合法博彩网站

Eiropas Parlaments,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Komisijas 2018.听gada 28. novembra pazi艈ojumu 鈥淭墨ru plan膿tu 鈥� visiem! Strat膿模isks Eiropas ilgtermi艈a redz膿jums par p膩rtic墨gu, modernu, konkur膿tsp膿j墨gu un klimatneitr膩lu ekonomiku鈥� (),

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Apvienoto N膩ciju Organiz膩cijas Visp膩r膿jo konvenciju par klimata p膩rmai艈膩m (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Par墨zes nol墨gumu, L膿mumu 1/CP.21, UNFCCC Pu拧u konferences 21.听sesiju (COP 21) un Pu拧u konferences 11.听sesiju, kas vienlaikus ir Kioto protokola pu拧u san膩ksme (CMP 11) un kas notika Par墨z膿 (Francij膩) no 2015.听gada 30.听novembra l墨dz 11.听decembrim,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 UNFCCC Pu拧u konferences 24.听sesiju (COP 24), Kioto protokola pu拧u 14.听san膩ksmi (CMP 14) un k膩 Par墨zes nol墨guma pu拧u san膩ksmi r墨koto Pu拧u konferences pirm膩s sesijas tre拧o da募u (CMA听1.3), kas notika Katovic膿 (Polij膩) 2018. gada 2.鈥�14.听decembr墨,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Apvienoto N膩ciju Organiz膩cijas Ilgtsp膿j墨gas att墨st墨bas programmu 2030.听gadam un ilgtsp膿j墨gas att墨st墨bas m膿r姆us (IAM),

鈥撎�听艈emot v膿r膩 2018.听gada 25.听oktobra rezol奴ciju par ANO 2018.听gada Klimata p膩rmai艈u konferenci (COP听24) Katovic膿 (Polij膩)[1],

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Klimata p膩rmai艈u starpvald墨bu padomes (IPCC) 墨pa拧o zi艈ojumu 鈥淕lob膩l膩 sasil拧ana 1,5听掳C robe啪膩s鈥�, piekto nov膿rt膿juma zi艈ojumu (AR5) un kopsavilkuma zi艈ojumu,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 ANO Vides programmas zi艈ojuma par emisiju apjoma at拧姆ir墨b膩m dev墨to izdevumu, kas pie艈emts 2018.听gada 27.听novembr墨,

鈥撎�听艈emot v膿r膩 Reglamenta 123.听panta 2.听punktu,

1.听听atz墨st, ka nopietnie klimata p膩rmai艈u riski ir pamats m奴su iedz墨vot膩ju ba啪膩m; atbalsta demonstr膩cijas, jo 墨pa拧i g膩jienu un skol膿nu demonstr膩ciju veid膩, kas palielina inform膿t墨bu par 拧iem klimata riskiem; atz墨st, ka cilv膿ki vis膩 Eirop膩, jo 墨pa拧i jaun膩k膩 paaudze, skol膿ni un studenti, ir 募oti noraiz膿ju拧ies par to, ka vald墨bas Eirop膩 nepieliek p奴les, lai nodro拧in膩tu ilgtsp膿j墨gu n膩kotni; atzin墨gi v膿rt膿 拧o akt墨vistu aicin膩jumus izvirz墨t v膿rien墨g膩kus m膿r姆us klimata jom膩 un prasa valstu, re模ion膩laj膩m un viet膿j膩m vald墨b膩m, k膩 ar墨 ES, veikt konkr膿tus un t奴l墨t膿jus pas膩kumus, lai nep膩rsniegtu 1,5听掳C klimata ierobe啪ojumu;

2.听听uzsver, ka Eiropas iedz墨vot膩ji jau tagad tie拧膩 veid膩 saskaras ar klimata p膩rmai艈u ietekmi; uzsver, ka saska艈膩 ar Eiropas Vides a模ent奴ras sniegto inform膩ciju laik膩 no 2010. l墨dz 2016.听gadam vid膿jie gada zaud膿jumi, ko Savien墨b膩 rad墨ju拧as ekstrem膩las laikapst膩k募u un klimatisk膩s izpausmes, bija aptuveni 12,8 miljardi EUR un ka, ja netiks veikti turpm膩ki pas膩kumi, ar klimatu saist墨tie zaud膿jumi ES l墨dz 2080.听gadam var膿tu sasniegt vismaz 190 miljardus EUR, kas ir l墨dzv膿rt墨gi 1,8听% no pa拧reiz膿j膩 IKP; uzsver, ka saska艈膩 ar pesimistisko emisiju samazin膩拧anas scen膩riju ikgad膿j膩s izmaksas, ko rada pl奴di ES, l墨dz 2100.听gadam var膿tu sasniegt 1 triljonu EUR un ka ar laikapst膩k募iem saist墨tas katastrofas l墨dz 2100.听gadam var膿tu skart aptuveni divas tre拧da募as Eiropas iedz墨vot膩ju sal墨dzin膩jum膩 ar 5听% pa拧laik; turkl膩t uzsver, ka saska艈膩 ar Eiropas Vides a模ent奴ras datiem l墨dz 2030.听gadam 50听% apdz墨voto vietu ES smagi ciet墨s no 奴dens tr奴kuma;

3.听听uzsver, ka IPCC 墨pa拧ais zi艈ojums par glob膩lo sasil拧anu par 1,5听掳C ir visaptvero拧膩kais un jaun膩kais ietekmes mazin膩拧anas pa艈膿mienu zin膩tniskais nov膿rt膿jums atbilst墨gi Par墨zes nol墨gumam;

4.听听uzsver, ka saska艈膩 ar IPCC 1,5听掳C 墨pa拧o zi艈ojumu, kas paredz v膿l膩kais l墨dz 2067.听gadam ierobe啪ot glob膩lo sasil拧anu 1,5听掳C robe啪膩s, t膩s nep膩rsniedzot vai p膩rsniedzot tikai nedaudz, ir j膩pan膩k SEG neto nulles l墨menis vis膩 pasaul膿 un l墨dz 2030.听gadam glob膩l膩s ikgad膿j膩s SEG emisijas ir j膩samazina l墨dz ne vair膩k k膩 27,4 GtCO₂eq gad膩; uzsver, ka, 艈emot v膿r膩 拧os konstat膿jumus, k膩 vienam no pasaules l墨deriem un lai nodro拧in膩tu labu iesp膿ju l墨dz 2100. gadam notur膿t glob膩l膩s temperat奴ras izmai艈as zem 1,5听掳C, Savien墨bai ir j膩cen拧as pan膩kt, lai SEG neto emisijas b奴tu nulles l墨men墨 cik dr墨z vien iesp膿jams, bet ne v膿l膩k k膩 l墨dz 2050. gadam;

5.听听pau啪 ba啪as par ANO Vides programmas 2018.听gada Emisiju neatbilst墨bas zi艈ojum膩 konstat膿to, ka pa拧reiz膿jie beznosac墨jumu nacion膩li noteiktie devumi (NND) b奴tiski p膩rsniedz Par墨zes nol墨gum膩 noteikto temperat奴ras pieauguma robe啪u, kas ir krietni zem膩ka par 2听掳C, un ar tiem l墨dz 2100.听gadam temperat奴ras pieaugums sasniegs 3,2听掳C[2]; uzsver, ka vis膩m UNFCCC pus膿m ir steidzami j膩palielina 2020.听gada klimata m膿r姆u v膿rien墨gums;

6.听听atzin墨gi v膿rt膿 Komisijas pazi艈ojumu 鈥淭墨ru plan膿tu 鈥� visiem! Strat膿模isks Eiropas ilgtermi艈a redz膿jums par p膩rtic墨gu, modernu, konkur膿tsp膿j墨gu un klimatneitr膩lu ekonomiku鈥�, kur膩 uzsv膿rtas iesp膿jas un probl膿mas, ko p膩reja uz siltumn墨cefekta g膩zu neto nulles emisiju ekonomiku rada Eiropas iedz墨vot膩jiem un Eiropas ekonomikai un attiec墨b膩 uz darbvietu rad墨拧anu Savien墨b膩, un kur拧 veido pamatu pla拧膩m debat膿m, iesaistot ES iest膩des, valstu parlamentus, uz艈膿m膿jdarb墨bas sektoru, nevalstisk膩s organiz膩cijas, pils膿tas un kopienas, k膩 ar墨 iedz墨vot膩jus;

