Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu Դǻ岹ī politikas pamatnostādnēm ( – C9-0079/2020 – )
(š)
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148.panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0079/2020),
–ņemot vērā Reglamenta 82.pantu,
–ņemot vērā Nodarbinātības un dz lietu komitejas ziņojumu (A9-0124/2020),
1.apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2.aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293.panta 2.punktu;
3.aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
4.prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5.uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Ұdzīܳ
Ұdzīܳ Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 1. apsvērums
(1)Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3.pantā izklāstītos mērķus par pilnīgu Դǻ岹ī un dz attīstību, līdzsvarotu izaugsmi un vides augsta līmeņa aizsardzību un tās 챹ٱs uzlabošanu, dalībvalstīm un ī jāizstrādā koordinēta ٰŧģᲹ Դǻ岹ī dz, īpaši atbalstot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, ī ܲ darba tirgus, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomi. ٲīī, ņemot vērā valstu praksi ٳپī uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, Դǻ岹ī veicināšana jāuzskata par vispārsvīgu jautājumu un sava darbība šajā dz jākoordinē Padomē.
(1)Lai sasniegtu mērķus par pilnīgu Դǻ岹ī un dz attīstību, iekļautību, ekonomisko, dz un teritoriālo kohēziju un vides augsta līmeņa aizsardzību un tās 챹ٱs uzlabošanu, dalībvalstīm un ī jāizstrādā un 徱𱹾š ڱī un koordinēta Դǻ岹ī ٰŧģᲹ, jo īpaši kvalificēta un apmācīta 岹ŧ첹, ī darba tirgu veicināšanai, kuri ir dinamiski, orientēti uz nākotni un ātri reaģējoši uz pārmaiņām ekonomi. ٲīī, ņemot vērā valstu praksi un ievērojot dz partneru autonomiju, kvalitatīvas uz vienlīdzīgām iespējām un dz taisnīgumu balstītas Դǻ岹ī veicināšana jāuzskata par vispārsvīgu jautājumu un sava darbība šajā dz jākoordinē Padomē. Ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmijas izraisīto situāciju, kas smagi un ilgstoši ietekmēs Savienības darba tirgus, dz taisnīgumu un darba apstākļus, ir nepiešma vēl nepieredzēta līmeņa rīcība, lai atbalstītu Դǻ岹ī, stimulētu ekonomiku un stiprinātu rūpniecības struktūru.Ir nepiešma apņēmīga rīcība, lai aizsargātu uzņēmumus un darba ņēmējus no tūlītējas darba un ienākumu zaudēšanas, palīdzētu ierobežot krīzes radīto ekonomisko un dz satricinājumu un novērstu masveida darba zaudēšanu un dziļu lejupslīdi.
Ұdzīܳ Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums
(2)ī ir jāapkaro sociālā atstumtība un 徱峦Ჹ, 屹Բ sociālais taisnīgums un aizsardzība, ī sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte un ŧԳ tiesību aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ī ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta Դǻ岹ī līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības ԴǻššԳ, Բī un sociālās atstumtības apkarošanu un augsta līmeņa īī un 峦ī nodrošināšanu, tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 9.pantā.
(2)Lai pilnībā īstenotu savus pamatprincipus, proti, dz kohēziju un miera uzturēšanu, pat vēl lielā mērā dziļas krīzes lai, kad šie principi ir pakļauti smagiem pārbaudījumiem, Savienības politisko prioritāšu saraksta augšgalā vajadzētu būt cīņai pret Բī, dz ٲٳܳī un 徱峦, un tai ūٳ 屹Բ sociālais taisnīgums un aizsardzība, ī sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte, personu ar invaliditāti iekļaušana un ŧԳ un citu īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu tiesību aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ī ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar cilvēka veselības aizsardzības, iekļaujošu darba tirgu un pilnas Դǻ岹ī veicināšanu, pieejamu, tostarp cenas ziņā, 챹ٲī sabiedrisko pakalpojumu ԴǻššԳ, 辱峦ī darba samaksu, 辱峦ī dzīves līmeni un dz aizsardzību visiem, ī ar augsta līmeņa īī un 賾峦ī visā cilvēka dzīves garumā, tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9.pantā.
Ұdzīܳ Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 3. apsvērums
(3)Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un Դǻ岹ī politikas dzs. Pašreizējās dalībvalstu Դǻ岹ī politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184 (5), veido integrētās pamatnostādnes. Tām, paturot prātā dalībvalstu savstarpējo atkību, ԴDz첹, dalībvalstīs un Savienībā īstenot politiku. Koordinētu Eiropas un valstu politikas un reformu ܱ ūٳ jānonāk pie atbilstoša vispārēju, ٲŧī ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam, savurt, ūٳ jārada plašāka pozitīva ietekme.
(3)Saskaņā ar LESD Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un Դǻ岹ī politikas dzs. Pašreizējās dalībvalstu Դǻ岹ī politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184(5), veido integrētās pamatnostādnes. Tām ir 岹ٲٲ Eiropas zaļais kurss, Eiropas dz tiesību pīlārs (ī), pārskatītā Eiropas Sociālā harta, Pīzes nolīgums un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un jāsniedz norādījumi par politikas īstenošanu dalībvalstīs un Savienībā, atspoguļojot dalībvalstu savstarpējo atkību. Koordinētu Eiropas un valstu politikas un reformu ܱ ūٳ jānonāk pie atbilstoša vispārēju, ٲŧī ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam, savurt, ūٳ jārada plašāka pozitīva ietekme, vienlaikus apvēršot darba koplīgumu slēgšanas sarunu tvēruma samazināšanās tendenci.
__________________
__________________
5 Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OVL192, 18.7.2015., 27. lpp.).
5 Padomes Ieteikums (ES) 2015/1184 (2015. gada 14. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OVL192, 18.7.2015., 27. lpp.).
Ұdzīܳ Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 4. apsvērums
(4)Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, spē esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, to vidū Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (6), Padomes 2016. gada 15. februāra Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (7), Padomes 2016. gada 19.decembra Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (8), Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (9), Padomes 2018. gada 22.maija Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (10), Padomes 2019.gada 22. maija Ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas īī un ūs sistēmām (11) un Padomes 2019. gada 8.novembra Ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai (12).
(4)Nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar spē esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, to vidū Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (6), Padomes 2016. gada 15. februāra Ieteikumu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (7), Padomes 2016.gada 19.decembra Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem— jaunām iespējām pieaugušajiem (8), Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumu par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (9), Padomes 2018. gada 22.maija Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (10), Padomes 2019.gada 22. maija Ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas īī un ūs sistēmām (11) un Padomes 2019. gada 8.novembra Ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (12). Ņemot vērā Padomes 2020. gada 23. marta lēmumu aktivizēt tā saukto vispārējo izņēmuma klauzulu, dalībvalstis var izmantot fislo īmu, lai veicinātu un aizsargātu kvalitatīvas darbvietas un darba apstākļus un lai finansētu sabiedrības veselības un dzs pakalpojumus. Vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanas ilgumam ir jāatspoguļo Covid-19 krīzes mērogs un ilgums. Pamatojoties uz Komisijas rīkotu sabiedrisko apspriešanu, ūٳ jāizpēta iespējamie virzieni Savienības fislo noteikumu izstrādei.
__________________
__________________
6 OVC120, 26.4.2013., 1.lpp.
6 OVC120, 26.4.2013., 1.lpp.
7 OVC67, 20.2.2016., 1.lpp.
7 OVC67, 20.2.2016., 1.lpp.
8 OV C 484, 24.12.2016., 1.lpp.
8 OV C 484, 24.12.2016., 1.lpp.
9 OVC153, 2.5.2018., 1.lpp.
9 OVC153, 2.5.2018., 1.lpp.
10 OVC189, 4.6.2018., 1.–13.lpp.
10 OVC189, 4.6.2018., 1.–13.lpp.
11 OVC189, 5.6.2019., 4.–14.lpp.
11 OVC189, 5.6.2019., 4.–14.lpp.
12 OVC387, 15.11.2019., 1.–8.lpp.
12 OVC387, 15.11.2019., 1.–8.lpp.
Ұdzīܳ Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 5. apsvērums
(5)Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas un Դǻ岹ī politikas koordinācijai un uzraudzībai. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgadā integrēti Eiropas dz tiesību pīlāra principi, to skaitā š sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un 峾 ieinteresētajām personām. Tas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu (13) ԾšԳ. Savienības un dalībvalstu Դǻ岹ī un ekonomikas politikai ūٳ jāiet rokro ar Eiropas uz klimatneitrālu, vidiski ٲŧī un digitālu ekonomiku, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, veicinot inovāciju, sekmējot dz taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, ī ԴDZŧšdz nevienlīdzību un reģionālās šķī.
