību, kas pausta rezolūcijā "Ceļā uz digitālās tirdzniecības stratēģiju"; uzsver, ka ES tirdzniecības politikai var būt svarīga loma digitālās plaisas pārvarēšanā; mudina Komisiju veicināt digitālās tirdzniecības programmu pašreizējās un turpmākajās Brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) sarunās un PTO; aicina visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, tostarp tajos, kas pašlaik tiek apspriesti, iekļaut digitālās tirdzniecības nodaļas un atgādina, ka ir svarīgi novērst nepamatotas datu lokalizēšanas prasības; prasa Komisijai īstenot tādu digitālās tirdzniecības stratēģiju, kurā tiek ņemtas vērā iespējas, ko tā sniedz maziem un vidējiem uzņēmumiem, atvieglojot piekļuvi pasaules tirgiem;
4.uzsver, ka iekšējo un ārējo tirdzniecību ietekmēs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības; aicina Komisiju prognozēt Brexit ietekmi uz Savienības tirdzniecības politiku un nodrošināt ES tirdzniecības politikas un attiecību ar trešām valstīm nepārtrauktu īstenošanu, un kurā skatīti veidi, kā rast risinājumu attiecībā uz kopīgām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā;
5.ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017.gada 16.maija atzinumu Nr.2/15, kurā noteikts, ka, izņemot portfeļieguldījumu jautājumu un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas regulējumu, ES un Singapūras BTN ir Savienības ekskluzīvā kompetencē; prasa Komisijai un Padomei pēc iespējas drīzāk precizēt lēmumu par BTN turpmāko struktūru, kā arī pilnībā ievērot kompetenču sadalījumu starp ES un tās dalībvalstīm attiecībā uz sarunu norādēm, sarunām, parakstāmo un noslēdzamo priekšlikumu juridisko pamatu un jo īpaši attiecībā uz Padomes parakstu un starptautisko tirdzniecības nolīgumu slēgšanu, lai vēl vairāk nekavētu visus jau saskaņotos, bet vēl neratificētos tirdzniecības darījumus ar tirdzniecības partneriem; norāda, ka Parlaments ir savlaicīgi, pirms sarunu pamatnostādņu pieņemšanas un no visu tirdzniecības sarunu sākuma, jāiesaista un pilnībā jāinformē visos kompetences piešķiršanas un sarunu posmos, kā arī tirdzniecības nolīgumu īstenošanā; pieprasa veikt nepieciešamos pasākumus, ņemot vērā Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu;
6.ņem vērā, ka neraugoties uz ASV izstāšanos no sarunām, pārējām 11valstīm 2018.gada 23.janvārī Tokijā izdevās panākt vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu;
Savienības tirdzniecības sarunu programmas pašreizējais stāvoklis
7.pauž nožēlu par to, ka PTO Ministru konferencē Buenosairesā netika panākta nekāda vienošanās; uzsver daudzpusējās sistēmas primāro politisko un ekonomisko nozīmi un atkārtoti pauž atbalstu šādai sistēmai; aicina Savienību aktīvi nākt klajā ar priekšlikumiem modernu daudzpusēju noteikumu definēšanā, ņemot vērā jaunās problēmas, kas izriet no globālajām vērtību ķēdēm, un veicināt PTO centrālo lomu globālajā tirdzniecības sistēmā; atzinīgi vērtē to, ka ir stājies spēkā tirdzniecības atvieglošanas nolīgums; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2033.gadam ir pagarināts PTO atbrīvojums attiecībā uz farmaceitiskajiem produktiem vismazāk attīstītajām valstīm; pauž nožēlu par to, ka daži daudzpusējie nolīgumi netiek ievēroti, un aicina Komisiju turpināt strādāt arī PTO satvarā, lai panāktu noteikumu un daudzpusējo nolīgumu efektīvu īstenošanu; atgādina savu iepriekšējo prasību Komisijai iesaistīties PTO darba kārtības izstrādē, jo īpaši saistībā ar uzņēmumu sociālo atbildību, tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; atkārtoti pauž bažas par to, ka ASV bloķē jaunu locekļu iecelšanu PTO Apelācijas institūcijā, un uzsver, cik svarīga ir labi funkcionējoša strīdu izšķiršanas sistēma PTO; aicina Komisiju paplašināt sadarbību ar mūsu lielākajiem partneriem, vēršoties pret negodīgu konkurenci un protekcionisma praksi, ko īsteno trešās valstis;
8.norāda uz strupceļu daudzpusējās sarunās par Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) un Vides preču nolīgumu; Prasa, lai Savienība uzņemtos iniciatīvu abu sarunu procesu atsākšanā un— attiecībā uz TiSA— balstītos uz Eiropas Parlamenta nostāju;
9.uzsver, ka ir pilnībā vai provizoriski stājušies spēkā vairāki BTN, piemēram, tirdzniecības nolīgumi ar Kanādu un Ekvadoru, padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma nosacījumi ES un Ukrainas asociācijas nolīgumā, kā arī vairāki ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ar Āfrikas valstīm, un ka kopš stratēģijas "Tirdzniecība visiem" publicēšanas ir noslēgti tirdzniecības nolīgumi ar Singapūru, Vjetnamu un Japānu; uzsver, ka ir jāsniedz pietiekams politisks un administratīvs atbalsts, lai nodrošinātu, ka par tirdzniecības darījumiem var vienoties un tos var ratificēt atbilstīgos termiņos; atbalsta notiekošo modernizācijas procesu attiecībā uz tirdzniecības nolīgumiem ar Čīli un Meksiku; atgādina par savu lūgumu sākt sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi, ņemot vērā tā nostāju;