7.听听atbalsta m膿r姆i l墨dz 2050.听gadam pan膩kt SEG neto nulles emisiju l墨meni un mudina dal墨bvalstis gaid膩maj膩s debat膿s par Eiropas n膩kotni, kas notiks ES 墨pa拧aj膩 samit膩 Sibiu 2019.听gada maij膩, vienoties par strat膿模iju 拧墨 m膿r姆a sasnieg拧anai; aicina dal墨bvalstis ap艈emties velt墨t vajadz墨g膩s p奴les, lai sasniegtu 拧o m膿r姆i;

8.听听uzskata, ka Eiropa var uz艈emties vado拧o lomu ce募膩 uz SEG neto nulles 别尘颈蝉颈箩腻尘, novirzot invest墨cijas uz inovat墨viem tehnolo模iskajiem risin膩jumiem, nodro拧inot iedz墨vot膩jiem iesp膿jas un r墨kojoties t膩d膩s b奴tisk膩s jom膩s k膩 ener模膿tika, r奴pniec墨bas politika, transports, lauksaimniec墨ba un p膿tniec墨ba, vienlaikus nodro拧inot jaunas darbvietas un soci膩lo taisn墨gumu, lai pati p膩reja b奴tu taisn墨ga;

Risin膩jumi Eiropas gadsimta vidus nulles emisiju strat膿模ijai

9.听听nor膩da, ka ES neto nulles l墨me艈a strat膿模ij膩 ir izkl膩st墨ti asto艈i Savien墨bas ekonomisk膩s, tehnolo模isk膩s un soci膩l膩s transform膩cijas risin膩jumi, kas nepiecie拧ami, lai sasniegtu Par墨zes nol墨guma temperat奴ras ilgtermi艈a samazin膩juma m膿r姆i; nor膩da, ka tikai divi no 拧iem risin膩jumiem 募autu Savien墨bai sasniegt SEG nulles emisijas v膿l膩kais l墨dz 2050.听gadam; uzsver, ka t膩d膿募 nepiecie拧ama 膩tra r墨c墨ba un iev膿rojams darbs visos l墨me艈os听鈥� no viet膿j膩 un re模ion膩l膩 l墨dz valsts un Eiropas l墨menim un nevalstisk膩 sektora aktoru iesaist墨拧ana; atz墨st, ka re模ion膩li un viet膿ji noteikti devumi var膿tu b奴t svar墨gi instrumenti emisiju samazin膩juma neatbilst墨bas nov膿r拧an膩; atg膩dina par dal墨bvalstu pien膩kumu pie艈emt valsts ilgtermi艈a strat膿模ijas, k膩 noteikts P膩rvald墨bas regul膩[3]; t膩d膿募 aicina dal墨bvalstis nospraust skaidrus 墨stermi艈a un ilgtermi艈a m膿r姆us un izstr膩d膩t politikas virzienus, kas atbilst Par墨zes nol墨guma m膿r姆iem, un sniegt invest墨ciju atbalstu nulles emisiju risin膩jumiem;

10.听听uzsver, ka 拧aj膩 strat膿模ij膩 iek募auto risin膩jumu pirm膩s kategorijas m膿r姆is ir l墨dz 2050.听gadam samazin膩t SEG emisijas par tikai aptuveni 80听% sal墨dzin膩jum膩 ar 1990.听gada l墨meni; ar ba啪膩m nor膩da, ka 拧is m膿r姆is paredz ierobe啪ot glob膩lo sasil拧anu nedaudz zem 2听掳C un ka t膩p膿c tas neatbilst ne Par墨zes nol墨guma m膿r姆im 鈥� notur膿t to krietni zem 2听掳C, ne ar墨 t膩lejo拧膩kajam m膿r姆im 鈥� notur膿t to zem 1,5听掳C;

11.听听uzsver, ka p膩reja uz t墨ru ener模iju veicin膩s Eiropas ekonomikas moderniz膩ciju un nodro拧in膩s soci膩los un vidiskos ieguvumus Eiropas iedz墨vot膩jiem; nor膩da, ka saska艈膩 ar Komisijas apl膿s膿m ir sagaid膩ms, ka ES IKP palielin膩sies vair膩k saska艈膩 ar nulles emisiju scen膩rijiem nek膩 saska艈膩 ar scen膩rijiem ar maz膩kiem emisiju samazin膩jumiem; uzskata, ka ner墨ko拧an膩s b奴tu p膩rliecino拧i visd膩rg膩kais scen膩rijs un t膩 rezult膩t膩 Eirop膩 ne tikai iev膿rojami samazin膩tos IKP, bet ar墨 vair膩k palielin膩tos ekonomisk膩 nevienl墨dz墨ba starp dal墨bvalst墨m un re模ioniem, k膩 ar墨 pa拧膩s dal墨bvalst墨s un re模ionos, jo sagaid膩ms, ka no ner墨ko拧an膩s sek膩m da啪as valstis un re模ioni ciet墨s vair膩k nek膩 citi;

12.听听ar ba啪膩m nor膩da, ka ES atkar墨ba no ener模ijas importa pa拧laik ir aptuveni 55听%; uzsver, ka neto nulles emisiju scen膩rija gad墨jum膩 l墨dz 2050.听gadam t膩 samazin膩tos l墨dz 20听%, kas pozit墨vi ietekm膿tu ES tirdzniec墨bas bilanci un 模eopolitisko st膩vokli; nor膩da, ka fosil膩 kurin膩m膩 importa izmaksu kumulat墨vais ietaup墨jums laikposm膩 no 2031. l墨dz 2050. gadam b奴tu aptuveni 2 l墨dz 3 triljoni EUR, ko var膿tu izmantot cit膩m Eiropas iedz墨vot膩ju priorit膩t膿m;

13.听听uzsver, ka nulles emisiju scen膩rij膩 paredz膿t膩 gaisa pies膩r艈ojuma samazin膩拧ana var膿tu samazin膩t smalko da募i艈u izrais墨to priek拧laic墨gas n膩ves gad墨jumu skaitu par vair膩k nek膩 40听%; nor膩da, ka saska艈膩 ar 拧膩du scen膩riju vesel墨bai nodar墨to kait膿jumu var膿tu samazin膩t par aptuveni 200 miljardiem EUR gad膩;

14.听听atzin墨gi v膿rt膿 to, ka ir iek募auti divi risin膩jumi, kuru m膿r姆is ir l墨dz 2050.听gadam pan膩kt nulles l墨me艈a SEG emisijas un ka Komisijas tos atbalsta, un uzskata, ka 拧is l墨dz gadsimta vidum sasniedzamais m膿r姆is ir vien墨gais, kas ir sader墨gs ar Savien墨bas saist墨b膩m saska艈膩 ar Par墨zes nol墨gumu; pau啪 no啪膿lu par to, ka strat膿模ij膩 netika apsv膿rti nek膩di nulles l墨me艈a SEG emisiju risin膩jumi l墨dz 2050.听gadam;

15.听听pau啪 no啪膿lu par to, ka nav izstr膩d膩ts neto nulles emisiju pl膩ns, ap艈emoties l墨dz 2050.听gadam izveidot piln墨b膩 uz atjaunojamiem energoresursiem balst墨tu energosist膿mu; t膩d膿募 mudina Komisiju p膿c iesp膿jas 膩tr膩k iesniegt papildu scen膩riju par 100听% atjaunojam膩s ener模ijas izmanto拧anu l墨dz 2050.听gadam;

16.听听nor膩da, ka 拧ie risin膩jumi ir saist墨ti ar vair膩ku oglek募a atdal墨拧anas tehnolo模iju izmanto拧anu, tostarp, oglek募a uztver拧anu un uzglab膩拧anu (CCS) vai oglek募a uztver拧anu un izmanto拧anu (CCU) un tie拧u piesaisti no gaisa, kuru 墨steno拧anas iesp膿jas v膿l nav p膩rbaud墨tas; tom膿r uzskata, ka ES neto nulles l墨me艈a strat膿模ij膩 par priorit膩ti b奴tu j膩nosaka tie拧a emisiju samazin膩拧ana un pas膩kumi, ko veic, lai saglab膩tu un uzlabotu ES dabiskos piesaist墨t膩jus un uzkr膩jsist膿mas, un ka oglek募a piesaist墨拧anas tehnolo模ijas vajadz膿tu izmantot tikai gad墨jumos, kad nav pieejamas tie拧as emisiju samazin膩拧anas vai dabiskas oglek募a piesaist墨拧anas iesp膿jas; uzskata, ka ir vajadz墨ga turpm膩ka emisijas samazin膩拧ana l墨dz 2030. gadam, lai Savien墨ba izvair墨tos no pa募au拧an膩s uz oglek募a piesaistes tehnolo模ij膩m, kas rad墨tu iev膿rojamus riskus ekosist膿m膩m, biolo模iskajai daudzveid墨bai un nodro拧in膩t墨bai ar p膩rtiku, k膩 apstiprin膩ts ar墨 IPCC 1,5听掳C zi艈ojum膩;

