合法博彩网站

Ievads

Sept墨t膩 vides r墨c墨bas programma (7. VRP) nosaka Eiropas Savien墨bai un t膩s dal墨bvalst墨m saisto拧us m膿r姆us, kas l墨dz 2020.听gadam ir j膩sasniedz vides jom膩.

艩aj膩 zi艈ojum膩 tiek analiz膿ti sasniegumi 7.VRP 墨steno拧an膩 un iesp膿ja l墨dz 2020.听gadam 墨stenot programmas m膿r姆us. Taj膩 tiek sniegti ieteikumi 墨steno拧anas uzlabo拧anai un ierosin膩jumi turpm膩kaj膩m VRP.

Galvenie konstat膿jumi[1]

Sept墨t膩s vides r墨c墨bas programmas darb墨bas joma atbilst pa拧reiz膿j膩m nepiecie拧am墨b膩m vides jom膩. Programmai ir vid膿ja ietekme uz vides un klimata politiku, un t膩 sniedz strat膿模iskus nor膩d墨jumus gan ES, gan dal墨bvalstu l墨men墨. Programma pal墨dz rad墨t saska艈ot墨bu starp da啪膩d膩m politikas jom膩m, k膩 ar墨 ilgtermi艈a redz膿jumu.

Pan膩kumi 7.听VRP m膿r姆u 墨steno拧an膩 ir da啪膩di, un past膩v b奴tiska neskaidr墨ba par to, vai 2020.听gada m膿r姆i tiks sasniegti. Neraugoties uz 拧o neskaidr墨bu un da啪膩do r膩d墨t膩ju ierobe啪ojumiem, prognozes liecina, ka liel膩k膩 da募a pirm膩 m膿r姆a (dabas kapit膩ls) apak拧m膿r姆u netiks 墨stenoti. Iesp膿jas sasniegt labus rezult膩tus otr膩 m膿r姆a (mazoglek募a ekonomika un resursu efekt墨va izmanto拧ana) 墨steno拧an膩 ir daudz liel膩kas. Izredzes tre拧膩 m膿r姆a (apdraud膿jumi vesel墨bai un labkl膩j墨bai) 墨steno拧an膩 ir gr奴ti nov膿rt膿t datu tr奴kuma d膿募.

Lai gan past膩v visp膩r膿j膩 saska艈ot墨ba starp 7.听VRP un citiem augsta l墨me艈a ES politikas instrumentiem, ir da啪i svar墨gi iz艈膿mumi. Konkr膿ti 鈥� kop膿jo lauksaimniec墨bas politiku (KLP) regul膩ri atzina par t膩du, kam tr奴kst saska艈ot墨bas ar 7.听VRP.

7.听VRP darb墨b膩m pieejamais finans膿jums tiek uzskat墨ts par nepietiekamu, lai gan 拧墨 probl膿ma vair膩k past膩v dal墨bvalstu, nevis ES l墨men墨. Ir iev膿rojamas gr奴t墨bas nodro拧in膩t ieguld墨jumus vides un klimata politik膩, lai gan ES l墨men墨 to bie啪i vien izraisa slikta l墨dzek募u p膩rvald墨ba, nevis naudas tr奴kums.

Ieinteres膿t膩s personas bie啪i uzskata, ka 7.听VRP ir j膩sniedz ES pievienot膩 v膿rt墨ba un tai j膩atst膩j pozit墨va ietekme uz iedz墨vot膩jiem, dabu un 鈥� lai gan maz膩k膩 m膿r膩 鈥� uz ekonomikas dal墨bniekiem.

Daudzas ieinteres膿t膩s personas pau啪 atbalstu 8.听VRP. Paradoks膩li ir tas, ka 鈥� lai gan tika izteikti daudzi ierosin膩jumi par jauniem apak拧m膿r姆iem n膩kamaj膩 VRP 鈥� ieinteres膿t膩s personas ar墨 uzskat墨ja, ka 拧膩dai programmai vajadz膿tu b奴t vienk膩r拧膩kai un m膿r姆tiec墨g膩kai nek膩 pa拧reiz膿jai programmai. Vair膩k r膩d墨t膩ju un lab膩ka to kvalit膩te uzlabotu uzraudz墨bu un atgriezenisko saiti.

鈥⑻�听Priorit膩rais m膿r姆is Nr 1: aizsarg膩t, saglab膩t un papla拧in膩t Savien墨bas dabas kapit膩lu

艩膩 m膿r姆a 墨steno拧ana ir viena no vissare啪模墨t膩kaj膩m. Neraugoties uz iepriek拧膿jos gados v膿rojamaj膩m pozit墨v膩m tendenc膿m da啪膩s jom膩s, r膩d墨t膩ji liecina, ka tiks 墨stenoti tikai nedaudzi no 2020.听gada apak拧m膿r姆iem. Biolo模isk膩s daudzveid墨bas samazin膩拧an膩s un Putnu un Dz墨vot艈u direkt墨vu slikt膩 墨steno拧ana ir atk膩rtoti atz墨ta par galveno 拧姆膿rsli VRP m膿r姆u sasnieg拧an膩. ES finans膿jums nav pietiekami mobiliz膿ts, lai atbalst墨tu Natura 2000 t墨kla p膩rvald墨bu, bet jo 墨pa拧i problem膩tiska ir j奴ras teritoriju izveide. Eiropas j奴ru izmanto拧ana v膿l arvien nav ilgtsp膿j墨ga.

鈥⑻�听Priorit膩rais m膿r姆is Nr. 2: padar墨t Savien墨bu par resursu izmanto拧anas zi艈膩 efekt墨vu, ekolo模isku un konkur膿tsp膿j墨gu mazoglek募a ekonomiku

Ir nov膿rotas pozit墨vas tendences attiec墨b膩 uz resursu izmanto拧anas efektivit膩ti un mazoglek募a ekonomiku, kaut gan p膿d膿j膩 gad墨jum膩 tas ir da募膿ji t膩p膿c, ka ekonomikas kr墨zes laik膩 samazin膩j膩s ra啪o拧anas apjomi. 艩姆iet, ka l墨dz 2020. gadam oglek募a emisijas visl膿n膩k samazin膩sies transporta nozar膿. 艩膩 m膿r姆a 墨steno拧an膩 visliel膩k膩s probl膿mas rada atkritumu apsaimnieko拧ana, lai gan agr膩k nov膿rot膩s tendences liecina par nelieliem uzlabojumiem atkritumu apjoma samazin膩拧an膩 un otrreiz膿j膩 p膩rstr膩d膿. ES v膿l nedod pietiekamu ieguld墨jumu c墨艈膩 pret visp膩r膿jo p膩rtikas atkritumu probl膿mu, un att墨st墨bu joproj膩m kav膿 tas, ka tr奴kst p膩rtikas atkritumu defin墨cijas un pamatscen膩rija, pamatojoties uz kuru, 拧o probl膿mu var膿tu izteikt skaitliski. Nav skaidr墨bas, vai l墨dz 2020.听gadam tiks 墨stenoti visi apak拧m膿r姆i.

鈥⑻�听Priorit膩rais m膿r姆is Nr. 3: aizsarg膩t Savien墨bas iedz墨vot膩ju vesel墨bu un labkl膩j墨bu no vides negat墨vas ietekmes un riska

Nesp膿ja 墨stenot ties墨bu aktus par gaisa kvalit膩ti pils膿tu teritorij膩s ir 墨pa拧i satrauco拧a, 艈emot v膿r膩 to, ka gaisa pies膩r艈ojums joproj膩m ir galvenais vides apst膩k募u izrais墨tas n膩ves c膿lonis ES. Ir zi艈ots par da啪膩m nov膿rotaj膩m pozit墨v膩m tendenc膿m saist墨b膩 ar s膿ra oks墨diem, nemet膩na gaisto拧ajiem organiskajiem savienojumiem, amonjaku un suspend膿taj膩m da募i艈膩m, lai gan datus par sl膩pek募a oks墨du samazin膩拧anu liek ap拧aub墨t starp墨ba starp apr膿姆in膩taj膩m ar d墨ze募dzin膿ju apr墨kotu transportl墨dzek募u rad墨taj膩m emisij膩m un to emisij膩m re膩los brauk拧anas apst膩k募os. Amonjaka l墨me艈i joproj膩m ir nemain墨gi, lai gan past膩v tehniski pas膩kumi to mazin膩拧anai. Galvenais suspend膿to da募i艈u avots ir fosil膩 kurin膩m膩 izmanto拧ana dz墨vojam膩 sektor膩 un transport膩. Lai gan maz ticams, ka ES l墨dz 2020. gadam sasniegs savus gaisa kvalit膩tes standartus pils膿tu teritorij膩s, tom膿r ir iesp膿jams izpild墨t G膿teborgas protokol膩[2] paredz膿t膩s starptautisk膩s saist墨bas. Vides trok拧艈a iedarb墨ba joproj膩m ir augsta, un 2020.听gada apak拧m膿r姆a sasnieg拧ana ir maz ticama. Nav zin膩ms, vai ES sasniegs savus m膿r姆us 鈥� nov膿rt膿t un samazin膩t 姆imik膩liju iedarb墨bas ietekmi uz vesel墨bu un vidi, k膩 ar墨 nodro拧in膩t pestic墨du ilgtsp膿j墨gu lieto拧anu. Ir pan膩kts iev膿rojams progress ce募膩 uz t墨r膩ku 奴deni peldviet膩s, un paredzams, ka 拧ie 2020. gada m膿r姆i tiks sasniegti.

鈥� Priorit膩rais m膿r姆is Nr. 4: maksim膩li izmantot priek拧roc墨bas, ko pied膩v膩 Savien墨bas vides ties墨bu akti, uzlabojot to 墨steno拧anu

Vides politikas 墨steno拧anas p膩rskats (EIR) sniedz detaliz膿tus zi艈ojumus par valst墨m un konstat膿 墨steno拧anas probl膿mas, kas kop墨gas daudz膩m vai vis膩m dal墨bvalst墨m. Taj膩 ir aprakst墨ti ar墨 kop墨go probl膿mu pamatc膿lo艈i, tostarp, neefekt墨va koordin膩cija starp dal墨bvalstu iest膩d膿m, nepietiekama administrat墨v膩 sp膿ja un finans膿jums, k膩 ar墨 saska艈otas politikas tr奴kums. EIR identific膿ja da啪as jomas, kur膩s 墨steno拧ana ir uzlabojusies, jo 墨pa拧i attiec墨b膩 uz 奴deni peldviet膩s un dzeramo 奴deni.

