Ϸվ

Indekss
šŧᲹ
š
Pilns teksts
Procedūra :
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0296/2023

Iesniegtie teksti :

A9-0296/2023

Debates :

Balsojumi :

PV09/11/2023-5.15
CRE09/11/2023-5.15
PV10/04/2024-21.19

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0390
P9_TA(2024)0194

Pieņemtie teksti
PDF205kWORD58k
Ceturtdiena, 2023. gada 9. novembris-Brisele
Eiropas vides ekonomiskie konti: jauni moduļi
P9_TA(2023)0390A9-0296/2023

Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanu groza Regulu(ES) Nr.691/2011 ( – C9-0223/2022 – )(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts Ұdzīܳ
Ұdzīܳ Nr. 1
Regulas priekšlikums
1.apsvērums
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 6.aprīļa ŧܳ (ES)2022/59112, ar ko nosaka vispārējo ī vides rīcības programmu līdz 2030.gadam, پᲹ, ka pareiza informācija par galvenajām ٱԻԳŧ, Dzŧ峾 un vides pārmaiņu virzītājspēkiem ir būtiski faktori, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku un nodrošinātu lielākas pilnvaras iedzīvotājiem. Būtu jāizstrādā instrumenti, lai uzlabotu sabiedrības informētību par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Viens no šādiem instrumentiem ir vides ekonomiskie konti.
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 6.aprīļa Lēmumā(ES)2022/591, ar ko nosaka vispārējo ī vides rīcības programmu līdz 2030.gadam12, ir apstiprināts, ka monitorings— ī pareiza informācija par galvenajām vides pārmaiņu ٱԻԳŧ, noslodzes un veicinošiem faktoriem— ir ūپ, lai izstrādātu un īstenotu efektīvu politiku, kas ļ sasniegt ī nospraustos vides mērķus, un lai iedzīvotājiem ūٳ pamatīgākas iespējas pilntiesīgi rīkoties. Būtu jāizstrādā instrumenti, ar ko vairot vispārēju izpratni par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un panākt lielāku vides ieguldījumu tautsaimniecībā un labklājībā. Viens no šādiem instrumentiem ir vides ekonomiskie konti.
_________________
_________________
12 OV L114, 12.4.2022., 22.lpp.
12 OV L114, 12.4.2022., 22.lpp.
Ұdzīܳ Nr. 2
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)Jaunajiem moduļiem ir Ծ tiešs ieguldījums ī politikas prioritātēs “zaļā izaugsme” un “resursefektivitāte”.
(3)Ar jaunajiem moduļiem ir ԴǻšԲ tiešs ieguldījums ٲ ī vides politikas prioritātēs, kas cita starpā noteiktas ī 8.VRP.
Ұdzīܳ Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.apsvērums
(4)Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija pieņēma integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (“SEEA”) centrālo regulējumu kā statistikas standartu savā 43.sesijā 2012.gada februārī un SEEA ekosistēmu kontus (1. līdz 7.nodaļu, kurās aprakstīta kontu sistēma un fiziskie konti)— savā 52.sesijā 2021.gada martā. Šajā regulā noteiktie jaunie moduļi 辱ī atbilst SEEA.
(4)Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija pieņēma integrēto vides ekonomisko kontu sistēmas (“SEEA”) centrālo regulējumu kā statistikas standartu savā 43.sesijā 2012.gada februārī un SEEA ekosistēmu kontus (1. līdz 7.nodaļu, kurās aprakstīta kontu sistēma un fiziskie konti)— savā 52.sesijā 2021.gada martā. Jaunie moduļi, kas noteikti šajā regulā, 辱ī atbilst SEEA. Turklāt ar SEEA ir īstenota vides ekonomisko kontu sistēma ūdenim (“SEEA-Water”), kura ir SEEA centrālā regulējuma atbalsta elements.
Ұdzīܳ Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)Lai varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, Savienībai ir Ჹī ٲī, ٱš un ticama informācija. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai nepieciešama mērķiem ٲī saskaņā ar augstas kvalitātes kritērijiem veidota statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā(EK) Nr.223/200914.
