Ϸվ

Rezolūcijas priekšlikums - B9-0223/2023Rezolūcijas priekšlikums
B9-0223/2023

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar vispārēju homoseksualitātes dekriminalizāciju, ņemot vērā neseno notikumu attīstību Ugandā

18.4.2023-()

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 132.panta 2.punktu

Pierre Karleskind, Abir Al‑Sahlani, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Sylvie Brunet, Olivier Chastel, Catherine Chabaud, Asger Christensen, Ilana Cicurel, Katalin Cseh, Laurence Farreng, Charles Goerens, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Ivars Ijabs, Karin Karlsbro, Billy Kelleher, Ilhan Kyuchyuk, Moritz Körner, Karen Melchior, Jan‑Christoph Oetjen, Urmas Paet, Frédérique Ries, Catharina Rinzema, María Soraya Rodríguez Ramos, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Irène Tolleret, Dragoş Tudorache, Emma Wiesner, Hilde Vautmans, Salima Yenbou
grupas “Renew” vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumuRC-B9-0219/2023

ʰdzū:
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls:
B9-0223/2023
Iesniegtie teksti :
B9-0223/2023
Debates :
Pieņemtie teksti :

9‑0223/2023

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vispārēju homoseksualitātes dekriminalizāciju, ņemot vērā neseno notikumu attīstību Ugandā

()

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību konvenciju,

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

ņemot vērā rezolūciju par aizsardzību pret vardarbību un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret personām to patiesās vai tām piedēvētās seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ, kas pieņemta Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 55.kārtējā sesijā, kura norisinājās no 2014.gada 28.aprīļa līdz 12.maijam Luandā (Angola),

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomē 2011.gada 22.martā parakstīto 85 valstu kopīgo paziņojumu par seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ izdarītu vardarbības aktu un saistīto cilvēktiesību pārkāpumu izbeigšanu,

ņemot vērā Jogjakartas principus par starptautisko cilvēktiesību piemērošanu attiecībā uz seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti,

ņemot vērā neatkarīgā eksperta 2018.gada 11.maija ziņojumu par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ,

ņemot vērā ANO LGBTI jautājumu pamatgrupas darbu, jo īpaši tās 2023.gada 19.marta paziņojumu, kurā ANO Drošības padome tiek aicināta savās starptautiskā miera un drošības pilnvarās labāk integrēt LGBTIQ cilvēktiesību jautājumus,

ņemot vērā Komisijas 2020.gada 12.novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025.gadam” (),

ņemot vērā ES Pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai, kuras Ārlietu padome pieņēma 2013.gada 24.jūnijā,

ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu, kuras Padome pieņēma 2013.gada 12.aprīlī,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 21.pantu,

ņemot vērā 2023.gada 6.martā pieņemto Eiropas Ārējās darbības dienesta iekļaušanas un daudzveidības programmu 2023.–2025.gadam,

ņemot vērā Ugandas 2023.gada 21.marta likumprojektu par homoseksualitātes apkarošanu,

ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra Volker Türk 2023.gada 22.marta paziņojumu,

ņemot vērā Reglamenta 132.panta 2.punktu,

A.tā kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija atbalsta visiem cilvēkiem piemītošo cieņu un vienlīdzīgas tiesības, citastarp neatņemamas tiesības uz dzīvību, brīvību un privātumu;

B.tā kā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta aizsargā ikvienas personas tiesību uz cieņu un brīvību ievērošanu un aizliedz nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu un rīcību;

C.tā kā Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām tiesības uz dzīvību ir atzītas par cilvēka pamattiesībām un skaidri noteikts, ka nāvessodu nevajadzētu piemērot par nevardarbīgiem nodarījumiem vai par noziegumiem, ko izdarījušas personas, kuras pārkāpuma brīdī bijušas jaunākas par 18 gadiem;

D.tā kā 61 valstī visā pasaulē— galvenokārt Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā— likums paredz kriminālatbildību par homoseksualitāti un transpersonas identitāti; tā kā vēl divas citas valstis to defacto atzīst par krimināli sodāmu; tā kā Katarā, Saūda Arābijā, Afganistānā, Irānā, Jemenā, Somālijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Brunejā, Nigērijas ziemeļdaļā, Mauritānijā un Pakistānā par homoseksuālām darbībām ir paredzēts sodīt ar nāvessodu;

E.tā kā ar tiesību aktiem, kas paredz kriminālatbildību par labprātīgām viendzimuma seksuālām attiecībām, tiek pārkāptas pamattiesības un starptautiski aizsargātās cilvēktiesības;

