REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar ieteikumiem attiecībā uz ES un ASV tirdzniecības sarunu sākšanu
8.3.2019-(()
saskaņā ar Reglamenta 123.panta 2.punktu
Bernd LangeStarptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā
B8-0163/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ieteikumiem attiecībā uz ES un ASV tirdzniecības sarunu sākšanu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā 2015.gada 8.jūlija rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)[1],
–ņemot vērā 2018.gada 30.maija rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu[2],
–ņemot vērā 2018.gada 3.jūlija rezolūciju par klimata diplomātiju[3],
–ņemot vērā 2018. gada 12.septembra rezolūciju par ES un ASV attiecību stāvokli[4],
–ņemot vērā pēc Komisijas priekšsēdētāja Ž.K.Junkera vizītes Baltajā namā 2018.gada 25.jūlijā sniegto kopīgo ES un ASV paziņojumu[5],
–ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvja biroja 2019.gada janvārī publicēto kopsavilkumu par konkrētiem sarunu mērķiem attiecībā uz ASV un ES sarunu uzsākšanu,
–ņemot vērā 2019.gada 18.janvāra Komisijas Ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par tarifu atcelšanu attiecībā uz rūpniecības precēm ()[6], un tā pielikumā pievienotās sarunu norādes,
–ņemot vērā 2019.gada 18.janvāra Komisijas Ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par atbilstības novērtēšanas nolīgumu ()[7], un tā pielikumā pievienotās sarunu norādes,
–ņemot vērā Komisijas 2014.gada 30.janvāra ziņojumu par 2018.gada 25.jūlija paziņojuma īstenošanu,
–ņemot vērā Komisijas 2015.gada 14.oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” ()[8],
–ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
–ņemot vērā Reglamenta 123.panta 2.punktu,
A.tā kā spēcīga ES un ASV ekonomiskā, drošības un politiskā partnerība ir stratēģiski svarīga un ļoti nepieciešama, lai varētu izveidot demokrātisku, drošu un pārticīgu pasaules ekonomiku;
B.tā kā pašreizējās ASV administrācijas uzsāktās darbības un politika apgrūtina ne tikai ES un ASV tirdzniecības attiecības, kas ir pasaulē plašākās ekonomiskās attiecības, bet arī kaitē uz noteikumiem un vērtībām balstītai daudzpusējai pasaules tirdzniecības sistēmai, jo tās iestājas pret starptautisko attiecību pamatprincipiem; tā kā ir vajadzīgs jauns notikumu pagrieziens, lai samazinātu pašreizējo spriedzi un ES un ASV tirdzniecības attiecībās nodrošinātu mieru, lielāku stabilitāti un paredzamību; tā kā, ņemot vērā kopīgās problēmas, ES un ASV ir kopīgi ieinteresētas sadarboties un koordinēt tirdzniecības politikas jautājumus, lai veidotu turpmāko daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un vispārējos standartus;
C.tā kā ES joprojām ir pilnībā apņēmusies ievērot multilaterālismu un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, kas iestrādāta PTO, jo tie sniedz labumu iedzīvotājiem, sabiedrībai un uzņēmumiem gan ASV, gan ES;
D.tā kā apspriedēm paredzētajā 90dienu termiņā netika rīkotas apspriedes ar ES par attiecīgo darbības jomu;
E.tā kā nolīguma ierobežotās darbības jomas dēļ ir atcelts oficiālais ietekmes novērtēšanas process, kas ietver ilgtspējas ietekmes novērtējumu, ko parasti veic, uzsākot sarunas par tirdzniecības nolīgumu, un ko Komisija apņēmās veikt stratēģijā “Tirdzniecība visiem” un saskaņā ar labāka regulējuma programmas principiem; tā kā ar sarunās par TTIP veikto ietekmes novērtējumu būtu jāiepazīstas un tas būtu jāņem vērā;