(5)Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas, Դǻ岹ī, sociālās un vides politikas koordinācijai un uzraudzībai. Savienības ekonomikas politikas noteikšanā Eiropas pusgadā ietvaros galvenā uzmanību ūٳ jāpievērš ٲŧᲹ, sociālajai iekļaušanai un cilvēku labklājībai, ԴǻšԴdz, ka sociālie, vides un ekonomiskie mērķi ir vienlīdz prioritāri. Cenšoties panākt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un stabilitāti, Eiropas pusgada ietvaros ūٳ vēl vairāk jāintegrē Pīlāra principi, to skaitā š첹 sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un 峾 ieinteresētajām personām, un 岹ٲٲ ilgtspējīgas attīstības mērķu (13), tostarp dzimumu līdzپī, sasniegšana. Viens no Eiropas pusgada instrumentiem varētu būt dzimumu līdzپī indekss, ar kura palīdzību tiktu uzraudzīts progress Դǻ岹ī un dz mērķu sasniegšanā un mērīta Դǻ岹ī un sociālās politikas ietekme uz dzimumu līdztiesību. Savienības un dalībvalstu Դǻ岹ī un ekonomikas politikai ūٳ jāiet rokro ar Eiropas reaģēšanu uz krīzi, un, ņemot vērā šī krīzes īpaši smago ietekmi uz atsevišķām Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības nozarēm, ī ūٳ 岹ٲٲ pāreja uz klimatneitrālu, vidiski ٲŧī, sociāli iekļaujošu un digitālu ekonomiku, ԴǻšԴdz ܲšܱŧ dz DzԱģԳ un vienlaikus uzlabojot konkurētspēju, atbalstot MVU, veicinot inovāciju, sekmējot dz taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, investējot jaunatnē, ī ԴDZŧšdz nevienlīdzību un reģionālās šķī.
__________________
__________________
13 ANO Rezolūcija A/RES/70/1.
13 ANO Rezolūcija A/RES/70/1.
Ұdzīܳ Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 6. apsvērums
(6)Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, globalizācija, digitalizācija un demogrāfiss pārmaiņas Dz Eiropas ekonomiku un sabiedrību. Lai pilnvērtīgi ņemtu vērā šos strukturālos faktorus un pēc Ჹī pielāgotu pašreizējās ŧ, atzīstot dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu un ar tiem saistītās politikas ciešo savstarpējo atkību, ī un tās dalībvalstīm ūٳ jāstrādā kopā. Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepiešma koordinēta, vērienīga un ڱī politikas rīcība, kas ūٳ saskaņā ar LESD un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību. Šādai politikas rīcībai ūٳ jāaptver ٲŧī investīciju palielināšana, atjaunota apņemšanās pareizā secībā veikt strukturālas reformas, kuras uzlabotu produktivitāti, ekonomikas izaugsmi, dz un teritoriālo kohēziju, ܲšܱŧ DzԱģԳ, ekonomikas noturību un fislās atbildības īstenošanu. Tajā ūٳ jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma dz, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, Դǻ岹ī un dz jomu.
(6)Klimata pārmaiņas un ar vidi saistītās problēmas, globalizācija, digitalizācija un demogrāfiss pārmaiņas dziļi pārveido Eiropas ekonomiku un sabiedrību. ī un tās dalībvalstīm ūٳ jāstrādā kopā, lai reaģētu uz šo bezprecedenta situāciju, nostiprinot sociālās پī un strādājot pie Բī un nevienlīdzības mazināšanas, un jāpielāgo pašreizējās ŧ, lai stiprinātu noturīgumu un ilgtspēju, atzīstot dalībvalstu ciešo savstarpējo atkību ekonomikas, darba tirgus un sociālās un vides politikas dz. Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī ir nepiešma koordinēta, vērienīga un ڱī politikas rīcība. Šādai politikas rīcībai ūٳ jāaptver investīciju palielināšana sociālajā un vides dz, efektīvi ilgtermiņa pasākumi, kas nepiešmi, lai mazinātu krīzes ietekmi, un finansiāla palīdzība uzņēmumiem, ļņ un labdības organizācijām, ī mājsaimniecībām, jo īpaši tām, kurām draud Բī un sociālā atstumtība. Tajā ūٳ jāapvieno pasākumi piedāvājuma un pieprasījuma dz, 辱峦ī uzmanību veltot ī pieprasījumam un piedāvājumam darba tirgū un izmantojot jaunās tehnoloģijas, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz vidi, Դǻ岹ī un dz jomu. Šajā sakarā dalībvalstīm un ī ūٳ jāpieņem ilgtermiņa instrumenti, un Komisijai ūٳ jāstrādā pie Eiropas pastāvīgas bezdarba pārapdrošināšanas shēmas.
Ұdzīܳ Nr. 37 Lēmuma priekšlikums 7. apsvērums
(7)Eiropas Parlaments, Padome un Komisija parakstīja Iestāžu kopīgu proklamāciju par Eiropas dz tiesību ī (14). ī nosaka 20 principus un پī, kas nepiešmi labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un 辱ļܱ darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Principi un پī dod ievirzi mūsu ٰŧģᲹi, ԴǻšԴdz, ka pāreja uz klimatneitralitāti, vidisko ilgtspēju un digitalizāciju, ī demogrāfiss pārmaiņas ir sociāli ٲī un pamatotas. ī veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu Դǻ岹ī un dzs rādītājus, virzīt reformas valsts, reģionālā un vietējā līmenī un mūsdienu ekonomi apvienot “dzs” un “tirgus” aspektus, ī veicinot dz ekonomiku.
(7)Eiropas Parlaments, Padome un Komisija parakstīja Iestāžu kopīgā proklamācija par ī (14). ī nosaka 20 principus un پī, kas nepiešmi labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un 辱ļܱ darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Principi un پī dod ievirzi mūsu ٰŧģᲹi, un tie ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitralitāti, vidisko ilgtspēju un digitalizāciju ir sociāli ٲī un pamatotaun ka tiek ņemtas vērā demogrāfiss izmaiņas un ar tām saistītās risināmās problēmas. Ņemot vērā to, ka ī un tā principi veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu Դǻ岹ī un dzs rādītājus, Դǻ岹ī pamatnostādnes var būt dalībvalstīm svīgs instruments, lai izstrādātu un īstenotu politikas un pasākumus noturīgākai un iekļaujošākai sabiedrībai un ekonomikai, vienlaikus veicinot darba پī un cenšoties sasniegt augšupējas konverģences mērķi, lai turpinātu attīstīt Eiropas dz modeli.
__________________
__________________
14 OVC428, 13.12.2017., 10.lpp.
14 OVC428, 13.12.2017., 10.lpp.
Ұdzīܳ Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 8. apsvērums
(8)Darba tirgus ڴǰ, ī ٳپī uz valstu Ծem darba samaksas ԴdzٱšԲ, ūٳ jāievēro valstu sociālā dialoga prakse un ūٳ jānodrošina vajadzīgā iespēja plaši ņemt vērā sociālekonomiskos jautājumus, to vidū uzlabojumus tādos aspektos ٲŧᲹ, konkurētspēja, ԴDZ峦Ჹ, darbvietu izveide, mūžīī un 峦ī politika, darba apstākļi, īī un prasmes, sabiedrības veselība, iekļaušana un reālie ienākumi.
(8)Pienācīgi ņemot vērā LESD noteikto subsidiaritātes principu, darba tirgus ڴǰ峾, ī ٳپī uz valstu Ծem darba samaksas ԴdzٱšԲ, ūٳ 屹Բ ātra atveseļošana un jānodrošina vajadzīgā iespēja plaši ņemt vērā sociālekonomiskos jautājumus, to vidū uzlabojumus tādos aspektos ٲŧᲹ, konkurētspēja, izaugsme, ԴDZ峦Ჹ, 챹ٲī darbvietu radīšana, personu ar invaliditāti un citu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu iekļaušana, mūžīī un 峦ī politika, darba apstākļi, īī un prasmes, sabiedrības veselība, iekļaušana un reālie ienākumi. Tādēļ dalībvalstīm ūٳ jārespektē un پԲ sociālie partneri, jāpaplašina darba koplīgumu slēgšanas sarunu tvērums un jāveic pasākumi, lai veicinātu arodbiedrību un darba devēju organizāciju augstu blīvumu nolū nodrošināt demokrātisku, iekļaujošu un sociāli taisnīgu atveseļošanu.