F.tā kā visā pasaulē notiek virzība uz homoseksualitātes un transpersonas identitātes dekriminalizāciju, jo to valstu skaits, kurās par labprātīgām viendzimuma seksuālām attiecībām ir paredzēta kriminālatbildība, ir samazinājies no 113valstīm 1990.gadā līdz 64valstīm 2023.gadā; tā kā šo virzību veicina aizvien lielāka izpratne par to, ka likumi, ar ko paredz kriminālatbildību par homoseksualitāti un transpersonas identitāti, ir diskriminējoši un ar tiem tiek pārkāptas cilvēka pamattiesības, un ka sabiedrības attīstība nosaka, ka visu tiesībām un iespējām jābūt vienādām; tā kā šī aizvien spēcīgākā dinamika ļauj cerēt, ka pasaule virzās uz taisnīgāku un vienlīdzīgāku nākotni, kurā visi cilvēki varēs brīvi izpaust savu autentiskumu, nebaidoties no diskriminācijas vai vajāšanas;

G.tā kā Ugandas parlaments 2023.gada 21.martā pieņēma likumprojektu par homoseksualitātes apkarošanu (turpmāk “likumprojekts”); tā kā likumprojektā ir ierosināts piemērot nāvessodu par “smagu homoseksualitātes noziegumu”, mūža ieslodzījumu par “homoseksualitātes noziegumu”, līdz 14gadiem ilgu cietumsodu par “homoseksualitātes nozieguma mēģinājumu” un līdz 20gadiem ilgu cietumsodu par “homoseksualitātes veicināšanu”; tā kā pēdējais minētais ietver pilnīgu LGBTIQ jautājumu cenzūru un attiecas arī uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veic cilvēktiesību aizstāvības darbu;

H.tā kā jau 2009., 2012., 2013. un 2014.gadā tika ierosināti līdzīgi likumprojekti, ar kuriem aizliedz veicināt homoseksualitāti un homoseksuālus aktus, un tas norāda uz tendenci sistemātiski vainot LGBTIQ; tā kā politiķiem un reliģiskajiem līderiem ir bijusi izšķiroša nozīme naida kurināšanā pret LGBTIQ Ugandā; tā kā pēc likumprojekta pieņemšanas jau ir novērots verbālās un fiziskās vardarbības pieaugums;

I.tā kā prezidents Y.Museveni ir izteicis musinošus paziņojumus, piemēram, apgalvojot, ka “homoseksuāļi ir novirze no normas” un ka “Rietumi” mēģinot piespiest citas valstis, lai tās “normalizētu novirzes”; tā kā viņš vēl nav izsludinājis likumprojektu;

J.tā kā 2023.gada aprīlī Kuka Salas, grozot savu Likumu par noziegumiem, kļuva par līdz šim pēdējo valsti, kas dekriminalizējusi homoseksualitāti; tā kā 2023.gada sākumā Singapūra, grozot savu Krimināllikumu, dekriminalizēja “nepiedienīgus aktus vīriešu starpā”;

K.tā kā vairākos nesenos gadījumos homoseksualitātes un transpersonas identitātes dekriminalizācija ir panākta ar tiesas nolēmumiem, piemēram, Barbadosas Augstās tiesas 2022.gada decembrī mutiski pasludināto nolēmumu un Austrumkarību Augstākās tiesas 2022.gada augusta nolēmumu;

L.tā kā visas ES dalībvalstis ir atkārtoti paudušas nelokāmu nostāju pret nāvessodu jebkurā laikā un jebkādos apstākļos, uzskatot to par necilvēcīgu un pazemojošu rīcību, kas aizskar cilvēka cieņu; tā kā dalībvalstis ir apņēmušās nepagurstoši iestāties par pilnīgu nāvessoda atcelšanu;

M.tā kā visas ES dalībvalstis ir nepārprotami nosodījušas diskriminējošus tiesību aktus, rīcībpolitikas un praksi, citastarp kriminālatbildības noteikšanu par labprātīgām attiecībām starp viena dzimuma pieaugušajiem vai par transpersonas identitāti; tā kā dalībvalstis ir aicinājušas ES strādāt pie tā, lai panāktu, ka tiek atcelta kriminālatbildība par labprātīgām attiecībām pieaugušo starpā, kurās iesaistās viena dzimuma personas vai transpersonas;

N.tā kā LES 21.pantā ir noteikts, ka Savienības “starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos”, jo īpaši “demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana”;

O.tā kā ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķis ir attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

P.tā kā Eiropas Konsenss par attīstību paredz, ka ES un tās dalībvalstīm attīstības sadarbības jomā ir jāīsteno uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, kas aptver visas cilvēktiesības;