EIR ir nep膩rtraukts process, kas ietver sadarb墨bu ar dal墨bvalst墨m, lai uzlabotu 墨steno拧anu. 艩is p膩rskats ir noz墨m墨ga iesp膿ja pan膩kt progresu attiec墨b膩 uz galvenajiem jaut膩jumiem, piem膿ram, gaisa kvalit膩ti, trok拧艈a pies膩r艈ojumu, 奴dens resursu un atkritumu apsaimnieko拧anu un biolo模isko daudzveid墨bu. Da啪as ieinteres膿t膩s personas ir kritiz膿ju拧as EIR par to, ka t膩 sagatavo拧an膩 ir iesaist墨ta tikai Komisija un dal墨bvalstis, bet ne pilsonisk膩s sabiedr墨bas dal墨bnieki.

鈥⑻�听Priorit膩rais m膿r姆is: Nr. 5 uzlabot zin膩拧anu un pier膩d墨jumu b膩zi Savien墨bas vides politik膩

Zin膩拧anu b膩ze uzlabojas 拧膩d膩s jom膩s: klimata p膩rmai艈u un sugu izzu拧anas ietekme uz ekosist膿mu pakalpojumiem; endokr墨n膩s sist膿mas darb墨bas trauc膿jumu izrais墨t膩ji; da啪u 姆墨misko vielu ietekme uz vesel墨bu un vidi; piel膩go拧anai klimata p膩rmai艈膩m izmantoto meto啪u rentabilit膩te un dabas iedvesmoti risin膩jumi pils膿tvides att墨st墨bai. B奴tiskas nepiln墨bas joproj膩m past膩v saist墨b膩 ar vides robe啪v膿rt墨b膩m (kritiskie punkti), aprites ekonomikas paradigmu, 姆imik膩liju kombin膿to ietekmi, nanomateri膩liem, apdraud膿juma identifik膩cijas metod膿m, plastmasas mikroda募i艈u ietekmi un mijiedarb墨bu starp sist膿miskajiem riskiem un citiem vesel墨bu nosako拧iem faktoriem.

Daudzas iesaist墨t膩s personas nor膩da, ka politikas veidot膩ji neizmanto pieejam膩s zin膩拧anas vai ar墨 ka t膩s netiek nodotas dal墨bniekiem, kuri atbild par 墨steno拧anu. Attiec墨g膩s jomas ir 拧膩das: p膩rtikas pat膿ri艈拧 un atkritumi; endokr墨n膩s sist膿mas darb墨bas trauc膿jumu izrais墨t膩ji; bioener模ija; KLP; m膿r姆i ener模膿tikas un klimata jom膩; pils膿tpl膩no拧ana un projekt膿拧ana un pat膿ri艈a mode募u ietekme. Politisk膩s gribas tr奴kums reiz膿m trauc膿 拧aj膩 politik膩 iek募aut pieejam膩s zin膩拧anas, lai gan b奴tiski faktori ir ar墨 normat墨vie 拧姆膿r拧募i un resursu tr奴kums.

Vair膩kiem r膩d墨t膩jiem, ko izmanto, lai noteiktu virz墨bu uz VRP m膿r姆u sasnieg拧anu, ir nepiln墨bas, un tas trauc膿 veikt piln墨gu situ膩cijas anal墨zi. Ikvien膩 turpm膩kaj膩 VRP vajadz膿tu iek募aut vair膩k r膩d墨t膩ju ar lab膩ku kvalit膩ti, lai uzlabotu uzraudz墨bu un 墨steno拧anu.

鈥⑻�听Priorit膩rais m膿r姆is: Nr. 6 nodro拧in膩t ieguld墨jumus saist墨b膩 ar vides un klimata politiku un risin膩t jaut膩jumus saist墨b膩 ar vides 膩r膿jiem faktoriem

Gatavojot virkni 墨pa拧o zi艈ojumu, Eiropas Rev墨zijas pal膩ta konstat膿ja daudz膿j膩das probl膿mas saist墨b膩 ar 拧膩 m膿r姆a 墨steno拧anu. ES finans膿jums nav devis gaid墨tos rezult膩tus 拧膩d膩s jom膩s: emisijas kvotu tirdzniec墨bas sist膿mas (ETS) tirgus integrit膩tes nodro拧in膩拧ana; vides ilgtsp膿j墨bas veicin膩拧ana akvakult奴ras un lauksaimniec墨bas jom膩; komun膩lo notek奴de艈u att墨r墨拧anas uzlabo拧ana; 奴dens ce募u un dzelzce募a kravu p膩rvad膩jumu veicin膩拧ana un Natura 2000 t墨kla atbalst墨拧ana. Gad墨jumos, kad past膩v savstarp膿j膩 atbilst墨ba ar KLP un ieguvumus rada ieguld墨jumi biolo模iskaj膩 daudzveid墨b膩, nov膿rt膿jumu nebija iesp膿jams veikt. Da啪os gad墨jumos 1. un 2. m膿r姆a 墨steno拧anu apdraud膿ja finans膿juma v膩j膩 p膩rvalde, nevis naudas tr奴kums. Turpretim sasniegumus dzeram膩 奴dens kvalit膩tes uzlabo拧an膩 (2. m膿r姆is) saist墨ja ar ES l墨dzek募u pareizu ieguld墨拧anu, bet turpm膩ku virz墨bu uz priek拧u trauc膿ja nepietiekamais finans膿jums.

鈥⑻�听Priorit膩rais m膿r姆is Nr.听7: uzlabot vides integr膩ciju un politikas saska艈ot墨bu

Lai gan past膩v visp膩r膿ja saska艈ot墨ba starp cit膩m politikas jom膩m un VRP, ir ar墨 da啪i z墨m墨gi iz艈膿mumi. 莫pa拧u probl膿mu rada KLP. Intens墨v膩 lauksaimniec墨ba, ko veicina KLP, nav mazin膩jusi spiedienu uz dabas kapit膩lu. Tie拧i pret膿ji, t膩 ir palielin膩jusi 姆墨misko slodzi uz vesel墨bu un vidi un izsm膿lusi lauksaimniec墨bai nepiecie拧amos resursus, k膩 ar墨 trauc膿 Putnu un Dz墨vot艈u direkt墨vu un biolo模isk膩s daudzveid墨bas strat膿模ijas 墨steno拧anu. Uzskata, ka videi draudz墨g膩s iniciat墨vas nav rad墨ju拧i pietiekamus ieguvumus.

Iepriek拧膿jos gados koh膿zijas politika ir atbalst墨jusi infrastrukt奴ras projektus, kas rad墨ja kait膿jumu videi, bet p膿d膿j膩 laik膩 veiktie uzlabojumi maina 拧o situ膩ciju. Kop膿j膩 zivsaimniec墨bas politika (KZP), kas iepriek拧 tika uzskat墨ta par neatbilst墨gu VRP m膿r姆iem, ir uzlabota, bet t膩s 墨steno拧ana v膿l ir j膩pilnveido, lai realiz膿tu 拧墨s politikas potenci膩lu. Tika konstat膿ts, ka TEN-T rada probl膿mas saist墨b膩 ar 2. m膿r姆a (resursu efekt墨va izmanto拧ana un klimata p膩rmai艈as) 墨steno拧anu.

Vair膩kas dal墨bvalstis nav ratific膿ju拧as starptautiskos nol墨gumus, kuri saist墨ti ar VRP m膿r姆iem, kas nor膩da zin膩mu neatbilst墨bu valstu 墨stenotaj膩m politikas nost膩dn膿m. Ilgtsp膿j墨gas att墨st墨bas m膿r姆us (IAM) uzskata galvenok膩rt par 膩r膿ju jaut膩jumu, bet vajadz膿tu pla拧膩k atz墨t to ietekmi uz iek拧politiku, lai uzlabotu saska艈ot墨bu starp VRP un ES starptautiskaj膩m saist墨b膩m. 艩aj膩 sakar墨b膩 Eiropas Komisija ir veikusi da啪us pozit墨vus pas膩kumus.

鈥� Priorit膩rais m膿r姆is Nr. 8: uzlabot Savien墨bas pils膿tu ilgtsp膿j墨bu

艩膩 VRP m膿r姆a darb墨bas un 墨steno拧anas nov膿rt膿拧ana ir 募oti problem膩tiska, 艈emot v膿r膩 ES pils膿tu lielo da啪膩d墨bu un konkr膿tu m膿r姆u tr奴kumu 拧aj膩 jom膩. Tom膿r ierobe啪ot膩 anal墨ze liecina, ka ES pils膿tu politika ir liel膩 m膿r膩 saska艈ota ar VRP. Zi艈ojumi liecina par da募膿ju progresu attiec墨b膩 uz energoefektivit膩ti, ilgtsp膿j墨gu transportu un mobilit膩ti, ilgtsp膿j墨gu pils膿tpl膩no拧anu un projekt膿拧anu, pils膿tu biolo模isko daudzveid墨bu un ilgtsp膿j墨g膩m 膿k膩m.

鈥⑻�听Priorit膩rais m膿r姆is Nr.听9: palielin膩t Savien墨bas efektivit膩ti starptautisku vides un klimata probl膿mu risin膩拧an膩

Nav skaidru tenden膷u par 7. VRP efektivit膩ti 拧aj膩 jom膩, un konkr膿tu iniciat墨vu 墨steno拧an膩 g奴tie pan膩kumi 拧姆iet visai at拧姆ir墨gi. ES ir veicin膩jusi emisijas kvotu tirdzniec墨bas sist膿mas starptautisk膩 m膿rog膩, bet ir bijusi maz膩k sekm墨ga, nodro拧inot, ka ekonomikas izaugsme ir sasniegta zemeslodes noslodzes sp膿jas robe啪膩s. 艩姆iet, ka ir pan膩kts tikai neliels progress, risinot jaut膩jumu par ES piepras墨jumu p膿c p膩rtikas un nep膩rtikas prec膿m un 拧膩 piepras墨juma ietekme uz vidi ir starptautisk膩 l墨men墨.

