Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. septembra rezolūcija par sarunu sākšanu par nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par kritiski svarīgu derīgo izrakteņu starptautisko piegādes ķēžu stiprināšanu ()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā Komisijas 2023.gada 14.jūnija ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par kritiski svarīgu derīgo izrakteņu starptautisko piegādes ķēžu stiprināšanu (),
–ņemot vērā ASV prezidenta Džo Baidena un Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2023.gada 10.marta kopīgo paziņojumu,
–ņemot vērā ASV 2022.gada Inflācijas samazināšanas aktu (IRA),
–ņemot vērā ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes 2023.gada 31.maija kopīgo paziņojumu,
–ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu par sarunu sākšanu par nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par kritiski svarīgu derīgo izrakteņu starptautisko piegādes ķēžu stiprināšanu (O-000037/2023 – B9‑0027/2023),
–ņemot vērā Reglamenta 136.panta 5.punktu un 132.panta 2.punktu,
–ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
A.tā kā ES un ASV ir kopīgas vērtības un kopīgas fundamentālas intereses veidot starptautisku vidi, kas stiprina multilaterālismu un demokrātiskās vērtības, aizstāv cilvēktiesības, atbalsta starptautiskās tiesības un veicina noteikumos balstītu starptautisko kārtību un ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē;
B.tā kā ASV ir viena no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dibinātājām un gadu desmitiem stingri iestājusies par multilaterālu pasaules kārtību, kas balstīta noteikumos;
C.tā kā ES un ASV nesen ir sākušas ES un ASV dialogu par tīras enerģijas veicināšanu, galveno uzmanību pievēršot iespējamai zaļo subsīdiju noteikumu pārskatīšanai, ko abas puses varētu ierosināt PTO līmenī; tā kā abas puses ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē ir arī sākušas Transatlantisko iniciatīvu par ilgtspējīgu tirdzniecību, lai stiprinātu transatlantiskā tirgus potenciālu paātrināt dekarbonizāciju un zaļo pārkārtošanos;
D.tā kā globālā sacensība tīras enerģijas tehnoloģiju ražošanas nākotnes veidošanā kļūst straujāka, ko cita starpā ietekmē publiskā intervence;
E.tā kā mērķim veicināt tīru ražošanu un inovāciju tīro tehnoloģiju jomā un pastiprināt centienus klimata jomā būtu jāveicina tīru tehnoloģiju ražošana Eiropas Savienībā, vienlaikus stiprinot starptautisko piegādes ķēžu noturību sadarbībā ar uzticamiem partneriem un samazinot nevēlamas stratēģiskās atkarības;
F.tā kā daudzpusēja sadarbības struktūra kritiski svarīgu izejvielu jomā varētu sniegt ekonomiskus un sociālus ieguvumus saistībā ar kritiski svarīgu izejvielu ieguves rūpniecību un ietvert efektīvus aizsardzības pasākumus, kas samazina ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām esošajās globālajās robežās;
G.tā kā— lai gan IRA ir vienīgais lielākais ieguldījums klimatrīcībā un tīrā enerģijā ASV vēsturē, tajā iekļauti noteikumi, kas ir diskriminējoši un apdraud vienlīdzīgus konkurences nosacījumus; tā kā IRA, piemēram, liedz ES eksportētājiem piekļūt nodokļu kredītiem un subsīdijām, ko piešķir saskaņā ar šo shēmu, tostarp izslēdz ES eksportētājus, kuri eksportē ar akumulatoriem vai degvielas elementiem darbināmus transportlīdzekļus;
H.tā kā ES un ASV nav noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumu;
I.tā kā ir pamatoti pieņemt nolīgumu par kritiski svarīgiem derīgajiem izrakteņiem, lai saistībā ar IRA tīro transportlīdzekļu nodokļa kredītu piešķirtu Eiropas Savienībai statusu, kas būtu līdzvērtīgs ASV brīvās tirdzniecības nolīguma partnera statusam;
J.tā kā Eiropas Parlamenta pastāvīga iesaistīšana šajā procesā līdz pat sarunu mandāta pieņemšanai nodrošinātu stabilāku un demokrātiski leģitīmāku procesu,
1.atzinīgi vērtē Komisijas sadarbību ar ASV administrāciju augstākajā līmenī un mudina puses rast risinājumus, lai labotu IRA diskriminējošos noteikumus, kas ietekmē ES eksportētājus uz ASV tirgu un apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus;
2.atzinīgi vērtē sāktās sarunas par nolīgumu ar ASV par kritiski svarīgu derīgo izrakteņu starptautisko piegādes ķēžu stiprināšanu, ja vien ar šīm sarunām tiks panākts līdzsvarots un PTO noteikumiem atbilstošs rezultāts un tiks uzlabota abpusēji izdevīga sadarbība;
3.uzsver, ka Eiropas Savienībai ir vieni no augstākajiem standartiem pasaulē klimata un vides noteikumu ziņā un ka līdz ar to būtu jāļauj ES produktiem pretendēt uz IRA paredzētajām priekšrocībām; uzsver, ka šajā nolīgumā būtu arī pilnībā jāievēro ES klimata un ilgtspējas acquis, nolīgumam būtu jāatbilst ES centieniem stiprināt tās atvērto stratēģisko autonomiju un nebūtu jāskar nesen pieņemtie tiesību akti un patlaban vēl nepieņemtie tiesību aktu priekšlikumi, tostarp Regula(ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem(1), Neto nulles emisiju industrijas akts(2) un kritiski svarīgo izejvielu akts(3);