Q.tā kā ES shēma “Viss, izņemot ieročus” atceļ tarifus un kvotas visu preču importam (izņemot ieročus un munīciju), kas ES nonāk no vismazāk attīstītajām valstīm; tā kā ES var atcelt shēmā paredzētās preferences, ja tiek būtiski un sistemātiski pārkāpti principi, kas noteikti starptautiskajās konvencijās par pamata cilvēktiesībām un darba tiesībām, piemēram, sistēmisku cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā,

Nesenie notikumi Ugandā

1.visstingrākajā veidā nosoda Ugandas parlamenta 2023.gada 21.martā pieņemto likumprojektu, ar ko palielina sodus un paplašina to Ugandas tiesību aktu darbības jomu, kuri nosaka kriminālatbildību par homoseksualitāti un transpersonas identitāti; uzskata, ka tā pieņemšana ir klajš Ugandas konstitūcijas un to Ugandas starptautisko saistību pārkāpums, kuras izriet no Āfrikas hartas un ANO starptautisko tiesību arhitektūras, piemēram, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Statūtiem;

2.pauž satraukumu par to, ka pret šo likumprojektu balsoja tikai 2 no 389 likumdevējiem; pauž nožēlu par komentāriem, ko izteicis prezidents Y.Museveni, kurš ir vēl vairāk veicinājis naidīgu retoriku pret LGBTIQ; pauž bažas par lielo skaitu politiķu, reliģisko līderu un mediju pārstāvju, kuri ir kūdījuši uz naidu; uzskata, ka LGBTIQ vainošana, ko dara Ugandas politisko aprindu vairākums, ir nopietns pavērsiens, kas ietekmē demokrātijas principus, tiesiskumu un starptautiski atzītu cilvēktiesību ievērošanu; uzskata, ka šā likumprojekta izsludināšana neizbēgami radītu spriedzi ES un Ugandas attiecībās un liktu ES pārorientēt savas prioritātes;

3.pauž atbalstu un apbrīnu Ugandas parlamentāriešiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuriem bijusi drosme iestāties pret likumprojektu un paust savu nostāju publiski;

4.atzinīgi vērtē tūlīt pēc Ugandas parlamenta balsojuma sniegto Eiropas Ārējās darbības dienesta paziņojumu, kurā norādīts, ka ES ir nopietnas bažas par likumprojekta pieņemšanu; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšsēdētājas vietnieks/ Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels līdz šim nav personīgi reaģējis uz likumprojektu, bet ir to darījis tikai ar savas runaspersonas starpniecību; uzskata, ka situācijas nopietnība būtu pamats stingrākai iestāžu atbildei un prasa reakciju augstākajā ES diplomātijas līmenī;

5.atgādina, ka šis likumprojekts ir tikai pēdējais Ugandas solis satraucošajā ceļā, ko tā mēro jau vairākus gadus, un tas ir pieņemts laikā, kad pieaug politiķu, reliģisko līderu un citu nozīmīgu Ugandas sabiedrības pārstāvju homofobiskā retorika, tiek izdarīts aizvien lielāks spiediens uz pilsonisko sabiedrību, kā arī aizvien plašāk skan valsts atbalstīta naida runa pret LGBTIQ, ar kuru valstī tiek kūdīts uz naidu un vardarbību pret LGBTIQ; nosoda šo fanātismu, aizspriedumus un diskrimināciju 21.gadsimtā;

6.ir pārliecināts, ka likumprojekta apstiprināšana par likumu ne vien vēl vairāk veicinās diskrimināciju un naida noziegumus pret LGBTIQ, bet turklāt varētu apdraudēt Ugandas valdības sasniegto attiecībā uz HIV kā sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanu;

7.pauž dziļu nožēlu un nosoda Ugandas Nacionālā nevalstisko organizāciju biroja 2022.gada 5.augusta lēmumu slēgt valsts vadošo LGBTIQ tiesību aizsardzības organizāciju “Ugandas seksuālās minoritātes”; pauž stingru atbalstu šīs organizācijas dibinātājam un vadītājam Frank Mugisha, kurš savu dzīvi ir veltījis cīņai par LGBTIQ tiesībām Ugandā;

Stāvoklis pasaulē

8.nepārprotami nosoda visus tiesību aktus, praksi un oficiālās nostājas, ar kurām paredz kriminālatbildības noteikšanu par homoseksualitāti, transpersonas identitāti vai labprātīgām viendzimuma attiecībām;