Secin膩jumi un ieteikumi

Referente uzskata, ka 7. VRP sniedz svar墨gas strat膿模iskas nor膩des gan ES, gan dal墨bvalst墨m. Taj膩 ir dota darba k膩rt墨ba, kam ir pozit墨va ietekme uz iedz墨vot膩jiem un vidi un kas palielina p膩rskatatbild墨bu. Tom膿r past膩v vair膩kas b奴tiskas jomas, kur膩s VRP nepiln墨ga 墨steno拧ana veicina vides degrad膩ciju un rada tie拧us vesel墨bas apdraud膿jumus iedz墨vot膩jiem. Min膿t膩s jomas ir 拧膩das: neilgtsp膿j墨ga zemes izmanto拧ana un zvejniec墨ba; biolo模isk膩s daudzveid墨bas zudums; gaisa kvalit膩te; vides troksnis; atkritumu apsaimnieko拧ana un pak募aut墨ba 姆墨misko vielu iedarb墨bai. Nesp膿ja 墨stenot ties墨bu aktus vai izstr膩d膩t atbilst墨gas politikas nost膩dnes 拧aj膩s jom膩s ir probl膿ma, kas steidzami j膩risina. Turpm膩ku progresu virz墨b膩 uz 拧o m膿r姆i var膿tu sasniegt, koncentr膿joties uz trim galvenajiem virzieniem: zin膩拧anu tr奴kums, politikas nost膩d艈u saska艈ot墨ba un finans膿拧ana.

Referente atbalsta 8. VRP pie艈em拧anu, ta膷u neatliekamai priorit膩tei vajadz膿tu b奴t sp膿k膩 eso拧o ties墨bu aktu 墨steno拧anai un politikas atbalstam iepriek拧 min膿taj膩s jom膩s. Turpm膩kaj膩 VRP b奴tu j膩piev膿r拧as jaut膩jumiem, kas ir b奴tiski svar墨gi cilv膿ku vesel墨bas un vides aizsardz墨bai, nevis j膩pievieno da啪膩di jauni m膿r姆i un apak拧m膿r姆i jau t膩 v膿rien墨gajai programmai. Referente uzskata, ka iedz墨vot膩ji, daba un ekonomikas dal墨bnieki visi g奴tu v膿l liel膩ku labumu, ja VRP b奴tu vienk膩r拧膩ka un m膿r姆tiec墨g膩ka, un ka 拧膩da pieeja var膿tu ar墨 veicin膩t lab膩ku uzraudz墨bu un atgriezenisko saiti. Svar墨gi ir uzlabojot saska艈ot墨bu ar eso拧ajiem ES politikas instrumentiem.

Referente pateicas ar墨 t膩m ES iest膩d膿m, kuras atbalst墨ja 拧膩 zi艈ojuma projekta izstr膩di, veicot da啪膩dus p膿t墨jumus, un 膩r膿j膩m ieinteres膿taj膩m person膩m un dal墨bvalst墨m, kas sniedza lielu ieguld墨jumu, izmantojot aptaujas, lai apspriestos ar ieinteres膿taj膩m person膩m.

• [1]听 Konstat膿jumi balst膩s uz 拧膩diem avotiem:
  鈥� 鈥濫S vides politikas 墨steno拧anas p膩rskats鈥� (Eiropas Vides a模ent奴ra, pirmais izdevums, 2016.听gada decembris);
  鈥� 鈥濾ides politikas 墨steno拧anas p膩rskats鈥� (Eiropas Komisija, 2017.听gada febru膩ris);
  鈥� Eiropas Rev墨zijas pal膩tas attiec墨gie zi艈ojumi;
  鈥� rezult膩ti, kas g奴ti m膿r姆tiec墨g膩s apsprie拧an膩s ar ieinteres膿taj膩m person膩m par min膿t膩s programmas 墨steno拧anu (Eiropas Parlamenta Izp膿tes dienests, 2017.听gada maijs 鈥� septembris;
  鈥� Eiropas Parlamenta Izp膿tes dienesta (DG EPRS) public膿tais 墨steno拧anas nov膿rt膿jums.
• [2]听 1999. gada Protokols par acidifik膩cijas, eitrofik膩cijas un piezemes ozona l墨me艈a samazin膩拧anu (鈥淕膿teborgas protokols鈥�), kas pievienots ANO Konvencijai par gaisa p膩rrobe啪u pies膩r艈ojumu lielos att膩lumos.

par Sept墨t膩s vides r墨c墨bas programmas 墨steno拧anu

()

Eiropas Parlaments,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.听gada 20.听novembra L膿mumu Nr.听1386/2013/ES par visp膩r膿jo Savien墨bas vides r墨c墨bas programmu l墨dz 2020.听gadam 鈥濴abkl膩j墨ga dz墨ve ar pieejamajiem plan膿tas resursiem鈥�[1] (turpm膩k听鈥� 7.听VRP),

鈥撎�听艈emot v膿r膩 L墨guma par Eiropas Savien墨bas darb墨bu 191.听un 192.听pantu attiec墨b膩 uz cilv膿ku vesel墨bas un vides kvalit膩tes saglab膩拧anu, aizsardz墨bu un uzlabo拧anu,

鈥�听听艈emot v膿r膩 Par墨zes nol墨gumu, L膿mumu 1/CP.21 un UNFCCC 21. pu拧u konferenci (COP 21), kas notika no 2015. gada 30. novembra l墨dz 11. decembrim Par墨z膿,

鈥�听听艈emot v膿r膩 ANO Ilgtsp膿j墨gas att墨st墨bas m膿r姆us (IAM) un to savstarp膿ji saist墨to un integr膿to b奴t墨bu,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Eiropas Vides a模ent奴ras 2016. gada decembra zi艈ojumu 鈥灤芫迸喆锹岢艹静� par vides st膩vok募a r膩d墨t膩jiem 2016. gad膩, atbalstot 7. vides r墨c墨bas programmas 墨steno拧anas uzraudz墨bu鈥�,

鈥�听听艈emot v膿r膩 Eiropas Vides a模ent奴ras 2017. gada novembra zi艈ojumu 鈥灤芫迸喆锹岢艹静� par vides st膩vok募a r膩d墨t膩jiem 2017. gad膩, atbalstot 7. vides r墨c墨bas programmas 墨steno拧anas uzraudz墨bu鈥�,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Komisijas 2017.听gada 3.听febru膩ra pazi艈ojumu 鈥濫S vides politikas 墨steno拧anas p膩rskats听鈥� kop墨gas probl膿mas un k膩 apvienot centienus, lai g奴tu lab膩kus rezult膩tus鈥� () un tam pievienotos 28听valstu zi艈ojumus,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Komisijas 2016.听gada 27.听maija pazi艈ojumu 鈥濫S vides politikas potenci膩la atrais墨拧ana: k膩 tas paveicams ar regul膩riem vides politikas 墨steno拧anas p膩rskatiem鈥� (),

鈥�听听艈emot v膿r膩 2017.听gada 16.听novembra rezol奴ciju par ES vides politikas 墨steno拧anas p膩rskatu (EIR) [2],

鈥�听听艈emot v膿r膩 2015. gada 9. j奴lija rezol奴ciju par resursu lietder墨gu izmanto拧anu 鈥� ce募膩 uz aprites ekonomiku[3],

鈥�听听艈emot v膿r膩 2016.听gada 2.听febru膩ra rezol奴ciju par ES biolo模isk膩s daudzveid墨bas strat膿模ijas starpposma p膩rskat墨拧anu[4],

鈥�听听艈emot v膿r膩 2017.听gada 15.听novembra rezol奴ciju par r墨c墨bas pl膩nu attiec墨b膩 uz vidi, cilv膿kiem un ekonomiku[5],

鈥�听听艈emot v膿r膩 2017.听gada 4.听apr墨募a ieteikumu Padomei un Komisijai, 艈emot v膿r膩 izmekl膿拧anu saist墨b膩 ar emisiju m膿r墨jumiem autob奴ves nozar膿[6]

鈥�听听艈emot v膿r膩 Eiropas Vides a模ent奴ras (EVA) zi艈ojumu 鈥淪OER 2015 鈥� 鈥濫iropas vide 2015 鈥� pa拧reiz膿jais st膩voklis un n膩kotnes perspekt墨vas鈥�,

鈥�听听艈emot v膿r膩 Eiropas Vides a模ent奴ras 2015.听gada 19.听maija zi艈ojumu 鈥淧膩rskats par dabas st膩vokli Eiropas Savien墨b膩鈥�,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Eiropas Parlamenta Izp膿tes dienesta 2017. gada novembr墨 veikto 墨steno拧anas nov膿rt膿juma p膿t墨jumu saist墨b膩 ar Sept墨t膩s vides r墨c墨bas programmas 墨steno拧anu (2014-2020), tostarp ar墨 t膩 pielikuma p膿t墨jumu,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 2012.听gada 20.听apr墨募a rezol奴ciju par Sest膩s vides r墨c墨bas programmas p膩rskat墨拧anu un priorit膩拧u noteik拧anu Sept墨tajai vides r墨c墨bas programmai 鈥� Lab膩ka vide lab膩kai dz墨vei[7],

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Komisijas 2016. gada 22. novembra pazi艈ojumu 鈥濼urpm膩kie pas膩kumi ilgtsp膿j墨gai Eiropas n膩kotnei. Eiropas r墨c墨ba ilgtsp膿j墨bas jom膩鈥� (),

鈥�听听艈emot v膿r膩 Konvenciju par biolo模isko daudzveid墨bu (KBD),

鈥�听听艈emot v膿r膩 Komisijas 2011.听gada 20.听septembra pazi艈ojumu 鈥濩e募vedis par resursu efekt墨vu izmanto拧anu Eirop膩鈥� (),

鈥�听听艈emot v膿r膩 Komisijas 2017.听gada 29.听novembra pazi艈ojumu par p膩rtikas un lauksaimniec墨bas n膩kotni (),