4.atbalsta transatlantisko sadarbību, kas cita starpā tiek īstenota starptautiskajos forumos un kas attiecas uz taisnīgu un iekļaujošu standartizāciju kritiski svarīgu derīgo izrakteņu aprites cikla novērtēšanai un ieguvei, marķēšanai un reciklēšanai, un kam mērķis ir veidot ilgtspējīgas vērtības un piegādes ķēdes; atzinīgi vērtē Transatlantiskās iniciatīvas par ilgtspējīgu tirdzniecību uzsākšanu un sagaida tās darba programmas ātru īstenošanu; aicina Komisiju plecu pie pleca strādāt ar ASV, lai apzinātu visu Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes potenciālu, un cieši sadarboties ar citiem stratēģiskajiem partneriem, lai veicinātu noturīgas, ilgtspējīgas un uzticamas globālās vērtības ķēdes kritiski svarīgiem materiāliem, un izmantot šo nolīgumu kā iespēju radīt pievienoto vērtību valstīs, kurās šie kritiski svarīgie derīgie izrakteņi tiek iegūti, un sadarboties ar šīm valstīm, vienlaikus samazinot nevēlamas stratēģiskās atkarības;
5.atbalsta nolīgumā izvirzīto mērķi stiprināt kritiski svarīgu derīgo izrakteņu starptautiskās piegādes ķēdes, jo līdz ar to tiktu veidotas abpusējas saistības tirdzniecības, darba tiesību un vides jomā, un atbalsta mērķi veicināt elektrotransportlīdzekļu akumulatoru tehnoloģiju apguvi, ko panāktu, padarot oficiālu ES un ASV kopīgo apņemšanos atvieglot tirdzniecību un mazināt nenoteiktību uzņēmumiem;
6.atzinīgi vērtē mērķi veidot kopīgu izpratni par kropļojošu ārpustirgus politiku un praksi attiecībā uz kritiski svarīgiem derīgajiem izrakteņiem un izstrādāt koordinētu rīcību, tostarp ar citiem stratēģiskajiem partneriem, lai veicinātu piegādes ķēžu dažādošanu un mazinātu neaizsargātību un nevēlamas stratēģiskās atkarības;
7.uzsver, ka nolīgumam būtu arī jārada skaidrība par attiecīgajām definīcijām, un aicina abas puses vienoties par visiem IRA uzskaitītajiem derīgajiem izrakteņiem, kuri jāiekļauj nolīgumā, un noteikt to nozaru sarakstu, kas saistītas ar kritiski svarīgajiem derīgajiem izrakteņiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums;
8.prasa nolīgumu attiecināt arī uz kritiski svarīgajiem izrakteņiem, kas iegūti no reciklēšanas; atzinīgi vērtē sarunu vadlīniju projektā iekļauto atsauci uz nepieciešamību veicināt apritīgumu, taču pauž nožēlu, ka sarunu vadlīnijas skaidri neparedz reciklētu izejvielu iekļaušanu sarunu tvērumā;
9.atzinīgi vērtē sarunu vadlīnijās paustos vērienīgos mērķus, kas skar ilgtspēju un darba tiesību noteikumus, un atsauci uz Starptautiskās Darba organizācijas pamatprincipiem un pamattiesībām darbā; uzsver, ka nolīgumā būtu arī pilnībā jāievēro ES pieeja tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai un tam nevajadzētu skart nesen pieņemtos tiesību aktus un patlaban vēl nepieņemtos tiesību aktu priekšlikumus, tostarp ierosināto regulu par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu(4);
10.uzsver, cik būtiski ir iekļaut pārredzamības mehānismu savstarpējai informācijas apmaiņai par kritiski svarīgo derīgo izrakteņu nozarei sniegto publisko atbalstu, kā arī agrīnās brīdināšanas sistēmu par kritiski svarīgo derīgo izrakteņu piegādes ķēžu traucējumiem;
11.aicina Komisiju arī turpmāk izvērtēt IRA iespējamo ietekmi uz Eiropas rūpniecību un tās konkurētspēju, arī tirdzniecības un ieguldījumu izkropļojumus, ņemot vērā pašreizējās problēmas piegādes ķēdēs un enerģijas, transporta un izejvielu augstās izmaksas, un turpināt dialogu ar ASV šo problēmu risināšanai;
12.aicina Komisiju ne vēlāk kā divus gadus pēc nolīguma ratifikācijas veikt tā ietekmes expost novērtējumu un izanalizēt, cik lielā mērā šis nolīgums sasniedz tajā noteiktos mērķus;
13.pieņem zināšanai, ka sarunu ar ASV noslēgšanai ir paredzēts ambiciozs grafiks; šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi nekavējoties un pilnībā iesaistīt un informēt Parlamentu visos sarunu posmos, lai nodrošinātu demokrātisku kontroli; atgādina, ka jebkādam oficiālam nolīgumam, kas izriet no šādām sarunām, būs vajadzīga Parlamenta piekrišana; uzsver, ka drīzāka risinājuma panākšanas labad nevajadzētu iegrožot mērķu vērienīgumu;
14.aicina Komisiju darīt zināmu ASV valdībai, ka nolīgums par kritiski svarīgiem derīgajiem izrakteņiem būtu jāuzskata tikai par vienu no pirmajiem soļiem ar mērķi kliedēt visas ES bažas gan saistībā ar IRA, neskarot iespējamas darbības PTO līmenī, gan plašākā nozīmē saistībā ar neatrisinātajām tirdzniecības problēmām ES un ASV attiecībās; mudina Komisiju turpināt sadarbību ar ASV valdību, lai risinātu arī citas vēl neatrisinātās problēmas;
15.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, ASV Tirdzniecības pārstāvja birojam un ASV Kongresam.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12.jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1.lpp.).
Komisijas 2023.gada 16.marta priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai (Neto nulles emisiju industrijas akts) ().
Komisijas 2023. gada 16. marta priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulu (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 ().
Komisijas 2022.gada 14.septembra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu ().