ES lauksaimniecības statistika: subsīdijas, darbavietas, ražošana (infografikas)
Uzzini faktus un skaitļus par lauksaimniecību ES, tostarp par finansējumu katrā valstī, nodarbinātību un ražošanu.
Lauksaimniecība ir svarīga nozare visās ES valstīs, un tās visas saņem ES līdzekļus no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta. Izmantojot Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), tiek atbalstīti lauksaimnieki, bet lauku apvidus, klimata pasākumus un dabas resursu apsaimniekošanu atbalsta Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).
Uzzini vairāk, kā KLP atbalsta lauksaimniekus.
ES valstu lauksaimniecības subsīdijas
2019. gadā lauksaimnieku tiešajiem maksājumiem tika iztērēti 38,2 miljardi eiro, bet lauku attīstībai - 13,8 miljardi eiro. 2,4 miljardi eiro tika izmantoti, lai atbalstītu lauksaimniecības tirgus pasākumus.
Noteikumus par KLP līdzekļu izlietojumu nosaka ES ilgtermiņa budžets. Pašreizējie noteikumi ir spēkā līdz 2022. gada decembrim, bet pēc tam stāsies spēkā jauna KLP reforma, kas būs spēkā līdz 2027. gadam.
ES nodarbinātības statistika lauksaimniecībā
2019. gadā lauksaimniecības nozare nodrošināja 9 476 600 darbvietu un 3 769 850 darbvietu pārtikas ražošanā 2018. gadā. 2020. gadā šī nozare veidoja 1,3 % no ES IKP.
2019. gadā visvairāk lauksaimniecībā nodarbināto bija Rumānijā, savukārt 2018. gadā Vācijā bija visvairāk nodarbināto pārtikas ražošanā. Latvija 2019. gadā lauksaimniecībā nodarbināja 65 800 darbiniekus, bet 2018. gadā pārtikas ražošanā tie bija 21 300 darbinieki.
Katrs iztērētais eiro lauksaimniecības nozarē rada papildu 0,76 eiro ES ekonomikā. Lauksaimniecībā radītā bruto pievienotā vērtība (BPV) - starpība starp visa ES primārās lauksaimniecības nozarē saražotās vērtības un ražošanas procesā izmantoto pakalpojumu un preču izmaksām - 2020. gadā bija 178,4 miljardi eiro.
Lauksaimniecības produktu ražošana Eiropā
ES lauksaimniecībā ražo daudz dažādu pārtikas produktu, sākot no graudaugiem līdz piena produktiem. ES ir pieņēmusi tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka ES ražotā un pārdotā pārtika ir droša lietošanai. 2020. gadā izziņotās ES stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ražota ilgtspējīgāka pārtika. EP deputāti vēlas samazināt pesticīdu lietošanu, lai aizsargātu apputeksnētājus un bioloģisko daudzveidību, izbeigt sprostu izmantošanu lopkopībā un līdz 2030. gadam palielināt zemes izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā.
