Ϸվ

Iepriekšējais
š
Eiropas Parlamenta Reglaments
Parlamenta 9. sasaukums-2023. gada novembris
EPUB149kPDF795k
SATURA RĀDĪTĀJS
PIEZĪME LASĪTĀJIEM
SVARĪGĀKO AR REGLAMENTU SAISTĪTU TIESĪBU AKTU APKOPOJUMS
Versija, kura stāsies spēkā 2024. gada 16. jūlijāPDF

I PIELIKUMS : EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTU RĪCĪBAS KODEKSS ATTIECĪBĀ UZ INTEGRITĀTI UN PĀRREDZAMĪBU

1. pants:Pamatprincipi

Veicot savus pienākumus, Eiropas Parlamenta deputāti:

(a)ņem vērā turpmāk minētos vispārējos rīcības principus un rīkojas saskaņā ar tiem: neieinteresētība, integritāte, atklātība, rūpība, godīgums, atbildība un Parlamenta cieņas un reputācijas ievērošana;

(b)rīkojas tikai atbilstoši vispārējām interesēm un nepanāk vai necenšas panākt nekādu tiešu vai netiešu finansiālu labumu vai jebkādu citu atlīdzību

2. pants:Galvenie deputātu pienākumi

Īstenojot savas pilnvaras, Eiropas Parlamenta deputāti:

(a)neslēdz nekādas vienošanās, kuru rezultātā viņi rīkotos vai balsotu kādas trešs fiziskās vai juridiskās personas interesēs un kuras varētu apdraudēt viņu neatkarību balsojot, kas noteikta 1976.gada 20.septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešs vispārējās vēlēšanās 6.pantā un Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 2.pantā;

(b)neprasa, nepiekrīt saņemt un nesaņem nekādu tiešu vai netiešu labumu vai jebkādu citu atlīdzību, tostarp skaidrā naudā vai natūrā, apmaiņā pret īpašu attieksmi deputāta darbā Parlamentā un rūpīgi cenšas izvairīties no jebkādas situācijas, kas varētu likt domāt par kukuļošanu, korupciju vai nepamatotu ietekmēšanu;

(c)neiesaistās apmaksātās lobēšanas darbībās, kas ir tieši saistītas ar Savienības lēmumu pieņemšanas procesu.

3. pants:Interešu konflikti

1.Interešu konflikts ir, ja Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru īstenošana sabiedrības interesēs var tikt nepamatoti ietekmēta tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņa ģimeni, emocionālajām saitēm vai ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešm vai netiešm privātām interesēm.

Interešu konflikta nav, ja deputāts gūst kādu labumu no tā, ka viņš pieder sabiedrībai kopumā vai kādai lielai personu kategorijai.

2.Deputāti dara visu iespējamo, lai atklātu interešu konfliktus.

Deputāts, kuram kļūst zināms, ka viņš atrodas interešu konfliktā, nekavējoties cenšas to atrisināt. Ja deputāts to nespēj atrisināt, viņš pārliecinās, ka attiecīgās privātās intereses ir deklarētas saskaņā ar 4. pantu.

3.Neskarot 2. punktu, deputāti pirms uzstāšanās vai balsošanas plenārsēdē vai Parlamenta struktūrvienībās, paziņo par jebkuru interešu konfliktu saistībā ar izskatāmo jautājumu, ja šds konflikts nepārprotami neizriet no informācijas, kas deklarēta saskaņā ar 4. pantu. Šādu informāciju sniedz mutiski, uzstājoties attiecīgajā sēdē vai sanāksmē.

4.Pirms stāšanās priekšsēdētāja vietnieka, kvestora, komitejas vai delegācijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatā deputāts iesniedz deklarāciju, kurā norāda, vai viņam ir vai nav zināms par interešu konflikta esamību saistībā ar minētā amata pienākumiem.

