Ϸվ

Indekss
šŧᲹ
š
Pilns teksts
Procedūra :
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0130/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0130/2020

Debates :

Balsojumi :

PV10/07/2020-13

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0198

Pieņemtie teksti
PDF186kWORD57k
Piektdiena, 2020. gada 10. jūlijs-Brisele
Vispusīga Eiropas pieeja enerģijas uzglabāšanai
P9_TA(2020)0198A9-0130/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcija par vispusīgu Eiropas pieeju enerģijas uzglabāšanai ()

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194.pantu,

–ņemot vērā Parīzes nolīgumu,

–ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr.7 “nodrošināt visiem piekļuvi pieejamai, uzticamai, ilgtspējīgai un modernai enerģijai”,

–ņemot vērā Komisijas 2019.gada 11.decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (),

–ņemot vērā Komisijas 2018.gada 28.novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (),

–ņemot vērā Komisijas 2020.gada 19.februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (),

–ņemot vērā Komisijas 2019.gada 9.aprīļa ziņojumu par stratēģiskā rīcības plāna akumulatoru jomā īstenošanu: stratēģiskas akumulatoru vērtībķēdes veidošana Eiropā (),

–ņemot vērā Komisijas 2019.gada 9.aprīļa ziņojumu par to, kā īstenota un kādu ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību atstājusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (),

–ņemot vērā Eiropadomes 2019.gada 12.decembra secinājumus,

–ņemot vērā Padomes 2019.gada 25.jūnija secinājumus par tādu energosistēmu nākotni enerģētikas savienībā, kuras nodrošinātu enerģētikas pārkārtošanu un enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam un pēc tam,

–ņemot vērā Padomes prezidentvalsts Rumānijas 2019.gada 1. un 2.aprīlī Bukarestē uzsākto iniciatīvu “Ilgtspējīga un vieda gāzes infrastruktūra Eiropai”,

–ņemot vērā Padomes prezidentvalsts Austrijas 2018.gada 17. un 18.septembrī Lincā uzsākto ūdeņraža iniciatīvu,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Direktīvu (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES(1),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Regulu (ES)2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu(2),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu(3),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulu (ES) Nr.347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr.1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr.713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr.715/2009(4),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulu (ES) Nr.1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr.913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr.680/2007 un Regulu (EK) Nr.67/2010(5), kura pašlaik tiek pārskatīta,

–ņemot vērā Padomes 2003.gada 27.oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai(6),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK(7),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(8),

–ņemot vērā Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(9),

–ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019.gada 1.aprīļa informatīvo apskatu “Apskats Nr.04/2019: ES atbalsts enerģijas uzkrāšanai”,

–ņemot vērā 2020.gada 15.janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(10),

–ņemot vērā 2019.gada 28.novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā(11),

–ņemot vērā Parlamenta 2019.gada 28.novembra rezolūciju par ANO 2019.gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP25)(12) Madridē, Spānijā,

–ņemot vērā 2019.gada 14.marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu(13),

–ņemot vērā 2018.gada 25.oktobra rezolūciju par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu Eiropas Savienībā: laiks rīkoties(14),

–ņemot vērā 2018.gada 6.februāra rezolūciju par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā(15),

–ņemot vērā Parlamenta 2016.gada 13.septembra rezolūciju par virzību uz jaunu enerģijas tirgus modeli(16),

–ņemot vērā 2016.gada 13.septembra rezolūciju par ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju(17),

–ņemot vērā Reglamenta 54.pantu,

–ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0130/2020),

A.tā kā Parlaments, Eiropadome un Komisija ir atbalstījuši mērķi Eiropas Savienībā līdz 2050.gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem;

B.tā kā pāreja uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku prasa izmaksu ziņā pieejamu un rentablu pāreju no sistēmas, kuras pamatā galvenokārt ir fosilais kurināmais, uz ļoti energoefektīvu un klimatneitrālu sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi;

C.tā kā atjaunojamie energoresursi, piemēram, ģeotermālā enerģija, hidroenerģija un biomasa, var nodrošināt zināmu bāzes slodzes jaudu, bet citi, piemēram, vēja un saules enerģija, ir nepastāvīgi un variabli; tā kā variablu atjaunojamo energoresursu integrēšanai elektroenerģijas sistēmā ir vajadzīga lielāka elastība attiecībā uz piedāvājumu un pieprasījumu, lai stabilizētu elektrotīklu, nepieļautu ārkārtējas cenu svārstības un uzturētu energoapgādes drošību un enerģijas pieejamību cenas ziņā; tā kā šāda lielāka elastība prasa palielināt enerģijas uzglabāšanas iekārtas ES;

D.tā kā vienmēr ir jāsaglabā nodalīšanas princips;

E.tā kā 2017.gadā tikai 22,7% no ES-28 enerģijas galapatēriņa veidoja elektroenerģija; tā kā 2018.gadā vairāk nekā 60% no ES-28 elektroenerģijas struktūras joprojām nebija atjaunojamie energoresursi; tā kā ir sagaidāma turpmāka elektrifikācija; tā kā Komisija lēš, ka ES būs jāspēj uzglabāt sešas reizes vairāk enerģijas nekā pašlaik, lai līdz 2050.gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas;

F.tā kā nozaru integrācijai būs izšķiroša nozīme enerģētikas nozares elastīguma un efektivitātes palielināšanā un tās oglekļa pēdas samazināšanā;

