Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa rezolūcija par Komisijas 2024.gada 14.marta deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz termina “ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” definīciju groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem (C(2024)01612 – )
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Komisijas 2024.gada 14.marta deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz termina “ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” definīciju groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem (C(2024)01612),
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290.pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.novembra Regulu (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001(1) un jo īpaši tās 31. pantu un 32. panta 6. punktu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra Regulu (ES) Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr.1924/2006 un (EK) Nr.1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr.608/2004 atcelšanu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem(2) un jo īpaši tās 18.panta3.punktu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Regulu(EK) Nr.1333/2008 par pārtikas piedevām(3),
–ņemot vērā Savienības sarakstus, kas noteikti ar Komisijas 2011.gada 11.novembra Regulu(ES) Nr.1129/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu, izveidojot Eiropas Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu(4) un Komisijas 2011.gada 11.novembra Regulu(ES) Nr.1130/2011, ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām, izveidojot Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos, pārtikas aromatizētājos un uzturvielās(5),
–ņemot vērā Komisijas 2010.gada 25.marta Regulu (ES) Nr.257/2010, ar ko izveido programmu, lai atkārtoti novērtētu pārtikas piedevas, kas atļautas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1333/2008 par pārtikas piedevām(6),
–ņemot vērā Reglamenta 111.panta 3.punktu,
–ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
A.tā kā Regulas (ES) Nr.1169/2011 18.panta 3.punktā noteikts, ka visas sastāvdaļas, kuras ir inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli, skaidri jānorāda sastāvdaļu sarakstā, lai nodrošinātu informāciju patērētājiem; tā kā attiecīgi Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ir definēti “ar inženierijas paņēmieniem iegūti nanomateriāli”, kā noteikts Regulas (ES) 2015/2283 3.panta 2.punkta f)apakšpunktā;
B.tā kā ar Regulas (ES)2015/2283 18.pantu pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai regulā noteikto “ar inženierijas paņēmieniem iegūta nanomateriāla” definīciju pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai vai definīcijām, par kurām panākta vienošanās starptautiskā līmenī un tādā veidā sasniegtu regulas mērķus;
C.tā kā ar Regulām(ES) Nr.1129/2011 un (ES) Nr.1130/2011 ir noteikti daudzpusīgi tādu pārtikas piedevu Savienības saraksti, kuru lietošana bija atļauta pirms Regulas(EK) Nr.1333/2008 stāšanās spēkā, pārbaudot to atbilstību minētās regulas noteikumiem;
Definīcijas sekas
D.tā kā Komisijas deleģētās regulas definīcija “ar inženierijas paņēmieniem iegūtam nanomateriālam” noteiks, vai pārtikas produkts sastāvdaļu sarakstā ir jāmarķē kā “nano”, kā minēts Regulas (ES) Nr.1169/2011 18.panta 3.punktā;
E.tā kā Komisijas deleģētās regulas mērķis ir risināt interpretācijas jautājumus, kas izriet no pašreizējās definīcijas, ieviešot objektīvus elementus, lai noteiktu, vai nanomateriāls ir “ar inženierijas paņēmieniem iegūts” vai ne, piemēram, “ar nolūku izgatavots [materiāls]” aizstājot ar “ražots”;
F.tā kā Komisijas deleģētā regula aizliedz par nanomateriāliem pārtikā uzskatīt daļiņas, kas nav cietā stāvoklī, piemēram, micellas, liposomas vai nanomēroga pilienus emulsijā, un sastāvdaļas, kas satur mazāk nekā 50% daļiņu, kuru izmērs ir mazāks nekā 100nm;
G.tā kā ierosinātā standarta robežvērtība, proti, 50% vai vairāk daļiņu nanomērogā, ir patvaļīga un mazāk aizsargājoša nekā dažu dalībvalstu, piemēram, Francijas, sniegtā Regulas (ES) 2015/2283 definīcijas interpretācija; tā kā minētajā regulā nav ņemta vērā lieluma sadalījuma robežvērtība daļiņām, kas mazākas nekā 100nm;
H.tā kā ierosinātā definīcija potenciāli izslēgtu daudzas nanovielas no Regulas (ES) Nr.1169/2011 darbības jomas, uz kurām tādējādi “[nano]” marķēšanas pienākums neattiektos; tā kā Komisija paskaidrojuma raksta 3.punktā norāda, ka “tādu materiālu skaits, kuri varētu saturēt noteiktu daudzumu nanodaļiņu, nav liels un lielākā daļa, ja ne visi šādi materiāli, nav jauni pārtikas produkti” un ka “deleģētā akta iespējamā ietekme attieksies tikai uz ļoti nelielu materiālu skaitu”;