Klimata p膩rmai艈u un taisn墨gas p膩rejas soci膩lie aspekti

17.听听atzin墨gi v膿rt膿 Komisija apgalvojumu, ka nulles l墨me艈a emisijas ir iesp膿jamas bez darbvietu neto zaud膿拧anas, un pozit墨vi v膿rt膿 detaliz膿to v膿rt膿jumu par energoietilp墨g膩s nozar膿s 墨stenotu p膩reju; uzsver, ka, apdom膩ti r墨kojoties un sniedzot pien膩c墨gu atbalstu vismaz膩k aizsarg膩tajiem re模ioniem, nozar膿m un iedz墨vot膩jiem, taisn墨gai p膩rejai uz nulles l墨me艈a SEG 别尘颈蝉颈箩腻尘 ir potenci膩ls rad墨t darbvietu neto pieaugumu Savien墨b膩 鈥� nulles emisiju scen膩rija gad墨jum膩 l墨dz 2050.听gadam ekonomik膩 kopum膩 nodarbin膩t墨ba palielin膩sies par 2,1 miljonu darbvietu sal墨dzin膩jum膩 ar nodarbin膩t墨bas pieaugumu par 1,3 miljoniem darbvietu, ja tiks 墨stenots 80听% emisiju samazin膩拧anas scen膩rijs; t膩d膿募 uzskata, ka Komisijai vajadz膿tu izstr膩d膩t atjaunin膩tu prasmju auditu ES prasmju panor膩m膩 ar re模ion膩liem datiem par prasm膿m, kas vajadz墨gas, lai klimata zi艈膩 neitr膩la Eiropa nodro拧in膩tu ES iedz墨vot膩jiem taisn墨gu p膩reju un atbalst墨tu visneaizsarg膩t膩kos re模ionus, kuru ekonomika ir atkar墨ga no darb墨b膩m, kas saist墨tas ar nozar膿m vai tehnolo模ij膩m, kuras ir paredz膿ts samazin膩t vai kuras n膩kotn膿 n膩ksies p膩rveidot, k膩 ar墨 atbalst墨tu cilv膿kus, kas p膩rkvalific膿jas n膩kotnes vajadz墨b膩m piem膿rotu kvalitat墨vu darbvietu vajadz墨b膩m tajos pa拧os re模ionos;

18.听听uzsver, ka p膩rejai j膩b奴t taisn墨gai visiem sabiedr墨bas sl膩艈iem; nor膩da, ka tam ir nepiecie拧ama izpratne par taisn墨gu p膩reju, kas ietver negat墨vu un pozit墨vu ietekmi, kura saist墨ta ar pa膩trin膩t膩m klimata darb墨b膩m, piem膿ram, darbvietu zaud膿拧anu un jaun膩m darba iesp膿j膩m, k膩 ar墨 ietekmi, ko rada klimata pas膩kumu novilcin膩拧ana;

19.听听拧aj膩 sakar膩 uzsver, ka 墨pa拧i piel膩gotas un pietiekami finans膿tas strat膿模ijas visos l墨me艈os b奴s j膩izstr膩d膩, pamatojoties uz iek募aujo拧iem procesiem un cie拧膩 sadarb墨b膩 ar viet膿j膩m un re模ion膩laj膩m pa拧vald墨b膩m, arodbiedr墨b膩m, izgl墨t墨bas iest膩d膿m, pilsonisk膩s sabiedr墨bas organiz膩cij膩m un priv膩to sektoru, lai nodro拧in膩tu visiem Eiropas iedz墨vot膩jiem taisn墨gas un vienl墨dz墨gas iesp膿jas 拧aj膩 p膩rejas posm膩;

20.听听uzsver, ka vis膩m ES politikas jom膩m ir j膩veicina soci膩lais progress un soci膩lais taisn墨gums; jo 墨pa拧i uzsver steidzamo vajadz墨bu nodro拧in膩t taisn墨gu ieguld墨jumu no liel膩kajiem pies膩r艈ot膩jiem, tostarp apkarojot nodok募u apie拧anu un agres墨vu nodok募u pl膩no拧anu, ko veic korpor膩cijas; uzsver 鈥� lai nodro拧in膩tu visu iedz墨vot膩ju politisko atbalstu, ir svar墨gi 艈emt v膿r膩 to, k膩 tiek sadal墨ti ar klimata un dekarboniz膩cijas politiku saist墨tie ieguvumi, jo 墨pa拧i attiec墨b膩 uz cilv膿kiem ar zemiem ien膩kumiem;

21.听听uzsver daudzos papildu ieguvumus, ko sabiedr墨bas vesel墨bai rad墨s klimatneitr膩la sabiedr墨ba, gan attiec墨b膩 uz vesel墨bas apr奴pes izmaksu ietaup墨jumiem, gan uz maz膩ku slogu apdro拧in膩拧anas un sabiedr墨bas vesel墨bas sist膿m膩m, k膩 ar墨 uz Eiropas iedz墨vot膩ju visp膩r膿jo labkl膩j墨bu, pateicoties liel膩kai biolo模iskajai daudzveid墨bai, gaisa pies膩r艈ojuma samazin膩拧anai un maz膩kai saskarei ar pies膩r艈ojumu;

22.听听atg膩dina, ka aptuveni 50鈥�125听miljoni Eiropas iedz墨vot膩ju pa拧laik ir pak募auti ener模膿tisk膩s nabadz墨bas riskam[4]; uzsver, ka ener模膿tisk膩 p膩reja var nesam膿r墨gi ietekm膿t cilv膿kus ar zemiem ien膩kumiem un v膿l vair膩k palielin膩t ener模膿tisko nabadz墨bu; atz墨st, ka ener模膿tikas politik膩 j膩iek募auj soci膩l膩 dimensija un j膩nodro拧ina, ka neviens netiek atst膩ts nov膩rt膩; aicina dal墨bvalstis veikt t膩lredz墨gus pas膩kumus, lai nodro拧in膩tu taisn墨gu ener模膿tisko p膩reju un ener模ijas pieejam墨bu visiem ES iedz墨vot膩jiem;

23.听听uzskata, ka jaunie拧iem ir arvien liel膩ka soci膩l膩 un vides izpratne, kas var p膩rveidot m奴su sabiedr墨bas par t膩d膩m, kuras ir notur墨gas pret klimata p膩rmai艈膩m, un ka jaunie拧u izgl墨to拧ana ir viens no efekt墨v膩kajiem l墨dzek募iem c墨艈膩 pret klimata p膩rmai艈膩m; uzsver, ka jaunie拧i ir akt墨vi j膩iesaista starptautisko, starpkult奴ru un paaud啪u attiec墨bu veido拧an膩, kas ir pamat膩 kult奴ras p膩rmai艈膩m un atbalst墨s glob膩los centienus pan膩kt ilgtsp膿j墨g膩ku n膩kotni;

24.听听nor膩da, ka eiropie拧u iesaist墨拧ana ir b奴tiski svar墨ga, lai v膿l膩kais l墨dz 2050.听gadam SEG emisijas Eirop膩 b奴tu nulles l墨men墨; aicina visus valsts, re模ion膩l膩s un viet膿j膩s p膩rvaldes l墨me艈us ieviest konkr膿tus pas膩kumus, lai stimul膿tu un veicin膩tu iedz墨vot膩ju l墨dzdal墨bu un apmai艈u ar lab膩ko praksi p膩rej膩 uz neto nulles SEG ekonomiku;

Starpposma m膿r姆i

25.听听atz墨st, ka desmitgade no 2020. l墨dz 2030.听gadam b奴s vissvar墨g膩k膩 attiec墨b膩 uz to, lai ES var膿tu l墨dz 2050.听gadam sasniegt neto nulles l墨me艈a emisijas; aicina Komisiju un dal墨bvalstis atbalst墨t sp膿c墨gu vid膿ja termi艈a m膿r姆i 2030.听gadam, jo tas ir nepiecie拧ams, lai nodro拧in膩tu pietiekamu invest墨ciju stabilit膩ti tirg奴, piln墨b膩 izmantotu tehnolo模isko inov膩ciju potenci膩lu un palielin膩tu Eiropas uz艈膿mumu iesp膿jas k募奴t par glob膩l膩 tirgus l墨deriem;