Ja deputātam ir zināms par šdu interešu konfliktu, viņš minētajā deklarācijā konfliktu apraksta. Šādā gadījumā viņš var sākt pildīt amata pienākumus tikai tad, ja attiecīgā struktūra nolemj, ka interešu konflikts neliedz deputātam īstenot savas pilnvaras sabiedrības interesēs.

Ja šds interešu konflikts rodas, pildot attiecīgo amatu, deputāts iesniedz deklarāciju, kurā konflikts aprakstīts, un atturas no pienākumu pildīšanas attiecībā uz šo konflikta situāciju, ja vien attiecīgā struktūra nenolemj, ka interešu konflikts neliedz deputātam īstenot savas pilnvaras sabiedrības interesēs.

5.Deputāts, kas izvirzīts par referentu vai ēnu referentu, vai par oficiālas delegācijas vai iestāžu sarunu dalībnieku, iesniedz deklarāciju, kurā norāda, vai viņam ir zināms par interešu konflikta esamību saistībā ar attiecīgi ziņojumu vai atzinumu, attiecīgo delegāciju vai sarunām. Ja deputātam ir zināms par šdu interešu konfliktu, viņš minētajā deklarācijā konfliktu apraksta.

Ja deputāts, kas izvirzīts par referentu, paziņo, ka viņam ir interešu konflikts, attiecīgā komiteja ar nodoto balsu vairākumu var nolemt, ka deputātu tomēr var iecelt par referentu, pamatojoties uz to, ka konflikts neliedz deputātam īstenot savas pilnvaras sabiedrības interesēs.

Ja deputāts, kas izvirzīts par ēnu referentu vai oficiālas delegācijas vai iestāžu sarunu dalībnieku, paziņo, ka viņam ir interešu konflikts, attiecīgā politiskā grupa var nolemt, ka deputāts tomēr var tikt iecelts par ēnu referentu vai par oficiālas delegācijas vai iestāžu sarunu dalībnieku, pamatojoties uz to, ka konflikts neliedz deputātam īstenot savas pilnvaras sabiedrības interesēs. Tomēr attiecīgā struktūra var iebilst pret šo iecelšanu ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu.

6.Prezidijs sagatavo š panta 4. un 5. punktā minēto deklarāciju veidlapas saskaņā ar 12. pantu. Šādas deklarācijas publicē Parlamenta tīmekļa vietnes deputātu sadaļāe.

4. pants: Privāto interešu deklarācija

1.Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta deputāti iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam privāto interešu deklarāciju pirms tās pirmās sesijas beigām, kura seko Eiropas Parlamenta vēlēšanām (vai sasaukuma laikā 30 kalendārās dienās pēc Parlamenta deputāta pienākumu izpildes sākšanas), un šajā nolūkā izmanto veidlapu, ko Prezidijs sagatavojis saskaņā ar 12. pantu. Viņi informē Parlamenta priekšsēdētāju par visām viņu deklarāciju ietekmējošm izmaiņām līdz nākamā mēneša beigām pēc tam, kad tās notikušas.

2.Privāto interešu deklarācijā iekļauj turpmāk minēto informāciju, kurai jābūt detalizētai un precīzai:

(a)deputāta profesionālā darbība iepriekšējo triju gadu laikā pirms Parlamenta deputāta pienākumu izpildes sākšanas, kā arī šajā paš laikposmā līdzdalība uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, asociāciju un jebkādu citu juridiski dibinātu struktūru padomēs vai valdēs;

(b)jebkura cita algota darbība, kas tiek veikta vienlaikus ar deputāta amata pienākumu pildīšanu, tostarp vienības nosaukums, kā arī darbības joma un veids, ja kopējais atalgojums par visām deputāta ārējām darbībām kalendārajā gadā pārsniedz 5000 EUR bruto;

(c)līdzdalība uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, asociāciju un jebkādu citu juridiski dibinātu struktūru padomēs vai valdēs vai arī jebkāda cita darbība, ko deputāts veic ārpus Parlamenta;

(d)līdzdalība uzņēmumā vai partnerībā, ja ir iespējama ietekme uz rīcībpolitiku vai ja šī līdzdalība deputātam ļauj būtiski ietekmēt attiecīgās struktūras darījumus;