10.uzsver, ka vēl vairāk jāveicina un jāpaplašina savstarpēji izdevīgas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ar ES stratēģiskajiem partneriem; prasa atjaunot centienus virzīties uz priekšu sarunās ar Ķīnu par visaptverošu nolīgumu par ieguldījumiem, jo īpaši attiecībā uz savstarpību attieksmē pret piekļuvi tirgum un panākumiem ilgtspējīgas attīstības jomā;
11.uzsver, ka Savienības noslēgtie nolīgumi un pašreizējās un turpmākās divpusējās sarunas rada izaugsmes iespējas, izmantojot piekļuvi tirgiem un likvidējot tirdzniecības šķēršļus; aicina Komisiju nepārtraukti sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai novērtētu prioritātes notiekošajās sarunās; atgādina, ka sarunu saturam ir jābūt svarīgākam par sarunu gaitu, ka sarunām ir jānotiek savstarpēja izdevīguma un labuma garā, ka ir jāgarantē Eiropas normu un standartu ievērošana, novēršot draudus Eiropas sociālajam modelim un videi, un ka sarunās nav jāapspriež sabiedriskie pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes pakalpojumi un vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi atbilstoši LESD 14. un 106.pantam un 26.protokolam, kā arī audiovizuālie pakalpojumi; uzsver, ka Komisijai visās tirdzniecības sarunās ir jānodrošina, ka ES, valsts un vietējās iestādes patur pilnīgas tiesības ieviest, pielāgot, saglabāt vai atcelt jebkurus pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu nodošanu ekspluatācijā, organizēšanu, finansēšanu un nodrošināšanu, tāpat kā iepriekšējos tirdzniecības nolīgumos;
12.prasa Komisijai un dalībvalstīm ik pēc pieciem gadiem pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt notiekošo tirdzniecības sarunu pilnvaras, lai pielāgotu tās iespējami mainīgajai situācijai un problēmām, un paredzēt tirdzniecības nolīgumos pārskatīšanas klauzulas, lai nodrošinātu nolīgumu maksimāli efektīvu īstenošanu un iespējas izdarīt tajos korekcijas nolūkā atspoguļot pašreizējo situāciju un pielāgoties tai, ar nosacījumu, ka tiek garantēta parlamentārā pārbaude un pārredzamība;
13.norāda, ka Komisija ir vairākkārt paziņojusi par sarunu sākšanu ar Honkongu un Taivānu par ieguldījumiem, un aicina Komisiju beigt sagatavošanās darbus, lai varētu pēc iespējas drīzāk oficiāli sākt sarunas par ieguldījumu nolīgumiem;
14.uzsver, ka Eiropas ekonomikai ir svarīgi gan iekšējie, gan ārējie ieguldījumi un ka ir jānodrošina Eiropas investoru aizsardzība ārvalstīs; prasa Komisijai turpināt darbu pie jaunas daudzpusējas ieguldījumu tiesu sistēmas, kurai cita starpā vajadzētu būt koncentrētai uz to, ka tiek garantētas valstu tiesības regulēt, un uz pārredzamību, kā arī nodrošināt apelācijas mehānismu, stingrus noteikumus par interešu konfliktu un rīcības kodeksu; uzskata, ka šajā jaunajā sistēmā ir jāskata investoru saistības un ar to ir jānovērš nebūtiska tiesāšanās, jāuztur tiesības pieņemt regulējumu sabiedrības interesēs un jānovērš regulatīvais sastingums, kā arī jāgarantē visu investoru tiesiskā vienlīdzība (īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem un MVU), neatkarība, pārredzamība un atbildība; jāizpēta iespējas iekļaut procedūras noteikumus arī par pretprasībām, ja ieguldījumi, par kuriem ir iesniegta prasība, ir veikti pretrunā piemērojamiem tiesību aktiem, un novērst paralēlu prasību iesniegšanu dažādās jurisdikcijās, tādējādi precizējot attiecības ar valstu tiesām;
15.aicina dalībvalstis tagad, kad Eiropas Savienības Tiesa beidzot ir panākusi skaidrību par pilnvaru jautājumiem, beidzot atbloķēt procedūru attiecībā uz Mauritānijas Konvenciju par pārredzamību uz līgumu balstītā investoru un valsts arbitrāžā, un aicina Komisiju divkāršot tās centienus šajā saistībā; prasa arī no 2020.gada nākt klajā ar pārskatītu regulu par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem, ko noslēgušas dalībvalstis;
16.sagaida pastiprinātu ES un tās dalībvalstu iesaistīšanos ANO apspriedēs par saistošu nolīgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām;
17.ar bažām norāda, ka izcelsmes noteikumu reforma, par ko tika paziņots stratēģijā "Tirdzniecība visiem", nav īstenota; uzsver izcelsmes noteikumu sarežģītību un atkārtoti prasa atjaunināt tos, padarot viegli piemērojamus un skaidrākus; akcentē 10.Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministru konferencē pausto apņemšanos līdz 2018.gada beigām pabeigt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Konvencijas par izcelsmes noteikumiem pārskatīšanu; atkārtoti aicina Komisiju sagatavot ziņojumu, kurā tiek izvērtēts pašreizējais stāvoklis saistībā ar izcelsmes noteikumiem, ņemot vērā ar divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem īstenoto izcelsmes noteikumu kumulatīvo ietekmi;