G.tā kā zaļās gāzes, piemēram, gāzes, kas ražotas elektrolīzē, izmantojot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, nodrošina lielas uzglabāšanas jaudas sezonālā mērogā;

H.tā kā Komisijai būtu jāizpēta, kā pašreizējo gāzes infrastruktūru varētu izmantot energosistēmas dekarbonizācijā, jo īpaši attiecībā uz zaļo gāzu enerģijas uzglabāšanas jaudu, piemēram, pārvades un sadales cauruļvadiem vai pazemes krātuvēm kā sezonas krātuvei, lai izlemtu, kāda specializēta infrastruktūra vai optimizēta un modernizēta esošo jaudu izmantošana ir vajadzīga;

I.tā kā 2018.gadā tikai 3% no pasaules litija jonu akumulatoru elementu ražošanas jaudas atradās ES, bet 85% — Āzijas un Klusā okeāna reģionā;

J.tā kā akumulatori un citas decentralizētas uzglabāšanas iekārtas, piemēram, spararati, kalpo ne tikai piegādes drošības mērķim, bet arī kā ekonomiski izdevīga ātras uzlādes infrastruktūra elektrotransportlīdzekļiem;

K.tā kā hidroakumulācija veido vairāk nekā 90% no ES enerģijas akumulācijas jaudas; tā kā pašlaik tai ir svarīga loma, līdzsvarojot elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošinot lielapjoma uzglabāšanu ar augstu cikla efektivitāti, kā arī īstermiņa un vidēja termiņa elastīgumu ar augstu jaudas diapazonu;

L.tā kā termoakumulācijas tehnoloģijas var sniegt būtiskas iespējas enerģētikas nozares dekarbonizācijai, nodrošinot iespēju siltumu vai aukstumu uzglabāt vairākus mēnešus, absorbējot atjaunojamo enerģiju ar rūpnieciska mēroga siltumsūkņiem un izmantojot biomasu, biogāzi vai ģeotermālo enerģiju, kā arī nodrošinot elastības pakalpojumus, piemēram, elektroenerģijas sistēmai, kurā dominē atjaunojamie energoresursi; tā kā labi izolētas ēkas, centralizētās siltumapgādes tīklus un specializētas glabātavas var izmantot uzglabāšanas mērķiem dažādos laika periodos;

M.tā kā enerģijas modelēšana, ko Komisija izmanto, lai novērtētu dekarbonizācijas ceļus un ar tiem saistītos politikas risinājumus, ir būtiska, jo tā nosaka turpmākos tiesību aktus un tirgus modeli; tā kā pašreizējā modelēšanā enerģijas uzkrāšanas pozitīvā ietekme ir būtiski nenovērtēta un tādēļ tā ir jāuzlabo,

1.aicina dalībvalstis pilnībā izpētīt savu enerģijas uzglabāšanas potenciālu;

2.aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu enerģijas uzkrāšanas stratēģiju, lai varētu pāriet uz ļoti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku, ņemot vērā visas pieejamās tehnoloģijas, kā arī tirgum tuvas tehnoloģijas un saglabājot tehnoloģiski neitrālu pieeju, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

3.aicina Komisiju izveidot darba grupu, iesaistot visus attiecīgos ģenerāldirektorātus, lai izstrādātu šo stratēģiju, kuras pamatā būtu visaptveroša analīze par:

a) oglekļa pēdu un dzīves ciklu, ņemot vērā vismaz izejvielu ieguvi un/vai ražošanu, tostarp cilvēktiesību un darba standartu aspektus, sastāvdaļu sagādi, ražošanas procesu, transportēšanu un attiecīgā gadījumā pārstrādes procesu,
b) tehnoloģijas enerģijas jaudu, jaudas apjomu, uzglabāšanas ilgumu, kapitālizdevumiem, darbības izdevumiem, cikla efektivitāti un konversijas efektivitāti,
c) energosistēmas modelēšanu, kurā iekļauj attiecīgos datus, kas minēti b)apakšpunktā, lai novērtētu politikas iespējas, vienlaikus iekļaujot ietekmi vienas stundas laikā, lai pareizi aplēstu pašreizējās un turpmākās sistēmas elastības vajadzības un uzglabāšanas devumu šādā modelēšanā,
d) enerģijas pieprasījumu rūpniecībā, transportā un mājokļos un
e) maza mēroga uzglabāšanas un elastīguma jaudas potenciālu rajona līmenī, kā arī pārrobežu savienojumiem un nozaru integrāciju,
f) enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju devumu cīņā pret enerģētisko nabadzību;

4.jo īpaši uzskata, ka šādā stratēģijā būtu jānosaka nepieciešamie pasākumi, lai uzlabotu pārrobežu savienojumus un koordināciju, samazinātu regulatīvo slogu ienākšanai tirgū un uzlabotu piekļuvi kapitālam, prasmēm un izejvielām uzglabāšanas tehnoloģiju vajadzībām nolūkā palielināt Eiropas tirgus un rūpniecības konkurētspēju;