(e)jebkāda finansiāla palīdzība vai palīdzība, nodrošinot darbiniekus vai materiālos līdzekļus, ko deputāts papildus Parlamenta piešķirtajiem līdzekļiem saņem no trešm personām saistībā ar viņa politisko darbību, norādot šīs trešs personas;

(f)jebkādas tiešas vai netiešas privātas intereses 3. panta 1. punkta nozīmē, kas varētu ietekmēt deputāta pienākumu pildīšanu un kas nav minētas a) līdz e) apakšpunktā.

3.Attiecībā uz katru saskaņā ar 2. punktu deklarējamo punktu deputāts attiecīgā gadījumā norāda, vai tas rada ienākumus vai citus labumus vai net.

Ja tas rada ienākumus, deputāts par katru atsevišķo punktu norāda minēto ienākumu attiecīgo summu un attiecīgā gadījumā to periodiskumu. Citus labumus apraksta pēc būtības.

4.Saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu Parlamenta priekšsēdētājam sniegto informāciju publicē Parlamenta tīmekļa vietnē viegli pieejamā veidā.

5.Ja deputāts nav iesniedzis privāto interešu deklarāciju, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu vai norīkot par ēnu referentu, viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un viņš nevar piedalīties iestāžu sarunās.

6.Ja Parlamenta priekšsēdētājs saņem informāciju, kas viņam liek domāt, ka deputāta privāto interešu deklarācija ir būtiski nepareiza vai novecojusi, viņš deputātam pieprasa sniegt paskaidrojumu. Ja netiek sniegts pietiekams paskaidrojums, Parlamenta priekšsēdētājs apspriežas ar Padomdevēja komiteju deputātu rīcības jautājumos, kuras izveide noteikta 10. pantā. Ja padomdevēja komiteja secina, ka deklarācija neatbilst šim rīcības kodeksam, tā iesaka Parlamenta priekšsēdētājam pieprasīt deputātam deklarāciju labot. Ja, ņemot vērā minēto ieteikumu, Parlamenta priekšsēdētājs secina, ka deputāts ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, viņš deputātam pieprasa labot deklarāciju 15 kalendāro dienu laikā. Ja deputāts neizpilda šo pieprasījumu veikt labojumus, Parlamenta priekšsēdētājs pieņem pamatotu lēmumu saskaņā ar 11. panta 3. punktu. Attiecīgais deputāts var izmantot Reglamenta 177. pantā noteiktās iekšējās pārsūdzības procedūras.

5. pants: Aktīvu deklarācija

Deputāti katra pilnvaru termiņa sākumā un beigās iesniedz deklarāciju par saviem aktīviem un pasīviem. Prezidijs izveido deklarējamo aktīvu un pasīvu kategoriju sarakstu un sagatavo deklarācijas veidlapu. Šādas deklarācijas iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, un tās ir pieejamas tikai attiecīgajām iestādēm, neskarot valsts tiesību aktus.

6. pants:Dāvanas vai līdzīgi labumi

1.Eiropas Parlamenta deputātiem saistībā ar savu deputātu darbību ir aizliegts pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus, izņemot gadījumus, kad to aptuvenā vērtība nav lielāka par EUR 150, tie ir piedāvāti saskaņā ar pieklājības normām vai arī piedāvāti deputātiem saskaņā ar pieklājības normām, kad viņi oficiāli pārstāvējuši Parlamentu.

2.Jebkuru dāvanu saskaņā ar 1. punktu, kuras aptuvenā vērtība ir vairāk nekā 150 EUR un kura deputātam pasniegta, kad viņš oficiāli pārstāvējis Parlamentu, nodod Parlamenta priekšsēdētājam un izvērtē atbilstoši īstenošanas noteikumiem, ko Prezidijs pieņem atbilstīgi 12. pantam.