26.听听uzsver 鈥� lai 2050.听gad膩 sasniegtu nulles l墨me艈a SEG emisijas visrentabl膩kaj膩 veid膩, b奴s iev膿rojami j膩paaugstina 2030.听gada m膿r姆u v膿rien墨guma l墨menis; uzskata, ka ir 膩rk膩rt墨gi svar墨gi, lai Savien墨ba ne v膿l膩k k膩 ANO Klimata samit膩, kas notiks 2019.听gada septembr墨 艆ujork膩, paustu skaidru nost膩ju, ka t膩 ir gatava p膩rskat墨t savu ieguld墨jumu Par墨zes nol墨guma m膿r姆u sasnieg拧an膩;

27.听听atbalsta ierosin膩jumu atjaunin膩t Savien墨bas NND, nosakot, ka l墨dz 2030.听gadam visas ekonomikas m膿rog膩 ir j膩pan膩k iek拧zemes SEG emisijas apjoma samazin膩拧an膩s vismaz par 60听% sal墨dzin膩jum膩 ar attiec墨go 1990.听gada l墨meni; t膩d膿募 aicina Padomi vienoties par kop膿ju nost膩ju, lai Savien墨ba var膿tu attiec墨gi palielin膩t NND m膿r姆u v膿rien墨gumu speci膩laj膩 ES samit膩 Sibiu 2019. gada maij膩, 艈emot v膿r膩 ANO klimata samitu 2019. gada septembr墨;

28.听听t膩d膿募 uzskata, ka Komisijai v膿l膩kais 2022.鈥�2024. gada p膩rskatos par 2030.听gada klimata ties墨bu aktu kopumu un citiem attiec墨gajiem ties墨bu aktiem ir j膩n膩k klaj膩 ar ties墨bu aktu priek拧likumiem, kas paaugstina m膿r姆u v膿rien墨gumu saska艈膩 ar atjaunin膩to NND un nulles l墨me艈a emisiju m膿r姆i; uzskata, ka nepietiekami 2030. gada m膿r姆i ierobe啪otu turpm膩k膩s iesp膿jas un, iesp膿jams, ar墨 da啪u rentablu dekarboniz膩cijas iesp膿ju pieejam墨bu; uzskata, ka 拧ie p膩rskati ir svar墨gs atskaites punkts ES saist墨bu izpildei klimata jom膩;

29.听听uzskata, ka, lai investoriem nodro拧in膩tu liel膩ku stabilit膩ti un redzam墨bu, ES ar墨 n膩ktu par labu izvirz墨t papildu starpposma emisiju samazin膩拧anas m膿r姆i l墨dz 2040. gadam;

30.听听uzskata par nepiecie拧amu regul膩ri p膩rskat墨t ES neto nulles emisiju strat膿模iju; uzskata, ka 拧膩da p膩rskat墨拧ana b奴tu j膩veic, 艈emot v膿r膩 rezult膩tus, ko dos reizi piecos gados veicam膩 glob膩l膩 izsv膿r拧ana, kas paredz膿ta Par墨zes nol墨gum膩, un 艈emot v膿r膩 tehnolo模iju un sabiedr墨bas att墨st墨bu, k膩 ar墨 nevalstisko dal墨bnieku un Eiropas Parlamenta ieguld墨jumu;

Nozaru ieguld墨jums

31.听听uzsver, ka vis膩s ekonomikas nozar膿s emisijas b奴s j膩samazina gandr墨z l墨dz nullei, un t膩m vis膩m b奴tu j膩piedal膩s kop墨gajos centienos samazin膩t emisijas; t膩d膿募 aicina Komisiju izstr膩d膩t risin膩jumus, k膩 pan膩kt klimatneitralit膩ti vis膩s nozar膿s; uzsver, cik svar墨gs 拧aj膩 zi艈膩 ir princips 鈥減ies膩r艈ot膩js maks膩鈥�;

32.听听uzsver, ka ir svar墨gi pie艈emt integr膿tu starpnozaru pieeju, lai veicin膩tu dekarboniz膩cijas centienus vis膩 ener模膿tikas sist膿m膩 un cit膩s saist墨t膩s nozar膿s un g奴tu labumu no palielin膩tas efektivit膩tes; uzsver energoefektivit膩tes un atjaunojamo energoresursu centr膩lo lomu p膩rej膩 uz SEG neto nulles emisiju ekonomiku; atz墨st, ka energosist膿mas integr膩cija var nodro拧in膩t liel膩ku elast墨bu, uzlabot sist膿mas efektivit膩ti, pla拧膩ku atjaunojamo energoresursu ener模ijas izmanto拧anu visos ener模ijas nes膿jos un galu gal膩 ar墨 rentablu ener模膿tikas p膩rk膩rto拧anu;

33.听听aicina Komisiju iesniegt v膿rien墨gu ES industri膩lo strat膿模iju, kur膩 tiktu 艈emti v膿r膩 m奴su plan膿tas ekolo模iskie limiti un atbalst墨ta taisn墨ga visu nozaru, tostarp energoietilp墨gu nozaru, p膩reja uz neto nulles l墨me艈a SEG 别尘颈蝉颈箩腻尘; piekr墨t Komisijas noteiktaj膩m strat膿模iskaj膩m jom膩m, kur膩s nepiecie拧ama kop墨ga r墨c墨ba;

34.听听uzskata, ka ES pa拧reiz膿jie pas膩kumi attiec墨b膩 uz oglek募a emisiju p膩rvirzi b奴tu j膩aizst膩j ar politiku, kura internaliz膿tu visas izmaksas saist墨b膩 ar SEG 别尘颈蝉颈箩腻尘; 拧aj膩 sakar膩 aicina Komisiju izv膿rt膿t, cik efekt墨vi un sader墨gi ar Pasaules Tirdzniec墨bas organiz膩cijas noteikumiem ir oglek募a robe啪拧姆膿rso拧anas nodok募a piel膩go拧anas meh膩nismi gan importam, gan eksportam, un p膿c iesp膿jas 膩tr膩k iesniegt Parlamentam un Padomei ties墨bu akta priek拧likumu;

35.听听uzskata, ka labkl膩j墨ba, glob膩l膩 r奴pniec墨bas konkur膿tsp膿ja un klimata politika ir savstarp膿ji stiprino拧as; atg膩dina, ka, esot da募ai no pirm膩s liel膩s ekonomikas, kas tiecas uz klimatneitralit膩ti, Eiropas uz艈膿mumi var膿s g奴t pirms膩c膿ja priek拧roc墨bas starptautiskajos tirgos, lai k募奴tu par glob膩liem l墨deriem ilgtsp膿j墨g膩 un resursefekt墨v膩 ra啪o拧an膩; uzsver, ka nov膿lota vai nepietiekama r墨c墨ba, lai sasniegtu neto nulles l墨me艈a SEG emisijas v膿l膩kais l墨dz 2050. gadam, rad墨s ekolo模iski, ekonomiski un soci膩li nepamatotas izmaksas un b奴tiski kav膿s Eiropas r奴pniec墨bas nozares konkur膿tsp膿ju n膩kotn膿;

36.听听nor膩da, ka vair膩ki jaunietekmes tirgi s膩k ie艈emt svar墨gu vietu glob膩l膩 tirgus vajadz墨bu apmierin膩拧an膩, p膩rejot uz neto nulles SEG ekonomiku, piem膿ram, attiec墨b膩 uz bezemisiju transportu un atjaunojamiem energoresursiem; uzsver, ka ES ir j膩saglab膩 savas ekonomikas vado拧膩 loma videi draudz墨gu inov膩ciju jom膩 un saist墨b膩 ar invest墨cij膩m videi nekait墨g膩s tehnolo模ij膩s; uzskata, ka ES l墨der墨ba atjaunojam膩s ener模ijas un energoefektivit膩tes jom膩 apliecina cit膩m pasaules da募膩m, ka p膩reja uz t墨ru ener模iju ir gan iesp膿jama, gan labv膿l墨ga un sniedzas t膩l膩k par c墨艈u pret klimata p膩rmai艈膩m;

37.听听nor膩da, ka Komisijas 2018. gada zi艈ojum膩 par ener模ijas cen膩m un izmaks膩m Eirop膩 uzsv膿rts, ka ES past膩v墨gi ir 募oti pak募auta sv膩rst墨g膩m un pieaugo拧膩m fosil膩 kurin膩m膩 cen膩m un ka paredzams, ka elektroener模ijas ra啪o拧anas izmaksas n膩kotn膿 palielin膩sies elektroener模ijai, kuras ra啪o拧an膩 izmanto fosilo kurin膩mo, bet cenas krit墨sies atjaunojamajiem energoresursiem; uzsver, ka ES ener模ijas importa izmaksas 2017. gad膩 palielin膩j膩s par 26听%, sasniedzot 266 miljardus EUR, galvenok膩rt naftas cenu pieauguma d膿募; nor膩da, ka zi艈ojum膩 l膿sts, ka naftas cenu pieaugumam ir bijusi negat墨va ietekme uz ES izaugsmi (-0,4听% no IKP 2017.听gad膩) un infl膩ciju (+听0,6);