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Reglamenta 52.听pantu, k膩 ar墨 1.听panta 1.听punkta e)听apak拧punktu un 3.听pielikumu Priek拧s膿d膿t膩ju konferences 2002.听gada 12.听decembra l膿mum膩 par proced奴ru patst膩v墨go zi艈ojumu sagatavo拧anas at募aujas pie拧姆ir拧anai,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Vides, sabiedr墨bas vesel墨bas un p膩rtikas nekait墨guma komitejas zi艈ojumu (A8-0059/2018),

A.听听t膩 k膩 7. VRP nosaka tiesiski saisto拧us m膿r姆us, kas l墨dz 2020.听gadam ir j膩sasniedz vides un klimata p膩rmai艈u jom膩; t膩 k膩 taj膩 ar墨 izkl膩st墨ts ilgtermi艈a redz膿jums laikposmam l墨dz 2050. gadam;

B.听听t膩 k膩 7. VRP nav iek募auta starpposma p膩rskat墨拧anas klauzula; t膩 k膩 Vides, sabiedr墨bas vesel墨bas un p膩rtikas nekait墨guma komitejas zi艈ojums par 7. VRP 墨steno拧anu ir iesp膿ja izv膿rt膿t 拧墨s VRP pan膩kumus un sniegt uz pier膩d墨jumiem balst墨tus ieteikumus saist墨b膩 ar pa拧reiz膿j膩s VRP turpm膩ko 墨steno拧anu un vis膩m n膩kamaj膩m VRP; t膩 k膩 拧aj膩 zi艈ojum膩 b奴tu j膩aptver ne tikai labi zin膩m膩s probl膿mas, bet gan daudz pla拧膩ks jaut膩jumu loks, un taj膩 b奴tu j膩iesaka risin膩jumi, k膩 sasniegt 7. VRP izvirz墨tos m膿r姆us;

C.听听t膩 k膩 Komisija gatavo nov膿rt膿juma zi艈ojumu, kur膩 galven膩 uzman墨ba tiks piev膿rsta 7.听VRP strukt奴rai un t膩s strat膿模iskajai noz墨mei; t膩 k膩 拧is zi艈ojums tiek gatavots, lai jo 墨pa拧i p膩rbaud墨tu, vai apstiprin膩t膩 sist膿ma pal墨dz p膩rdom膩t膩 veid膩 墨stenot devi艈us priorit膩ros m膿r姆us;

D.听听t膩 k膩 ES ir stingri vides ties墨bu akti, ta膷u probl膿mas jau ilgu laiku sag膩d膩 to v膩ja un nepiln墨ga 墨steno拧ana; t膩 k膩 拧o 墨steno拧anas nepiln墨bu d膿募 ir apdraud膿ta ilgtsp膿j墨ga att墨st墨ba, videi un cilv膿ka vesel墨bai nelabv膿l墨ga ietekme ieg奴st p膩rrobe啪u dimensiju un nopietnas izmaksas rodas gan sabiedr墨bai, gan ekonomikai; t膩 k膩 turkl膩t 拧o 墨steno拧anas nepiln墨bu d膿募 mazin膩s uztic膿拧an膩s ES;

E.听听t膩 k膩 virz墨ba uz 2020. gada m膿r姆u 墨steno拧anu l墨dz 拧im ir bijusi at拧姆ir墨ga 鈥� maz ticams, ka tiks sasniegts pirmais听m膿r姆is (dabas kapit膩la aizsardz墨ba), bet iesp膿jams, ka tiks sasniegti da啪i no otr膩 听m膿r姆a (mazoglek募a ekonomika un resursu efektivit膩te) apak拧m膿r姆iem; nav skaidrs, vai tiks sasniegts tre拧ais m膿r姆is (ietekmes uz vidi un apdraud膿juma cilv膿ku vesel墨bai mazin膩拧ana);

F.听听t膩 k膩 t膩d膩s jom膩s k膩 gaisa kvalit膩te, vides troksnis un 姆墨misko vielu iedarb墨ba joproj膩m nav piln墨b膩 墨stenoti ties墨bu akti un attiec墨go politikas nost膩d艈u veido拧an膩 netiek integr膿tas specializ膿t膩s zin膩拧anas, tas rada nopietnu apdraud膿jumu vesel墨bai un samazina ES iedz墨vot膩ju dz墨ves kvalit膩ti un ilgumu;

G.听听t膩 k膩 Eiropas Vides a模ent奴ras public膿tie jaun膩kie dati ne tikai apstiprina iepriek拧min膿t膩s visp膩r膿j膩s tendences attiec墨b膩 uz katru tematisko m膿r姆i, bet ar墨 liecina par to, ka da啪膩s jom膩s progress pat pal膿nin膩s; t膩 k膩 da啪os gad墨jumos, piem膿ram, attiec墨b膩 uz siltumn墨cefekta g膩zu emisij膩m un energoefektivit膩ti, 拧墨s jaun膩s tendences nemazina izredzes sasniegt apak拧m膿r姆us;

H.听听t膩 k膩 patlaban nav skaidrs, vai tiks sasniegts m膿r姆is amonjaka emisiju jom膩, un maz ticams, ka tiks sasniegts m膿r姆is nov膿rst produkt墨v膩s zemes plat墨bu samazin膩拧anos;

I.听听t膩 k膩 past膩v liela neskaidr墨ba attiec墨b膩 uz 墨steno拧anu, jo tr奴kst r膩d墨t膩ju un eso拧ie r膩d墨t膩ji ir visai ierobe啪oti; t膩 k膩 zin膩拧anu tr奴kums joproj膩m kav膿 pan膩kumus trijos l墨me艈os: izpratn膿 par risku, atbilsto拧as risku p膩rvald墨bas un samazin膩拧anas politikas veido拧an膩 un politikas nost膩d艈u efektivit膩tes uzraudz墨b膩;

J.听听t膩 k膩 zin膩拧anas bie啪i vien past膩v, ta膷u netiek izmantotas politikas veido拧an膩 vai ar墨 netiek nodotas person膩m, kuras atbild par 墨steno拧anu; t膩 k膩 bie啪i to izraisa politisk膩s gribas tr奴kums un konkur膿jo拧as intereses, kas netiek uzskat墨tas par saskan墨g膩m ar VRP vai vides politikas m膿r姆u sasnieg拧anu kopum膩; t膩 k膩 stabilai ekonomikas izaugsmei ir nepiecie拧ama ar墨 t墨ra vide;

K.听听t膩 k膩, lai sasniegtu 拧墨s programmas m膿r姆us, ir j膩uzlabo siner模ija starp augsta l墨me艈a Savien墨bas politikas nost膩dn膿m un VRP;

L.听听t膩 k膩 da啪os l墨me艈os ir nepietiekams finans膿jums, lai var膿tu pien膩c墨gi 墨stenot 7. VRP; t膩 k膩 finans膿jums ES l墨men墨 da啪k膩rt nesp膿ja sniegt gaid墨tos rezult膩tus un daudzos gad墨jumos to izrais墨ja nevis naudas tr奴kums, bet gan slikts finans膿juma p膩rvald墨jums;

M.听听t膩 k膩 7. VRP darb墨bas joma atbilst pa拧reiz膿j膩m vides politikas vajadz墨b膩m, lai gan daudzas ieinteres膿t膩s personas ieteica pievienot jaunus apak拧m膿r姆us nol奴k膩 palielin膩t 拧墨s programmas noz墨mi n膩kotn膿;

N.听听t膩 k膩 ieinteres膿t膩s personas ar墨 pauda v膿lmi, lai VPR b奴tu vienk膩r拧膩ka un m膿r姆tiec墨g膩ka;

O.听听t膩 k膩 past膩v visp膩r膿js atbalsts 8. VRP,

Galvenie secin膩jumi

1.听听uzskata, ka 7. VRP ir pievienot膩 v膿rt墨ba un pozit墨va ietekme uz vides politiku ES un dal墨bvalstu l墨men墨, kas dod labumu iedz墨vot膩jiem, dabai un ekonomikas dal墨bniekiem;

2.听听atg膩dina, ka 7. VRP ir skaidrs ilgtermi艈a redz膿jums l墨dz 2050. gadam ar m膿r姆i nodro拧in膩t stabilu vidi ilgtsp膿j墨giem ieguld墨jumiem un izaugsmei, 艈emot v膿r膩 m奴su plan膿tas ekolo模isk膩s iesp膿jas;

3.听听atzin墨gi v膿rt膿 iepriek拧 v膿rojam膩s pozit墨v膩s att墨st墨bas tendences attiec墨b膩 uz daudziem 7. VRP apak拧m膿r姆iem un daudzsolo拧膩s perspekt墨vas attiec墨b膩 uz da啪iem 2020.听gada m膿r姆iem;

4.听听tom膿r uzsver, ka v膿l arvien ir daudz iesp膿ju uzlabojumiem, un aicina Komisiju un dal墨bvalstu kompetent膩s iest膩des visaugst膩kaj膩 l墨men墨 palielin膩t politisko gribu saist墨b膩 ar 7. VRP 墨steno拧anu;

5.听听pau啪 no啪膿lu par to, ka, iesp膿jams, netiks sasniegts priorit膩rais m膿r姆is aizsarg膩t, saglab膩t un papla拧in膩t Savien墨bas dabas kapit膩lu; turkl膩t ar ba啪膩m nor膩da, ka ES Biolo模isk膩s daudzveid墨bas strat膿模ijas laikam l墨dz 2020.听gadam un Konvencijas par biolo模isko daudzveid墨bu m膿r姆i netiks nesasniegti, ja steidzami netiks 墨stenoti b奴tiski papildu centieni;

6.听听nor膩da, ka ir g奴ti zin膩mi pan膩kumi da啪膩s jom膩s, kas skar otro priorit膩ro m膿r姆i, jo 墨pa拧i 墨stenojot ar klimatu un ener模膿tiku saist墨tos m膿r姆us; tom膿r nor膩da, ka j膩palielina centieni saist墨b膩 ar resursu izmanto拧anas efektivit膩ti; atk膩rtoti nor膩da uz Ekodizaina direkt墨vas[8] un Ekomar姆膿juma regulas[9] potenci膩lu uzlabot produktu ekolo模iskos raksturlielumus un resursu izmanto拧anas efektivit膩ti vis膩 to dz墨ves cikl膩, piev膿r拧oties ar墨 produktu iztur墨gumam, remont膿拧anas, atk膩rtotas izmanto拧anas un p膩rstr膩des iesp膿j膩m, p膩rstr膩d膩tiem materi膩liem un produkta aprites ciklam;

