Klimata pārmaiņas Eiropā: fakti un skaitļi
Iepazīstieties ar svarīgākajiem faktiem un statistiku klimata pārmaiņu jomā ES: reģionālā ietekme, lielākie emitētāji, siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšana un citi jautājumi.
Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums, bet kā tās ietekmē Eiropu? Aicinām ieskatīties svarīgākajos faktos un skaitļos, kas atspoguļo problēmas cēloņus, sekas un tālāko attīstību.
CO2 nav vienīgā siltumnīcefekta gāze, kas izraisa globālo sasilšanu
Vispazīstamākā siltumnīcefekta gāze ir oglekļa dioksīds (CO2). 2021. gadā tas veidoja gandrīz 80 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma.
Citas siltumnīcefekta gāzes atmosfērā atrodas mazākā apjomā, taču tās var radīt lielāku sasilšanas efektu. Piemēram, 2021. gadā metāns veidoja 12% no ES siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmes.
Dažas siltumnīcefekta gāzes dabiski rodas atmosfērā un cilvēka darbība veicina to uzkrāšanos. Citas gāzes veidojas tiešu cilvēka darbību rezultātā, piemēram, fluorētas gāzes, ko izmanto rūpniecībā. To globālās sasilšanas potenciāls bieži ir vairākus tūkstošus reižu spēcīgāks nekā CO2.
Uzziniet vairāk par dažādām siltumnīcefekta gāzēm, to avotiem un sasilšanas potenciālu.
ES lielākie siltumnīcefekta gāzu emisiju piesārņotāji: valstis un sektori
2019. gadā ES bija ceturtā lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja pēc Ķīnas, ASV un Indijas. ES daļa pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijās samazinājās .
ES teritorijā pieci galvenie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ražotāji 2019. gadā bija Vācija, Francija, Itālija, Polija un Spānija.
Enerģētikas nozare ir atbildīga par 77,01 % no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma, kas bija saražots 2019. gadā. Enerģētikas jomai seko lauksaimniecības nozare ar 10,55 % no kopējā SEG emisiju apjoma, rūpniecība 9,10 % un atkritumu apsaimniekošana 3,32 %.
ū infografikas, lai uzzinātu vairāk par siltumnīcefekta gāzu emisijām valstu un sektoru dalījumā
ES siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstība kopš 1990. gada
2008. gadā pieņemtajā klimata tiesību aktu kopumā Eiropas Savienība izvirzīja mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 20% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šajā laikā ir panākts ievērojams progress: 2019. gadā ES siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms samazinājās par 24% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Daļēji pateicoties Covid-19 pandēmijai, 2020. gada emisiju apjoms bija samazinājies par 31 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
2021. gadā ES izvirzīja jaunu mērķi - līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Aprēķināts, ka 2030. gadā radīto SEG emisiju apjoms samazināsies par aptuveni 41 %, salīdzinot ar 1990. gadu.
Uzzini vairāk par ES paveikto virzībā uz CO2 emisiju samazināšanas mērķiem
Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropu
Klimata pārmaiņas jau šobrīd skar Eiropu dažādās formās, atkarībā no reģiona. Piemēram, klimata pārmainās var izraisīt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, mežu ugunsgrēkus, veicināt ražas apjoma samazināšanos un temperatūras paaugstināšanos. Klimata pārmaiņas ietekmē arī Eiropā iedzīvotāju veselību. Piemēram, karstuma viļņu dēļ cilvēki neiztur un var iet bojā.
ū inforgrafikas, lai uzzinātu, kādas ir klimata pārmaiņu sekas Eiropā
Transporta radītās emisijas ES: fakti un skaitļi
Transports ir vienīgā nozare, kurā emisijas joprojām ir lielākas nekā 1990. gadā. Transports rada gandrīz 30 % no ES kopējām CO2 emisijām, no kurām 72 % rada autotransports.
Autotransporta radītais CO2 izmešu daudzums
Automašīnas un mikroautobusi rada aptuveni 15 % no ES CO2 emisijām un 60 % no kopējām autotransporta radītajām CO2 emisijām. Eiropā vidēji ir 1,7 cilvēki uz vienu automašīnu, tāpēc citi transporta veidi, piemēram, autobusi, pašlaik ir videi draudzīgāka alternatīva. Tomēr modernas automašīnas varētu būt viens no tīrākajiem transporta veidiem, ja tās netiktu izmantotas viena cilvēka vajadzībām.
Uzzini vairāk infografikās: automašīnu radītās CO2 emisijas
Emisijas no lidmašīnām un kuģiem
Starptautiskā aviācija un kuģniecība rada mazāk nekā 3,5 % no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, taču tās ir visstraujāk augošais emisiju avots. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā emisijas no lidmašīnām būs līdz pat 10 reizēm lielākas nekā 1990. gadā, savukārt emisijas no kuģiem varētu palielināties līdz pat 50 %.
Uzzini vairāk infografikās: lidmašīnu un kuģu radītās emisijas
ANO klimata sarunu laika grafiks
ES ir viena no galvenajām dalībniecēm ANO sarunās par klimata pārmaiņām, kā arī tā ir parakstījusi Parīzes nolīgumu. Arī visas pārējās ES valstis ir parakstījušas šo nolīgumu, taču tās saskaņo savu nostāju un izvirza kopīgus emisiju samazināšanas mērķus ES līmenī.
Uzzini vairāk infografikās: sarunu vēsture klimata pārmaiņu jomā
Uzzini vairāk par klimata pārmaiņām ES
-
Oglekļa emisijas samazināšana: ES mērķi un veiktie pasākumi
-
Zaļais kurss: ES atslēga virzībā uz klimatneitralitāti un ilgtspēju
- ES rīcība enerģijas patēriņa samazināšanai
- Kā ES veicina atjaunojamās enerģijas izmantošanu