Ұdzīܳ Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 9. apsvērums
(9)Stiprinot virzību uz iekļaujošu un noturīgu sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var aktīvi piedalīties sabiedrībā un ekonomi, dalībvalstīm un ī ūٳ jānodrošina, ka pārmaiņas ir ٲī un sociāli pamatotas.ūٳ jāvēršas pret 徱峦 visās tās izpausmēs. Nodrošinot darba tirgu un sociālās aizsardzības sistēmu pilnvērtīgu darbību un likvidējot šķēršļus, kas kavē īī, mācības un dalību darba پū, tai skaitā izmantojot ieguldījumus pirmsskolas izglītībā un aprūpē, ūٳ jāsniedz visiem 辱ļܱ un iespējas un ūٳ Բ Բī un sociālā atstumtība (ī ŧԳ Բī un atstumtība). Saistībā ar sabiedrības novecošanu īpaši svīga ir savlaicīga un vienlīdzīga 辱ļܱ veselības ūs pakalpojumiem par pieņemamu cenu, ieskaitot profilaksi un veselības veicināšanu. ūٳ jāturpina realizēt personu ar invaliditāti dzٱԳ ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā Savienības darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās ī darba tiesiss attiecības. ٲīī ūٳ jānodrošina tas, lai darba tiesiss attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, saglabātu un stiprinātu Eiropas dz modeli.
(9)Jo īpaši lai, kad Savienība saskaras ar būtism izmaiņām gan ekonomikas, gan sociālajā līmenī, dalībvalstīm ūٳ jānodrošina, ka šī pārmaiņas ir ٲī un sociāli pamatotas, stiprinot virzību uz iekļaujošāku un noturīgāku sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spējīgi paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var pilnībā piedalīties sociālajos un ekonomikas procesos.ūٳ jāizskauž 徱峦Ჹ visās tās izpausmēs. Ikvienam vajadzētu būt nodrošinātai iespējai dod pilnīgu ieguldījumu sociālajos procesos. ūٳ jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem un jāizskauž Բī, 徱峦Ჹ un sociālā atstumtība (tostarp ŧԳ, personu ar invaliditāti un citu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu Բī, 徱峦Ჹ un sociālā atstumtība). Šajā sakarā ī ūٳ jāīsteno tādi pasākumi Eiropas Garantija ŧԾ. ʾī ūٳ ŧ personu ar invaliditāti dzٱԳ ekonomikas izaugsmes un sociālās attīstības veicināšanā. Tā Savienības darbvietās aizvien plašāk tiek izmantoti jauni ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļi, mainās ī darba tiesiss attiecības. Covid-19 krīze parādīja, ka daudzi mazkvalificēti darba ņēmēji ir absolūti nepiešmi ekonomikas pamatfunkciju nodrošināšanai. Pārāk bieži viņi ir zemu atalgoti un strādā nestabilos apstākļos. ٲīī ūٳ jāturpina stiprināt sociālais modelis, ԴǻšԴdz, ka visiem darba ņŧŧᾱ ir vienādas پī un pienācīgi darba apstākļi, tostarp darba aizsardzība un pienācīgs atalgojums. Turklāt dalībvalstīm ūٳ jāapkaro jebda veida nestabils darbs un fiktīva pašnodarbinātība un jānodrošina tas, lai darba tiesiss attiecības, kas izriet no jaunām darba formām, atbilstu Eiropas sociālajam modelim.
Ұdzīܳ Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums
(10)Integrētās pamatnostādnes ūٳ jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Lai veicinātu Դǻ岹ī, dzs ieguldījumus, dz ļšԳ, 辱Ჹī, 쳾ŧٳ 岹ŧ첹 pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, mūžīī un augstas 챹ٱs īī un 賾峦ī visiem, ī digitālo pratību un prasmes, dalībvalstīm ūٳ pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus un citi Savienības fondi, to vidū Taisnīgas pārrtošanās fonds un InvestEU. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un ī, tās ūٳ jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā š iesaistot parlamentus, ī dzs partnerus un pilsoniss sabiedrības pārstāvjus.
(10)Integrētās pamatnostādnes ūٳ jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Lai veicinātu 챹ٲī Դǻ岹ī un dzs ieguldījumus, ī cīņu pret Բī un dz ٲٳܳī, 쳾ŧٳ 辱Ჹī, atbalstītu uz zaļu un digitālu ekonomiku un palielinātu 岹ŧ첹 kvalificijas celšanas un pārkvalificēšanās iespējas, mūžīī un augstas 챹ٱs īī un 賾峦ī visiem, ī digitālo pratību un prasmes, dalībvalstīm ūٳ pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas strukturālie un investīciju fondi un citi Savienības fondi, to vidū Taisnīgas pārrtošanās fonds un InvestEU. Šo fondu izmantošanai ī vajadzētu būt nozīmīgai lomai pastiprinātā investēšanā sabiedriskajos pakalpojumos, jo īpaši īī, veselības aizsardzības un mājokļa dz. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un ī, tās ūٳ jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, to īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā š un aktīvi iesaistot parlamentus, ī dzs partnerus un pilsoniss sabiedrības pārstāvjus.
Ұdzīܳ Nr. 11 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 1.a daļa (jauna)
Pieܳ izklāstītās pamatnostādnes tiek pārskatītas ne vēlāk gadu pēc to pieņemšanas, lai ņemtu vērā Covid-19 krīzi un tās ietekmi uz dz jomu un Դǻ岹ī un lai labāk reaģētu uz līdzīgām krīzēm nākotnē. Lai stiprinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanu, Izaugsmes un Դǻ岹ī integrēto pamatnostādņu noteikšanā uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Padomi tiek iesaistīts Eiropas Parlaments.
ٲīī ūٳ aktīvi 屹Բ ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika un 岹ٱ un 岹ٲٲ ieguldījumi 챹ٲī darbvietu radīšanā. Šajā nolū tām ūٳ jāmazina šķēršļi, ar kuriem uzņēmumi saskaras, pieņemot darbā ŧܲ, 屹Բ atbildīga uzņēmējdarbība un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši 岹ٲٲ mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, ī ԴǻšԴdz piekļuvi finansējumam. ٲīī ūٳ aktīvi jāsekmē sociālās ekonomikas attīstība, sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi un 屹Բ šī inovatīvās Դǻ岹ī formas, radot kvalitatīvas darba iespējas un ԴǻšԴdz dzs pabalstus vietējā līmenī.
ٲīī ūٳ aktīvi 屹Բ pilna kvalitatīva nodarbinātība, kas balstās uz spēcīgu ekonomiku. Atzīstot, ka valsts investīcijām ir izšķiroši svīga loma darbvietu radīšanā, dalībvalstīm ūٳ jāvada spēcīgi un sistemātiski centieni publisko investīciju dz un rūpīgi pārdomāta un vērienīga Դǻ岹ī politika, lai radītu darbvietas.ٲīī ūٳ jāpielāgo sava Դǻ岹ī politika un Savienības līmenī jākoordinē paraugprakses īstenošana ٳپī uz pagaidu pasākumiem, kas aizsargā visus darba ņēmējus un darba tirgus. Šādiem pasākumiem ūٳ jāietver darba samaksas subsīdijas; ienākumu atbalsts un bezdarbnieka pabalstu shēmu paplašināšana; apmaksāta slimības atvaļinājuma un aprūpētāja atvaļinājuma pagarināšana un tāldarba režīms. ٲīī ūٳ 岹ٲٲ Eiropas uzņēmumu pāreja uz pašpietiekamības ԴǻššԳ, jo īpaši aizsardzības līdzekļu un medicīnis aprīkojuma dz. ٲīī ūٳ jāpalielina atbalsts krīzes dēļ grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ar nosacījumu, ka tie saglabā visu savu personālu. ٲīī ī ūٳ jāapsver iespēja krīzes lai apturēt darbinieku atlaišanu. ٲīī šādu pasākumu plānošanā un īstenošanā ūٳ jānodrošina dz partneru iesaiste. Šie pasākumi ūٳ jāsaglabā līdz brīdim, kad ir panākta pilnīga ekonomikas atveseļošana, un pēc tam to īstenošana ūٳ papeniski jāpārtrauc. Īpaša uzmanība ūٳ jāpievērš tam, lai tiktu garantētas robežu slēgšanas ܱ smagi skarto mobilo darba ņēmēju un pārrobežu darba ņēmēju پī un darbvietas. ٲīī ūٳ 屹Բ atbildīga uzņēmējdarbība, tostarp sieviešu un jauniešu vidū, un patiesa pašnodarbinātība un jo īpaši 岹ٲٲ mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, tostarp ԴǻšԴdz tiem finansējuma pieejamību. ٲīī ūٳ aktīvi jāsekmē aprites un sociālās ekonomikas attīstība, 岹ٲٲ sociālā inovācija un sociālie uzņēmumi, پԲ to ٲŧᲹ un aktīvi 岹ٲٲ Դǻ岹ī veidi, kas rada kvalitatīva darba iespējas un dz labumu vietējā līmenī, jo īpaši stratēģiski svīgos sektoros, kuriem piemīt liels izaugsmes dzٱԳ, 辱ŧ, digitālajā un zaļās ekonomikas sektorā.Šajā sakarā ūٳ jāīsteno ī politikas, kas veicina jaunu darbvietu radīšanu, jo īpaši vispārējas nozīmes sabiedrisko vai privāto pakalpojumu dz un jo īpaši ŧԳ ūs, veselības ūs un mājokļa dz.