18.norāda, ka, īstenojot Savienības tirdzniecības politiku, īpaša uzmanība ir jāpievērš lauksaimniecības produktiem, kā arī Eiropas ražotāju un patērētāju interesēm, jo īpaši ņemot vērā visu BTN kumulatīvo ietekmi uz nozari; uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi var pavērt ekonomikas perspektīvas lauksaimniecības pārtikas nozarē, jo īpaši saistībā ar nolīgumu, kas noslēgts ar Japānu; norāda, ka Savienība ir lielākā lauksaimniecības produktu eksportētāja pasaulē; uzsver, ka ir svarīgi panākt taisnīgu līdzsvaru starp paaugstināta riska lauksaimniecības produktu aizsardzību un Savienības aktīvu interešu veicināšanu attiecībā uz pārtikas produktu eksportu, cita starpā paredzot pārejas periodus un atbilstīgas kvotas, kā arī attiecīgos gadījumos vislielākā riska produktu iespējamo neiekļaušanu eksporta produktu klāstā; norāda, ka ir būtiski nodrošināt augsta līmeņa sanitārās un fitosanitārās normas saskaņā ar ES piesardzības principu, vienlaikus cīnoties pret jebkādu diskriminējošu izturēšanos šajā jomā;
Savstarpības princips kā Savienības tirdzniecības politikas stūrakmens un godīgas konkurences garantija
19.stingri uzskata, ka vienam no Savienības tirdzniecības politikas galvenajiem mērķiem jābūt godīgas konkurences veicināšanai un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai; atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā par Savienības tirdzniecības stratēģijas īstenošanu vairākkārt ir pieminēts savstarpības princips; atkārtoti norāda, ka savstarpībai ir jābūt vienam no Savienības tirdzniecības politikas stūrakmeņiem, vienlaikus ņemot vērā, ka attiecīgā gadījumā ir nepieciešama asimetrija ar attīstības valstīm un preferenciālas attieksmes noteikumi mazāk attīstītajām valstīm; ņem vērā Komisijas grozīto priekšlikumu regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum; tas varētu būt nozīmīgs instruments, ar ko nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus piekļuvē trešo valstu tirgiem; uzskata, ka iniciatīvas, kas aicina pārbaudīt ārvalstu tiešos ieguldījumus Eiropas Savienībā, mērķis ir aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību un ka tādējādi varētu panākt lielāku savstarpību attiecībā uz piekļuvi tirgum, vienlaikus nodrošinot pastāvīgu atvērtību ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;
20.norāda, ka, īstenojot tirdzniecības politiku, būtu jāpalīdz nodrošināt uzņēmumiem taisnīgus, līdzvērtīgus un uzticamus konkurences apstākļus; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta jauna antidempinga metodika gadījumos, kad trešā valstī tiek veikta tirgus kropļošana; ņem vērā iestāžu nolīgumu par tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju; uzsver jauno iespēju, ko tie sniedz, jo īpaši attiecībā uz nodevu piemērošanu kaitējuma starpībai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt šo jauno instrumentu atbilstīgu īstenošanu, nekavējoties iejaucoties, lai labotu jebkādu nepareizu vai ļaunprātīgu darbību, proporcionāli un pilnībā ievērojot atbilstību PTO tiesību aktiem un citām Savienības juridiskajām saistībām; atzinīgi vērtē Komisijas aktīvo nostāju, izvēršot tirdzniecības aizsardzības instrumentus 2016.gadā, un aicina rast līdzīgu risinājumu un reaģētspēju gadījumos, kad daži no mūsu tirdzniecības partneriem nepamatoti izmanto šos instrumentus pret ES eksportu;
21.pauž nožēlu par to, ka Komisijas ziņojumā par tirdzniecības politikas stratēģijas īstenošanu tik vien kā pieminēts koordinācijas darbs, kas būtu jāveic attiecībā uz muitu; norāda, ka tirdzniecības politikas uzdevums ir sekmēt cīņu pret nelikumīgu tirdzniecību, lai nodrošinātu ES uzņēmumu konkurētspēju un garantētu patērētāju drošības augstu līmeni; norāda arī uz konkurences politikas svarīgo nozīmi šajā saistībā un uz divpusēju un daudzpusēju sarunu nepieciešamību šā mērķa īstenošanai;
Efektīvu transversālu instrumentu izmantošana visiem izdevīgas tirdzniecības politikas īstenošanā
22.prasa, lai tirdzniecības politikas īstenošana kļūtu par neatņemamu Savienības tirdzniecības stratēģijas sastāvdaļu;
23.mudina Komisiju gadījumos, kad tiek konstatēta nepareiza darbība un šķēršļi vai kad partneris neievēro saistības, nekavējoties izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, jo īpaši strīdu izšķiršanas procedūru, kā arī pašreizējos adhoc procesus, kas paredzēti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumos;