38.听听atg膩dina, ka 71听% no visas ener模ijas izmanto tikai telpu apsildei; piekr墨t Komisijai, ka energoefekt墨vas m膩jas klimata zi艈膩 neitr膩laj膩 ES k募奴s par normu un nodro拧in膩s lab膩ku vesel墨bu un komfortu visiem eiropie拧iem;

39.听听uzskata, ka tehnolo模iju att墨st墨ba un risin膩jumi, energoefektivit膩te gan pied膩v膩juma, gan piepras墨juma zi艈膩, ilgtsp膿j墨ga atjaunojam膩 ener模ija transporta, 膿ku, siltumapg膩des, aukstumapg膩des un ener模膿tikas nozar膿 un aprites ekonomikas principi 鈥� visi 拧ie faktori b奴s svar墨gi SEG emisiju samazin膩拧anai; 拧aj膩 sakar膩 uzsver, cik svar墨gas ir ar tehnolo模ij膩m saist墨tas strat膿模ijas;

40.听听uzsver, ka r奴pniecisko procesu rad墨to emisiju probl膿ma ir j膩risina daudz pla拧膩k膩 m膿rog膩; nor膩da, ka saska艈膩 ar IPCC 1,5听掳C 墨pa拧o zi艈ojumu r奴pniec墨bai l墨dz 2050. gadam ir j膩samazina oglek募a emisijas par 65鈥�90听% sal墨dzin膩jum膩 ar 2010. gadu;

41.听听prasa veidot augsti energoefekt墨vu un piln墨b膩 uz atjaunojamiem energoresursiem balst墨tu energosist膿mu un aicina Komisiju un dal墨bvalstis veikt visus 拧aj膩 sakar膩 nepiecie拧amos pas膩kumus, jo tai b奴s pla拧膩ka ietekme uz vis膩m ekonomikas nozar膿m;

42.听听uzsver energoefektivit膩tes sniegtos ieguvumus apg膩des dro拧墨bas, ekonomikas konkur膿tsp膿jas, vides aizsardz墨bas, ener模ijas r膿姆inu samazin膩拧anas un m膩jok募u kvalit膩tes uzlabo拧anas jom膩; apstiprina energoefektivit膩tes svar墨go lomu uz艈膿m膿jdarb墨bas iesp膿ju un nodarbin膩t墨bas rad墨拧an膩, k膩 ar墨 t膩s sniegtos visp膩r膿jos un re模ion膩los ieguvumus; 拧aj膩 sakar膩 atg膩dina, ka saska艈膩 ar P膩rvald墨bas regulu ir ieviests princips 鈥渆nergoefektivit膩te pirmaj膩 viet膩鈥�, ka t膩 piem膿ro拧ana b奴tu piln墨b膩 j膩izmanto vis膩 ener模膿tikas 姆膿d膿 un ka tas ir pamats jebkurai virz墨bai uz 2050. gada neto nulles emisiju m膿r姆i;

43.听听uzsver, ka 1,5听掳C pl膩nos, kuros p膩rsniegums nav paredz膿ts vai ir ierobe啪oti analiz膿ts, IPCC 1,5听掳C 墨pa拧aj膩 zi艈ojum膩 CCS/CCU izv膿r拧anai ir pie拧姆irta 募oti at拧姆ir墨ga loma 鈥� diapazon膩 no nulles l墨dz pat 300 kumulat墨v膩m GtCO₂, ko uzglab膩s l墨dz 2050.听gadam; uzskata, ka CO₂ uzglab膩拧anu nevajadz膿tu 墨stenot nozar膿s, kur膩s past膩v pietiekami daudz emisiju samazin膩拧anas alternat墨vu, k膩 tas ir ener模膿tikas nozares gad墨jum膩; atz墨st, ka CCU var膿tu pal墨dz膿t samazin膩t emisijas da啪os r奴pnieciskos procesos, ta膷u ar ba啪膩m nor膩da, ka daudzas CCU tehnolo模ijas pa拧laik nenodro拧ina past膩v墨gu emisiju samazin膩jumu;

44.听听uzsver, ka Ekodizaina direkt墨va[5] ir sniegusi b奴tisku ieguld墨jumu ES klimata m膿r姆u sasnieg拧an膩, ik gadu samazinot SEG emisijas par 320 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta, un ka tiek l膿sts, ka l墨dz 2020. gadam 拧墨s direkt墨vas darb墨bas rezult膩t膩 ES pat膿r膿t膩ji kopum膩 var膿tu ietaup墨t l墨dz 112 miljardiem EUR, vai ik gadu aptuveni 490听EUR gad膩 katr膩 m膩jsaimniec墨b膩; prasa noteikt papildu produktus, uz kuriem attiecas Ekodizaina direkt墨va, tostarp plan拧etdatorus un viedt膩lru艈us, un atjaunin膩t pa拧reiz膿jos standartus, lai atspogu募otu tehnolo模iju att墨st墨bu;

45.听听uzsver nepiecie拧am墨bu nekav膿joties 墨stenot Ener模膿tikas savien墨bu un t墨ras ener模ijas paketi, lai veicin膩tu invest墨cijas jom膩s, kur膩s var pan膩kt visliel膩ko atjaunojam膩s ener模ijas ra啪o拧anu, un mudina veicin膩t iedz墨vot膩ju akt墨vu l墨dzdal墨bu nol奴k膩 pa膩trin膩t ener模膿tikas p膩rk膩rto拧anu virz墨b膩 uz oglek募a zi艈膩 neitr膩lu un ilgtsp膿j墨gu ekonomiku, vienlaikus mazinot ener模膿tisko nabadz墨bu; uzskata, ka ir svar墨gi paaugstin膩t dal墨bvalstu starpsavienojumu l墨meni, tostarp veicinot vair膩k p膩rrobe啪u atbalsta sh膿mu;

46.听听nor膩da, ka 拧墨 strat膿模ija apstiprina, ka transporta nozar膿 joproj膩m pieaug SEG emisijas un ka ar 墨stenoto politiku nepietiks, lai transporta nozari dekarboniz膿tu l墨dz 2050. gadam; uzsver vajadz墨bu izveidot ilgtsp膿j墨gu ES transporta sist膿mu, kuras pamat膩 ir tr墨s galvenie p墨l膩ri 鈥� izvair墨拧an膩s, mod膩l膩 p膩reja un efektivit膩tes uzlabojumi; jo 墨pa拧i uzsver, ka ir svar墨gi nodro拧in膩t mod膩lo p膩reju no gaisa uz dzelzce募a transportu un virzien膩 uz sabiedrisko transportu un kop墨gotu mobilit膩ti; nor膩da, ka autotransports rada aptuveni vienu piektda募u no ES kop膿j膩m oglek募a dioks墨da 别尘颈蝉颈箩腻尘; t膩d膿募 aicina dal墨bvalstis un Komisiju veikt iz拧姆iro拧us pas膩kumus, lai vis膩s dal墨bvalst墨s b奴tu pieejami nulles un mazemisiju transportl墨dzek募i, vienlaikus izvairoties no vecu, 募oti pies膩r艈ojo拧u transportl墨dzek募u izmanto拧anas pieauguma dal墨bvalst墨s ar zemiem ien膩kumiem; prasa ne v膿l膩k k膩 l墨dz 2035. gadam pak膩peniski p膩rtraukt vieglo automobi募u un vieglo kravas automobi募u ar iek拧dedzes dzin膿ju p膩rdo拧anu ES; uzsver ar墨 viedo tehnolo模iju, piem膿ram, vied膩s uzl膩des infrastrukt奴ras, noz墨mi siner模iju veido拧an膩 starp transporta elektrifik膩ciju un atjaunojamo energoavotu izmanto拧anu;