5.norāda, ka izmaksefektīvai enerģētikas pārkārtošanai uz ļoti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu klimatneitrālas ekonomikas nolūkā ir vajadzīgs labi attīstīts un vieds energotīkls, progresīvas uzglabāšanas un elastīguma tehnoloģijas, rezerves ražošana un pieprasījumreakcija, lai nodrošinātu pastāvīgu, cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu energoapgādi, kā arī principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošana, plaša atjaunojamo energoresursu izmantošana, patērētāju iespēju nodrošināšana un neizkropļoti cenas signāli; tādēļ aicina Komisiju turpināt sniegt atbalstu pētījumiem par uzglabāšanu, tostarp par jaunām un potenciālām alternatīvām tehnoloģijām, programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros;

6.atzīst, ka digitalizācijai ir izšķiroša loma decentralizētākas un integrētākas energosistēmas izveidē un, visbeidzot, enerģētikas pārkārtošanā;

7.uzsver, ka pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku nedrīkst apdraudēt energoapgādes drošību vai piekļuvi enerģijai; uzsver uzglabāšanas lomu, jo īpaši enerģētikas jomā izolētās dalībvalstīs vai dalībvalstīs, kas atrodas uz salām; uzsver, ka uzticamai energoapgādei, izmaksu efektivitātei un enerģētikas pārkārtošanai ir jāiet roku rokā; turklāt uzsver, ka energoefektivitāte, viedtīkli, līdzdalība un decentralizētas elastības iespējas, tostarp uzglabāšana, stiprina energoapgādes drošību;

8.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem enerģijas uzglabāšanas risinājumiem saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu, lai tirgus spēki varētu izvēlēties labāko tehnoloģiju un veicināt inovāciju, un ka galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dažādu tehnoloģisko risinājumu attīstību, vajadzētu būt tādiem rādītājiem kā enerģijas patēriņš, oglekļa pēda un ražošanas, izmantošanas, reciklēšanas un ekspluatācijas izbeigšanas izmaksas;

9.pauž dziļu nožēlu par to, ka infrastruktūras vai lielāki uzglabāšanas projekti, kas ir būtiski enerģētikas pārkārtošanai, bieži saskaras ar spēcīgu pretestību un aizkavēšanos vietējā līmenī; aicina dalībvalstis aktīvi veicināt sabiedrības atbalstu vietējā līmenī, piemēram, izmantojot agrīnu sabiedrības līdzdalību, ļaujot vietējām kopienām iesaistīties, finansiāli piedalīties vai saņemt kompensāciju un veidojot ciešu sadarbību starp nozarēm;

10.uzsver uzglabāšanas kā tradicionālās tīkla paplašināšanas alternatīvas potenciālu; uzsver, cik svarīga ir koordinēta infrastruktūras plānošana kā daļa no gaidāmās energosistēmas integrācijas stratēģijas ar mērķi panākt klimatneitrālu un konkurētspējīgu Eiropas ekonomiku;

11.prasa laikus īstenot Elektroenerģijas tirgus direktīvu (ES) 2019/944 un Elektroenerģijas tirgus regulu (ES) 2019/943; uzsver, ka enerģijas uzglabāšana visos valstu tiesiskajos regulējumos būtu jādefinē saskaņotā veidā; norāda uz neskaidrībām attiecībā uz tvērumu, jo īpaši par to, vai tiek ietvertas dažādas tehnoloģijas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārveidošanu citos energoresursos, un tādēļ aicina Komisiju sniegt steidzamus norādījumus šajā jautājumā;

12.aicina Komisiju energosistēmas integrācijas stratēģijas kontekstā nodrošināt stabilu juridisko pamatu gāzes infrastruktūras pārvades un sadales sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu enerģijas uzglabāšanas risinājumus saskaņā ar Savienības klimata mērķiem un Parīzes nolīgumu;

Regulatīvie šķēršļi

13.aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt saskaņotību un izvairīties no tiesību aktu pārklāšanās Eiropas, valsts vai reģionālā līmenī;

14.norāda, ka lielākā daļa dalībvalstu pieprasa uzglabāšanas iekārtu operatoriem, tostarp aktīviem patērētājiem, maksāt tīkla maksu vai enerģijas nodokļus un citas nodevas divreiz; pauž pārliecību, ka pēc šī sloga likvidēšanas tiktu izvērsts lielāks skaits enerģijas uzglabāšanas projektu; aicina Komisiju gaidāmajā priekšlikumā par pārskatīto Enerģijas nodokļu direktīvu diferencēt galapatēriņu un uzglabāšanu vai pārveidošanu un izstrādāt efektīvu nodokļu sistēmu, kas aizliegtu nodokļu dubultu uzlikšanu saistībā ar enerģijas uzkrāšanas projektiem; aicina dalībvalstis novērst jebkāda veida nodokļu dubulto uzlikšanu, izstrādājot efektīvas nodokļu sistēmas un pārveidojot ar enerģijas uzglabāšanu saistītās maksas tā, lai tiktu atspoguļots sabiedrības ieguvums no uzglabāšanas un novērsti šķēršļi uzglabāšanas projektu piekļuvei tirgum;

15.uzsver, ka ir nepieciešama salīdzināma attieksme pret uzglabāšanu visos dažādajos enerģijas nesējos un uzkrāšanu, kas notiek pirms un pēc skaitītāja, lai nepieļautu šķērssubsidēšanas problēmas rašanos, izvairoties no tīkla tarifiem vai sistēmas maksām, nodokļiem un nodevām; norāda, ka pašlaik elektroenerģijas patērētāji sedz lielāko daļu no dekarbonizācijas centienu finansiālā sloga un līdz ar to elektroenerģijas uzkrāšana tiek netieši sodīta;