24.aicina Komisiju izvērtēt pašlaik pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus, lai labāk sagatavotu tirdzniecības nolīgumus, kas jāpieņem mūsu likumdevējiem, un lai nodrošinātu labāku tirdzniecības politikas īstenošanu, un aicina izveidot Komisijas satvarā īpašu dienestu, kuram tiktu uzticēta tirdzniecības politikas īstenošanas uzraudzība un pastāvīga novērtēšana, un kurš ziņotu Parlamentam;
25.mudina Komisiju un dalībvalstis, jo īpaši izmantojot digitālos instrumentus, turpināt strādāt pie tā, lai novērstu administratīvos šķēršļus un nevajadzīgu slogu, vienkāršotu tehniskās procedūras un atbalstītu uzņēmumus centienos gūt labumu no tirdzniecības nolīgumiem un instrumentiem;
26.uzsver, ka izšķirīgi svarīgs ir Savienības delegāciju un dalībvalstu vēstniecību un sociālo partneru veiktais darbs, kas ļauj ātri un tieši rīkoties, lai veiksmīgi īstenotu tirdzniecības noteikumus, kā arī ātri noteiktu un risinātu problēmas un šķēršļus; uzskata, ka Savienības delegācijas būtu ieguvējas, ja tiktu ieviesta pilnveidota sistēma, balstoties uz vienotu noteikumu kopumu un norādēm, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību; mudina Komisiju ciešāk iesaistīt ES delegācijas trešās valstīs spēkā esošo un jauno brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanā, it īpaši attiecībā uz vietējo jaunuzņēmumu stiprināšanu; mudina Komisiju un EĀDD turpināt izvērst diplomātisko darbību ekonomikas jomā, cita starpā iesaistot Eiropas tirdzniecības palātas;
27.aicina Komisiju veikt pētījumu par tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi pa nozarēm un pa valstīm, tādējādi palīdzot izvērtēt mūsu tirdzniecības politiku, lai paredzētu un pielāgotu tās radītās sekas;
28.uzsver, ka dažās nozarēs var rasties ar tirdzniecību saistītas ekonomiskas grūtības; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt papildu politikas virzienus, ņemot vērā sociālo perspektīvu, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un samazinātu negatīvās sekas, ko varētu radīt tirdzniecības liberalizācija; šajā sakarībā aicina Komisiju palielināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda efektivitāti un padarīt to proaktīvāku;
29.mudina Komisiju turpināt un padziļināt sadarbību ar tādām starptautiskām organizācijām un forumiem kā G20, Apvienoto Nāciju Organizācija, ESAO, SDO, Pasaules Banka, Pasaules Muitas organizācija un Starptautiskā Standartizācijas organizācija, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus standartus, kā arī uzraudzītu tirdzniecību, tostarp attiecībā uz sociālajiem un vides aspektiem;
Komisijas pirmā ziņojuma par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) īstenošanu analīze
30.atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts Komisijas pirmais ziņojums par BTN īstenošanu; prasa Komisijai turpināt katru gadu publicēt šo dokumentu; tomēr papildus uzstāj, lai Komisija veiktu padziļinātākus vispusīgus pētījumus par Savienības BTN īstenošanu, vairāk iedziļinātos šajā jautājumā un nodrošinātu, ka pētījumos ir ietverta attiecīga un atbilstīga ekonometriskā un kvalitatīvā analīze, datu interpretācija un konkrēti ieteikumi, piedāvājot kontekstu attiecībā uz publicētajiem skaitļiem un nodrošinot papildu kvalitatīvu informāciju, tostarp— attiecībā uz noteikumu īstenošanu— tādas BTN sadaļas kā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība (TIA) un publiskais iepirkums; uzsver, ka tādējādi būs iespējams iegūt visaptverošu un labāku novērtējumu par nolīgumu reālo ietekmi uz vietas, lai panāktu, ka šis ziņojums ir efektīvs instruments ES iestāžu orientēšanā uz Savienības tirdzniecības stratēģijas noteikšanu un vadīšanu; šajā sakarībā uzskata, ka minētajiem pētījumiem būtu jānosaka un jāizmanto kopēja metodoloģija;
31.prasa Komisijai ziņot par lielākās labvēlības režīma (MFN) nosacījumiem pašreizējos ES divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos un par MFN praktisko ietekmi, garantējot papildu piekļuvi ES tirgum trešās valstīs, kas panākama, izmantojot ar ES BTN partneriem apspriestos BTN;
32.uzsver, ka ziņojumā trūkst vairāku faktu un skaitļu; prasa Komisijai turpināt strādāt ar dalībvalstīm un partnervalstīm, lai iegūtu vairāk datu un informācijas par nolīgumu īstenošanu; prasa Komisijai cita starpā sniegt informāciju par visu BTN ietekmi uz izaugsmi un darbavietām, BTN ieguldījumu tirdzniecības plūsmu attīstībā un tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmi uz ieguldījumu plūsmām un pakalpojumu tirdzniecību;