9.uzskata, ka šādi tiesību akti ir pilnīgā pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un ar tiem tiek pārkāptas LGBTIQ cilvēktiesības, citastarp tiesības uz dzīvību, privātumu, brīvību, drošību un veselību, kā arī pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību; uzskata, ka kriminālatbildības noteikšana par homoseksualitāti un transpersonas identitāti rada aparteīda situāciju, jo daļai iedzīvotāju tiek liegta valsts un likuma aizsardzība;

10.uzstāj, ka homoseksualitātes un transpersonas identitātes kriminalizēšana, nosakot tās par nelikumīgām, padara LGBTIQ par mērķi, palielina risku, ka viņus var šantažēt varas iestādes vai citi iedzīvotāji un veicina naida runu, naida noziegumus un diskrimināciju pret viņiem; atgādina par riskiem veselībai, ko rada kriminālatbildības noteikšana par homoseksualitāti un transpersonas identitāti, jo kriminalizācija kavē kopienā balstītu veselības politiku un liedz LGBTIQ piekļūt uzticamai informācijai par savu veselību, jo īpaši informācijai par HIV epidēmiju;

11.atkārtoti pauž stingru nostāju pret nāvessodu vienmēr un visos apstākļos; uzskata, ka tā ir necilvēcīga un pazemojoša rīcība, kas ir pretrunā cilvēka cieņai;

12.atzinīgi vērtē vispasaules tendenci vispārēji atcelt kriminālatbildības noteikšanu par homoseksualitāti un transpersonas identitāti; norāda, ka to valstu skaits, kurās ir paredzēta kriminālatbildība par homoseksualitāti un transpersonas identitāti, ir līdz šim nepieredzēti mazs; tomēr uzskata, ka līdz vispārējas dekriminalizācijas panākšanai vēl ir daudz darāmā un būtu jāizmanto visi līdzekļi, lai to sasniegtu tuvākajā nākotnē;

13.pauž bažas par pašreiz visā pasaulē vērojamo retoriku un kustībām, kuras vērstas pret dzimumu līdztiesību un LGBTIQ un kuras veicina politiskie un reliģiskie līderi pasaulē, arī Eiropas Savienībā; uzskata, ka šīs kustības būtiski kavē centienus panākt homoseksualitātes un transpersonas identitātes vispārēju dekriminalizāciju, jo tās leģitimizē retoriku, saskaņā ar kuru LGBTIQ ir ideoloģija, nevis cilvēki; stingri nosoda šādas retorikas izplatīšanu, ko veic daži ietekmīgi ES politiskie līderi, tai skaitā Ungārijas, Polijas un Itālijas valdības pārstāvji;

14.noraida politisko un reliģisko līderu izstrādāto vēstījumu, proti, ka homoseksualitāte un transpersonas identitāte ir Rietumu koncepcijas; atgādina, ka lielākā daļa tiesību aktu, kas pasaulē paredz kriminālatbildību par homoseksualitāti un transpersonas identitāti, ir balstīti uz Rietumu kolonizējošo varu tiesību aktiem;

15.noraida vēstījumu, ka homoseksualitātes un transpersonas identitātes dekriminalizācija būtu pretrunā reliģiskajiem pamatprincipiem vai kavētu reliģijas brīvību; šajā sakarā atzinīgi vērtē pāvesta 2023.gada 24.janvāra paziņojumus, kuros viņš apliecināja, ka likumi, kas paredz kriminālatbildību par homoseksualitāti un transpersonas identitāti, ir netaisnīgi un ka homoseksualitāte nav noziegums;

16.atzinīgi vērtē darbu, ko veic uz cilvēktiesībām orientētas vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas visā pasaulē, kuras nepagurušas strādā, lai aizsargātu un aizstāvētu LGBTIQ un cīnītos pret stigmatizāciju un aizspriedumiem, dažkārt riskējot ar savu biedru drošību; uzskata, ka dalībvalstīm un ES būtu jāatbalsta šīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas un aktīvisti, arī finansiālā veidā;

17.atgādina, ka lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu tiesību aizsardzība visā pasaulē ir ES prioritāte un ka homoseksualitātes un transpersonas identitātes vispārēja dekriminalizācija ir mērķis, kas ES būtu jācenšas sasniegt tik ilgi, cik vien nepieciešams;

Aicinājums rīkoties

18.prasa vispārēji dekriminalizēt homoseksualitāti un transpersonas identitāti;

19.prasa vispārēji atcelt nāvessodu;

20.aicina Ugandas prezidentu Y.Museveni neizsludināt likumprojektu un kategoriski atteikties dot savu piekrišanu jebkādām līdzīgām iniciatīvām nākotnē, tādējādi atturot no turpmākiem mēģinājumiem šajā virzienā; aicina prezidentu veicināt iecietības, pieņemšanas un cilvēktiesību ievērošanas principus;