3.Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro ne deputātu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai, ne arī tiešiem trešo personu veiktiem šo izdevumu maksājumiem pilnībā vai daļēji, ja deputāti, saņemot ielūgumu un veicot savus pienākumus, piedalās trešs personas organizētā pasākumā. Deputāti paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par savu dalību šdos pasākumos un sniedz nepieciešamo informāciju saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ko Prezidijs pieņēmis atbilstīgi 12. pantam.

7. pants: Sanāksmju publiskošana

1.Deputātiem būtu jātiekas tikai ar interešu pārstāvjiem, kuri ir iekļauti Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistrur(1).

2.Deputāti tiešsaistē publicē visas plānotās sanāksmes, kas saistītas ar Parlamenta darbu:

(a)ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Iestāžu nolīgums par obligātu pārredzamības reģistru; vai

(b)ar trešo valstu publisko iestāžu, tostarp to diplomātisko pārstāvniecību un vēstniecību pārstāvjiem.

3.Šā panta 2. punktā noteiktais pienākums attiecas uz sanāksmēm, kuras apmeklē deputāts vai deputāta palīgi viņa vārdā.

4.Atkāpjoties no 2. punkta, deputāti nepublisko sanāksmi, kuras izpaušana apdraudētu personas dzīvību, fizisko neaizskaramību vai brīvību, vai var nolemt nepubliskot sanāksmi, ja ir citi pārliecinoši iemesli saglabāt konfidencialitāti. Tā vietā par šdām sanāksmēm paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kurš saglabā šī paziņojuma konfidencialitāti vai lemj par anonimizētu vai novēlotu publiskošanu. Prezidijs paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem Parlamenta priekšsēdētājs var izpaust šdu paziņojumu.

5.Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnē nodrošina nepieciešamo infrastruktūru.

6.Šī pielikuma 4. panta 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

8. pants: Pienesuma deklarācija

Neskarot prasību publiskot sanāksmes saskaņā ar 7. pantu, referenti sava ziņojuma vai atzinuma pielikumā uzskaita vienības vai personas, no kurām viņi ir saņēmuši pienesumu par jautājumiem, kas attiecas uz lietas priekšmetu. Šī pielikuma 7. panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

9. pants:Bijušo deputātu darbība

Eiropas Parlamenta bijušajiem deputātiem, kuri profesionāli iesaistās lobēšanā vai interešu pārstāvībā, kas ir tieši saistīta ar Savienības lēmumu pieņemšanu, par to būtu jāinformē Eiropas Parlaments, un viņi nedrīkst, kamēr viņiem ir šdas saistības, izmantot iespējas, kuras bijušajiem deputātiem šajā nolūkā piešķirtas saskaņā ar Prezidija pieņemtajiem noteikumiem(2).

Deputāti neiesaistās nekādās tādās darbībās ar bijušajiem deputātiem, kuriem pilnvaru termiņš ir beidzies pirms mazāk nekā sešiem mēnešiem un kuri ir kādā no 7. panta 2. punktā minēto personu kategorijām, kas varētu ļaut bijušajiem deputātiem ietekmēt politikas vai tiesību aktu formulēšanu vai īstenošanu vai Parlamenta lēmumu pieņemšanas procesus.

10. pants:Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos

1.Tiek izveidota Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos („Padomdevēja komiteja”).

2.Padomdevējā komitejā ir astoņi esošie Eiropas Parlamenta deputāti, kurus, pienācīgi ņemot vērā deputātu pieredzi un politisko un dzimumu līdzsvaru, ieceļ Parlamenta priekšsēdētājs sava pilnvaru termiņa sākumā.

Komitejas priekšsēdētāja amata pienākumus katrus sešus mēnešus rotācijas kārtībā pilda Padomdevējas komitejas locekļi.

3.Parlamenta priekšsēdētājs savu pilnvaru sākumā ieceļ arī Padomdevējas komitejas rezerves locekļus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā.

Ja ir aizdomas, ka šo rīcības kodeksu ir pārkāpis kāds deputāts no politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā, vai ja saskaņā ar 5. punktu ir iesniegts pieprasījums attiecībā uz šdu deputātu, attiecīgais rezerves loceklis kļūst par devīto pilntiesīgo Padomdevējas komitejas locekli.