ǻǰļ slogs ūٳ jāpārorientē no 岹ŧ첹 uz citiem avotiem, kuri – ņemot vērā nodokļu ŧ pārdales ietekmi – dod lielāku labumu nodarbinātībai un iekļaujošai izaugsmei, ī vienlaikus tas jāsalāgo ar klimata un vides politikas mērķiem, tai pašā lai aizsargājot ܳܲ, kas nodrošinās 辱峦ī dz aizsardzību un izdevumus izaugsmes veicināšanai.
ǻǰļ ܳšԲ ūٳ jāpārorientē no 岹ŧ첹 uz citiem avotiem, kur tai būs mazāk kaitējoša ietekme uz iekļaujošu izaugsmi, un vienlaikus ūٳ jānodrošina pilnīga saskaņošana ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata un vides politikas mērķiem, noteikts Eiropas zaļajā kursā, šajā nolū palielinot nodokļu ŧ pārdalošo ietekmi, tai pašā lai aizsargājot ņŧܳܲ, kas nepiešmi atbilstošai sociālajai aizsardzībai un publiskajām investīcijām.
ٲīī, kurās ir ieviesti Ծ ar likumu 貹ŧٲ minimālās darba algas ԴdzٱšԲ, ūٳ pārredzami un paredzami jānodrošina dz partneru pilnvērtīga iesaiste, kas ļautu adekvāti salāgot algas ar žīܳ izmaiņām un nodrošinātu ٲī algas pienācīgam dzīves līmenim, īpašu uzmanību veltot zemu un vidēju ienākumu grupām, lai veicinātu ܲšܱŧ DzԱģԳ. Šajos mehānismos ūٳ jāņem vērā ekonomikas rādītāji reģionos un nozarēs. Lai noteiktu algas, dalībvalstīm ūٳ 屹Բ sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Ievērojot valstu praksi, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, izmantojot koplīgumus vai 챹ٳ ܳ noteikto minimālo algu, ūٳ jānodrošina, ka visiem darba ņŧŧᾱ ir پī uz 辱峦ī un taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā atalgojuma ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu Բī.
Darbvietu radīšanā un Բī mazināšanā Savienībā joprojām liela nozīme ir politim, saskaņā ar kurām ٲī darba samaksa nodrošina 辱峦ī dzīves līmeni, tāpat politim, kuru mērķis ir panākt algota darba savienojamību ar tiesībām uz valsts pabalstiem, kas kompensē šķēršļus, ar kuriem saskaras marginalizētas iedzīvotāju grupas. ٲīī, kurās ir ieviesti ar likumu noteikti minimālās darba algas Ծ, ūٳ pārredzami un paredzami jānodrošina dz partneru pilnvērtīga iesaiste attiecīgajā darba algas noteikšanas procedūrā. Minimālās darba algas attīstībā ūٳ jāņem vērā žīܳ izmaiņas, lai cīnītos pret nestabilu Դǻ岹ī un nodarbinātu personu Բī, īpašu uzmanību veltot zemu un vidēju ienākumu grupām nolū veicināt ܲšܱŧ DzԱģԳ. Šajos mehānismos ūٳ jāņem vērā katrai dalībvalstij specifiski Բī rādītāji un ekonomikas rādītāji reģionos un nozarēs. ٲīī ūٳ پԲ sociālais dialogs un jāveic pasākumi, lai paplašinātu darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumu. Ievērojot valstu praksi un dz partneru autonomiju, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ūٳ jāizskauž uz vecumu vai dzimumu balstīta 徱峦Ჹ darba samaksas dz un ar koplīgumu vai adekvātas ܳ noteiktas minimālās algas palīdzību ūٳ jānodrošina, ka visiem darba ņŧŧᾱ ir پī uz 辱峦ī un taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā š岹 atalgojuma ŧī ietekmi uz konkurētspēju, darbvietu radīšanu un nodarbinātu personu Բī mazināšanos.
Ұdzīܳ Nr. 15 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 5. pamatnostādne – 3.a daļa (jauna)
Dalībvalstis varēs lūgt palīdzību, pieprasot iespēju izmantot Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārrtas situācijā (SURE). ٲīī ūٳ jānodrošina, ka finansiālā palīdzībā šajā sakarā tiek sniegta tikai uzņēmumiem, kas ievēro piemērojamos koplīgumus. ٲīī ūٳ jānodrošina, ka palīdzību saņemošie uzņēmumi atturas no akciju atpirkšanas vai dividenžu izmaksas akcionāriem un prēmiju izmaksas uzņēmumu vadītājiem un ka šie uzņēmumi nav reģistrēti nodokļu oāzēs.
Ņemot vērā tehnoloģisko un vidisko pārrtošanos, ī demogrāfiss pārmaiņas, dalībvalstīm ūٳ 屹Բ ٲŧᲹ, ražīgums, nodarbināmība un ŧ첹辱, sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža lai un reaģējot uz 貹šŧ峾 un nākotnes darba tirgus Ჹī峾. Lai nodrošinātu 챹ٲī un iekļaujošu īī, ī profesionālo īī un 賾峦ī, dalībvalstīm ūٳ ī jāpielāgo savas īī un 賾峦ī ŧ un tajās jāiegulda. Lai īī un 賾峦ī sistēmās novērstu strukturālās Ա辱ī, uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus Ჹī峾 un ī lai īstenotu vidisko pārrtošanos, dalībvalstīm ūٳ jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, īī un 賾峦ī pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem un 峾 ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība ūٳ jāpievērš skolotāja profesijas problemātikai. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai vēlā dzīves posmā, īī un 賾峦ī sistēmām ūٳ jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, ī caurviju prasmes. ٲīī ūٳ jācenšas nodrošināt, ka darba maiņas gadījumā پī uz 賾峦ī tiek pārceltas, attiecīgā gadījumā izmantojot individuālus 峦ī kontus. Lai atbalstītu godīgu un taisnīgu visiem, stiprinātu dzs rezultātus, ٳ darba tirgus Ա辱ī un uzlabotu ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem, tām ūٳ jādod iespēja ikvienam paredzēt darba tirgus Ჹī un labāk tām pielāgoties, Dzŧ, ar pastāvīgu pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi.
Ņemot vērā Աٰܰٴ tehnoloģisko un vidisko pārrtošanos, demogrāfiss pārmaiņas un pašreizējās risināmās problēmas, dalībvalstīm ūٳ 屹Բ sociālās پī, ٲŧᲹ, ražīgums, nodarbināmība un cilvēka spējas, sekmējot attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetences visā cilvēka mūža lai, lai reaģētu uz pašreizējo bezdarba krīzi un apmierinātu pašreizējās un nākotnes darba tirgus Ჹī. ūٳ jāpalīdz apmierināt dalībvalstu Ჹī pēc 岹ŧ첹 kvalificijas celšanas un pārkvalificēšanās— kas nepiešmas, lai reaģētu uz pašreizējo krīzi—, šajā nolū investējot to publiskajās īī un 賾峦ī sistēmās, lai nodrošinātu 챹ٲī un iekļaujošu īī, tostarp arodīī, 賾峦ī un formālo un neformālo mūžīī. Lai īī un 賾峦ī sistēmās novērstu strukturālās un jaunās Ա辱ī un uzlabotu šo sistēmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus Ჹī峾, dalībvalstīm ūٳ jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, īī un 賾峦ī pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, sociālajām nevalstiskajām organizācijām un 峾 ٳپī峾 ieinteresētajām personām. ٲīī ūٳ jāapmierina to nozaru Ჹī, kuras cieš no pastāvīgas prasmju nepietiekamības, tostarp lai dītu iespējamu vienlaicīgu vidisko pārrtošanos un tehnoloģiss un digitālās pārmaiņas, kas veicina uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu rašanu. Īpaša uzmanība ūٳ jāpievērš skolotāja profesijas problemātikai. Lai liktu pamatus pielāgošanās spējai vēlā dzīves posmā, īī un 賾峦ī sistēmām ūٳ jānodrošina visiem izglītojamajiem pamatkompetences, ieskaitot pamatprasmes un digitālās prasmes, ī caurviju prasmes, un skolotāji ūٳ jāsagatavo tam, lai viņi šī kompetences spētu nodot saviem skolniekiem. ٲīī ūٳ jācenšas nodrošināt, ka darba maiņas gadījumā پī uz 賾峦ī tiek pārceltas, tostarp izmantojot individuālus 峦ī kontus. Vienlaikus tām ūٳ jāgarantē, ka šī pieeja neapdraud īī humānistisko raksturu, ī indivīda aicinājumu. Lai nepieļautu neatbilstības darba tirgus Ჹī峾 neŧī ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību, izšķiroši svīga nozīme ir dalībvalstu agrīnai rīcībai, jo īpaši pastāvīgai kvalificijas celšanai un pārkvalificēšanās iespēju nodrošināšanai, nolū atbalstīt godīgu un taisnīgu visiem, ԴǻšԴdz pietiekamu bezdarba pabalsta tvērumu un līmeni, stiprinot dzs rezultātus, ԴDZŧšdz darba tirgus Ա辱ī un uzlabojot ekonomikas vispārējo noturību pret satricinājumiem.