7.听听pau啪 no啪膿lu, ka netiks sasniegts apak拧m膿r姆is l墨dz 2020. gadam nodro拧in膩t virszemes 奴de艈u labu kvalit膩ti, jo to apgr奴tina pies膩r艈ojums, 奴denste膷u p膩rveido拧ana un p膩rm膿r墨gais 奴dens pat膿ri艈拧, jo liels daudzums 奴dens tiek novirz墨ts hidroelektroener模ijas ra啪o拧anai;

8.听听uzsver, ka 7. VRP m膿r姆i ir tikai minim膩lie m膿r姆i un ka ir vajadz墨gi b奴tiski papildu centieni, lai sasniegtu Par墨zes nol墨guma m膿r姆us un ilgtsp膿j墨gas att墨st墨bas m膿r姆us (IAM);

9.听听atg膩dina, ka gan ES, gan t膩s dal墨bvalstis ir parakst墨ju拧as Par墨zes nol墨gumu un l墨dz ar to ap艈膿mu拧膩s 墨stenot t膩 m膿r姆us, un ka t膩s ir iesniegu拧as nacion膩li noteikto devumu, saska艈膩 ar kuru Savien墨b膩 l墨dz 2030. gadam vis膩s nozar膿s ir j膩samazina siltumn墨cefekta g膩zu emisijas par 40听%; uzsver nepiecie拧am墨bu piln墨b膩 integr膿t 2030. m膿r姆i un ilgtermi艈a nulles l墨me艈a emisiju m膿r姆i vis膩s Savien墨bas politikas jom膩s un finans膿拧anas programm膩s; aicina Komisiju ar墨 turpm膩k uzraudz墨t klimata un ener模膿tikas politikas satvara m膿r姆r膩d墨t膩jus, 艈emot v膿r膩 2018. gada veicino拧o dialogu un reizi piecos gados paredz膿t膩s glob膩l膩s izv膿rt膿拧anas, un sagatavot gadsimta vidus nulles l墨me艈a emisiju strat膿模iju ES, nodro拧inot rentablu virz墨bu uz Par墨zes nol墨gum膩 pie艈emt膩 m膿r姆a 鈥� pan膩kt nulles l墨me艈a emisijas 鈥� sasnieg拧anu;

10.听听nor膩da, ka past膩v b奴tiskas neskaidr墨bas par to, vai tiks sasniegti m膿r姆i cilv膿ka vesel墨bas un labkl膩j墨bas jom膩; uzsver, ka zin膩拧anu tr奴kums un ierobe啪oti r膩d墨t膩ji kav膿 politikas izstr膩di un uzraudz墨bu;

11.听听atzin墨gi v膿rt膿 eso拧膩s iniciat墨vas, kas pal墨dz samazin膩t nepiln墨bas zin膩拧an膩s, tostarp: 鈥淰ad墨t膩jsp膿ks 鈥� Spiediens 鈥� St膩voklis 鈥� Iedarb墨ba 鈥� Ietekme 鈥� R墨c墨ba鈥� (DPSEEA) modeli, lai saprastu ietekmes, kas grauj ekosist膿mas pakalpojumus; 鈥渃ilv膿ka biomonitoringu鈥� (CBM), lai nov膿rt膿tu ind墨go vielu iedarb墨bu uz cilv膿ku popul膩cij膩m un to iesp膿jamo ietekmi uz cilv膿ku vesel墨bu, un 鈥溎纺玬isko vielu monitoringa inform膩cijas platformu鈥� (IPCheM);

12.听听pau啪 ba啪as par to, ka specializ膿t膩s zin膩拧anas un zin膩tniskie pier膩d墨jumi ne vienm膿r tiek piln墨b膩 izmantoti politikas veido拧an膩 vai nodoti person膩m, kas atbild par 墨steno拧anu; uzsver, ka bioener模ija, palmu e募募a, augu aizsardz墨bas l墨dzek募i, endokr墨n膩s sist膿mas darb墨bas trauc膿jumu izrais墨t膩ji, 蘑MO, p膩rtikas ra啪o拧ana un pat膿ri艈拧, pils膿tpl膩no拧ana un projekt膿拧ana, gaisa un trok拧艈a pies膩r艈ojums, un pils膿tvid膿 rad墨tie p膩rtikas atkritumi ir tikai da啪as no jom膩m, saist墨b膩 ar kur膩m publisk膩s un politisk膩s debat膿s nav pietiekami 艈emti v膿r膩 zin膩tniskie pier膩d墨jumi par risku cilv膿ku vesel墨bai un videi; uzskata, ka atbild墨g膩 politikas veido拧anas proces膩 gad墨jumos, kad tr奴kst pietiekamu zin膩tnisko datu, vajadz膿tu balst墨ties uz pla拧u zin膩tnisko inform膩ciju un iev膿rot piesardz墨bas principu; atg膩dina, cik svar墨gi 拧aj膩 sakar墨b膩 ir ES a模ent奴ru sniegtie zin膩tniskie ieteikumi; uzsver, ka pie ES vides ties墨bu aktu un politikas 墨steno拧anas pamatprincipiem pieder ar墨 princips 鈥減ies膩r艈ot膩js maks膩鈥�, prevent墨va darb墨ba un kait膿juma videi nov膿r拧ana t膩 ra拧an膩s viet膩;

13.听听nosoda Komisijas nesp膿ju iev膿rot ties墨bu aktos paredz膿tos termi艈us, lai izstr膩d膩tu saska艈otu pieeju uz apdraud膿jumu pamatotiem krit膿rijiem, ko izmanto endokr墨n膩s sist膿mas trauc膿jumus izraiso拧o vielu noteik拧anai, un lai p膩rskat墨tu Regulu (EK) Nr.听1223/2009[10] (turpm膩k 鈥� 鈥淜osm膿tikas l墨dzek募u regula鈥�) attiec墨b膩 uz endokr墨n膩s sist膿mas trauc膿jumus izraiso拧aj膩m viel膩m; aicina Komisiju nekav膿joties p膩rskat墨t Kosm膿tikas l墨dzek募u regulu attiec墨b膩 uz endokr墨n膩s sist膿mas trauc膿jumus izraiso拧aj膩m viel膩m; pau啪 no啪膿lu par to, ka nesp膿ja pan膩kt pietiekamu progresu attiec墨b膩 uz endokr墨n膩s sist膿mas trauc膿jumus izraiso拧aj膩m viel膩m rada apdraud膿jumu iedz墨vot膩ju vesel墨bai un kav膿 sasniegt 7.听VRP tre拧o priorit膩ro m膿r姆i;

14.听听pau啪 no啪膿lu par progresa tr奴kumu, izstr膩d膩jot Savien墨bas netoksiskas vides strat膿模iju, veicinot netoksisku materi膩lu aprites ciklus un mazinot pak募au拧anu kait墨go vielu, tostarp produktu sast膩v膩 eso拧u 姆墨misko vielu, iedarb墨bai; uzsver, ka ir j膩pieliek vair膩k p奴募u, lai nodro拧in膩tu, ka l墨dz 2020. gadam visas attiec墨g膩s vielas, kas rada 募oti lielas ba啪as, tostarp vielas ar endokr墨no sist膿mu graujo拧膩m 墨pa拧墨b膩m, tiek iek募autas REACH regulas kandid膩tvielu sarakst膩, k膩 tas paredz膿ts 7.听VRP; aicina Komisiju un dal墨bvalstis nodro拧in膩t, ka visos attiec墨gajos Savien墨bas ties墨bu aktos p膿c iesp膿jas 膩tr膩k tiek efekt墨vi reglament膿ta 姆墨misko vielu kombin膿t膩 ietekme, 墨pa拧u uzman墨bu piev膿r拧ot apdraud膿jumam, ko rada b膿rnu pak募au拧ana b墨stamu vielu iedarb墨bai; atzin墨gi v膿rt膿 Komisijas strat膿模iju attiec墨b膩 uz plastmasu un aicina to 膩tri 墨stenot; 拧aj膩 sakar墨b膩 atk膩rtoti uzsver, ka, lai nodro拧in膩tu stabilu otrreiz膿jo izejvielu tirgus darb墨bas att墨st墨bu, ir j膩veicina netoksisku materi膩lu aprites cikli;

15.听听uzsver to, ka vides apsv膿rumu integr膩cijas tr奴kums cit膩s politikas jom膩s ir viens no galvenajiem iemesliem, k膩d膿募 vides ties墨bu aktu un politikas 墨steno拧ana ir nepiln墨ga; uzskata, ka, lai sasniegtu 7. VRP m膿r姆us, svar墨gi ir uzlabot siner模iju starp citiem augsta l墨me艈a ES politikas instrumentiem (piem膿ram, kop膿jo lauksaimniec墨bas politiku (KLP), kop膿jo zivsaimniec墨bas politiku (KZP), strukt奴rfondiem un koh膿zijas politiku) un saska艈ot墨bu starp augsta l墨me艈a politiskaj膩m priorit膩t膿m; prasa, lai Komisija un Padome, vis膩s to strukt奴r膩s, uzlabotu politikas koordin膿拧anu un 7. VRP m膿r姆u integr膿拧anu; turkl膩t uzsver, ka augsta l墨me艈a instrumentos, tostarp Eiropas pusgad膩, ir j膩integr膿 visi neatrisin膩tie 7. VRP aspekti;

16.听听uzsver, ka iesp膿jas izveidot jaunus finan拧u meh膩nismus biolo模isk膩s daudzveid墨bas saglab膩拧anai nol奴k膩 sasniegt 2020.听gada m膿r姆us ir ierobe啪otas pa拧reiz膿j膩s daudzgadu finan拧u sh膿mas (DFS) grafika d膿募; 拧aj膩 sakar墨b膩 prasa pa拧reiz膿j膩s daudzgadu finan拧u sh膿mas ietvaros maksim膩li izmantot pieejamos resursus, tostarp LIFE, KLP un strukt奴rfondus, un aicina n膩kamaj膩 DFS iek募aut jaunus finan拧u meh膩nismus biolo模isk膩s daudzveid墨bas saglab膩拧anai;