47.听听uzsver 鈥� lai kopum膩 pan膩ktu ES ekonomikas klimatneitralit膩ti, savs ieguld墨jums j膩sniedz vis膩m nozar膿m, tostarp starptautiskajai avi膩cijai un ku模niec墨bai; nor膩da, ka Komisijas veikt膩 anal墨ze liecina, ka pa拧reiz膿jie starptautiskie m膿r姆i un pas膩kumi, kurus attiec墨gi noteikusi Starptautisk膩 J奴rniec墨bas organiz膩cija un Starptautisk膩 Civil膩s avi膩cijas organiz膩cija, pat ja tie tiks piln墨b膩 墨stenoti, nerada nepiecie拧amo emisiju samazin膩jumu, un ka ir nepiecie拧ama b奴tiska turpm膩k膩 r墨c墨ba, kas atbilst visu ekonomikas jomu noteiktajam m膿r姆im 鈥� nulles l墨me艈a 别尘颈蝉颈箩腻尘; uzsver, ka 拧aj膩s nozar膿s ir nepiecie拧amas invest墨cijas bezemisiju un mazoglek募a tehnolo模ij膩s; aicina Komisiju ieviest praks膿 principu 鈥減ies膩r艈ot膩js maks膩鈥� 拧aj膩s nozar膿s, sevi拧姆i attiec墨b膩 uz avi膩cijas degvielas aplik拧anu ar nodokli un avi膩cijas bi募e拧u cen膩m; atg膩dina, ka atbilsto拧i apl膿s膿m l墨dz 2050.听gadam SEG emisijas starptautisk膩s ku模niec墨bas nozar膿 pieaugs par 250听%; atzin墨gi v膿rt膿 to, ka starptautisk膩 ku模niec墨bas nozare pati sev ir noteikusi absol奴tu SEG emisiju samazin膩拧anas m膿r姆i; ar ba啪膩m nor膩da uz progresa tr奴kumu 拧膩 m膿r姆a iek募au拧an膩 墨stermi艈a un vid膿ja termi艈a pas膩kumos un cit膩s konkr膿t膩s darb墨b膩s;

48.听听aicina Komisiju p膿c iesp膿jas dr墨z膩k n膩kt klaj膩 ar visaptvero拧u Eiropas dzelzce募a programmu, tostarp 膩tri 墨stenot sadarbsp膿j墨gu ES iek拧膿jo dzelzce募a t墨klu un mobiliz膿t liel膩kas invest墨cijas, jo 墨pa拧i, lai moderniz膿tu eso拧膩s l墨nijas, p膩rvar膿tu tr奴ksto拧os savienojumus un nodro拧in膩tu pasa啪ieru ties墨bas un tranz墨ta bi募etes; aicina Komisiju un dal墨bvalstis izstr膩d膩t politiku, invest墨cijas un stimulus, lai nodro拧in膩tu, ka braucieni ar vilcienu Eirop膩 l墨dz 1听000听km att膩lum膩, kur tas ir iesp膿jams un ir praktiski lietder墨gi, b奴tu pievilc墨g膩ki iedz墨vot膩jiem nek膩 gaisa vai autotransporta ekvivalenti;

49.听听nor膩da, ka ES 膿ku sektors pa拧laik veido 40听% no Eiropas ener模ijas galapat膿ri艈a un 36听% no t膩s CO₂ 别尘颈蝉颈箩腻尘[6]; prasa atrais墨t 拧墨 sektora potenci膩lu ener模ijas taup墨拧anai un oglek募a p膿das samazin膩拧anai saska艈膩 ar 膾ku energoefektivit膩tes direkt墨v膩[7] nosprausto m膿r姆i l墨dz 2050. gadam izveidot 募oti efekt墨vu un dekarboniz膿tu 膿ku fondu; uzsver, ka 膿ku energopat膿ri艈a efektivit膩tes uzlabo拧anai ir iev膿rojams potenci膩ls v膿l vair膩k samazin膩t Eiropas SEG emisijas; turkl膩t uzskata, ka m膿r姆a par zema energopat膿ri艈a 膿k膩m, kas piln墨b膩 nodro拧in膩tas ar atjaunojamo ener模iju, sasnieg拧ana ir nepiecie拧amais priek拧noteikums, lai izpild墨tu Par墨zes nol墨gumu un ES programmu izaugsmei, viet膿j膩m darbviet膩m un iedz墨vot膩ju dz墨ves apst膩k募u uzlabo拧anai vis膩 Eirop膩;

50.听听nor膩da, ka aptuveni 60听% no pasaules met膩na 别尘颈蝉颈箩腻尘 rada t膩di avoti k膩 lauksaimniec墨ba, atkritumu poligoni un notek奴de艈i, k膩 ar墨 fosil膩 kurin膩m膩 ra啪o拧ana un transport膿拧ana pa cauru募vadiem; atg膩dina, ka met膩ns ir sp膿c墨ga siltumn墨cefekta g膩ze, kas 100 gadu laik膩 potenci膩li var izrais墨t 28 reizes liel膩ku sasil拧anu nek膩 CO₂[8], un ka met膩na emisiju samazin膩拧anai var b奴t svar墨ga loma, samazinot piezemes ozona koncentr膩ciju un negat墨vo ietekmi uz gaisa kvalit膩ti un cilv膿ka vesel墨bu; atg膩dina Komisijai t膩s pien膩kumu p膿c iesp膿jas dr墨z izp膿t墨t politikas iesp膿jas 膩tri risin膩t met膩na emisiju jaut膩jumu k膩 da募u no Savien墨bas strat膿模isk膩 pl膩na met膩na 别尘颈蝉颈箩腻尘 un 拧aj膩 nol奴k膩 iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ties墨bu aktu priek拧likumus; uzsver lauksaimniec墨bas nozares potenci膩lu risin膩t klimata p膩rmai艈u rad墨t膩s probl膿mas, piem膿ram, ievie拧ot ekolo模iskas un tehnolo模iskas inov膩cijas, k膩 ar墨 nodro拧inot oglek募a uzglab膩拧anu augsn膿;

51.听听prasa kop膿jo lauksaimniec墨bas politiku veidot t膩du, kas sniedz ieguld墨jumu SEG emisiju samazin膩拧an膩 saska艈膩 ar m膿r姆i pan膩kt neto nulles SEG emisijas v膿l膩kais l墨dz 2050.听gadam; uzsver, ka ES ir iev膿rojami j膩samazina lauksaimniec墨bas dz墨vnieku skaits, s膩kot no apgabaliem, kuros ir liels lauksaimniec墨bas dz墨vnieku bl墨vums, un izbeidzot audz膿拧anu r奴pn墨c膩s; uzsver, ka uztura paradumu mai艈a, jo 墨pa拧i lauksaimniec墨bas dz墨vnieku pat膿ri艈a iev膿rojama samazin膩拧ana, ir b奴tiska, lai samazin膩tu SEG emisijas lauksaimniec墨bas nozar膿;aicina Komisiju nodro拧in膩t, ka lauksaimniec墨bas politika, jo 墨pa拧i ES un valstu fondi, atbilst Par墨zes nol墨guma m膿r姆iem un uzdevumiem;

52.听听uzsver, ka klimata m膿r姆i ir j膩iek募auj vis膩s ES politikas jom膩s, tostarp tirdzniec墨bas politik膩; mudina Komisiju nodro拧in膩t, ka visi ES parakst墨tie tirdzniec墨bas nol墨gumi ir piln墨b膩 sader墨gi ar Par墨zes nol墨gumu, jo tas ne tikai uzlabotu glob膩lo r墨c墨bu klimata p膩rmai艈u jom膩, bet ar墨 nodro拧in膩tu l墨dzv膿rt墨gus konkurences apst膩k募us attiec墨gaj膩m nozar膿m;

53.听听uzsver, ka ES b奴tu j膩izce募 re模ionu, pils膿tu un mazpils膿tu loma un centieni; aicina Komisiju balst墨ties uz darbu, ko veic ES Pils膿tas m膿ru pakts, kas p膩rst膩v 200 miljonus Eiropas iedz墨vot膩ju, un 募aut vi艈iem k募奴t par vienu no p膩rejas procesa katalizatoriem;

54.听听pau啪 no啪膿lu par to, ka Komisijas strat膿模ij膩 nav izmantota iesp膿ja pastiprin膩t ES r墨c墨bu attiec墨b膩 uz fluor膿taj膩m SEG; uzsver, ka nelikum墨gas fluorog募奴de艈ra啪u (HFC) tirdzniec墨bas nov膿r拧ana, pie艈emot HFC licenc膿拧anas sist膿mu, HFC izmanto拧anas aizliegums nozar膿s, kur膩s tie vairs nav vajadz墨gi, HFC kvotu pie拧姆ir拧ana, izmantojot izsoles sist膿mu, un piln墨ga F-g膩zu regulas[9] 墨steno拧ana, aizliedzot visus SF₆ nevajadz墨gos izmanto拧anas veidus, ir skaidras iesp膿jas pal墨dz膿t ES sasniegt Par墨zes nol墨guma m膿r姆us;

Zemes izmanto拧anas, zemes izmanto拧anas mai艈as un me啪saimniec墨bas nozares klimata potenci膩la maksim膩la izmanto拧ana