I.tā kā patlaban tieši pārtikas piedevas var būt iekļautas pārtikas produktos nanomateriālu veidā; tā kā Francijas Nacionālā veselības un drošuma aģentūra (ANSES) ir uzskaitījusi 37 nanovielas, kas izmantotas vairāk nekā 900 pārtikas produktos(7); tā kā testi, ko veikušas patērētāju organizācijas un nevalstiskās organizācijas (Agir pour l’Environnement(8), Que Choisir(9), 60 Millions de consommateurs(10), AVICENN(11) Գ, Foodwatch(12) un Bund(13) 峦, TestAchats(14) Beļģijā un Altroconsumo(15) Itālijā un OCU Ծ(16)), vairākkārt ir parādījuši tādu pārtikas piedevu klātbūtni, kurās ir ievērojams nanodaļiņu īpatsvars, piemēram, pārtikas krāsviela dzelzs oksīds (E172), ko izmanto piena produktos, ceptās precēs un dažās brokastu pārslās, var saturēt nanodaļiņas zem 50% sliekšņa; tā kā tas liecina, ka dažas pārtikas sastāvdaļas nav pienācīgi marķētas kā “[nano]” galvenokārt tāpēc, ka netiek īstenoti spēkā esošie tiesību akti, un ar interpretācijas jautājumiem tas ir saistīts daudz retāk;
J.tā kā 2020.gada pētījums, ko pasūtīja Eiropas Ķimikāliju aģentūra, parādīja, ka iedzīvotāji pieprasa nanomateriālus saturošu ikdienas produktu labāku marķēšanu(17);
Pretrunas ar ieteikumiem un jauniem zinātnes sasniegumiem
K.tā kā Eiropas Parlaments 2014.gada 12.marta rezolūcijā par Komisijas 2013.gada 12.decembra deleģēto regulu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem attiecībā uz termina “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” definīciju(18), iebilda pret ļoti līdzīgu definīciju ar tādu pašu 50% robežvērtību, kas izslēdz visas pārtikas piedevas, uzskatot, ka definīcija ir “pretrunā direktīvas galvenajam mērķim –– panākt augsta līmeņa patērētāju veselības un interešu aizsardzību, nodrošinot pamatu, lai patērētāji izdarītu informētu izvēli”; tā kā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju iesniegt jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemta vērā tā nostāja;
L.tā kā 2020. gada 8. oktobra rezolūcijā par projektu Komisijas regulai, ar kuru attiecībā uz titāna dioksīda (E 171) specifikācijām groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas(19), Eiropas Parlaments iebilda pret Komisijas regulas projektu, ar ko atļauj pārtikas kategorijas titāna dioksīda (E171) partijas, kurās ir mazāk nekā 50% daļiņu, kas mazākas nekā100nm;
M.tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ieteica(20), ka, “ņemot vērā patlaban esošās neskaidrības attiecībā uz drošumu, ar pārtiku saistītajiem lietojumiem patlaban ieteikumā paredzētās robežvērtības (50 %) vietā ierosina noteikt nanodaļiņu skaita zemāku robežvērtību, t.i., 10 %”;
N.tā kā akadēmiskās organizācijas, publiskās iestādes, nevalstiskās patērētāju un vides organizācijas un arodbiedrības Komisijas apspriešanās procesā iestājās par definīciju, kas ietvertu visus materiālus neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti, nejauši vai dabiski, kā arī noteiktu minimālo robežvērtību 10% vai vairāk daļiņu izmēru sadalījumā pēc skaita;
O.tā kā kopš 2014.gada jauni zinātnes sasniegumi un zināšanas apstiprina, ka nanomateriāli var šķērsot fizioloģiskās barjeras un bieži vien ir bīstamāki nekā vielas mikro- vai makro- stāvoklī(21);
P.tā kā ANSES 2023. gada aprīlī publicēja detalizētu ziņojumu(22), kurā norāda, ka nanomateriālu definīcija, kas izklāstīta Komisijas 2022. gada 10. jūnija ieteikumā(23) un ir kalpojusi par pamatu Regulā (ES) 2015/2283 noteiktās termina “ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” definīcijas pārskatīšanai nozaru regulās, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, kaitētu veselības un vides risku profilaksei; tā kā ANSES uzsvēra, ka nanodaļiņu skaita slieksnis 50% apmērā, kas iekļauts horizontālajā “[nano]” definīcijā, “nebalstās uz pamatotiem zinātniskiem argumentiem”, un ieteica šai robežvērtībai noteikt zemāku vērtību;
Q.tā kā pārtikas nanosastāvdaļas ir iespējams noteikt, pamatojoties uz 10% nanodaļiņu skaita robežvērtību, jo tā ir robežvērtība, ko pašlaik kontroles darbībās piemēro Francijas Patērētāju lietu, konkurences un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirektorāts(24);
Piesardzības princips
R.tā kā LESD 191.panta 2.punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;
S.tā kā LESD 168.panta 1. punktā ir norādīts: “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;
1.izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;
2.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;
3.uzskata, ka Komisijas deleģētā regula neatbilst Regulas (ES)2015/2283 mērķim un saturam un ka tā pārsniedz Komisijai saskaņā ar minētās regulas 31.pantu deleģētās pilnvaras;
4.pauž nožēlu par to, ka ierosinātajā 50% robežvērtībā nav ņemts vērā tehniskais un zinātniskais progress;
5.aicina Komisiju piemērot piesardzības principu, nodrošināt patērētāju drošību un informāciju un ņemt vērā pieeju “Viena veselība”;
6.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
ANSES (2020): “Nanomatériaux dans les produits destinés à l’alimentation. Rapport d’expertise collective”, https://www.anses.fr/fr/system/files/ERCA2016SA0226Ra.pdf (86.lpp.).