4.Ja ir aizdomas, ka šo rīcības kodeksu ir pārkāpis kāds Padomdevējas komitejas pastāvīgais loceklis vai rezerves loceklis, attiecīgais pastāvīgais loceklis vai rezerves loceklis nepiedalās Padomdevējas komitejas darbā saistībā ar šo iespējamo pārkāpumu.

5.Padomdevēja komiteja pēc deputāta pieprasījuma 30 dienu laikā konfidenciāli sniedz norādījumus par š rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz interešu konfliktiem. Deputātam ir tiesības balstīties uz šiem norādījumiem.

Pēc Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma Padomdevēja komiteja izvērtē arī varbūtējos š rīcības kodeksa pārkāpumus un iesaka priekšsēdētājam, kādus iespējamos pasākumus veikt.

Padomdevēja komiteja proaktīvi uzrauga, kā deputāti ievēro šo rīcības kodeksu un tā īstenošanas noteikumus. Tā informē Parlamenta priekšsēdētāju par visiem iespējamiem šo noteikumu pārkāpumiem.

Par iespējamiem š rīcības kodeksa pārkāpumiem var tieši ziņot Padomdevējai komitejai, kas var tos izvērtēt un ieteikt Parlamenta priekšsēdētājam, kādus iespējamos pasākumus veikt. Prezidijs var pieņemt noteikumus par kārtību, kādā ziņo par iespējamiem pārkāpumiem.

6.Padomdevēja komiteja var lūgt konsultāciju ārējiem ekspertiem, ievērojot pilnīgu konfidencialitāti.

7.Padomdevēja komiteja publicē gada ziņojumu par savu darbu un regulāri palielina deputātu informētību par šo rīcības kodeksu un tā īstenošanas noteikumiem.

11. pants:Procedūra iespējamu š rīcības kodeksa pārkāpumu gadījumā

1.Ja ir pamats uzskatīt, ka Eiropas Parlamenta deputāts, iespējams, ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomdevēju komiteju.

2.Padomdevēja komiteja izvērtē iespējamā pārkāpuma apstākļus un var uzklausīt attiecīgo deputātu. Pamatojoties uz saviem secinājumiem, tā sniedz Parlamenta priekšsēdētājam ieteikumu, kurā attiecīgā gadījumā paredzēta arī sankcija, kas var iekļaut vienu vai vairākus Reglamenta 176. panta 5., 6. un 7. punktā minētos pasākumus.

3.Ja Parlamenta priekšsēdētājs, ņemot vērā šo ieteikumu un pēc tam, kad uzaicinājis attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus, secina, ka attiecīgais deputāts ir pārkāpis rīcības kodeksu, viņš pieņem argumentētu lēmumu, kurā nosaka sankciju. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo šo argumentēto lēmumu minētajam deputātam.

Noteiktā sankcija var iekļaut vienu vai vairākus Reglamenta 176. panta 5., 6. un 7. punktā minētos pasākumus.

4.Attiecīgais deputāts var izmantot Reglamenta 177. pantā noteiktās iekšējās pārsūdzības procedūras.

5.Parlamenta priekšsēdētājs arī informē Padomdevējai komiteju par šajā rīcības kodeksā noteikto informācijas atklāšanas pienākumu sistemātisku, smagu vai atkārtotu neizpildi.

12. pants:Īstenošana

Prezidijs pieņem š rīcības kodeksa īstenošanas noteikumus, tostarp paredzot atbilstības uzraudzības procedūru un deputātu apmācību.

Prezidijs var izstrādāt priekšlikumus š rīcības kodeksa pārskatīšanai.

(1)Iestāžu nolīgums (2021. gada 20. maijs)starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.).
(2)Prezidija 2023. gada 17. aprīļa lēmums par bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem.
Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 27. oktobrisJuridisks paziņojums-Privātuma politika