16.norāda, ka, izņemot hidroakumulācijas gadījumu, ES tīkla kodeksi parasti neattiecas uz energouzglabāšanas iekārtām, kā rezultātā veidojas nevienlīdzīga attieksme pret tām dažādās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz tīkla pieslēguma prasībām; uzskata, ka tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas kavē dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeļu attīstību attiecībā uz energouzglabāšanas iekārtām; aicina Komisiju veicināt darbu pie kopēju prasību noteikšanas attiecībā uz pieslēgumu tīklam un novērst citus šķēršļus, kas kavē uzglabāšanas integrāciju elektroenerģijas tirgos;

17.aicina steidzami pārskatīt TEN-E regulu(18) attiecībā uz atbilstības kritērijiem un elektroenerģijas infrastruktūras kategorijām, lai labāk risinātu jautājumu par energouzglabāšanas iekārtu attīstību pirms nākamā kopīgu interešu projektu (KIP) saraksta pieņemšanas; prasa pamatīgi reformēt tīkla attīstības desmit gadu plāna (TYNDP) izstrādes procesu, lai infrastruktūras plānošanā integrētu principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā arī elastību, nozaru integrāciju un pārrobežu savienojumus; prasa KIP statusa piešķiršanas kritērijus saskaņot ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūru un ES mērķi nodrošināt klimatneitralitāti 2050.gadā, sistemātiski novērtējot visus KIP sarakstā iekļautos kandidātprojektus;

18.aicina Komisiju atzīt visu elastīguma un uzglabāšanas tehnoloģiju izšķirošo nozīmi attiecībā uz to, lai panāktu efektīvu enerģētikas pārkārtošanu un turpinātu nodrošināt augsta līmeņa piegādes drošību un sistēmas stabilitāti; uzsver sabiedrības interesi par jaunu uzglabāšanas projektu izstrādi un esošo projektu modernizēšanu, kas būtu jāatspoguļo ar ātru, prioritāru un racionalizētu atļauju piešķiršanas procesu dalībvalstīs;

19.ar bažām norāda, ka apstiprināšanas procedūras valsts līmenī prasa ievērojami ilgākus laikposmus nekā TEN-E regulā KIP projektiem paredzētie maksimālie laikposmi; aicina Komisiju gaidāmajā pārskatīšanā risināt šo jautājumu, izmantojot efektīvu un sinhronizētu izpildes mehānismu, kurā tiktu atzītas KIP uzglabāšanas projektu sevišķi svarīgās sabiedrības intereses;

20.pauž nožēlu par to, ka programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības projekti netiek izmantoti tirgū, un par to, ka trūkst sistemātiskas pēcpārbaudes attiecībā uz pabeigtajiem projektiem un pētījumu rezultātu izplatīšanu, un atzinīgi vērtē to, ka ir plānots pievērst lielāku uzmanību tirgum tuvām darbībām, vienlaikus saglabājot fundamentālos pētniecības mērķus, lai nākotnē programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros izveidotu tirgum tuvu tehnoloģiju un projektu plūsmu, šim nolūkam jo īpaši izveidojot Eiropas Inovācijas padomi; prasa plašāk izmantot pirmskomercializācijas iepirkumu; uzsver, ka ir jāpastiprina pētījumi par tīrām, ilgtspējīgām un mazoglekļa tehnoloģijām, tostarp par enerģijas uzglabāšanu;

21.uzsver, ka ir vajadzīgi plašāki pētījumi par ķīmiskajām vielām, ko izmanto enerģijas uzglabāšanai, kā arī fundamentāli pētījumi par supravadītspēju, kas būtu jāatspoguļo gaidāmajā programmā “Apvārsnis”;

22.ar bažām norāda, ka Komisijas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020.gadam ir tikai netieša atsauce uz enerģijas uzglabāšanas projektiem; turklāt norāda, ka iepriekš ir ziņots par pārsteidzoši nelielu skaitu valsts atbalsta pasākumu, kas attiecas uz uzglabāšanas projektiem;

23.aicina Komisiju, pārskatot valsts atbalsta pamatnostādnes, ņemt vērā uzglabāšanas svarīgo lomu enerģētikas pārkārtošanā un attiecīgi pievērsties šim jautājumam; aicina Komisiju arī nodrošināt, ka jaunajās pamatnostādnēs tiek ņemta vērā dažādu uzglabāšanas tehnoloģiju ilgtspēja un efektivitāte, devums tīkla stabilitātē un devums klimatneitralitātē; turklāt uzsver, ka nekomerciāliem projektiem (piemēram, pētniecībai) varētu piešķirt atbrīvojumu no valsts atbalsta noteikumiem, lai novērstu neefektīvu finansējumu un konkurences izkropļojumus; uzsver, ka ārpustirgus dalībnieki izmanto uzglabāšanas aktīvus tikai tajos gadījumos, kad nav tirgus interešu un valsts regulatīvā iestāde ir piešķīrusi atbrīvojumu;

24.aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunajās pamatnostādnēs tiek ņemta vērā dažādu uzglabāšanas tehnoloģiju efektivitāte un devums tīkla stabilitātē, lai izvairītos no neefektīva finansējuma un lai ārpustirgus dalībnieku dalība notiktu tikai tajos gadījumos un apstākļos, kas minēti Elektroenerģijas tirgus direktīvas (ES) 2019/944 36. un 54.pantā;