55.听听补迟办腻谤迟辞 IPCC konstat膿jumus, kuros nor膩d墨ts, ka vides ietekm膿jumu, tostarp me啪u ugunsgr膿kus un tundras un bore膩lo me啪u degrad膩ciju, saasin膩s pasaules temperat奴ras paaugstin膩拧an膩s;

56.听听atz墨st me啪u iev膿rojamo potenci膩lu pal墨dz膿t stiprin膩t Eiropas centienus klimata jom膩 (izmantojot sekvestr膩ciju, uzglab膩拧anu un aizst膩拧anu) un v膿l膩kais l墨dz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju m膿r姆i; atg膩dina m膿r姆i l墨dz 2020.听gadam aptur膿t biolo模isk膩s daudzveid墨bas izzu拧anu un ekosist膿mu pakalpojumu degrad膩ciju ES; 拧aj膩 sakar膩 atbalsta ilgtsp膿j墨gu me啪u apsaimnieko拧anu kop膩 ar konkr膿tiem l墨dzek募iem efekt墨vas un ilgtsp膿j墨gas ES bioekonomikas stimul膿拧anai;

57.听听atz墨st apme啪o拧anas pozit墨vo, bet tom膿r ierobe啪oto potenci膩lu Eirop膩; t膩d膿募 uzskata, ka apme啪o拧anas iniciat墨vas ir j膩papildina ar konkr膿t膩m iniciat墨v膩m un stimuliem, kuru m膿r姆is ir uzlabot piesaistes potenci膩lu, vienlaikus nodro拧inot un uzlabojot eso拧o me啪a zemju vesel墨bu, lai t膩d膿j膩di nodro拧in膩tu ieguvumus gan klimata, gan ilgtsp膿j墨gas bioekonomikas un biolo模isk膩s daudzveid墨bas jom膩; atbalsta b奴tisku centienu 墨steno拧anu agrome啪saimniec墨b膩 un to, ka 募oti re膩lus ieguvumus (ekolo模ij膩 un biolo模iskaj膩 daudzveid墨b膩) ir iesp膿jams g奴t, akt墨vi izmantot膩 lauksaimniec墨bas zem膿 募aujot augt ar墨 kokiem un da啪膩diem augiem; uzsver, ka no kop膿j膩 tehnisk膩 potenci膩la, kas piem墨t lab膩kas oglek募a sekvestr膩cijas praks膿m ES lauksaimniec墨bas zem膿s, agrome啪saimniec墨bai ir visliel膩kais potenci膩ls[10];

58.听听nor膩da, ka ES r墨c墨ba un politika ietekm膿 ar墨 dabiskos piesaist墨t膩jus, zemi un me啪us 膩rpus Eiropas un ka ES neto emisiju nulles l墨me艈a strat膿模ijai b奴tu j膩nodro拧ina, ka ES r墨c墨bai nav kait墨gas ietekmes uz klimatu tre拧膩s valst墨s; atg膩dina par ES starptautisko ap艈em拧anos aptur膿t me啪u izcir拧anu l墨dz 2020.听gadam un uzsver, ka 拧aj膩 jom膩 ir vajadz墨ga konkr膿ta r墨c墨ba, tostarp ar jaunu ties墨bu aktu un regul膿juma pal墨dz墨bu; jo 墨pa拧i prasa ES saraut saikni starp dabisko me啪u zaud膿拧anu un Eiropas pat膿ri艈u; turkl膩t prasa nekav膿joties uzs膩kt t膩du biodegvielu, kuru pamat膩 ir p膩rtika un bar墨ba, tostarp palmu e募募a un soja, izmanto拧anas pak膩penisku izbeig拧anu;

59.听听uzsver, ka no Eiropas me啪iem ar aizsarg膩tu statusu tikai 15听% ES me啪a biotopu ir labv膿l墨g膩 st膩vokl墨; uzsver, ka ir nepiecie拧ams maksim膩li aizsarg膩t un atjaunot me啪us, kokaugiem kl膩tas plat墨bas un mitr膩jus k膩 dabiskus oglek募a piesaist墨t膩jus;

60.听听uzsver, ka augsn膿 tiek uzglab膩ts vair膩k oglek募a nek膩 biosf膿r膩 un atmosf膿r膩 kop膩; t膩p膿c uzsver, ka ir svar墨gi aptur膿t augsnes degrad膩ciju ES un nodro拧in膩t kop膿ju ES r墨c墨bu, lai saglab膩tu un uzlabotu augsnes kvalit膩ti un t膩s sp膿ju uzglab膩t oglekli;

61.听听uzsver, cik liela noz墨me ir ilgm奴啪墨giem nocirstas koksnes produktiem un to lomai zemes izmantojuma, zemes izmanto拧anas mai艈as un me啪saimniec墨bas (LULUCF) nozar膿 l墨dz 2030.听gadam; uzsver, ka n膩kotnes satvar膩 b奴tu j膩艈em v膿r膩 ne tikai apsaimniekota me啪a un apme啪otas zemes, bet ar墨 拧o produktu, tostarp no lauksaimniec墨bas zem膿m ieg奴to produktu, ieguld墨jums;

62.听听uzsver, ka ir svar墨gi racionaliz膿t lauksaimniec墨bas mode募us, kas atbalsta lauksaimniec墨bas sist膿mas, kuras ir notur墨gas pret ekstrem膩liem laikapst膩k募iem un kait膿k募u inv膩zij膩m un veicina lab膩ku oglek募a piesaisti augsn膿, 奴dens saglab膩拧anu un agrobiolo模isko daudzveid墨bu;

Finans膿拧ana un p膿tniec墨ba

63.听听uzskata 鈥� lai Savien墨ba v膿l膩kais l墨dz 2050. gadam sasniegtu nulles l墨me艈a emisijas, ir j膩mobiliz膿 b奴tiskas publisk膩s un priv膩t膩s invest墨cijas; uzsver, ka stabila un paredzama ener模膿tikas un klimata politikas sist膿ma ir pamats tam, lai nodro拧in膩tu 募oti nepiecie拧amo investoru uztic墨bu un 募autu Eiropas nozar膿m pie艈emt ilgtermi艈a invest墨ciju l膿mumus Eirop膩;

64.听听uzskata, ka galvenais uzdevums ir novirz墨t naudas pl奴smas no br奴najiem ieguld墨jumiem uz za募ajiem ieguld墨jumiem un ka pietiekamu finan拧u resursu atra拧ana, lai risin膩tu liel膩ko probl膿mu, ar ko pa拧laik saskaras cilv膿ce, pirmk膩rt un galvenok膩rt ir politisk膩s gribas jaut膩jums; t膩d膿募 uzsver, ka par priorit膩ti b奴tu j膩nosaka 2018. gada mart膩 pie艈emt膩 ilgtsp膿j墨ga finan拧u r墨c墨bas pl膩na 墨steno拧ana, tostarp banku kapit膩la pras墨bu kalibr膿拧ana un piesardz墨ga attieksme pret augsta oglek募a satura akt墨viem, piesardz墨bas noteikumi apdro拧in膩拧anas sabiedr墨b膩m un institucion膩lo ieguld墨t膩ju un akt墨vu p膩rvald墨t膩ju pien膩kumu atjaunin膩拧ana;

65.听听uzskata, ka 2021.鈥�2027. gada daudzgadu finan拧u sh膿ma pirms t膩s pie艈em拧anas b奴tu j膩izv膿rt膿, 艈emot v膿r膩 m膿r姆i v膿l膩kais l墨dz 2050. gadam sasniegt neto nulles SEG emisijas, un ka ir j膩izveido standarta tests, lai nodro拧in膩tu, ka ES bud啪et膩 paredz膿tie izdevumi ir atbilst墨gi attiec墨b膩 uz klimata aspektu;

66.听听prasa 膩tri ieviest ES ETS inov膩cijas fondu un pirmo uzaicin膩jumu iesniegt priek拧likumus izsludin膩t 2019. gad膩, lai veicin膩tu invest墨cijas revolucion膩ru mazoglek募a r奴pniecisko tehnolo模iju demonstr膿拧an膩 visda啪膩d膩kaj膩s nozar膿s, ne tikai elektroener模ijas ra啪o拧an膩, bet ar墨 centraliz膿t膩s siltumapg膩des un r奴pnieciskajos procesos;

67.听听nor膩da, ka ES me啪a strat膿模ija uzskata, ka kop膿j膩s lauksaimniec墨bas politikas lauku att墨st墨bas politika ir galvenais ES me啪u aizsardz墨bas un ilgtsp膿j墨gas apsaimnieko拧anas atbalsta avots;