ٲīī ūٳ 屹Բ vienlīdzīgas iespējas visiem, ԴDZŧšdz nevienlīdzību īī un 賾峦ī sistēmās, ī ԴǻšԴdz piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas īīi. Tām ūٳ jāpaaugstina vispārējais īī līmenis, Բ to jauniešu skaits, kas šī pamet skolu, jāuzlabo 辱ļܱ augstākajai īīi un jāpalielina augstāko īī ieguvušo skaits, ī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, jo īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā un ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē sabiedrības digitalizācija, zaļais kurss un novecošana, dalībvalstīm savās profesionālās īī un 賾峦ī sistēmās (PIA) ūٳ پԲ mācīšanās darbavietā (ī izmantojot 챹ٲī un reālu māceklību) un jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu skaits gan vidējā līmeņa PIA, gan augstākajā izglītībā. Turklāt dalībvalstīm ūٳ jāpalielina augstās īī un pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāpadara prasmes redzamākas un kvalificijas – ī ārvalstīs iegūtās kvalificijas – salīdzināmākas un jāpalielina iespējas atzīt un apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas ܲ formālās īī un 賾峦ī. Tām ūٳ jāuzlabo un jāpaplašina ī profesionālās tālākīī un tālāk賾峦ī iespēju piedāvājums un izmantojums. Izveidojot prasmju pilnveides ļܲ (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu īī un 賾峦ī dz, kas saskan ar darba tirgus iespējām, un apgūto prasmju atzīšanu un apstiprināšanu) un tādējādi uzlabojot 챹ٲī 峦ī iespēju pieejamību un izmantošanu, dalībvalstīm ūٳ 岹ٲٲ ī mazprasmīgi pieaugušie, lai tie varētu saglabāt vai uzlabot savu Դǻ岹峾ī ilgtermiņā.
ٲīī ūٳ 屹Բ vienlīdzīgas iespējas visiem, 첹ždz nevienlīdzību īī un 賾峦ī sistēmās, ī ԴǻšԴdz piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai pirmsskolas īīi. Tām ūٳ jāpaaugstina vispārējais īī līmenis, Բ to jauniešu skaits, kas pamet skolu, jāuzlabo 辱ļܱ augstākajai īīi un jāpalielina augstāko īī ieguvušo skaits, ī jāpalielina pieaugušo līdzdalība tālākizglītībā, jo īpaši to izglītojamo vidū, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā un bieži vien ir vismazāk kvalificēti. Ņemot vērā jaunās prasības, ko diktē sabiedrības digitalizācija, zaļais kurss, iedzīvotāju novecošanās, ī pastāvošie ar dzimumu saistītie stereotipi, dalībvalstīm savās profesionālās īī un 賾峦ī sistēmās (PIA) ūٳ پԲ mācīšanās darbavietā (ī izmantojot 챹ٲī un reālu māceklību) un— pārāk zemu nenovērtējot pastāvīgas investēšanas humanitārajās zinātnēs nozīmi— ar dzimumu līdzsvarā balstītas pieejas palīdzību jāpalielina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu skaits gan vidējā līmeņa PIA, gan augstākajā izglītībā. Turklāt attiecīgā gadījumā dalībvalstīm ūٳ jāpalielina augstās īī un pētniecības sasaiste ar darba tirgu, jāpastiprina duālā un uz sadarbību balstītā 賾峦ī, jāuzlabo prasmju pārraudzība un prognozēšana, jāpadara prasmes redzamākas un kvalificijas— ī ārvalstīs iegūtās kvalificijas— salīdzināmākas un jāpalielina iespējas atzīt un Ǵھ apstiprināt prasmes un kompetences, kas iegūtas gan formālās īī un 賾峦ī lai, gan ܲ tām. Tām ūٳ jāuzlabo un jāpaplašina elastīgāku un iekļaujošāku profesionālās tālākīī un tālāk賾峦ī iespēju piedāvājums un izmantojums. ٲīī ūٳ jāinvestē darbvietu radīšanā un sociālās aizsardzības shēmās tiem, kas nespēj pārkvalificēties, un ar sabiedrisko pakalpojumu palīdzību 岹ٲٲ mazkvalificēti pieaugušie, palīdzot viņiem iegūt piekļuvi stabilai un kvalitatīvai nodarbinātībai— lai saglabātu vai uzlabotu savu ilgtermiņa Դǻ岹峾ī—, šajā nolū prasmju pilnveides ļ (tas ietver prasmju novērtēšanu, piedāvājumu īī un 賾峦ī dz, kas saskan ar darba tirgus iespējām) palīdzību palielinot kvalitatīvas mācīšanas iespēju pieejamību un izmantošanu. Saskaņā ar ٳپī峾 Starptautiss Darba organizācijas (SDO) konvencijām ūٳ aktīvi 岹ٲٲ پī uz apmaksātu 峦ī atvaļinājumu profesionālos nolūkos, kas ļauj darba ņŧŧᾱ darba lai piedalīties 賾峦ī programmās. ٲīī ūٳ jāveic vajadzīgie pasākumi, lai veicinātu vispārēju piekļuvi tālmācībai un tāl賾峦īi, pilnībā ņemot vērā personu ar invaliditāti Ჹī.
ٲīī ūٳ jānodrošina bezdarbniekiem un neaktīviem cilvēkiem reāla, savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība, kuras pamatā ir atbalsts darba meklēšanai, 賾峦ī, pārkvalificija un 辱ļܱ citiem atbalsta pakalpojumiem. Lai būtiski samazinātu un novērstu ٴš un strukturālu bezdarbu, iespējami drīz ūٳ 徱𱹾š visaptverošas ٰŧģᲹs, kas ietver padziļinātu individuālo novērtējumu par bezdarbu. Jauniešu bezdarbam un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, ūٳ jāturpina pievērsties ar priekšlaicīgas 峦ī pārtraukšanas novēršanu un strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu, ī pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem(15).
ٲīī ūٳ jānodrošina bezdarbniekiem ڱī, savlaicīga, koordinēta un individuāli pielāgota palīdzība, kuras pamatā ūٳ atbalsts darba meklēšanai, 賾峦ī, pārkvalificija un citu atbalsta pakalpojumu 辱Ჹī, jo īpaši veselības aizsardzības un mājokļa dz. Lai būtiski samazinātu un novērstu ٴš un strukturāla bezdarba risku, iespējami drīz ūٳ 徱𱹾š visaptverošas ٰŧģᲹs, kas ietver bezdarbnieku padziļinātu individuālo novērtējumu, tostarp ٰŧģᲹs bezdarba mazināšanai personu ar invaliditāti un pie 峾 nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošu personu vidū. ٲīī, iesaistot dzs partnerus un izmantojot Eiropas Sociālā fonda atbalstu, ūٳ jāizveido vai jāuzlabo profesionālu pārmaiņu atbalsta Ծ un ŧ. Jauniešu bezdarbam, nestabiliem darba apstākļiem jauniešu vidū un jautājumam par tiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (NEET), ūٳ jāturpina pievērsties prioritārā rtā ar priekšlaicīgas 峦ī pārtraukšanas novēršanu, 辱ļܱs tādai 賾峦īi ԴǻššԳ, kura saistīta ar sektoriem, kas orientēti uz nākotni, 辱ŧ ar zaļo un digitālo ekonomiku, saistībā ar strukturāliem uzlabojumiem pārejā no mācībām uz darbu un piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, lai ٳ pieaugošās jauniešu nestabilās Դǻ岹ī problēmu. Šis jautājums ūٳ jārisina ī, izmantojot atjauninātu un efektīvu Garantiju jauniešiem, kura spēj nodrošināt 챹ٲīs darba, īī vai 賾峦ī piedāvājumus un kura efektīvi iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas.
ٲīī ūٳ jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli 岹ī darba پū, jo īpaši tiem sabiedrības locekļiem, kam ir zemi ienākumi, kas ir otri pelnītāji un kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus. ٲīī ūٳ 岹ٲٲ un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, ī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē.
ٲīī ūٳ jātiecas novērst šķēršļus un atturošus faktorus un jānodrošina stimuli ļūšԲ darba پū, jo īpaši pie nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederošajiem un tiem, kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus. ٲīī ūٳ 岹ٲٲ un jāpielāgo darba vide personām ar invaliditāti, ī izmantojot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu un pakalpojumus, kas ļauj minētajām personām piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē.