Ķīmiskā uzglabāšana (“PǷɱ-ٴ-”)

25.uzsver, cik svarīga loma ir elektroenerģijas pārveidošanas citos energoresursos (“PǷɱ-ٴ-”) tehnoloģijai, jo tā ir būtisks faktors, kas veicina energosistēmas integrāciju un elektroenerģijas un gāzes nozaru sasaisti; šajā sakarā uzsver ūdeņraža, jo īpaši zaļā ūdeņraža, un sintētiskā metāna un biometāna lielo potenciālu sezonālai enerģijas uzglabāšanai lielos apjomos un kā energonesējam, kā degvielai un izejvielai energoietilpīgās nozarēs un kā ilgtspējīgai degvielai vairākiem transporta veidiem; aicina Komisiju turpināt atbalstīt pētniecību un izstrādi, kas saistīta ar ūdeņraža ekonomikas attīstību, un mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt turpmāku Power-to-X tehnoloģijas paplašināšanu, jo īpaši atbalstot ūdeņraža iniciatīvu kā svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI);

26.norāda, ka ūdeņraža izmantošana enerģijas uzglabāšanai augsto ražošanas izmaksu dēļ vēl nav konkurētspējīga; turklāt norāda uz zaļā un zilā ūdeņraža lielo izmaksu atšķirību; norāda, cik svarīgi ir atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir samazināt zaļā ūdeņraža izmaksas, lai radītu dzīvotspējīgu ekonomisko pamatojumu;

27.norāda, ka dalībvalstīs pastāv atšķirīgi standarti attiecībā uz ūdeņraža un dabasgāzes maisījumiem; aicina Komisiju novērtēt un izstrādāt skaidru ūdeņraža taksonomiju un standartus gan gāzes tīklam, gan galalietotājiem; norāda, ka šie standarti būs jāpielāgo galalietotāju kvalitātes vajadzībām un tehnoloģiskajām iespējām, ņemot vērā katras valsts īpatnības;

28.norāda, ka ar elektroenerģijas palīdzību saražoto ūdeņradi var tālāk pārveidot par cita veida gāzēm, piemēram, metanolu un amonjaku, ko var izmantot par degvielu jūrniecības un aviācijas nozarē, kā arī smagajā transportā;

29.uzsver, ka esošā gāzes infrastruktūra nodrošina lielu enerģijas uzglabāšanas jaudu un ka šīs iekārtas un iekārtas, kas izmanto jaunus gāzes avotus, jo īpaši zaļo ūdeņradi, veicinātu atjaunojamo resursu elektroenerģijas integrāciju; šajā sakarā norāda, ka ir jārisina jautājums par gāzes pārvades sistēmu operatoru (PSO) jauno lomu, ņemot vērā nodalīšanas noteikumus;

30.aicina Komisiju veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu, izmaksu un ieguvumu analīzi un pieejamības analīzi par gāzes infrastruktūras modernizēšanu vai īpašas jaunas infrastruktūras būvniecību, kas ir svarīga zaļā ūdeņraža izmantošanai, tā transportēšanai lielos daudzumos un ūdeņraža mobilitātes izvēršanai; atzīst potenciālu, kas ir pazemes gāzes krātuvēm, piemēram, tukšiem dobumiem vai poru krātuvēm;

31.uzskata, ka ES politikai būtu īpaši jāveicina inovācija un ilgtspējīgas enerģijas uzglabāšanas un zaļā ūdeņraža izmantošana; uzsver, ka ir jānodrošina, lai tādu energoavotu kā dabasgāze izmantošana būtu tikai pārejas pasākums, ņemot vērā mērķi vēlākais līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti; atzīst, ka ES būs nepieciešams arvien lielāks ūdeņraža daudzums; uzsver, ka nolūkā nodrošināt pietiekamu enerģijas apjomu un Eiropas rūpniecības konkurētspēju ir jāatbalsta ūdeņraža ieguves ceļi;

32.aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu zaļā ūdeņraža definīciju, pamatojoties uz pārredzamu metodiku; turklāt prasa izveidot šo gāzu izcelsmes apliecinājumu savstarpējas atzīšanas sistēmu, ierosinot izstrādāt kopēju sertifikācijas shēmu un dokumentācijas sistēmu visā vērtības ķēdē, piemēram, izdodot zaļo marķējumu; mudina dalībvalstis līdz minimumam samazināt administratīvos šķēršļus zaļā ūdeņraža un/vai mazoglekļa ūdeņraža sertifikācijai; aicina Komisiju nodrošināt godīgu un efektīvu konkurenci starp tehnoloģijām un energonesējiem, kā arī starp importēto ūdeņradi un Eiropas Savienībā ražoto ūdeņradi;

33.norāda, ka saskaņā ar pašreizējiem iekšējā gāzes tirgus noteikumiem ES gāzes infrastruktūras pārvades un sadales sistēmu operatoriem dabasgāzes transportēšana ir atļauta tikai kā regulēta darbība; aicina Komisiju energosistēmas integrācijas stratēģijas kontekstā sniegt iespēju operatoriem transportēt mazoglekļa gāzes, piemēram, ūdeņradi, biometānu un sintētisko metānu;