17.听听atzin墨gi v膿rt膿 uzlabojumus KZP un koh膿zijas politik膩, kuri ir palielin膩ju拧i saska艈ot墨bu ar 7. VRP; tom膿r pau啪 no啪膿lu par to, ka 鈥� neraugoties uz uzlabojumiem reglament膿jo拧ajos noteikumos 鈥� KZP joproj膩m cie拧 no nepareizas 墨steno拧anas; atg膩dina par to, cik svar墨gi ir vesel墨gi zivju kr膩jumi;

18.听听atz墨st, ka KLP arvien vair膩k ir integr膿jusi vides aizsardz墨bas apsv膿rumus, tom膿r joproj膩m rada gr奴t墨bas VRP m膿r姆u sasnieg拧anai, jo 墨pa拧i saist墨b膩 ar resursietilp墨gu ra啪o拧anu un biolo模isko daudzveid墨bu; atg膩dina, ka KLP ir sare啪模墨ts uzdevums 鈥� nov膿rst vides degrad膩ciju, ko izraisa nepiem膿rotas lauksaimniec墨bas prakses (piem膿ram, ilgtnesp膿j墨ga biodegviela), ilgtnesp膿j墨ga intens墨va lauksaimniec墨ba un zemju neapsaimnieko拧ana, vienlaikus nodro拧inot arvien pieaugo拧ajam pasaules iedz墨vot膩ju skaitam lab膩kas kvalit膩tes p膩rtiku un lauksaimniec墨bas izejvielas liel膩k膩 daudzum膩; uzsver, cik svar墨gas un nepiecie拧amas ir turpm膩kas iniciat墨vas un atbalsts videi draudz墨g膩m un ilgtsp膿j墨g膩m lauksaimniec墨bas metod膿m, tostarp augsekai un sl膩pekli piesaisto拧iem kult奴raugiem, un ka risin膩juma mekl膿jumos ir j膩艈em v膿r膩 lauksaimniec墨ba un lauksaimnieki;

19.听听uzsver, ka reform膿t膩s KLP galvenaj膩m priorit膩t膿m vajadz膿tu b奴t v膿rst膩m uz to, lai ilgtermi艈膩 aizsarg膩tu un uzlabotu p膩rtikas nodro拧in膩jumu, nov膿r拧ot kait膿jumu videi un virzoties uz ilgtsp膿j墨gu p膩rtikas sist膿mu, kas garant膿 pat膿r膿t膩jiem p膩rtiku par pie艈emam膩m cen膩m; uzsver, ka 拧os m膿r姆us var sasniegt, tikai 墨stenojot dabas resursu ilgtsp膿j墨gu apsaimnieko拧anu un politikas pas膩kumus, kas nodro拧ina ekosist膿mu aizsardz墨bu;

20.听听atg膩dina, ka saist墨b膩 ar klimata p膩rmai艈膩m un pasaules iedz墨vot膩ju skaita palielin膩拧anos arvien liel膩kais piepras墨jumu p膿c uztura, kas ir bag膩ts ar dz墨vnieku olbaltumviel膩m, rada iev膿rojamu vides slodzi lauksaimniec墨bas zem膿m un arvien trausl膩kaj膩m ekosist膿m膩m; v膿l uzsver, ka uzturs, kas satur p膩rm膿r墨gu daudzumu dz墨vnieku tauku, arvien vair膩k tiek saist墨ts ar neinfekcijas slim墨bu izplat墨拧anos;

21.听听atg膩dina par Komisijas 2016.听gad膩 pausto ap艈em拧anos integr膿t IAM vis膩s ES politikas nost膩dn膿s un iniciat墨v膩s; atz墨st, ka 拧ai ap艈em拧anai tr奴kst skaidras strat膿模ijas un konkr膿tu priek拧likumu saist墨b膩 ar institucion膩lo strukt奴ru un p膩rvald墨bas sist膿mu, lai nodro拧in膩tu IAM integr膿拧anu ES politikas nost膩dn膿s, ties墨bu aktu priek拧likumos, 墨steno拧an膩 un izpild膿; uzskata, ka ir svar墨gi, lai ES k膩 viena no pirmaj膩m b奴tu piln墨b膩 ap艈膿musies sasniegt 2030.听gada programmas un ilgtsp膿j墨gas att墨st墨bas m膿r姆us; turkl膩t uzsver, ka 7. VRP ir b奴tisks instruments IAM 墨steno拧anai;

22.听听nor膩da uz dzeram膩 奴dens augsto kvalit膩ti ES; sagaida, ka tiks p膩rskat墨ta Direkt墨va 98/83/EK (turpm膩k tekst膩 鈥� 鈥淒zeram膩 奴dens direkt墨va鈥�)[11], lai 拧im tiesiskajam regul膿jumam sniegtu vajadz墨gos atjaunin膩jumus; mudina Komisiju un dal墨bvalstis v膿l vair膩k integr膿t ES 奴dens resursu politikas m膿r姆us cit膩s VRP ietilpsto拧aj膩s nozaru politikas jom膩s, jo 墨pa拧i KLP;

23.听听atzin墨gi v膿rt膿 uzlabojumus, ko deva da啪i ES finans膿ti projekti, ta膷u pau啪 no啪膿lu par neizmantotaj膩m iesp膿j膩m nodro拧in膩t lab膩kus rezult膩tus, k膩 to nor膩d墨ja Eiropas Rev墨zijas pal膩ta (ERP); uzsver, ka DFS p膿c 2020. gada j膩b奴t v膿rstai uz ilgtsp膿j墨gu att墨st墨bu un vides politikas iek募au拧anu visos finans膿拧anas meh膩nismos un bud啪eta poz墨cij膩s; uzsver nepiecie拧am墨bu palielin膩t za募膩s invest墨cijas, inov膩ciju un ilgtsp膿j墨gu izaugsmi, izmantojot jaunus finans膿拧anas instrumentus, gan publisk膩, gan priv膩t膩 sektora, un da啪膩das pieejas attiec墨b膩 uz pa拧reiz膿jo invest墨ciju politiku, piem膿ram, pak膩peniski p膩rtraucot videi kait墨gu subs墨diju pie拧姆ir拧anu, lai sasniegtu 7. VRP ilgtermi艈a redz膿jumu; uzskata, ka uz visiem ES struktur膩lajiem un invest墨ciju fondiem b奴tu j膩attiecina skaidri defin膿ti ilgtsp膿jas krit膿riji un j膩izvirza uz rezult膩tiem balst墨ti m膿r姆i; prasa efekt墨v膩k un m膿r姆tiec墨g膩k izmantot pa拧reiz膿jo DFS un koh膿zijas un re模ion膩l膩s att墨st墨bas politikai pie拧姆irtos l墨dzek募us, k膩 ar墨 steidzami piev膿rsties Rev墨zijas pal膩tas min膿to probl膿mu risin膩拧anai; aicina Komisiju un dal墨bvalstis atbalst墨t to, ka ar墨 turpm膩k tiks iez墨m膿ti un, iesp膿jams, ar墨 palielin膩ti ES bud啪eta resursi ar vidi un klimata p膩rmai艈膩m saist墨tajiem pas膩kumiem;

24.听听pau啪 no啪膿lu par past膩v墨gajiem tr奴kumiem, kas saist墨ti ar komun膩lo notek奴de艈u att墨r墨拧anu da啪膩dos Eiropas re模ionos; uzsver potenci膩lu, k膩ds piem墨t notek奴de艈u att墨r墨拧anai un atk膩rtotai izmanto拧anai, lai mazin膩tu 奴dens nepietiekam墨bas situ膩cijas, samazin膩tu 奴dens tie拧u 艈em拧anu, ra啪otu biog膩zi un nodro拧in膩tu lab膩ku 奴dens resursu p膩rvald墨bu, jo 墨pa拧i, izmantojot to lauksaimniec墨bas zemju ap奴de艈o拧anai; gaida priek拧likumu ties墨bu aktam par notek奴de艈u atk膩rtotu izmanto拧anu, ko Komisija iesniegs 2018. gada s膩kum膩;

25.听听nor膩da, ka visliel膩kie vides apdraud膿jumi vesel墨bas visskaidr膩k ir v膿rojami pils膿tu teritorij膩s, bet tie ietekm膿 ar墨 perif膿r膩s zonas un piepils膿tu aglomer膩cijas, un v膿l nor膩da, ka saska艈膩 ar apl膿s膿m 2020.听gad膩 80听% iedz墨vot膩ju dz墨vos pils膿tu un piepils膿tu teritorij膩s; uzsver, ka gaisu pies膩r艈ojo拧o vielu emisijas apvienojum膩 ar nepietiekamu pl膩no拧anu un infrastrukt奴ru rada b奴tisku kait膿jumu ekonomikai, sabiedr墨bai, t膩s vesel墨bai un videi; nor膩da, ka gaisa pies膩r艈ojums jau tagad izraisa vair膩k nek膩 400听000 priek拧laic墨gas n膩ves gad墨jumu ES[12] un ka ar vesel墨bu saist墨t膩s 膩r膿j膩s izmaksas sv膩rst膩s no EUR 330 miljardiem l墨dz EUR 940听miljardiem;

26.听听nor膩da, ka vismaz 10听000听priek拧laic墨gas n膩ves gad墨jumu ES ir izrais墨ju拧as ar troksni saist墨tas slim墨bas un ka 2012. gad膩 apm膿ram ceturt膩 da募a ES iedz墨vot膩ju bija pak募auta trok拧艈a l墨me艈iem, kas p膩rsniedz robe啪v膿rt墨bas; aicina dal墨bvalstis par priorit膩ti noteikt trok拧艈u l墨me艈u nov膿rt膿拧anu saska艈膩 ar Direkt墨vu 2002/49/EK[13], lai nodro拧in膩tu, ka tiek iev膿rotas iek拧telp膩m un 膩ra videi piem膿rojam膩s robe啪v膿rt墨bas;