33.pauž bažas par to, ka Savienības BTN vāji tiek izmantotas tirdzniecības preferences, jo īpaši par to, ka Eiropas eksportētāji tās izmanto mazākā mērā nekā partnervalstu uzņēmumi; prasa, lai Komisija pēc iespējas drīzāk noteiktu šo atšķirību iemeslus un uz tiem reaģētu; prasa Komisijai izvērtēt saikni starp sarežģītiem izcelsmes noteikumiem un to, kā ekonomikas dalībnieki ievieš preferenciālās tirdzniecības nolīgumus; aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami izstrādāt pasākumus, lai labāk informētu ekonomikas dalībniekus par nolīgumos paredzētajām tirdzniecības preferencēm; uzskata, ka ir jāsniedz izvērsta informācija, tostarp mikrolīmenī, lai varētu pareizi novērtēt ES BTN īstenošanu;
34.uzskata, ka Komisijai jāseko brīvās tirdzniecības nolīgumu noteikumu īstenošanai ar tikpat lielu uzmanību, kādu tā velta sarunu posmam; aicina Komisiju skatīt īstenošanas sarežģījumus ar attiecīgajiem ES tirdzniecības partneriem, lai rastu risinājumus un sistematizētu viedokļu apmaiņu ar Eiropas ekonomikas dalībniekiem;
35.aicina Komisiju paplašināt analīzē iekļauto nozaru klāstu un informēt par sekām, ko tirdzniecības nolīgumu īstenošana rada attiecībā uz nozarēm, kas tiek uzskatītas par neaizsargātām;
36.atzinīgi vērtē paziņojumu par to, ka ir izstrādāts rīcības plāns katra tirdzniecības nolīguma īstenošanai, un prasa Komisijai iesaistīt šādu plānu izstrādē visas ieinteresētās personas; aicina Komisiju noteikt paredzētos mērķus un konkrētus kritērijus, kas ļautu veikt skaidru novērtējumu par, piemēram, stāvokli ar tarifiem nesaistīto šķēršļu atcelšanā, izmantoto preferenču un kvotu īpatsvaru vai stāvokli attiecībā uz sadarbību regulējuma jomā, kā arī progresu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības ziņā; sagaida, ka īstenošanas rīcības plāni tiks nosūtīti Parlamentam kopā ar oficiālu pieprasījumu, un prasa informāciju par rīcības plānu īstenošanā sasniegto progresu iekļaut ikgadējā ziņojumā par BTN īstenošanu;
37.norāda, ka tirdzniecības nolīgumi nevar stāties spēkā, pirms tos nav ratificējis Eiropas Parlaments, un tas attiecas arī uz asociācijas nolīgumu tirdzniecības sadaļām; uzskata, ka ir horizontāli jāievēro prakse sagaidīt Parlamenta piekrišanu pirms politiski svarīgu nolīgumu provizoriskas piemērošanas, kā to apņēmās panākt komisāre C.Malmström savā uzklausīšanā 2014.gada 29.septembrī;
Kopējās tirdzniecības politikas īpašie noteikumi attiecībā uz MVU
38.aicina Komisiju izvērtēt MVU paredzēto instrumentu kopumu, lai izstrādātu integrētāku vispārējo pieeju, kā arī patiesu stratēģiju MVU internacionalizācijai un atbalstīšanai eksporta jomā; mudina Komisiju veicināt šo pieeju starptautiskajos forumos; atbalsta iesaistīšanos efektīvās MVU paredzētās informācijas kampaņās, lai tiektos palielināt preferenču izmantošanas īpatsvaru ES brīvās tirdzniecības nolīgumos; uzsver, cik liela nozīme ir daudzvalodībai, vēršoties pie visu ES dalībvalstu MVU; prasa, lai MVU būtu pieejams lielāks juridiskais un administratīvais atbalsts, ņemot vērā eksportu uz ārvalstu tirgiem; tas panākams, ne tikai apjauninot tīmekļvietnes, bet arī apsverot tādu jaunu instrumentu izmantošanu kā tiešsaistes tehniska tērzēšana, kas varētu nodrošināt vieglāk pieejamu pamata atbalstu; prasa, lai Savienības delegācijas papildinātu informāciju par eksportēšanu uz attiecīgajiem aizjūru tirgiem, lai palīdzētu MVU;
39.pauž nožēlu par to, ka Komisijas ziņojumā par BTN īstenošanu nav iekļauts daudz informācijas par MVU; aicina Komisiju ziņojumā vienu sadaļu veltīt tam, kā tirdzniecības nolīgumu īstenošana ietekmē MVU, un paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz MVU;
40.atzinīgi vērtē to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos, par kuriem pašlaik notiek sarunas, tiek paredzētas īpašas sadaļas attiecībā uz MVU, un prasa Komisijai turpināt vest sarunas un paredzēt īpašas sadaļas un noteikumus attiecībā uz MVU gan tirdzniecības nolīgumos, par kuriem tā ved sarunas, gan arī tās likumdošanas priekšlikumos, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu spēju iesaistīties tirdzniecībā un ieguldījumos; uzsver, ka izpratne par izcelsmes noteikumu sarežģītību, to atjaunināšana, izskaidrošana un vieglāka piemērošana ir ļoti svarīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un ka sarunās ir jāvienojas par īpašiem MVU paredzētiem noteikumiem, lai risinātu jautājumu par mazo uzņēmumu piekļuvi ārvalstu publiskajiem iepirkumiem; prasa Komisijai tiekties nodrošināt MVU pielāgotu izcelsmes noteikumu kalkulatoru, kam būtu īpaši jārada tiem iespēja izmantot preferences, kas pieejamas saskaņā ar spēkā esošajiem nolīgumiem, lai palielinātu preferenču izmantošanas īpatsvaru;
Publiskā iepirkuma pieejamības un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības svarīgums