34.uzsver, ka visiem tirgus dalībniekiem vajadzētu būt piekļuvei izmēģinājuma projektos vai reālās pasaules laboratorijās radītajām priekšrocībām un stimuliem, lai veiktu ūdeņraža ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;

35.atgādina, ka sintētisko ķīmisko nesēju ražošana ir pamatota tikai tad, ja tiek izmantota atjaunojamā enerģija; prasa palielināt atjaunojamās enerģijas mērķus 2030.gadam, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu;

Elektroķīmiskā uzglabāšana

36.ir pārliecināts, ka dažādām akumulatoru tehnoloģijām, tostarp tām, kurām jau ir labi izveidotas vērtības ķēdes Eiropas Savienībā, būs svarīga loma stabilas un elastīgas elektroapgādes nodrošināšanā; uzsver, ka akumulatoru tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme, lai garantētu ES stratēģisko autonomiju un noturību attiecībā uz elektroapgādi;

37.atzinīgi vērtē Komisijas centienus izstrādāt standartus Eiropas akumulatoriem;

38.atzīst, ka labi funkcionējošas savākšanas un reciklēšanas shēmas, kā arī slēgta cikla procesi saskaņā ar aprites ekonomikas principiem jau ir ieviesti vairākām akumulatoru tehnoloģijām, jo īpaši ES automobiļu un rūpniecisko akumulatoru vērtības ķēdēs, piemēram, attiecībā uz svina starteru akumulatoriem, un uzskata, ka šīs shēmas varētu uzskatīt par akumulatoru reciklēšanas paraugu;

39.norāda, ka piekļuve elektroenerģijas un elastīguma tirgiem būs svarīga, lai varētu īstenot akumulatoru uzglabāšanas potenciālu;

40.pauž bažas par to, ka ES ir ļoti zema litija jonu akumulatoru ražošanas jauda un ka tā ar ierobežotu pārredzamību paļaujas uz ražošanu ārpus Eiropas; tāpēc atzinīgi vērtē Eiropas Akumulatoru aliansi un stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā; prasa tos paplašināt, lai aptvertu visas pieejamās akumulatoru tehnoloģijas; prasa tās pastāvīgi atbalstīt un stiprināt stratēģiskā rīcības plāna īstenošanu saskaņā ar plašākiem mērķiem attiecībā uz aprites ekonomiku, rūpniecības stratēģiju un ķīmisko vielu pārvaldību; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā ierosinās tiesību aktus par akumulatoriem, lai atbalstītu stratēģisko rīcības plānu un aprites ekonomiku; šajā sakarā prasa veikt akumulatoru dzīves cikla analīzi, ieviest aprites dizainu, drošu pārvaldību un rīkošanos ar tiem, apstrādājot bīstamas vielas elementu ražošanā, un ieviest “oglekļa pēdas marķējumu”, kurā būtu norādīta visu Eiropas tirgū laisto akumulatoru vērtības ķēžu ietekme uz vidi; uzsver, ka ir svarīgi radīt ekosistēmas ap akumulatoru vērtības ķēdi, lai stiprinātu nozares konkurētspēju un ilgtspēju;

41.aicina Komisiju ierosināt ekodizaina prasības attiecībā uz akumulatoriem, lai uzlabotu integrēto pārstrādājamību;

42.pauž bažas par ES lielo atkarību no akumulatoru ražošanas izejvielu importa, tostarp no avotiem, kur to ieguve ir saistīta ar vides degradāciju, darba standartu pārkāpumiem un vietējiem konfliktiem par dabas resursiem; mudina Komisiju novērst šo atkarību, izmantojot attiecīgās ES stratēģijas; uzsver izejvielu ilgtspējīgas ieguves lomu un iekšzemes izejvielu avotu potenciālu ES; pauž pārliecību, ka uzlabotas akumulatoru pārstrādes shēmas varētu nodrošināt ievērojamu daļu izejvielu, kas nepieciešamas akumulatoru ražošanai Eiropas Savienībā;

43.atzīst, ka lietotus elektrotransportlīdzekļu akumulatorus potenciāli var atkārtoti izmantot enerģijas uzglabāšanai privātmājās vai lielākos akumulatoru blokos; pauž bažas par to, ka Bateriju direktīvā paredzētā izlietoto akumulatoru klasificēšana par atkritumiem neatkarīgi no atkārtotas izmantošanas var būt šķērslis šādai atkārtotai izmantošanai; atzīst, ka atkārtoti izmantotas baterijas netiek nodotas atpakaļ pārstrādei un ka drošības standarti netiek kontrolēti, kad baterijas izmanto citiem mērķiem nekā sākotnēji paredzēts; aicina Komisiju piemērot ražotāja atbildību ar darbības un drošības garantijām atjaunotājam, kas akumulatoru atkārtoti laiž tirgū; aicina Komisiju precizēt ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas, kas attiecas uz atkārtoti izmantotiem akumulatoriem;

44.atzīst elektrotransportlīdzekļu un to akumulatoru potenciālu ar viedas elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras palīdzību nodrošināt tīkla elastību kā daļu no dispečējamas pieprasījumreakcijas, tādējādi samazinot vajadzību pēc rezerves stacijām elektrosistēmā;