ٲīī ūٳ jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba پū, ī ԴǻšԴdz vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un ԴDZŧšdz šķēršļus līdz岹ī līderībā visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. ūٳ jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas šķī. ūٳ jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība. ūٳ jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši ԴǻšԴdz piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa ūi un pirmsskolas īī un ūs pakalpojumiem. ٲīī ūٳ jānodrošina, ka ŧԳ vecākiem un 峾 personām ar ūs pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un ī darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un 쳾ŧٳ šo tiesību izmantošanu, kas ūٳ līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū.
ٲīī ūٳ jānodrošina dzimumu līdztiesība un lielāka sieviešu dalība darba پū, ī ԴǻšԴdz vienlīdzīgas iespējas un karjeras izaugsmi un ԴDZŧšdz šķēršļus līdz岹ī līderībā visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. ٲīī ūٳ jādara viss iespējamais, lai apstiprinātu un īstenotu minimālo īpatsvaru, kas noteikts ierosinātajā direktīvā par dzimumu līdzsvara uzlabošanu uzņēmumu valdē1a. ūٳ jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas, pensijas un Դǻ岹ī līmeņa šķī. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma periodi ūٳ pienācīgi jānovērtē gan iemaksu, gan pensiju tiesību ziņā, lai atspoguļotu to, cik svīgi ir izglītot nākamās paaudzes, jo īpaši saistībā ar sabiedrības novecošanos. ūٳ jānodrošina vienāds atalgojums par vienādu vai līdzvērtīgu darbu un atalgojuma pārredzamība, tostarp nosakot darba samaksas vienlīdzības indeksu, ar kura palīdzību tiktu salīdzināta sieviešu un vīriešu darba samaksa. ūٳ jāsekmē līdzsvars starp darba, ģimenes un privāto dzīvi gan sievietēm, gan vīriešiem, jo īpaši ԴǻšԴdz piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai ilgtermiņa ūi un pirmsskolas īī, mūžīī un ūs pakalpojumiem. ٲīī ūٳ jānodrošina, ka ŧԳ vecākiem un 峾 personām ar ūs pienākumiem ir iespēja izmantot piemērotu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un ī darba režīmu, kas tiem ļautu panākt līdzsvaru starp darbu, ģimenes un privāto dzīvi un 쳾ŧٳ šo tiesību izmantošanu, kas ūٳ līdzsvarota sieviešu un vīriešu vidū. Tām par mērķi ūٳ ԴDz첹 virzība uz pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu.
Lai gūtu labumu no dinamiska un produktīva 岹ŧ첹 un jauniem darba organizācijas un uzņēmējdarbības modeļiem, dalībvalstīm ūٳ jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Tām ūٳ jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un 屹Բ pāreja uz beztermiņa Դǻ岹ī formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm ūٳ jānodrošina gan piemērota vide, kas sekmē pieņemšanu darbā, gan tas, lai darba devējiem ir elastība, kas vajadzīga, lai ātri pielāgotos ekonomiss situācijas izmaiņām, vienlaikus saglabājot darba ņŧŧᾱ 辱峦ī drošību un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi, aizsargājot darba پī un ԴǻšԴdz dz aizsardzību. ūٳ jānovērš darba tiesisko attiecību veidošanās, kurās rodas nedroši darba apstākļi, tas ir platformu darbinieku gadījumā, un jāvēršas pret nestandarta līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas rtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, ieskaitot 챹ٳ kompensāciju.
Lai gūtu labumu no dinamiska un produktīva 岹ŧ첹 un jauniem darba organizācijas un uzņēmējdarbības modeļiem, dalībvalstīm ūٳ jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem jautājumā par taisnīgiem, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem un par tiesību un pienākumu līdzsvarošanu. Komisijai un dalībvalstīm ūٳ jāveic konkrēti pasākumi, lai veicinātu un stiprinātu dz dialogu visos līmeņos un darba koplīguma slēgšanas sarunas, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/38/EK1a. Tām ūٳ jāmazina un jānovērš darba tirgus segmentācija, jācīnās pret nedeklarētu darbu un fiktīvu pašԴǻ岹ī un 屹Բ pāreja uz beztermiņa Դǻ岹ī formām. Nodarbinātības aizsardzības noteikumiem, darba tiesībām un iestādēm ūٳ jānodrošina piemērota vide stabilu 챹ٲī darbvietu radīšanai, vienlaikus saglabājot darba ņŧŧᾱ 辱峦ī drošību un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi, ī ԴǻšԴdz darba پī un 辱峦ī dz aizsardzību. Tām ī ūٳ jāstrādā kopā ar arodbiedrību pārstāvjiem, lai nodrošinātu veselīgu un drošu darba vidi, īpašu uzmanību pievēršot nelaimes gadījumu darbā un arodslimību novēršanai. ūٳ jānovērš darba tiesisko attiecību veidošanās, kas rada nedrošus darba apstākļus un konkurenci darba samaksas dz, tostarp platformu darbinieku gadījumā. ūٳ jānovērš nestandarta līgumu ļaunprātīga izmantošana. ٲīī ūٳ jānodrošina, ka visiem šiem darba ņŧŧᾱ patiešām tiek nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, sociālās پī un 辱ļܱ atbilstošai sociālajai aizsardzībai un uzlabotai pārstāvībai. Šajā nolū dalībvalstīm ūٳ pilnībā jāīsteno SDO 1947.gada Konvencija par darba inspekciju un jāiegulda efektīvās darba inspekcijās, izmantojot pietiekami pilnvarotas kompetentās iestādes, jākoordinē centieni un jāsadarbojas Eiropas Darba iestādes ietvaros, lai apkarotu pārrobežu ļaunprātīgu izmantošanu. Nepamatotas atlaišanas gadījumā vajadzētu būt nodrošinātām iespējām izmantot efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas rtību un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, ieskaitot 챹ٳ kompensāciju. ٲīī ir jāizmanto Eiropas valstu Դǻ岹ī dienestu un Eiropas aģentūru tīkls, lai apzinātu uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi un veicinātu savstarpēju mācīšanos un Դǻ岹ī politikas labāku koordināciju.
____________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6.maijs) par to, izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L122, 16.5.2009., 28. lpp.).
Ar politiku ūٳ jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba پū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un uz darba tirgu. ٲīī ūٳ efektīvi 岹پŧ tie, kuri var piedalīties darba پū, un jāsniedz tiem š岹s iespējas. ٲīī ūٳ پԲ aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un ԴǻšԴdz politikas labāku sasaisti ar ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu un pamatojoties uz viņu tiesībām un pienākumiem. ٲīī vajadzētu tiekties uz lielāku lietderību un efektivitāti valsts Դǻ岹ī dienestu darbā, ԴǻšԴdz savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, atbalstot pieprasījumu darba tirgū un īstenojot rezultātu novērtēšanas ŧ.
Ar politiku ūٳ jātiecas uzlabot un atbalstīt dalību darba پū, atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un darba پū, jo īpaši digitālo un ekoloģisko , un veicināt Դǻ岹ī ī nelabvēlīgā situācijā esošos reģionos. ٲīī ūٳ efektīvi پܱŧ tie, kuri var piedalīties darba پū, meklēt 챹ٲī Դǻ岹ī. ٲīī ūٳ پԲ aktīvas darba tirgus politikas efektivitāte, paplašinot tās mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un ԴǻšԴdz 辱峦ī ienākumu atbalstu bezdarbniekiem, kamēr tie meklē darbu. ٲīī vajadzētu tiekties uz lielāku lietderību un efektivitāti valsts Դǻ岹ī dienestu darbā, tostarp pakalpojumu sniegšanā pārrobežu darbiniekiem, ԴǻšԴdz savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem un atbalstot pieprasījumu darba tirgū. Šādu dienestu sniegto pakalpojumu mērķim vajadzētu būt kvalitatīvai nodarbinātībai.
ٲīī ūٳ jānodrošina bezdarbniekiem پī uz adekvātiem ī ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādiem pabalstiem nevajadzētu atņemt motivāciju ātri atgriezties darba پū, un tie ūٳ jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku.
ٲīī ūٳ jānodrošina bezdarbniekiem پī uz adekvātiem pietiekama ilguma bezdarbnieka pabalstiem atbilstoši viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Šādi pasākumi ūٳ jāpapildina ar aktīvu darba tirgus politiku un dalībvalstu savstarpējas mācīšanās mehānismu atbalstu.
Audzēkņu un darba ņēmēju Dzٱ ūٳ pienācīgi 岹ٲٲ ar mērķi uzlabot Դǻ岹峾ī, prasmes un pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus dzٱԳ, vienlaikus ī ԴǻšԴdz taisnīgus apstākļus visiem, kas veic pārrobežu darbības, un pastiprinot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm mobilo darba ņēmēju dz. ūٳ jānovērš Dzٱi traucējoši šķēršļi izglītībā un apmācībā, saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalificiju atzīšanā, ī profesionālo kvalificiju atzīšana ūٳ jāpadara vieglāka. ٲīī vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par nevajadzīgu šķērsli tiem darba ņŧŧᾱ no 峾 dalībvalstīm, kuri iesaistās nodarbinātībā, ī pārrobežu darba ņŧŧᾱ. ٲīī ūٳ ī jānovērš spē esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un, izmantojot atbilstīgus reģionālās attīstības pasākumus, jānovērš pamatcēloņi, kas izraisa intelektuālā 岹ŧ첹 emigrāciju no konkrētiem reģioniem.