68.听听pau啪 no啪膿lu par to, ka fosil膩 kurin膩m膩 subs墨dijas joproj膩m palielin膩s un sasniedz aptuveni 55 miljardus EUR gad膩; uzskata, ka ES un dal墨bvalst墨m[11] ir nekav膿joties j膩atsak膩s no vis膩m Eiropas un valstu subs墨dij膩m fosilajam kurin膩majam;

69.听听uzsver, ka ir svar墨gi izveidot taisn墨gu p膩rejas fondu, jo 墨pa拧i to re模ionu un kopienu vajadz墨b膩m, kurus visvair膩k skar dekarboniz膩cija;

70.听听uzsver, ka ES un valstu p膿tniec墨bas un inov膩cijas programmas ir 募oti svar墨gas, lai pal墨dz膿tu Savien墨bai saglab膩t vado拧o lomu c墨艈膩 pret klimata p膩rmai艈膩m;

71.听听uzsver, ka klimata politika ir piln墨b膩 j膩integr膿 p膿tniec墨bas un inov膩cijas programm膩s un j膩墨steno visos p膿tniec墨bas cikla posmos k膩 viens no principiem, p膿c kuriem pie拧姆ir ES finans膿jumu;

Pat膿r膿t膩ju un aprites ekonomikas loma

72.听听uzsver paradumu mai艈as b奴tisko ietekmi, lai pan膩ktu SEG emisiju samazin膩jumu, tostarp vis膩 p膩rtikas sist膿m膩, transporta nozar膿 un jo 墨pa拧i avi膩cijas nozar膿; aicina Komisiju p膿c iesp膿jas dr墨z膩k izp膿t墨t politikas iesp膿jas, tostarp attiec墨b膩 uz vides nodok募iem, lai veicin膩tu paradumu mai艈u; uzsver, ka ir svar墨gi 墨stenot aug拧up膿jas iniciat墨vas, piem膿ram, Pils膿tas m膿ru paktu, kas veicin膩tu uzved墨bas mai艈u;

73.听听nor膩da, ka ANO P膩rtikas un lauksaimniec墨bas organiz膩cijas statistikas dati liecina, ka kop拧 1990. gadiem kop膿jais ga募as un dz墨vnieku izcelsmes produktu pat膿ri艈拧 uz vienu iedz墨vot膩ju ES-28 ir samazin膩jies un ka, atbalstot 拧o past膩v墨go tendenci apvienojum膩 ar tehniskiem pieg膩des puses 墨stenotiem ietekmes mazin膩拧anas pas膩kumiem, var膿tu iev膿rojami samazin膩t lauksaimniecisk膩s ra啪o拧anas rad墨t膩s emisijas;

74.听听uzsver, ka ir svar墨gi, lai ES pan膩ktu ne tikai ener模ijas aizst膩拧anu, bet ar墨 t膩d膩 pa拧膩 pak膩p膿 produktu/materi膩lu aizst膩拧anu, proti, aizst膩tu produktus un materi膩lus, ko ra啪o no fosilajiem resursiem vai kuru ra啪o拧anas proces膩 rodas augstas emisijas, ar produktiem, ko ra啪o no atjaunojamiem resursiem;

75.听听uzsver, ka 募oti liela da募a no energopat膿ri艈a un t膩d膿j膩di ar墨 SEG 别尘颈蝉颈箩腻尘 ir tie拧i saist墨ta ar resursu ieg奴拧anu, p膩rstr膩di, transport膿拧anu, p膩rveidi, izmanto拧anu un likvid膿拧anu; uzsver, ka katr膩 resursu p膩rvald墨bas 姆膿des posm膩 var 募oti b奴tiski ietaup墨t l墨dzek募us; t膩p膿c uzsver, ka resursu produktivit膩tes palielin膩拧ana, uzlabojot efektivit膩ti un samazinot resursu iz拧姆膿rd膿拧anu, izmantojot t膩dus pas膩kumus k膩, piem膿ram, atk膩rtota izmanto拧ana, recikl膿拧ana un atjauno拧ana, var iev膿rojami samazin膩t gan resursu pat膿ri艈u, gan SEG emisijas, vienlaikus uzlabojot konkur膿tsp膿ju un radot uz艈膿m膿jdarb墨bas iesp膿jas un darbvietas; uzsver aprites ekonomikas pas膩kumu rentabilit膩ti; uzsver, ka uzlabota resursu izmanto拧anas efektivit膩te un aprites ekonomikas pieejas, k膩 ar墨 aprites ekonomikas ra啪ojumu dizains pal墨dz膿s 墨stenot ra啪o拧anas un pat膿ri艈a mode募u mai艈u un samazin膩t atkritumu apjomu;

76.听听uzsver, cik svar墨ga ir produktu politika, piem膿ram, za募膩 publisk膩 iepirkuma un ekodizaina politika, kas var b奴tiski veicin膩t ener模ijas ietaup墨jumus un samazin膩t produktu rad墨to oglek募a p膿du, vienlaikus uzlabojot izmantoto materi膩lu p膿du un visp膩r膿jo ietekmi uz vidi; uzsver nepiecie拧am墨bu noteikt aprites ekonomikas pras墨bas k膩 da募u no ES ekodizaina standartiem un attiecin膩t pa拧reiz膿jo ekodizaina metodiku ne tikai uz ra啪ojumiem, kas saist墨ti ar ener模iju, bet ar墨 uz cit膩m ra啪ojumu kategorij膩m;

77.听听uzskata, ka ES j膩turpina izstr膩d膩t uzticamu modeli, ar ko nov膿rt膿t pat膿ri艈a ietekmi uz klimatu; 艈em v膿r膩 to, ka, pamatojoties uz eso拧ajiem mode募iem veikta padzi募in膩t膩 anal墨ze liecina, ka ES centieni samazin膩t savas ra啪o拧anas emisijas zin膩m膩 m膿r膩 tiek neitraliz膿ti, import膿jot preces ar liel膩ku oglek募a dioks墨da p膿du;

ES un glob膩la m膿roga r墨c墨ba klimata jom膩

78.听听uzsver, cik svar墨gas ir pastiprin膩tas iniciat墨vas un past膩v墨gs dialogs attiec墨gos starptautiskos forumos un efekt墨va klimata diplom膩tija ar m膿r姆i stiprin膩t glob膩lo un daudzpus膿jo sadarb墨bu un m膿r姆u v膿rien墨gumu un veicin膩t l墨dz墨gus politiskos l膿mumus, kas palielin膩tu klimata m膿r姆u v膿rien墨gumu citos re模ionos un tre拧膩s valst墨s; prasa ES palielin膩t finans膿jumu klimata jom膩 un akt墨vi mudin膩t dal墨bvalstis palielin膩t to klimata atbalstu (att墨st墨bas pal墨dz墨bu, nevis aizdevumus) tre拧膩m valst墨m, kuram b奴tu j膩n膩k papildus aizj奴ras att墨st墨bas pal墨dz墨bai un ko nevajadz膿tu divk膩r拧i uzskait墨t gan k膩 att墨st墨bas, gan k膩 klimata jomas finan拧u pal墨dz墨bu;

79.听听uzsver, ka ANO klimata p膩rmai艈u samits 2019. gada septembr墨 b奴tu ide膩ls br墨dis valstu vad墨t膩jiem pazi艈ot par v膿rien墨g膩kiem NND; uzskata, ka ES b奴tu 募oti savlaic墨gi j膩pie艈em nost膩ja par sava NND atjaunin膩拧anu, lai ES ierastos 拧aj膩 samit膩 labi sagatavota un cie拧膩 sadarb墨b膩 ar pu拧u starptautisku koal墨ciju nol奴k膩 atbalst墨t v膿rien墨g膩kus centienus klimata jom膩;

80.听听uzsver, cik svar墨gi ir stiprin膩t sadarbsp膿ju starp ES politikas instrumentiem un tre拧o valstu 拧膩du instrumentu ekvivalentiem, jo 墨pa拧i starp oglek募a cenas noteik拧anas meh膩nismiem; uzsver, ka ir svar墨gi ieviest vides aizsardz墨bas pas膩kumus ar m膿r姆i nodro拧in膩t siltumn墨cefekta g膩zu faktisku un papildu samazin膩拧anu; t膩d膿募 aicina Komisiju atbalst墨t stingrus un stabilus starptautiskos noteikumus saist墨b膩 ar Par墨zes nol墨guma 6.听pantu, lai nov膿rstu nepiln墨bas emisiju uzskait膿 vai emisiju samazin膩juma divk膩r拧u uzskaiti;

听

掳

掳听听掳

81.听听uzdod priek拧s膿d膿t膩jam 拧o rezol奴ciju nos奴t墨t Padomei, Komisijai un dal墨bvalstu vald墨b膩m un parlamentiem.

听