27.听听atzin墨gi v膿rt膿 pan膩kumus, samazinot da啪u atmosf膿ru pies膩r艈ojo拧o vielu daudzumu, jo 墨pa拧i pils膿tu teritorij膩s, bet pau啪 no啪膿lu par to, ka nav atrisin膩tas past膩v墨g膩s probl膿mas saist墨b膩 ar apk膩rt膿j膩 gaisa kvalit膩ti, kuru b奴tiski negat墨vi ietekm膿 autotransporta un lauksaimniec墨bas rad墨t膩s emisijas; atz墨st, ka mobilit膩tes ties墨bu aktu kopums, ar ko Komisija iepaz墨stin膩ja 2017. gada novembr墨, un Eiropas mazemisiju mobilit膩tes strat膿模ija, kas tika iesniegta 2016.听gad膩, var膿tu veicin膩t p膩reju uz mazemisiju mobilit膩ti Savien墨b膩;

28.听听atzin墨gi v膿rt膿 pan膩kumus, kas g奴ti saist墨b膩 ar aprites ekonomikas ties墨bu aktu kopumu; mudina visas iesaist墨t膩s puses censties pan膩kt vieno拧anos ar v膿rien墨giem m膿r姆iem;

Ieteikumi

29.听听aicina dal墨bvalstis nov膿rt膿t savus pan膩kumus virz墨b膩 uz 7. VRP m膿r姆u 墨steno拧anu un vajadz墨bas gad墨jum膩 p膩rorient膿t savas darb墨bas; mudina dal墨bvalstis dar墨t 拧os rezult膩tus publiski pieejamus;

30.听听aicina Komisiju nodro拧in膩t, ka visos jaunajos ties墨bu aktu priek拧likumos ir piln墨b膩 艈emti v膿r膩 7. VRP m膿r姆i un pas膩kumi;

31.听听aicina Komisiju nodro拧in膩t, ka ES ties墨bu aktu vides jom膩 墨steno拧anas nov膿rt膿拧an膩 akt墨vi iesaist膩s pilsonisk膩s sabiedr墨bas organiz膩cijas;

32.听听prasa attiec墨gaj膩m ES iest膩d膿m un a模ent奴r膩m par priorit膩ti noteikt p膿tniec墨bu un nov膿rst zin膩拧anu tr奴kumu 拧膩d膩s jom膩s: vides robe啪v膿rt墨bas (kritiskie punkti), aprites ekonomikas paradigma, 姆墨misko vielu kombin膿t膩 ietekme, nanomateri膩li, b墨stam墨bas noteik拧anas metodes, plastmasas mikroda募i艈u ietekme, mijiedarb墨ba starp sist膿miskajiem riskiem un citiem vesel墨bas determinantiem, augsnes un zemes izmantojums un invaz墨v膩s sve拧zemju sugas;

33.听听atzin墨gi v膿rt膿 Vides politikas 墨steno拧anas p膩rskatu (EIR), uzskatot to par meh膩nismu, kas pal墨dz lab膩k 墨stenot ES vides ties墨bu aktus un politikas nost膩dni un var uzlabot 7.听VRP 墨steno拧anas uzraudz墨bu, k膩 tas jau uzsv膿rts Parlamenta 2017.听gada 16.听novembra rezol奴cij膩 par ES Vides politikas 墨steno拧anas p膩rskatu[14]; uzskata, ka EIR sagatavo拧an膩 b奴tu piln墨b膩 j膩iesaista visas attiec墨g膩s ieinteres膿t膩s personas, tostarp pilsonisk膩 sabiedr墨ba, un tam b奴tu j膩aptver visi VRP tematisko priorit膩拧u m膿r姆i;

34.听听aicina Savien墨bu un dal墨bvalstis 膩tri un piln墨b膩 atteikties no videi kait墨g膩m subs墨dij膩m;

35.听听aicina Komisiju un dal墨bvalstis pastiprin膩t un koordin膿t centienus veicin膩t alternat墨vu test膿拧anas meto啪u, kur膩s neizmanto dz墨vniekus, izstr膩di un apstiprin膩拧anu, lai 拧墨s metodes pal墨dz膿tu sasniegt 7. VRP piekto priorit膩ro m膿r姆i;

36.听听mudina Komisiju un dal墨bvalstis dar墨t vair膩k, lai uzlabotu ES vides politikas nost膩d艈u kognit墨vo un zin膩tnisko b膩zi, palielinot datu pieejam墨bu iedz墨vot膩jiem un veicin膩tu sabiedr墨bas iesaist墨拧anos zin膩tniskaj膩 p膿tniec墨b膩;

37.听听aicina ES iest膩des un valstu un re模ionu vald墨bas, veicot un uzraugot politikas pas膩kumus, vajadz墨bas gad墨jum膩 piln墨b膩 izmantot pieejam膩s speci膩l膩s zin膩拧anas par riskiem videi un cilv膿ka vesel墨bai;

38.听听aicina Eiropas Savien墨b膩 uzlabot pestic墨du at募auju pie拧姆ir拧anas sist膿mu, pamatojoties uz sal墨dzino拧i izv膿rt膿tiem zin膩tniskiem p膿t墨jumiem un piln墨gu p膩rredzam墨bu attiec墨b膩 uz cilv膿kiem, videi un vesel墨bai rad墨to apdraud膿jumu; aicina uzlabot pestic墨du uzraudz墨bas standartus un pestic墨du pielietojuma samazin膩拧anas m膿r姆us; 艈em v膿r膩 Komisijas 2017.听gada 12.听decembra pazi艈ojumu par Eiropas pilso艈u iniciat墨vu 鈥淎izliegt glifos膩tu un aizsarg膩t no kait墨giem pestic墨diem gan cilv膿kus, gan vidi鈥� (C(2017)8414);

39.听听aicina Komisiju nodro拧in膩t, ka l墨dz 2020. gadam tiek noteikti ilgtermi艈a pas膩kumi nol奴k膩 sasniegt netoksiskas vides m膿r姆i;

40.听听aicina Eiropas Vides a模ent奴ras palielin膩t progresa uzraudz墨bai izmantoto r膩d墨t膩ju skaitu un kvalit膩ti;

41.听听prasa 墨steno拧anas jaut膩jumu padar墨t par periodisku elementu triju prezidentvalstu priorit膩t膿s un programm膩s, vismaz reizi gad膩 to apsprie啪ot Vides padomes san膩ksm膿, varb奴t pat 墨pa拧as 莫steno拧anas padomes sast膩v膩, un papildus izveidot v膿l vienu forumu, kura darb膩 piedal墨tos ar墨 Parlaments un Re模ionu komiteja; prasa apvienotaj膩s Padomes san膩ksm膿s izskat墨t p膩rnozaru, horizont膩la rakstura jaut膩jumus un kop墨g膩s probl膿mas, k膩 ar墨 jaunas probl膿mas, kas saist墨tas ar iesp膿jamu p膩rrobe啪u ietekmi;

42.听听aicina nekav膿joties pa膩trin膩t ES biolo模isk膩s daudzveid墨bas strat膿模ijas piln墨gu 墨steno拧anu;

43.听听aicina infrastrukt奴ras projektos, jo 墨pa拧i tajos, kas saist墨ti ar TEN-T, piln墨b膩 艈emt v膿r膩 vides ietekmi re模ion膩l膩 un projektu l墨men墨; nor膩da, ka b奴tiska noz墨m膿 ir ar墨 saska艈ot墨bai starp da啪膩d膩m vides politikas nost膩dn膿m; uzsver, ka, 墨stenojot infrastrukt奴ras projektus atjaunojam膩s hidroelektroener模ijas un j奴ras ener模ijas ra啪o拧anas jom膩, ir svar墨gi 艈emt v膿r膩 biolo模isko un vides daudzveid墨bu;

44.听听mudina dal墨bvalstis pielikt liel膩kas p奴les, lai saglab膩tu sald奴dens rezervju izmanto拧anu un integrit膩ti, 艈emot v膿r膩 nenoteikt墨bu saist墨b膩 ar iesp膿ju pan膩kt 7. VRP noteikt膩 attiec墨g膩 apak拧m膿r姆a 墨steno拧anu; aicina dal墨bvalstis priorit膩r膩 k膩rt膩 nov膿rst virszemes 奴de艈u slikto st膩vokli, jo 拧aj膩 jom膩 izvirz墨tie m膿r姆i l墨dz 2020. gadam diezin vai tiks sasniegti; aicina dal墨bvalstu kompetent膩s iest膩des nov膿rst spiedienu uz 奴denstilp膿m, likvid膿jot 奴de艈u pies膩r艈ojuma iemeslus to ra拧an膩s viet膩s, nosakot apgabalus, kuros ir aizliegts izmantot 奴deni hidroener模ijas ra啪o拧anai, un nodro拧in膩t ekolo模isk膩s pl奴smas uztur膿拧anu up膿s; aicina Komisiju nekav膿joties izstr膩d膩t atbilst墨bas nov膿rt膿jumu upju baseinu apsaimnieko拧anas otr膩 cikla pl膩niem, ko dal墨bvalstis pie艈膿mu拧as saska艈膩 ar 弄dens pamatdirekt墨vu;

45.听听mudina turpin膩t KLP reformu nol奴k膩 saska艈ot p膩rtikas ra啪o拧anas sist膿mu ar vides politikas m膿r姆iem, tostarp biolo模isk膩s daudzveid墨bas m膿r姆iem, lai garant膿tu p膩rtikas nodro拧in膩jumu pa拧laik un n膩kotn膿; uzsver, ka ir nepiecie拧ama p膩rdom膩ta lauksaimniec墨bas politika, kurai rakstur墨ga stingra ap艈em拧an膩s nodro拧in膩t sabiedriskos labumus un ekosist膿mu pakalpojumus, kas saist墨ti ar augsni, 奴deni, biolo模isko daudzveid墨bu, gaisa kvalit膩ti, klimata politiku un lauku ainav膩m; prasa 墨stenot integr膿tu politiku ar m膿r姆tiec墨g膩ku un v膿rien墨g膩ku, bet ar墨 elast墨g膩ku pieeju, kur膩 atbalsta pie拧姆ir拧ana lauksaimniec墨bas nozarei ir saist墨ta gan ar p膩rtikas nodro拧in膩jumu, gan ar rezult膩tu vides jom膩 nodro拧in膩拧anu; aicina dal墨bvalstis atz墨t agrome啪saimniec墨b膩 izmantojam膩s teritorijas par ekolo模iski noz墨m墨g膩m plat墨b膩m saska艈膩 ar 46. pantu Regul膩 (ES) Nr.听1307/2013[15]; aicina Komisiju nodro拧in膩t, ka jebkur膩 turpm膩kaj膩 KLP p膩rskat墨拧an膩 pien膩c墨gs atbalsts tiek sniegts videi labv膿l墨g膩m lauksaimniec墨bas praks膿m;