ٲīī ir 岹ٲٲ 岹ŧ첹 Dzٱ visā Eiropā, jo tas ir veids, radīt jaunas darba iespējas darba ņŧŧᾱ. Audzēkņu un darba ņēmēju 賾峦ī lai ūٳ pienācīgi 岹ٲٲ viņu Dzٱ, jo īpaši, stiprinot ERASMUS+ Dzٱs programmu, kas audzēkņiem dod iespēju uzlabot savu zinātību un prasmes. Lai uzlabotu Դǻ岹峾ī un prasmes, ūٳ jāmudina darba ņēmēji pilnībā izmantot Eiropas darba tirgus dzٱԳ.Papildus tiesību un taisnīgu apstākļu nodrošināšanai visiem, kas veic pārrobežu darbības, ūٳ jāpaātrina tiesību pārnesamība, izmantojot administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm mobilo darba ņēmēju dz. ūٳ jānovērš Dzٱi traucējoši šķēršļi izglītībā un apmācībā, saistībā ar aroda vai privātām pensijām un profesionālo kvalificiju atzīšanā, ī profesionālo kvalificiju atzīšana ūٳ jāpadara vieglāka. ٲīī vajadzētu rīkoties, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nekļūst par nevajadzīgu šķērsli tiem darba ņŧŧᾱ no 峾 dalībvalstīm, kuri iesaistās nodarbinātībā, ī pārrobežu darba ņŧŧᾱ. ٲīī ūٳ jāapņemas digitalizēt sabiedriskos pakalpojumus, lai veicinātu taisnīgu 岹ŧ첹 Dzپ, jo īpaši ٳپī uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju. ٲīī būs svīgi ņemt vērā mobilos darba ņēmējus, tostarp pārrobežu darba ņēmējus, kad tās īstenos ܲ pasākumus robežu slēgšana, lai mazinātu Covid-19 izplatību, 辱ŧ, veselības un drošības, nodokļu, sociālā nodrošinājuma un koordinācijas ziņā. ٲīī ūٳ jāļauj mobilajiem un pārrobežu darba ņŧŧᾱ turpināt robežšķērsošanu, kad tā tiek uzskatīta par drošu saskaņā ar EU-OSHA veselības un drošības pamatnostādnēm.ٲīī ūٳ ī jānovērš spē esošo noteikumu ļaunprātīga izmantošana un, izmantojot atbilstīgus reģionālās attīstības pasākumus, jānovērš pamatcēloņi, kas izraisa intelektuālā 岹ŧ첹 emigrāciju no konkrētiem reģioniem, kura kaitē šo reģionu attīstībai un pievilcīgumam.ٲīī ūٳ jāpopularizē un jāizmanto attiecīgie ES instrumenti, tādi EURES Դǻ岹ī tīkls, un jāpalielina pārrobežu partnerību skaits, lai palīdzētu mobilajiem darba ņŧŧᾱ pārrobežu reģionos.
Balstoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai panāktu auglīgāku dz dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, Դǻ岹ī, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm ūٳ jānodrošina savlaicīga un konstruktīva dz partneru iesaiste, ī atbalstot dz partneru spēju uzlabošanu. ٲīī ūٳ 屹Բ sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri ūٳ jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un پī uz kolektīvo rīcību.
Balstoties uz valstīs pastāvošo praksi un lai veicinātu un panāktu auglīgāku un spraigāku dz dialogu un labākus sociālekonomiskos rezultātus, Դǻ岹ī, sociālās jomas un attiecīgā gadījumā ekonomikas reformu un politikas izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm ūٳ jānodrošina savlaicīga un konstruktīva dz partneru iesaiste, ī atbalstot dz partneru spēju uzlabošanu. ٲīī ūٳ پԲ un 屹Բ sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Sociālie partneri ūٳ jāmudina vest sarunas par kolektīviem līgumiem un slēgt šādus līgumus viņiem būtiskos jautājumos, pilnībā respektējot viņu autonomiju un پī uz kolektīvo rīcību.
Vajadzības gadījumā un balstoties uz jau esošo valstu praksi, dalībvalstīm ūٳ jāņem vērā attiecīgo pilsoniss sabiedrības organizāciju pieredze Դǻ岹ī un sociālajos jautājumos.
Vajadzības gadījumā un balstoties uz jau esošo valstu praksi, dalībvalstīm ūٳ jāņem vērā attiecīgo pilsoniss sabiedrības organizāciju pieredze Դǻ岹ī un sociālajos jautājumos, tostarp to organizāciju pieredze, kuras pārstāv grupas, kas saskaras ar šķēršļiem kvalitatīva darba atrašanai.
Ұdzīܳ Nr. 27 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.a daļa (jauna)
Lai apkarotu inficēšanās un vīrusu un citu slimību izplatības risku, būtiski svīga ir veselīga un droša darba vieta. ٲīī ūٳ jānodrošina, ka darba devēji uzņemas atbildību par savu darba ņēmēju veselību un drošību un ka tie darba ņŧŧᾱ un viņu pārstāvjiem sniedz atbilstošu informāciju, ī veic riska izvērtēšanu un preventīvus pasākumus. Minētais ietver nāves gadījumu darbā un arodslimību gadījumu skaita samazināšanu līdz nullei, nosakot saistošas arodekspozīcijas robežvērtības un ņemot vērā profesionālos psihodzs riskus un arodslimības. Lai uzlabotu darba tirgu darbību, dalībvalstīm ūٳ jāinvestē darba aizsardzībā un jānodrošina atbilstoši līdzekļi un noteikumi darba inspekcijām un par darba drošību atbildīgajiem arodbiedrību pārstāvjiem.
Ұdzīܳ Nr. 38 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.bdaļa (jauna)
ٲīī ūٳ jāstrādā kopā pie tā, lai nodrošinātu dz aizsardzību mobilajiem darba ņŧŧᾱ, tostarp pašnodarbinātajām personām, kas strādā vienā, bet dzīvo citā dalībvalstī. Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai ūٳ 屹Բ tādi Eiropas darba tirgus principi, kas paredz ٲŧī universālu pārrobežu dz aizsardzību, novērš jebdus trūkumus šajā aizsardzībā un, visbeidzot, nodrošina produktīvu darbaspēku.
Ұdzīܳ Nr. 29 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 7. pamatnostādne – 6.cdaļa (jauna)
ٲīī ūٳ jārisina problēmas, ko rada Covid-19 krīzes ietekme uz darba tirgu, šajā nolū atbalstot darba ņēmējus, kuri uz laiku ir kļuvuši par tehniskajiem bezdarbniekiem tāpēc, ka darba devēji bija spiesti pārtraukt savu pakalpojumu sniegšanu, ī atbalstot pašnodarbinātās personas un mazos uzņēmumus, lai tie varētu saglabāt savu darbību.
ٲīī, ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu 徱峦 un veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, ūٳ jāsekmē visiem pieejami iekļaujoši darba tirgi, 辱峦ī uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām ūٳ jānodrošina, lai pret visiem neatkīgi no dzimuma, rases vai etniss izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas ūٳ vienāda attieksme ٳپī uz Դǻ岹ī, dz aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi, īī un piekļuvi precēm un pakalpojumiem.
ٲīī integrētas aktīvas iekļaušanas ٰŧģᲹs ietvaros, ieviešot iedarbīgus pasākumus, kuri apkarotu visu veidu 徱峦 un veicinātu darba tirgū nepietiekami pārstāvēto grupu iespēju vienlīdzību, ūٳ jāsekmē visiem pieejamas sociālās پī un iekļaujoši darba tirgi, 辱峦ī uzmanību pievēršot reģionālajai un teritoriālajai dimensijai. Tām ūٳ jānodrošina vienlīdzīgs atalgojums un vienlīdzīgas پī par līdzvērtīgu darbu vienā un tajā pašā darba vietā, ī tas, lai pret visiem neatkīgi no dzimuma, rases vai etniss izcelsmes, valstspiederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas ūٳ vienāda attieksme ٳپī uz Դǻ岹ī, dz aizsardzību, veselību un ilgtermiņa aprūpi, mājokli, īī un piekļuvi precēm un pakalpojumiem.