41.ņem vērā, ka sarunās par nolīgumiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ir Savienības ofensīvās politikas elements; uzsver, ka ziņojumā par BTN īstenošanu ir norādīts — atsevišķas partnervalstis neievēro noteikumus par ģeogrāfisko izcelsmes norāžu aizsardzību, un aicina Komisiju rīkoties pēc iespējas drīzāk, lai panāktu, ka minētās saistības tiek ievērotas;
42.atgādina, ka Savienībai ir vispieejamākais publiskais iepirkums pasaulē; pauž bažas par to, ka vairāki partneri neievēro ES BTN noteikumus par piekļuvi publiskā iepirkuma tirgum, tādējādi kaitējot ES uzņēmumiem, un ka piekļuve konkrētu trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem ir ļoti ierobežota; prasa Komisijai strādāt pie tā, lai panāktu plašāku piekļuvi trešo valstu publiskajam iepirkumam un paredzēt attiecīgus pasākumus atbilstoši Nolīguma par valsts iepirkumu (VIN) noteikumiem, kas īstenojami attiecībās ar trešām valstīm un publiskā iepirkuma pieejamības ziņā par prioritāriem nosaka savus uzņēmumus; aicina Komisiju vākt un publicēt uzņēmumu līmeņa datus par publiskā iepirkuma nosacījumu izmantošanu BTN, lai labāk izprastu grūtības, ar kurām saskaras ES uzņēmumi;
43.prasa Komisijai sniegt labāku informāciju par publiskā iepirkuma pieejamību, iekļaujot pārskatu par tās attīstību vairāku gadu garumā un statistikas datus, kā arī sniegt konkrētu informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības radītajiem ieguvumiem;
Tirdzniecības politikas efektīva īstenošana— stimuls Savienības vērtību popularizēšanai un aizsardzībai
44.atgādina, ka ar kopējo tirdzniecības politiku ir jāpalīdz veicināt LES 2.pantā minētās Savienības vērtības, kā arī sasniegt tādus LES 21.pantā minētos mērķus kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana, vienlīdzība, cilvēka cieņas respektēšana un vides un sociālo tiesību aizsardzība; uzskata— lai sasniegtu šos mērķus, Komisijai ir jārīkojas izlēmīgi un ilgtspējīgi; uzsver, ka ANO programma 2030.gadam un Parīzes klimata nolīgums nodrošina galvenos mērķrādītājus, pēc kuriem mērāms ES tirdzniecības politikas ieguldījums saskaņoto globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā;
45.aicina Komisiju regulāri uzraudzīt vispārējo preferenču sistēmu (VPS), jo īpaši VPS+, un turpināt reizi divos gados publicēt ziņojumus; aicina Komisiju pastiprināt darbu ar saņēmējvalstīm, EĀDD, Savienības delegācijām, dalībvalstu diplomātiskajām misijām, starptautiskajām organizācijām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai uzlabotu informācijas vākšanu un nodrošinātu padziļinātu uzraudzības analīzi nolūkā skaidri novērtēt visu sistēmas aspektu īstenošanu; uzsver, ka VPS efektivitāte ir atkarīga no Komisijas spējas pārraudzīt un īstenot tiesību normu noteikumus gadījumos, kad netiek īstenotas starptautiskās konvencijas darba vai vides jomā;
46.norāda, ka jaunās paaudzes nolīgumos ir iekļautas klauzulas par cilvēktiesībām un sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, kuru pilnīga īstenošana ir vērsta uz to, lai garantētu un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, Savienības vērtības un augsta līmeņa sociālos un vides standartus; ņem vērā Komisijas ziņojumā par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu iekļauto ilgtspējīgas attīstības sadaļu novērtējumu un aicina savlaicīgi īstenot spēkā esošos TIA noteikumus; prasa Komisijai izstrādāt skaidru un konkrētu metodiku šo sadaļu īstenošanas uzraudzībai un novērtēšanai, ņemot vērā to, ka nav iespējams veikt šo novērtēšanu, tikai pamatojoties uz kvantitatīviem datiem; atgādina, ka atsevišķos gadījumos ir grūti īstenot TIA noteikumus, piemēram, attiecībā uz ES un Korejas BTN, un tāpēc atkārtoti aicina stiprināt TIA sadaļu izpildi un pārraudzību, visos tirdzniecības nolīgumos vairāk iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālos partnerus; pauž nožēlu par to, ka Komisija ir priekšlaicīgi noslēgusi debates par to, kā stiprināt tirdzniecības nolīgumos iekļautās ilgtspējīgas attīstības sadaļas izpildi, tostarp citu risinājumu starpā apsvērt uz sankcijām balstītu pieeju;
47.šajā saistībā atgādina par valsts konsultatīvo grupu (VKG) būtisko nozīmi; uzsver potenciālo pievienoto vērtību, kāda ir strukturētākām un pārredzamākām attiecībām ar tirdzniecības partneru VKG, atzīstot to izšķirīgi svarīgo nozīmi, lai labāk izprastu vietējās vajadzības un vietējos mērķus; uzskata, ka VKG ir būtiska nozīme to procesu veicināšanā, kas ir nepieciešami, lai labāk uzraudzītu un īstenotu TIA sadaļas;
48.atzinīgi vērtē tirdzniecības atbalsta stratēģijas pārskatīšanu un atbalsta mērķi par jaunattīstības valstu spēju stiprināšanu, lai tās varētu labāk izmantot Savienības tirdzniecības nolīgumu piedāvātās iespējas; uzsver arī to, ka ar šādu stratēģiju būtu jāveicina taisnīga un ētiska tirdzniecība, un tai vajadzētu kļūt par svarīgu rīku, lai novērstu pieaugošo nevienlīdzību un atbalstītu ekonomisko attīstību ES partnervalstīs; mudina Komisiju palīdzēt jaunattīstības valstīm pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai cita starpā saglabātu Eiropas tirgus pieejamību to eksportam un cīnītos pret klimata pārmaiņām;