F.tā kā ES apstrīd to, ka ASV ir Spānijas olīvām piemērojusi antidempinga un kompensācijas maksājumus, un ir pieprasījusi apspriedes ar ASV PTO satvarā, ņemot vērā, ka minētie pasākumi ir nepamatoti, neattaisnoti un pretrunā PTO noteikumiem;
G.tā kā ASV 2018.gada 31.maijā cita starpā arī Eiropas Savienībai uzlika nelikumīgus importa tarifus tēraudam un alumīnijam, balstoties uz Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232.iedaļu; tā kā šie tarifi joprojām ir spēkā un Komisija uz tiem ir reaģējusi, pieņemot PTO prasībām atbilstošus līdzsvara atjaunošanas pasākumus;
H.tā kā Donalda Trampa administrācija ir sākusi līdzīgā veidā izskatīt arī jautājumu par mehānisko transportlīdzekļu un automobiļu detaļu importu, kas var novest pie augstāku importa tarifu piemērošanas šīm ES precēm; tā kā ir paredzēts publicēt ASV Tirdzniecības departamenta ziņojumu par to, vai ASV valsts drošības apsvērumu dēļ būtu jāpieņem importa ierobežojumi automobiļiem;
I.tā kā ASV vienpusējie pasākumi ir nelikumīgi, rada tirgus nenoteiktību, kaitē ASV un ES uzņēmumu konkurētspējai, kaitē pasaules tirdzniecības noteikumiem un rada tirdzniecības spriedzes palielināšanās risku; tā kā ES un ASV būtu kopīgi jāstrādā pie PTO sistēmas reformēšanas un stiprināšanas, lai tā spētu cīnīties ar negodīgu tirdzniecības praksi; tā kā šajā ziņā ir atzinīgi vērtējamas Komisijas priekšsēdētāja Ž. K.Junkera un Komisijas locekles S.Malmstrēmas īstenotās iniciatīvas;
J.tā kā ES un ASV sarunu mērķu projekti atšķiras pēc to darbības jomas un aptvertajām nozarēm; tā kā kopīgajā paziņojumā nav pieminēta autobūves nozare; tā kā Komisija ir darījusi zināmu savu ieceri paredzētajās sarunās apspriest arī autobūves nozari, un ieteikumā Padomes lēmumam ir norādījusi, ka ES ir gatava ievērot iespējamās ASV īpašās prasības attiecībā uz konkrētiem ražojumiem autobūves nozarē;
K.tā kā TTIP sarunas ir skaidri parādījušas, ka šajā posmā nav īstenoti politiskie un ekonomiskie nosacījumi, lai varētu noslēgt visaptverošu tirdzniecības nolīgumu starp ES un ASV, jo šis jautājums ir ļoti sarežģīts un abām pusēm ir atšķirīgas tirdzniecības pieejas un noteikumi; tā kā iepriekšējā pieredze tomēr liecina, ka varētu būt iespējams veiksmīgi noslēgt ierobežotus nolīgumus;
L.tā kā autobūves nozares izslēgšana no sarunām ir vienīgi ASV politiskajās interesēs;
M.tā kā ES pauž nožēlu par ASV sankciju atjaunošanu pēc tās izstāšanās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA), kā arī par Baltā nama izteiktajiem draudiem, reaģējot uz ES centieniem īstenot savas JCPOA paredzētās apņemšanās,
1.pieņem zināšanai 2018.gada 25.jūlija ES un ASV kopīgo paziņojumu par ES un ASV tirdzniecības sarunu atjaunošanu; atgādina, ka minētās deklarācijas mērķis ir nepieļaut spriedzes saasināšanos tirdzniecības attiecībās; tomēr pauž nožēlu, ka pirms šīs vizītes Eiropas Parlaments netika informēts par minētā paziņojuma saturu un mērķiem;
2.atkārtoti norāda, ka ES nebūtu jāiesaistās sarunās ar ASV draudu iespaidā; tomēr norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai ieteikumi uzsākt sarunas par PTO noteikumiem atbilstīgu nolīgumu tiktu ievēroti un pilnībā īstenoti saistībās, par kurām ES un ASV vienojās savā kopīgajā paziņojumā;
3.pauž nožēlu, ka ASV līdz šim nav paudusi apņemšanos atcelt importa tarifus tēraudam un alumīnijam un ka tās joprojām turpina izskatīt jautājumu par mehānisko transportlīdzekļu un automobiļu detaļu importu ASV; pauž nožēlu par tarifu piemērošanu Spānijas olīvām;