46.听听aicina dal墨bvalstis un Komisiju palielin膩t vides probl膿mu risin膩jumu 墨steno拧anu, jo 墨pa拧i gad墨jumos, kad tehniski risin膩jumi ir pieejami, bet v膿l nav piln墨b膩 ieviesti, piem膿ram, saist墨b膩 ar amonjaka samazin膩拧anu lauksaimniec墨b膩;

47.听听aicina Komisiju iev膿rojami uzlabot VRP m膿r姆u sasnieg拧anai paredz膿to ES l墨dzek募u apjomu, izlietojumu un administr膿拧anu; aicina uzlabot uzraudz墨bu, p膩rredzam墨bu un p膩rskatatbild墨bu; prasa ES bud啪et膩 integr膿t klimata un citas vides probl膿mas;

48.听听aicina Komisiju nekav膿joties izstr膩d膩t visp膩r膿ju, visaptvero拧u strat膿模iju attiec墨b膩 uz IAM 墨steno拧anu ES, aptverot visas politikas jomas un iek募aujot p膩rskat墨拧anas meh膩nismu, lai nov膿rt膿tu 墨steno拧anas gaitu; prasa Komisijai paredz膿t IAM p膩rbaudi vis膩m jaunaj膩m politikas nost膩dn膿m un ties墨bu aktiem un IAM 墨steno拧an膩 nodro拧in膩t piln墨gu politikas nost膩d艈u saska艈ot墨bu;

49.听听aicina Komisiju, izmantojot visus t膩s r墨c墨b膩 eso拧os instrumentus, piem膿ram, pien膩kumu neizpildes proced奴ras, nodro拧in膩t sp膿k膩 eso拧o ES ties墨bu aktu 墨steno拧anu un to, ka dal墨bvalstis piln墨b膩 iev膿ro 7. VRP m膿r姆us;

50.听听atzin墨gi v膿rt膿 Rev墨zijas pal膩tas sagatavotos 墨pa拧os zi艈ojumus un veikt膩s lietder墨bas rev墨zijas un aicina Rev墨zijas pal膩tu turpin膩t analiz膿t citas ar VRP saist墨t膩s jomas, kuras l墨dz 拧im darba programm膩 v膿l nav biju拧as iek募autas;

51.听听aicina Komisiju un dal墨bvalstu kompetent膩s iest膩des sniegt pien膩c墨gus nor膩d墨jumus, lai ES fondi b奴tu pieejam膩ki, tostarp viet膿ja m膿roga projektiem, it 墨pa拧i attiec墨b膩 uz za募o infrastrukt奴ru, biolo模isko daudzveid墨bu, k膩 ar墨 Putnu direkt墨vu un Dz墨vot艈u direkt墨vu;

52.听听aicina dal墨bvalstis nodro拧in膩t ties墨bu aktu gaisa kvalit膩tes jom膩 piln墨gu 墨steno拧anu; aicina re模ion膩l膩s iest膩des izveidot atbalsta sist膿mu, jo 墨pa拧i attiec墨b膩 uz pils膿tpl膩no拧anu un viet膿j膩s politikas veido拧anu, lai vis膩s teritorij膩s, it sevi拧姆i visvair膩k skartaj膩s teritorij膩s, uzlabotu rezult膩tus vesel墨bas aizsardz墨bas jom膩;

53.听听mudina kompetent膩s valsts un re模ion膩l膩s iest膩des pie艈emt pl膩nus, kas ietvertu ticamus pas膩kumus ar m膿r姆i piln墨b膩 atrisin膩t probl膿mu saist墨b膩 ar to, ka tiek p膩rk膩ptas ES ties墨bu aktos noteikt膩s dienas un gada robe啪v膿rt墨bas s墨ko un 墨pa拧i s墨ku da募i艈u daudzumam aglomer膩cij膩s, kur膩s gaisa kvalit膩te ir slikta; uzsver, ka tas ir b奴tiski, lai sasniegtu 7.听VRP otro, tre拧o un astoto priorit膩ro m膿r姆i;

54.听听ierosina 拧膩dus pas膩kumus, lai uzlabotu gaisa kvalit膩ti pils膿tu teritorij膩s: izveidot zema emisijas l墨me艈a zonas; veicin膩t automobi募u koplieto拧anu un kopbrauk拧anas iesp膿jas un pakalpojumus; pak膩peniski atcelt nodok募u priek拧roc墨bas stipri pies膩r艈ojo拧iem transportl墨dzek募iem; ieviest 鈥瀖obilit膩tes bud啪etus鈥� darbiniekiem k膩 alternat墨vu dienesta automa拧墨n膩m; piem膿rot st膩vvietu politiku, kas samazin膩tu satiksmes intensit膩ti p膩rslogotaj膩s zon膩s; uzlabot infrastrukt奴ru, lai mudin膩tu cilv膿kus braukt ar velosip膿du, un palielin膩t multimod膩los savienojumus, k膩 ar墨 uzlabot velosip膿distu dro拧墨bu; izveidot g膩j膿ju zonas;

55.听听aicina attiec墨gos p膩rvald墨bas l墨me艈os uzlabot pils膿tu pl膩no拧anu un att墨st墨bu, lai p膿c iesp膿jas 膩tr膩k piel膩gotu infrastrukt奴ru elektrotransportl墨dzek募iem un ekolo模iski t墨riem transportl墨dzek募iem, piem膿ram, uzst膩dot uzl膩des infrastrukt奴ru, un nodro拧in膩tu t膩dus ieguvumus vides un vesel墨bas aizsardz墨bas jom膩, k膩, piem膿ram, samazin膩tu 鈥渟iltuma salu鈥� efektu un palielin膩tu fizisko aktivit膩ti, piem膿ram, papla拧inot za募o infrastrukt奴ru un atjaunojot pamestos un izpost墨tos r奴pniec墨bas rajonus; atz墨st, ka 拧ie pas膩kumi uzlabotu gaisa kvalit膩ti, nov膿rstu slim墨bas un priek拧laic墨gu mirst墨bu, ko izrais墨jis pies膩r艈ojums, un veicin膩tu progresu virz墨b膩 uz bezemisiju mobilit膩ti;

56.听听aicina Komisiju un dal墨bvalstis nodro拧in膩t god墨gu konkurenci starp da啪膩diem transporta veidiem un p膩reju uz ilgtsp膿j墨giem transporta veidiem;

57.听听aicina Komisiju, v膿l膩kais l墨dz 2019. gadam, n膩kt klaj膩 ar visp膩r膿jo Savien墨bas vides r墨c墨bas programmu laikposmam p膿c 2020. gada, k膩 noteikts LESD 192. panta 3. punkt膩; uzsver, cik svar墨ga, uzraugot ES politiku, ir p膩rredzam墨ba un demokr膩tiska p膩rskatatbild墨ba; t膩d膿募 uzsver, ka n膩kamaj膩 VRP b奴tu j膩iek募auj izm膿r膩mi, uz rezult膩tiem balst墨ti vidusposma m膿r姆i;

58.听听aicina n膩kamo Komisiju n膩kamaj膩 likumdo拧anas posm膩 par priorit膩ti uzskat墨t ilgtsp膿j墨gu att墨st墨bu, vides un klimata aizsardz墨bu kopum膩, k膩 ar墨 7.听VRP, bet jo 墨pa拧i n膩kam膩s 8.听VRP m膿r姆us;

潞

潞听听潞

59.听听uzdod priek拧s膿d膿t膩jam nos奴t墨t 拧o rezol奴ciju Padomei, Komisijai, Eiropas Rev墨zijas pal膩tai, Eiropas Vides a模ent奴rai, k膩 ar墨 dal墨bvalstu vald墨b膩m un parlamentiem.

• [1]听^. OV听L听354, 28.12.2013., 171.听lpp.
• [2]听 Pie艈emtie teksti, P8_TA(2017)0450.
• [3]听 OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.
• [4]听 OV C 35, 31.1.2018., 2. lpp.
• [5]听 Pie艈emtie teksti, P8_TA(2017)0441.
• [6]听 Pie艈emtie teksti, P8_TA(2017)0100.
• [7]听 OV听C听258听E, 7.9.2013., 115.听lpp.
• [8]听 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.听gada 21.听oktobra Direkt墨va 2009/125/EK, ar ko izveido sist膿mu, lai noteiktu ekodizaina pras墨bas ar ener模iju saist墨tiem ra啪ojumiem (OV听L听285, 31.10.2009., 10.听lpp.).
• [9]听 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25.听novembra Regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomar姆膿jumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.).
• [10]听 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosm膿tikas l墨dzek募iem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).
• [11]听 Padomes 1998. gada 3. novembra Direkt墨va 98/83/EK par dzeram膩 奴dens kvalit膩ti (OV听L听330, 5.12.1998., 32.听lpp.).
• [12]听 EVA 2017.听gada 11.听oktobra zi艈ojums Nr. 13/2017 鈥淕aisa kvalit膩te Eirop膩 2017.听gad膩鈥�.
• [13]听 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.听gada 25.听j奴nija Direkt墨va 2002/49/EK par vides trok拧艈a nov膿rt膿拧anu un p膩rvald墨bu (OV L听189, 18.07.2002., 12.听lpp.).
• [14]听 Pie艈emtie teksti, P8_TA(2017)0450.
• [15]听 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredz膿tiem tie拧ajiem maks膩jumiem, kurus veic saska艈膩 ar kop膿j膩s lauksaimniec墨bas politikas atbalsta sh膿m膩m, un ar ko atce募 Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008听un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L听347, 20.12.2013., 608. lpp.).

Izmantoto apz墨m膿jumu skaidrojums:

+听听:听听par

-听听:听听pret

0听听:听听atturas