49.atkārtoti pauž atbalstu vērienīgu korupcijas apkarošanas noteikumu Savienības ekskluzīvajā kompetencē iekļaušanai visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos; atzinīgi vērtē to, ka ES un Meksikas, kā arī ES un Čīles asociācijas nolīgumu atjaunināšanas sarunās tiek apspriesti korupcijas apkarošanas noteikumi; atgādina, ka BTN nodrošina labu iespēju paplašināt sadarbību cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
50.atzinīgi vērtē to, ka Komisijas ziņojumā par tirdzniecības stratēģijas īstenošanu ir ņemts vērā dzimumu līdztiesības jautājums; uzsver mērķi uzlabot tirdzniecības sniegtās priekšrocības sievietēm un vīriešiem vienādā mērā, tostarp īstenojot stratēģiju "Palīdzība tirdzniecībai"; uzsver, ka tāpēc Komisijai ir jāīsteno proaktīva pieeja, veicinot dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu ES tirdzniecības politikā, un prasa Komisijai iekļaut šo aspektu tās turpmākajos gada īstenošanas ziņojumos;
51.atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt, ka tirdzniecības sarunās par pastāvošā ES un Čīles asociācijas nolīguma modernizāciju pirmo reizi ES vēsturē tiks iekļauta īpaša sadaļa par dzimumjautājumiem un tirdzniecību; atkārtoti aicina Komisiju un Padomi veicināt un atbalstīt īpašas sadaļas par dzimumjautājumiem iekļaušanu ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos;
52.atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts regulējums pret spīdzināšanu, un atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt tā pareizu īstenošanu un to, lai mūsu tirdzniecības partneri šo regulējumu ievērotu; atbalsta to, ka starptautiskā līmenī tiek veidota alianse pret spīdzināšanu;
53.atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Regula (ES) 2017/821) par konfliktu izrakteņiem, kuras mērķis ir sekmēt globālās vērtības ķēdes atbildīgāku pārvaldību; aicina Komisiju, dalībvalstis un citas attiecīgās ieinteresētās personas turpināt sagatavošanas darbus, lai panāktu regulējuma stāšanos spēkā; aicina Komisiju nodrošināt, ka papildu pasākumi tiek izstrādāti efektīvi un ka dalībvalstīm un iesaistītajām valstu ieinteresētajām personām tiek sniegtas nepieciešamās zināšanas un palīdzība, īpašu uzsvaru liekot uz atbalstu MVU, lai palielinātu to spēju izpildīt regulā paredzētās pienācīgas pārbaudes prasības;
54.atzīst integrēto globālo piegādes ķēžu izplatīšanos starptautiskās tirdzniecības modeļos; atkārtoti aicina rast veidus, kā izstrādāt globālās vērtību ķēdes pārredzamības un pārskatatbildības stratēģijas un noteikumus, un uzsver, ka kopējā tirdzniecības politika ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu atbildīgu globālās vērtību ķēdes pārvaldību; prasa Komisijai tās tirdzniecības politikas ietvaros popularizēt un stiprināt uzņēmumu sociālo atbildību, tostarp veikt papildu pasākumus nolūkā izstrādāt īpašus noteikumus un praksi, ņemot vērā ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, lai nodrošinātu uzņēmumu sociālās atbildības efektīvu īstenošanu; atkārtoti pieprasa Komisijai visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut uzņēmumu sociālās atbildības aspektu un efektīvi uzraudzīt šos noteikumus, ņemot vērā pilnveidoto TIA sadaļas neatkarīgo uzraudzību, ko pieprasīja Parlaments un kas ietver pilsoniskās sabiedrības iesaisti; atkārtoti pauž atbalstu tādām starptautiskām iniciatīvām kā Bangladešas ilgtspējības pakts un prasa Komisijai koncentrēties uz minētās iniciatīvas īstenošanu;
55.aicina Komisiju un visus starptautiskos dalībniekus ievērot jaunās ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas par atbildīgām piegādes ķēdēm apģērbu un apavu ražošanas nozarē;
56.atgādina, ka ES tirdzniecības un attīstības politikai globālā mērogā ir jāsekmē ilgtspējīga attīstība, reģionālā integrācija un jaunattīstības valstu iekļaušana reģionālajās un visbeidzot globālajās vērtību ķēdēs, pamatojoties uz ekonomisko diversifikāciju, kurai nepieciešami taisnīgi un uz attīstību orientēti globāli tirdzniecības noteikumi; aicina Komisiju turpināt atbalstīt kontinentālas brīvās tirdzniecības zonas izveidi Āfrikā, sniedzot politisko un tehnisko palīdzību;
57.atgādina par ES apņemšanos izskaust bērnu darba ļaunākās formas globālā līmenī, jo šāda apņemšanās izriet no mūsu vērtībām, kā noteikts LES 21.pantā; atkārtoti aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai aizliegtu tādu preču importu, kuru ražošanā izmantots bērnu darbs vai cita veida piespiedu darbs, vai mūsdienu verdzība; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi valstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, ratificēt SDO Konvenciju Nr.182 par bērnu darba ļaunākajām formām un Konvenciju Nr.138 par minimālo vecumu iesaistei nodarbinātībā;