4.aicina Komisiju nodrošināt to, ka jebkāda sadarbība regulējuma jautājumos arī turpmāk ir brīvprātīga un tajā tiek ievērota regulatīvo iestāžu autonomija nolūkā identificēt nevajadzīgus šķēršļus un administratīvo slogu; atgādina, ka regulatīvās sadarbības mērķim ir jābūt globālās ekonomikas pārvaldības uzlabošanai, ko var panākt, palielinot konverģenci un izvēršot plašāku sadarbību starptautisko standartu jomā;
5.pieņem zināšanai, ka Komisija ir paudusi gatavību nekavējoties pieņemt līdzsvara atjaunošanas pasākumus, ja ASV piemēros tarifus vai kvotas no ES eksportētajiem automobiļiem; atkārtoti pauž atbalstu šādiem pasākumiem;
6.atkārtoti norāda, ka ne ES, ne ASV sarunu norādēs nav paredzēts atsākt sarunas par TTIP; uzskata, ka ierobežots nolīgums ar ASV par tarifu atcelšanu attiecībā uz rūpniecības precēm, iekļaujot automobiļus un ņemot vērā ES rūpniecības īpašās prasības par atšķirīgajām enerģētikas un regulatīvajām izmaksām, kā arī atbilstības novērtēšanas nolīgums, ar kuru nemaina ES standartus un noteikumus, varētu būt pamats tam, lai varētu uzsākt jaunu sadarbības procesu nolūkā strādāt pie savstarpēji izdevīgām tirdzniecības attiecībām un tādējādi mazināt pašreizējo spriedzi tirdzniecības attiecībās; uzsver, ka jebkuram šādam nolīgumam ir jābūt pilnībā saderīgam ar PTO paredzētajiem noteikumiem un pienākumiem, tostarp VVTT XXIVpantu; norāda, ka Komisijas ieteikumus par sarunu uzsākšanu nebūtu jāuzskata par signālu, ka tā ir gatava atkāpties no pašreizējās, stratēģijā “Tirdzniecība visiem” izklāstītās, tirdzniecības un investīciju politikas;
7.norāda, ka ASV konkrētie sarunu mērķi attiecībā uz ASV un ES sarunu uzsākšanu paredz nodrošināt ASV lauksaimniecības precēm visaptverošu piekļuvi ES tirgum, samazinot vai atceļot tarifus, kā arī samazinot šķēršļus, ko rada regulējumu un standartu atšķirības; uzsver, ka kopīgajā paziņojumā lauksaimniecība nav iekļauta; norāda, ka Komisijas sarunu mandāta projekts ir stingri vērsts uz tarifu atcelšanu rūpniecības precēm, tostarp autobūves nozarei, izslēdzot lauksaimniecības produktus; norāda, ka Komisija ir radījusi iespēju no 2017.gada augusta līdz 2019.gada janvārim ES tirgū palielināt ASV sojas pupu tirgus daļu no 9% līdz 77%;
8.uzsver, ka rūpniecības preces veido 94% no ES eksporta uz ASV un ka savstarpēja tarifu atcelšana varētu palielināt tirdzniecības plūsmas starp ES un ASV; norāda, ka ASV piemēro ļoti augstus tarifus tādiem gataviem izstrādājumiem kā ādas izstrādājumi, apģērbs un tekstilizstrādājumi, apavi un keramikas izstrādājumi un ka to atcelšana radītu jaunas iespējas ES eksportētājiem un palielinātu ES rūpniecības nozaru konkurētspēju;
9.uzskata, ka sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā sniedz abpusēju labumu gan ES, gan ASV uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri iegūs no tā, ka vairs nebūs dubultas pārbaudes, inspekcijas un sertifikācijas prasības; uzsver, ka tas nedrīkst pazemināt ES standartus;
10.norāda, ka viens no iepriekšminētā kopīgā paziņojuma mērķiem ir cieši sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai reformētu PTO; pauž nožēlu par to, ka ASV ir bloķējusi jaunu PTO Apelācijas institūcijas locekļu iecelšanu, kas kaitē PTO strīdu izšķiršanas sistēmas darbībai;