21.mudina 63 valstis, kas to vēl nav izdarījušas, ievērot starptautiskās tiesības un veikt visus nepieciešamos likumdošanas vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka seksuālā orientācija un dzimumidentitāte vairs nav pamats kriminālsankcijām;

22.aicina Komisiju izmantot visus nepieciešamos diplomātiskos, juridiskos un finanšu līdzekļus, kas ir tās rīcībā, lai pārliecinātu Ugandas prezidentu neparakstīt Ugandas parlamenta pieņemto likumprojektu; uzstāj, ka attiecībā uz Ugandu pieņemtie lēmumi un sankcijas prioritārā kārtā būtu jāvērš pret politiskajiem un reliģiskajiem līderiem, kuri ierosināja un atbalstīja likumprojektu;

23.uzsver, ka likumu nedrīkstētu izmantot, lai Ugandas iedzīvotājiem liegtu tiesības uz pakalpojumiem, kas saistīti ar HIV infekciju, un attiecīgiem medikamentiem, un aicina Ugandas valdību nodrošināt labāku piekļuvi šiem pakalpojumiem;

24.pauž stingru pārliecību, ka tad, ja Ugandas prezidents parakstītu likumprojektu, būtu izpildīti nosacījumi, lai Komisija atsauktu atbilstoši shēmai “Viss, izņemot ieročus” Ugandai piešķirtās preferences saskaņā ar Regulas (ES) Nr.978/2012[1] 19.pantu, pamatojoties uz nopietniem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā tika darīts Kambodžas gadījumā; aicina Komisiju atjaunot tarifus un kvotas visu preču importam no Ugandas uz ES līdz brīdim, kad tiks būtiski uzlabotas LGBTIQ tiesības, ievērojot stingrus termiņus un turpmākus pasākumus; aicina Komisiju noteikt dekriminalizāciju par prasību, kas jāizpilda, lai piekļūtu shēmai “Viss, izņemot ieročus”, un no šīs shēmas saraksta svītrot pārējās valstis, kas turpina piemērot kriminālatbildību par labprātīgām viendzimuma attiecībām;

25.prasa, lai ES turpinātu visas attiecīgās politiskās un diplomātiskās darbības nolūkā panākt vispārēju homoseksualitātes un transpersonas identitātes dekriminalizāciju; aicina ES izveidot plašu koalīciju, kurā būtu iesaistīti tie, kas vēlas atbalstīt šos centienus starptautiskajā sabiedrībā, galveno uzmanību pievēršot starptautiskiem instrumentiem, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām; uzstāj, ka šā mērķa sasniegšanai būtu jāizmanto visas ES ārpolitikas jomas, arī kopējā drošības politika un ārpolitika, tirdzniecības politika un attīstības palīdzības politika;

26.aicina Komisiju apsvērt iespēju starptautiskajos partnerattiecību nolīgumos iekļaut klauzulu par neatkāpšanos no cilvēktiesību aizsardzības, ar kuru varētu apturēt partnerattiecības, arī to finansiālos aspektus, ja partnervalsts atkāpjas no cilvēktiesību aizsardzības, citastarp paredz kriminālatbildību par homoseksualitāti vai transpersonas identitāti;

27.prasa, lai Komisija, ES un tās dalībvalstis pabeigtu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un nodrošinātu drošu un likumīgu patvēruma iespēju izveidi, arī to LGBTIQ vajadzībām, kuri bēg no valstīm, kur viņi varētu tikt ieslodzīti cietumā vai notiesāti uz nāvi;

28.mudina ES, tās dalībvalstis un starptautiskos partnerus sniegt finansiālu atbalstu vietējām LGBTIQ un cilvēktiesību organizācijām, kas darbojas valstīs, kur homoseksualitāte un transpersonas identitāte ir krimināli sodāma; aicina Komisiju izveidot īpašu ES fondu, kas sniegtu finansiālu, tehnisku un juridisku palīdzību šīm organizācijām, kā arī juristiem, kas iesaistīti starptautiskajās tiesās iesniegtās prasībās pret tiesību aktiem, ar kuriem tiek pārkāptas starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, hartas un līgumi;

°

°°

29.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Padomei, Komisijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, Ugandas varas iestādēm un to 63 citu valstu varas iestādēm, kuras joprojām paredz kriminālatbildību par homoseksualitāti un transpersonas identitāti, un aicina šo rezolūciju pārtulkot svahili valodā.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 19. aprīlis
Juridisks paziņojums-Privātuma politika