Sekmējot dz ļšԳ un ܲšܱŧ dz Dzپ, پܱŧdz dalību darba tirgū un ԴDZŧšdz nevienlīdzību, tai skaitā ar nodokļu un pabalstu ŧ palīdzību, dalībvalstīm ūٳ jāmodernizē sociālās aizsardzības ŧ, lai nodrošinātu 챹ٳ, iedarbīgu, efektīvu un ٲŧī dz aizsardzību visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti. Sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijas ܱ vajadzētu uzlaboties to 辱Ჹī, 챹ٱ, 챹ٳmam un ٲŧᲹ.
Apkarojot Բī un sekmējot dz ļšԳ un ܲšܱŧ dz DzԱģԳ, atbalstot dalību darba tirgū un 챹ٲī darbvietu 辱Ჹī, ԴDZŧšdz nevienlīdzību, tai skaitā ar Dzī nodokļu un pabalstu ŧ palīdzību, dalībvalstīm ūٳ jāmodernizē sociālās aizsardzības ŧ un jāinvestē tajās, lai nodrošinātu 챹ٳ, iedarbīgu, efektīvu un ٲŧī dz aizsardzību visiem visos mūža posmos. Vispārīgu pieeju papildināšana ar 峾 selektīvām pieejām uzlabos sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti, un tā ܱ uzlabosies to 辱Ჹī, 챹ٱ, 챹ٳms un ٲŧᲹ.
ٲīī ūٳ jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un 辱ļܱ 챹ٲī atbalsta pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām Ჹī峾. Sociālajām aizsardzības sistēmām ūٳ jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, rosinot ŧܲ aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, 屹Բ sociālā iekļaušana, tai skaitā izmantojot mērķorientētus dzs pakalpojumus.
ٲīī ūٳ jāizstrādā un jāintegrē trīs aktīvas iekļaušanas virzieni: pienācīgs ienākumu atbalsts, iekļaujoši darba tirgi un 辱ļܱ 챹ٲī pakalpojumiem, kuri atbilst individuālām Ჹī峾. Sociālajām aizsardzības sistēmām ūٳ jānodrošina adekvāti minimālo ienākumu pabalsti ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, un, atbalstot ŧܲ viņu centienos aktīvi piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, 屹Բ sociālā iekļaušana, tai skaitā izmantojot mērķorientētus dzs pakalpojumus.
Cenu ziņā pieņemamu, piekļūstamu un 챹ٲī pakalpojumu – 辱ŧ, pirmsskolas īī un ū, ܲskolas ū, īī, 賾峦ī, mājokļi, veselība un ilgtermiņa ū, – 辱Ჹī ir obligāts nosacījums vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai. Īpaša uzmanība ūٳ jāpievērš Բī un sociālās atstumtības, ī nodarbinātu personu un ŧԳ Բī apkarošanai. ٲīī ūٳ jānodrošina, ka ikvienam, ī ŧԾ, ir 辱ļܱ ūپ첹ᾱ pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm ūٳ jānodrošina 辱ļܱ adekvātai palīdzībai dz ǰļ vai ǰļ dz. Saistībā ar šiem pakalpojumiem ūٳ jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās Ჹī, ī piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums ūٳ jārisina ٲ𱹾šķ.
Ņemot vērā joprojām satraucoši augsto Բī līmeni, kas ir ievērojami augstāks ne 2010. gadā stratēģijā “Eiropa2020” noteiktais mērķis Բī dz, un Covid-19 krīzes ietekmi, ir nepiešmi lielāki centieni apkarot Բī un dz ٲٳܳī, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgiem strādājošajiem, ŧԾ, vecāka gadagājuma cilvēkiem, vientuļajiem vecākiem— jo īpaši vientuļajām mātēm—, etniskajām minoritātēm, migrantiem, personām ar invaliditāti un bezpajumtniekiem. Tajā pašā lai īpaša uzmanība ūٳ jāpievērš Covid-19 krīzes iespējamai ietekmei uz 峾 grupām, tādām cilvēki ar nestabilu darbu un cilvēki, kas nesen kļuvuši par bezdarbniekiem. Attiecībā uz ieguldīšanu bērnos dalībvalstīm ūٳ jāpieņem Garantija ŧԾ Բī problēmas risināšanai un ŧԳ labbūtības veicināšanai, lai tādējādi stimulētu bezmaksas veselības aizsardzības, īī un ŧԳ ūs, pienācīga mājokļa un atbilstoša uztura vienlīdzīgu pieejamību ŧԾ. ٲīī ūٳ jānodrošina, ka ikvienam ir 辱ļܱ 챹ٲī pakalpojumiem. Tiem, kam tas ir vajadzīgs vai kas ir neaizsargātā stāvoklī, dalībvalstīm ūٳ jānodrošina 辱ļܱ adekvātai palīdzībai sociālajam mājoklim vai palīdzībai mājokļa dz, tām ī ūٳ jāinvestē pieejamā dzīvojamā fondā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu taisnīgu pārrtošanos ٳپī uz esošo ǰļ energoefektivitātes uzlabošanu, jārisina enerģētiss Բī problēma Eiropas zaļā kursa kontekstā, ī jāsniedz atbilstoši pakalpojumi bezpajumtniekiem. ٲīī ūٳ jārisina problēma, kas saistīta ar aizvien pieaugošo izlikšanas no mājokļa gadījumu skaitu. Saistībā ar šiem pakalpojumiem ūٳ jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās Ჹī, ī piekļūstamība. Bezpajumtniecības jautājums ūٳ jārisina apņēmīgi un balstoties uz pieeju “vispirms mājoklis”.
ٲīī ūٳ jānodrošina savlaicīga 辱ļܱ kvalitatīvai profilaktiskai un ٲԾ첹 veselības ūi un ilgtermiņa ūi par pieņemamu cenu, vienlaikus ilgtermiņā ԴǻšԴdz to ilgtspēju.
Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka ir nepiešmas lielākas publiss investīcijas, lai nodrošinātu pietiekamu labi apmācītu darbinieku skaitu un veselības aizsardzības pieejamību visiem, tostarp neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tādēļ dalībvalstīm ūٳ jāgarantē vispārēja 辱ļܱ augstas un noturīgas 챹ٱs publiskajai profilaktiskajai un ٲԾ첹Ჹ veselības ūi un ilgtermiņa ūi par pieņemamu cenu.
Ұdzīܳ Nr. 35 Lēmuma priekšlikums I pielikums – 8. pamatnostādne – 5.a daļa (jauna)
ٲīī ir jāaizsargā vecāka gadagājuma cilvēku veselība, ԴǻšԴdz viņiem nepiešmo stacionāro ārstēšanu un veselības aprūpi un izvairoties no jebdas uz vecumu balstītas 徱峦Ჹs.
Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm ūٳ jānodrošina pensiju sistēmu 챹ٳms un ٲŧᲹ darba ņŧŧᾱ un pašnodarbinātajām personām, sniedzot sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt pensiju پī, tostarp izmantojot papildu shēmas, lai garantētu 챹ٳs ܳܲ. Pensiju reformas ūٳ 岹ٲٲ ar pasākumiem, kas pagarina darba mūža ilgumu, 辱ŧ, paaugstinot faktisko pensionēšanās vecumu, un tās ūٳ jāīsteno aktīvu vecumdienu stratēģiju satvarā. ٲīī vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un 峾 ٳپī峾 ieinteresētajām personām un ūٳ papeniski 徱𱹾š reformas.
Saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām dalībvalstīm ūٳ jānodrošina pensiju sistēmu 챹ٳms un ٲŧᲹ darba ņŧŧᾱ un pašnodarbinātajām personām, sniedzot sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas iespējas iegūt pensijas پī publiss vai arodpensiju shēmās, lai nodrošinātu 辱峦īs pensijas ܳܲ, kas ūٳ augstāki par Բī slieksni. Pensiju reformas ūٳ 岹ٲٲ ar pasākumiem, kas orientēti uz aktīvām vecumdienām, šajā nolū optimizējot visu vecumu darba ņēmēju iespējas līdz ܳ noteiktajam pensionēšanās vecumam strādāt kvalitatīvos, produktīvos un veselīgos apstākļos, vienlaikus respektējot vecāka gadagājuma iedzīvotāju lēmumu vai nu ilgāk palikt ekonomiski aktīviem, vai ī vairs nepiedalīties darba tirgū. Starppaaudžu pieejas ietvaros ūٳ ԴDz첹 īpaši pasākumi tādās dzs 岹ŧ첹 demogrāfija, darba aizsardzība, prasmju un kompetenču pārvaldība, darba organizācija veselīgai un produktīvai darba dzīvei. Minētais veicinātu gan jauniešu Դǻ岹ī, gan pirms aiziešanas pensijā, ī zināšanu un pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzē. ٲīī vajadzētu izveidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem, pilsoniss sabiedrības organizācijām un 峾 ٳپī峾 ieinteresētajām personām, tostarp tiešu dialogu ar tiem, kas saskaras ar Բī un ٲٳܳī vecumdienās, un nodrošināt iespēju papeniski ieviest jebdas reformas.