45.aicina Komisiju Bateriju direktīvas pārskatīšanā apsvērt un pēc ietekmes novērtējuma veikšanas ierosināt vērienīgus savākšanas un pārstrādes mērķus attiecībā uz akumulatoriem, pamatojoties uz kritiskajām metāla frakcijām; uzsver nepieciešamību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” turpināt veicināt pētniecību un inovāciju par reciklēšanas procesiem un tehnoloģijām;

46.aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas un/vai standartus par elektrotransportlīdzekļu akumulatoru pārprofilēšanu, tostarp testēšanas un šķirošanas procesiem, kā arī drošuma vadlīnijas;

47.uzsver nepieciešamību atbalstīt pētniecību, zinātību un prasmes, lai veicinātu akumulatoru ražošanu Eiropas Savienībā;

48.atzīst globālas akumulatoru pases potenciālu ilgtspējīgas akumulatoru vērtības ķēdes izveidē, ņemot vērā cilvēktiesības un ietekmi uz vidi; uzskata, ka derīgo izrakteņu sertifikācija ir svarīgs instruments, ar kuru nodrošināt ilgtspējīgas akumulatoru vērtības ķēdes;

Mehāniskā uzglabāšana

49.norāda, ka hidroakumulācijai ir būtiska loma enerģijas uzglabāšanā; pauž bažas par to, ka ES nepilnīgi izmanto šā oglekļa ziņā neitrālā un ļoti efektīvā enerģijas uzglabāšanas veida potenciālu;

50.uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāmeklē papildu veidi, kā palielināt hidroakumulācijas jaudu, vienlaikus ņemot vērā esošo un jauno rezervuāru daudzfunkcionālu izmantošanu; aicina dalībvalstis novērst visus administratīvos šķēršļus, kas kavē šādus projektus, un sniegt regulatīvu atbalstu inovatīvām pieejām šajā jomā; aicina Komisiju par prioritāti noteikt nepieciešamo enerģētikas pārkārtošanu, veikt attiecīgo tiesību aktu visaptverošu pārskatīšanu un vajadzības gadījumā ierosināt izmaiņas, samazinot ietekmi uz vidi;

51.norāda, ka vides aizsardzības interesēs esošo iekārtu modernizācija un lielākas jaudas projekti varētu būt labāki nekā jauni projekti;

52.atzīst uzglabāšanas tehnoloģiju, piemēram, saspiesta gaisa, superkondensatoru un spararatu, devumu elastīguma nodrošināšanā; atzīst Eiropas spararatu tehnoloģijas nozīmi enerģijas uzglabāšanā un frekvenču regulēšanā; uzsver, ka šī tehnoloģija ir piemērots uzglabāšanas un regulēšanas veids viedtīklu vai stratēģisko tīklu attīstībai;

Termiskā uzglabāšana

53.uzskata, ka siltumenerģijas uzglabāšana (piemēram, liela mēroga apkures katli) un centralizētā siltumapgāde blīvi apdzīvotās teritorijās ir ļoti efektīvs enerģijas uzglabāšanas instruments, kas nodrošina nepieciešamo elastību, lai integrētu lielāku daļu nepastāvīgu atjaunojamo energoresursu un siltuma pārpalikumu no rūpnieciskiem procesiem un terciārā sektora; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un attīstīt ļoti energoefektīvus centralizētās siltumapgādes tīklus; turklāt aicina Komisiju, izstrādājot tīkla attīstības desmit gadu plānu gan elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-E), gan gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-G), ņemt vērā siltumapgādes infrastruktūru un siltuma uzglabāšanu;

54.uzskata, ka siltumenerģijas uzglabāšana ūdens nesējslāņos, jo īpaši saistībā ar ģeotermālo avotu izmantošanu, varētu būt inovatīvs instruments neurbanizētās un rūpnieciskās teritorijās; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šo risinājumu pētniecību un izstrādi un izveidot liela mēroga izmēģinājuma rūpnīcas;

55.atzīst, ka elastīga koģenerācija nodrošina uz nākotni vērstu un integrētu enerģijas uzglabāšanas risinājumu, kas ir noderīgs elektrotīklu elastīguma un siltumapgādes efektivitātes vajadzībām, jo siltuma uzglabāšana atsaista elektroenerģijas ražošanu no siltuma patēriņa; aicina dalībvalstis turpināt pētīt nozaru integrāciju, viedās energosistēmas un liekā siltuma izmantošanu, piemēram, no datu centriem, rūpniecības objektiem vai metro sistēmām; aicina Komisiju veicināt inovatīvas siltumenerģijas uzglabāšanas koncepcijas, piemēram, siltumenerģijas uzglabāšanu elektroenerģijas veidā un ledus uzglabāšanu;

56.atzinīgi vērtē to, ka centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas tīkli būs tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar pārskatīto EISI regulu, un prasa tos iekļaut kā potenciālus KIP saskaņā ar TEN-E regulu;

57.uzskata, ka saskaņā ar tehnoloģiju neitralitāti būtu jāveicina termiskās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, lai uzlabotu to veiktspēju, uzticamību un integrāciju esošajās dispečējamajās elektroenerģijas sistēmās; uzskata, ka siltumenerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju attīstība un ieviešana tirgū var sniegt iespējas īstenot kopīgus projektus, lai veicinātu enerģētikas jomas partnerības starp dažādām valstīm;