58.ņem vērā progresu attiecībā uz EPN slēgšanu un īstenošanu; uzskata, ka nepieciešama padziļināta analīze par to ietekmi uz Āfrikas tautsaimniecībām un tās apakšnozarēm, attiecīgajiem darba tirgiem un reģionu iekšējo tirdzniecību Āfrikā; aicina Komisiju turpināt dialogu patiesas partnerības garā, lai pievērstos neatrisinātajiem jautājumiem; atgādina, ka EPN ir asimetriski nolīgumi, kuros ir jāpiešķir vienlīdzīga nozīme attīstības un tirdzniecības aspektiem; šajā saistībā prasa laikus īstenot papildinošos pasākumus, tostarp Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļu izmaksu;
59.turklāt atzinīgi vērtē Cariforum ekonomisko partnerattiecību nolīguma īstenošanu; norāda, ka ir nepieciešama turpmāka izpratnes veicināšana, lai nodrošinātu CARICOM valstu spēju izmantot nolīgumā paredzētās iespējas; atzinīgi vērtē apvienotās konsultatīvās komitejas izveidi, taču mudina Komisiju nodrošināt, lai turpmāk pilsoniskās sabiedrības institūcijas tiktu sasauktas savlaicīgi;
60.atkārtoti aicina ES strādāt, lai rastu atbilstīgus un efektīvus risinājumus pārredzamas un funkcionālas obligātas "sociālas un vides izsekojamības" marķējuma sistēmas ieviešanai visā ražošanas ķēdē atbilstoši PTO Nolīgumam par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, vienlaikus veicinot līdzīgu darbību starptautiskā līmenī;
Pārredzamība un informācijas pieejamība— aspekti, kas jāparedz Savienības tirdzniecības politikas īstenošanā
61.ņem vērā Komisijas veikto darbu attiecībā uz pārredzamību un aicina Komisiju veikt sarunas pēc iespējas pārredzamāk un pilnībā ievērojot paraugpraksi, kas iedibināta citās sarunās; uzskata, ka par vienu no saviem galvenajiem mērķiem Komisijai ir jāizvirza mērķis panākt pārredzamību; aicina Komisiju un dalībvalstis publicēt dokumentus, kas saistīti ar sarunām par nolīgumiem un to īstenošanu, vienlaikus nepadraudot Savienības nostāju sarunās;
62.aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt reālu komunikācijas stratēģiju attiecībā uz tirdzniecības politiku, kā arī katru tirdzniecības nolīgumu, lai maksimāli izplatītu informāciju un pielāgotu to katra ekonomikas dalībnieka vajadzībām tā, ka viņi var gūt labumu no nolīgumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt pasākumus ekonomikas dalībnieku informētības uzlabošanai par noslēgtajiem nolīgumiem, uzturot regulāru dialogu ar profesionālajām apvienībām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību;
63.atzinīgi vērtē to, ka Padome ir publicējusi pilnvaras sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), CETA, TiSA, nolīgumiem ar Japānu, Tunisiju un Čīli, kā arī Daudzpusējās ieguldījumu tiesas (MIC) konvenciju un Komisija ir publicējusi priekšlikumus sarunu pilnvarām saistībā ar nolīgumiem ar Austrāliju un Jaunzēlandi, kā arī par MIC izveidi, ņemot vērā Parlamenta ilgstošo prasību nodrošināt pārredzamību; aicina Padomi un dalībvalstis publicēt visas sarunu pilnvaras un Komisiju publicēt visus priekšlikumus par pilnvarojumu turpmāku sarunu sākšanai; prasa, lai Padome un Komisija sarunu pilnvaru sagatavošanā un pieņemšanā ņemtu vērā Parlamenta ieteikumus;
64.atkārtoti prasa, lai tirdzniecības politikas uzraudzībā, tostarp (bet ne tikai) TIA nosacījumu īstenošanā, tiktu vairāk iesaistītas dalībvalstis, Eiropas Parlaments, dalībvalstu parlamenti, ekonomikas dalībnieki, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un sociālie partneri; aicina Komisiju tirdzniecības nolīgumu īstenošanas nolūkā publicēt rīcības plānu un pastiprinātas partnerības aprakstu;
65.prasa Komisijai uzlabot to ietekmes novērtējumu kvalitāti, kas tiek veikti attiecībā uz katru tirdzniecības nolīgumu, un iekļaut tajos nozares un ģeogrāfisko analīzi; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt labāku un savlaicīgāku komunikāciju attiecībā uz informāciju, kas ietverta tirdzniecības nolīgumu exante un expost ietekmes novērtējumos;
66.atzinīgi vērtē paziņojumu par konsultatīvās grupas izveidi tirdzniecības politikas uzraudzībai; uzsver to, ka ir svarīgi ātri ieviest šo jauno struktūru un darīt to pārredzami, publiski un iekļaujoši; prasa Komisijai regulāri publicēt šīs konsultatīvās grupas sanāksmēs pieņemtos dokumentus un informāciju par tās darbu; aicina Komisiju arī noteikt procesus, lai nodrošinātu, ka uz konsultatīvās grupas uzdotajiem jautājumiem tiek sniegta pienācīga atbilde;
o oo
67.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.