11.pauž dziļu nožēlu par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma; atgādina, ka Eiropas Parlaments rezolūcijā par klimata diplomātiju ir uzsvēris, ka ES būtu jāizvirza noteikums, ka turpmākos tirdzniecības nolīgumus tā noslēdz tikai ar valstīm, kas ir ratificējušas un īsteno Parīzes nolīgumu; tomēr uzsver, ka šie ieteikumi attiecas uz ierobežotu nolīgumu, nevis visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu; tāpēc uzskata, ka šādiem nolīgumiem vajadzētu būt izņēmumam īpašu apstākļu dēļ un ka tie nekādā gadījumā nedrīkst radīt precedentu turpmākās Eiropas Savienības sarunās; šajā sakarā norāda, ka rezolūcijā par klimata diplomātiju ir uzsvērts tas, cik svarīgi ir cieši sadarboties ar ASV, un aicina Komisiju iesaistīties sarunās ar ASV par klimata un ilgtspējas politiku;
12.uzskata, ka tirdzniecības un atbilstības novērtēšanas nolīguma noslēgšana ar ASV šajos apstākļos neatbilstu vispārējiem principiem, saskaņā ar kuriem slēdzami ES tirdzniecības nolīgumi; tomēr uzskata, ka šajos izņēmuma apstākļos, uzsākot sarunas par tādu ierobežotu tirdzniecības nolīgumu ar ASV, kurā būtu novilktas skaidras sarkanās līnijas, varētu būt iespējams panākt rezultātu, kas būtu Eiropas iedzīvotāju, sabiedrību un uzņēmumu, jo īpaši MVU, interesēs, lai, palīdzot pārvarēt pašreizējo strupceļu tirdzniecības attiecībās, radītu ekonomisko izaugsmi un labvēlīgāku klimatu abu partneru starpā, kas varētu palīdzēt kopīgi risināt globālus izaicinājumus, tostarp PTO reformu, bet šādas sarunas var būt sekmīgas un atbilst uz vērtībām balstītai ES tirdzniecības politikai tikai tad, ja tiek izpildīti šādi obligātie nosacījumi:
(1)pirms nolīguma noslēgšanas tiek atcelti tarifi, kas noteikti Eiropas Savienības izcelsmes tēraudam un alumīnijam, pamatojoties uz 1962.gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232.iedaļu;
(2)tiek īstenots visaptverošs apspriešanās process ar pilsonisko sabiedrību un veikts ierosinātā nolīguma ietekmes novērtējums, kā arī tiek ņemti vērā šajā jomā jau veiktie ietekmes novērtējumi un pētījumi;
13.tāpēc aicina Padomi, kad tā pieņems sarunu norādes, ņemt vērā tālāk minētos apsvērumus un nodrošināt:
–to, ka ES sarunu mandātā tiek paredzēta skaidra apņemšanās sarunās iekļaut automobiļus un automobiļu rezerves daļas,
–lielāku skaidrību par to, kā sarunās tiks risināts jautājums par izcelsmes noteikumiem,
–lauksaimniecības izslēgšanu no sarunās apspriežamo tematu klāsta,
–to, ka sarunu mandātā tiek iekļauta apturēšanas klauzula, kuru izmanto gadījumā, ja sarunu laikā vai pirms to sākuma ASV piemēro ES precēm papildu tarifus vai citus tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, pamatojoties vai nu uz 1962.gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232.iedaļu, 1974.gada Tirdzniecības likuma 301.iedaļu vai jebkuru citu līdzīgu ASV tiesību aktu;
14.aicina Komisiju informēt Eiropas Parlamentu un pilnībā to iesaistīt visos sarunu posmos, arī ņemot vērā Eiropas vēlēšanas; aicina Padomi neapstiprināt nolīguma piemērošanu, pirms Parlaments nav devis savu piekrišanu; sagaida, ka gan Komisija, gan Padome arī turpmāk sarunu procesā nodrošinās augstāko pārredzamības līmeni; tāpēc aicina Padomi publicēt sarunu norādes, ja Padome tās apstiprinās; atgādina Komisijai par pienākumu saskaņā ar labāka regulējuma programmu iesniegt ierosinātā tirdzniecības nolīguma ilgtspējas novērtējumu;
15.aicina Padomi neapstiprināt sarunu norādes, pirms Parlaments nav pieņēmis savu nostāju;
16.uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASV administrācijai un Kongresam.
- [1]OVC265, 11.8.2017., 35.lpp.
- [2]Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0230.
- [3]Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0280.
- [4]Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0342.
- [5]
- [6]
- [7]
- [8]