58.atzīst energoefektīvu ēku potenciālu attiecībā uz enerģijas uzglabāšanu, izmantojot uzglabāšanas ziņā efektīvu masu, termiskas vai masīvas ēkas sastāvdaļas vai aukstā vai karstā ūdens uzglabāšanu; aicina Komisiju veicināt energoefektivitātes renovācijas tās gaidāmajā renovācijas viļņa stratēģijā un mudina dalībvalstis īstenot savas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, vienlaikus ņemot vērā ēku uzglabāšanas potenciālu;

59.aicina Komisiju gaidāmajā energosistēmas integrācijas stratēģijā apsvērt siltumenerģijas uzglabāšanas un apkures infrastruktūras lomu energosistēmas elastības nodrošināšanā;

60.aicina dalībvalstis savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NECP) apsvērt visas ilgtspējīgas un rentablas uzglabāšanas tehnoloģijas un elastīguma iespējas, tostarp attiecībā uz siltumu, kā daļu no integrētas energosistēmas pieejas, pārveidojot savas energosistēmas, lai izveidotu ļoti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku;

Decentralizēta uzglabāšana — aktīvu patērētāju loma

61.uzskata, ka mājokļu akumulatori, mājokļu siltumenerģijas uzglabāšana, transportlīdzekļa un elektrotīkla savienošanas tehnoloģija, viedas mājokļu energosistēmas, pieprasījumreakcija un nozaru integrācija palīdz samazināt patēriņa maksimumus, nodrošina elastīgumu un uzņemas arvien lielāku lomu energotīkla efektivitātes un integrācijas nodrošināšanā; uzskata, ka šajā nolūkā būtiska nozīme būs jaunu ierīču agrīnai standartizācijai, patērētāju informēšanai un patērētāju datu pārredzamībai, kā arī labi funkcionējošiem elektroenerģijas tirgiem, kas patērētājiem nodrošina vieglu piekļuvi; turklāt uzsver aktīvu patērētāju un iedzīvotāju energokopienu lomu enerģētikas pārkārtošanas procesā un uzskata, ka tie būtu pienācīgi jāveicina;

62.norāda uz privāto lietotāju nevēlēšanos ļaut izmantot savu transportlīdzekļu akumulatorus uzglabāšanas pakalpojumiem, pat ja tas ir tehniski iespējams; šajā sakarā atzinīgi vērtē elastības stimulus, ko patērētājiem sniedz Direktīva (ES) 2019/944 (Elektroenerģijas tirgus direktīva), un aicina dalībvalstis nodrošināt attiecīgo noteikumu ātru un stingru īstenošanu; uzsver, ka transportlīdzekļa–tīkla tehnoloģijas plašai ieviešanai tirgū būs nepieciešama lielāka sadarbspēja un līdz ar to vienoti ES mēroga noteikumi vai standarti, kas likvidēs vairākus šķēršļus, tostarp administratīvos, juridiskos un nodokļu šķēršļus;

63.atzīst aktīvu patērētāju devumu sistēmas elastības nodrošināšanā, piemēram, izmantojot decentralizētus un maza mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumus, un galu galā klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā; aicina dalībvalstis atbalstīt iedzīvotāju līdzdalību energosistēmā (piemēram, izmantojot nodokļu atvieglojumus akumulatoru uzglabāšanas tehnoloģijām) un novērst šķēršļus, kas liedz patērētājiem pašražot elektroenerģiju vai patērēt vai uzglabāt pašražoto elektroenerģiju, vai pārdot to tirgū; aicina Komisiju pienācīgi uzraudzīt Elektroenerģijas tirgus direktīvas un Direktīvas (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīvas) pareizu īstenošanu attiecībā uz tiem pantiem, ar kuriem izveido tiesisko regulējumu pašpatērētājiem un energokopienām;

64.uzsver, ka decentralizēta uzglabāšana ir būtiska pieprasījuma pārvaldības daļa; uzsver elektrotransportlīdzekļu akumulatoru nozīmi tīkla elastīguma nodrošināšanā, izmantojot viedas uzlādes un transportlīdzekļa–x pakalpojumus; aicina Komisiju izveidot veicinošu satvaru, kas nodrošinātu, ka elektrotransportlīdzekļu ražotāji, uzlādes programmatūra un uzlādes stacija nodrošina šādu pakalpojumu funkcionalitāti, un panākt pilnīgu sadarbspēju pārskatītās Alternatīvo degvielu direktīvas ietvaros;

o
oo

65.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 158, 14.6.2019., 125.lpp.
(2) OV L 158, 14.6.2019., 54.lpp.
(3) OV L 328, 21.12.2018., 82.lpp.
(4) OV L115, 25.4.2013., 39.lpp.
(5) OV L348, 20.12.2013., 129.lpp.
(6) OV L 283, 31.10.2003., 51.lpp.
(7) OV L 266, 26.9.2006., 1.lpp.
(8) OV L 327, 22.12.2000., 1.lpp.
(9) OV L 206, 22.7.1992., 7.lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.
(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0079.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0217.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0438.
(15) OV C 463, 21.12.2018., 10.lpp.
(16) OV C 204, 13.6.2018., 23.lpp.
(17) OV C 204, 13.6.2018., 35.lpp.
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regula (ES) Nr.347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr.1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr.713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr.715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39.lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 9. decembrisJuridisks paziņojums-Privātuma politika