(5)Lai varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem un starptautisko tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, Savienībai ūٳ Ჹī ٲٴš, ܲī un ticama informācija. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama mērķiem ٲٴš, saskaņā ar augstas kvalitātes kritērijiem veidota statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā(EK) Nr.223/200914.Turklāt ir jāpanāk, ka Eiropas ī Statistikas birojs (Eurostat) savāktos datus piedāvā pieejamākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus tos aktīvi popularizējot.
_________________
_________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula(EK) Nr.223/2009 (2009.gada 11.marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu(EK, Euratom) Nr.1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu(EK) Nr.322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L87, 31.3.2009., 164.lpp.).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula(EK) Nr.223/2009 (2009.gada 11.marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu(EK, Euratom) Nr.1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu(EK) Nr.322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L87, 31.3.2009., 164.lpp.).
Ұdzīܳ Nr. 36
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)Lai labāk uzraudzītu progresu virzībā uz zaļu, Dz԰ܰŧٲŧī un noturīgu aprites ekonomiku un uzraudzītu progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ī kontekstā, ir Ჹī papildu dati.
(6)Lai īstenotu mērķi ne vēlāk kā līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, visus ī tiesību aktus un procesus ir būtiski saskaņot ar ī ilgtermiņa mērķiem vides un klimata jomā, kā noteikts ar Eiropas zaļo kursu, Regulu(ES)2021/1119 (Eiropas Klimata akts), jo īpaši 6.panta 4.punktu, un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55%”. Vairākos ī tiesību aktos jau ir prasīts cieši sekot līdzi tendencēm un līdz ar to ī precīzākiem papildu datiem. Komisijas dati liecina— lai īstenotu ī vērienīgo zaļā kursa programmu, būs Ჹīs nopietnas investīcijas, un tiek lēsts, ka zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamo privātā un publiskā sektora investīciju deficīts nākamajā desmitgadē būs gandrīz 520miljardiEUR gadā. Turklāt, spriežot pēc Komisijas datiem, līdz 2027.gada beigām būs Ჹīs papildu investīcijas aptuveni 210miljarduEUR apmērā, lai mazinātu atkību no trešo valstu piegādāta fosilā kurināmā un paātrinātu ī enerģētikas pārkārtošanu, atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas. Vēl ir skaidrs, ka nopietni būs jāpalielinās ī publiskā sektora investīcijām, pat ja būtisku investīciju daļu nodrošinās privātais sektors. Ņemot to vērā, izšķiroša nozīme ir svīgu un detalizētu datu iegūšanai no dalībvalstīm par investīcijām, kuru tām trūkst klimata, enerģētikas un vides jomā, jo tas ļautu pārliecināties, ka Savienība ir uz pareizā ceļa, lai rezultatīvi sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus ar pietiekamu publiskā un privātā sektora kapitālu, kas atvēlēts zaļās pārkārtošanās procesam. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ Eiropas vides ekonomisko kontu sistēma ir ātri jāveido par vispusīgu instrumentu, kas ԴǻšԲ nozīmīgus papildu datus, lai varētu sekot līdzi tam, kā tiek īstenoti ī vides tiesību akti un kā notiek vides politikas veidošanas process. Komisijai ūٳ jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunus moduļus, kuros iestrādāti visi attiecīgie dati un ar ī mērķiem saistī ziņošanas vērtības.
Ұdzīܳ Nr. 6
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a) Jaunu moduļu izstrādes un izmēģināšanas procesā īpaša uzmanība un prioritāte ūٳ jāvelta enerģijas subsīdijām— tostarp fosilā kurināmā subsīdijām— paredzētu vides ekonomisko kontu izstrādei. Saskaņā ar vispārējo ī vides rīcības programmu laika periodam līdz 2030.gadam ir prasīts, vienojoties par metodiku, izveidot saistošu ī sistēmu, kas ļ sekot līdzi tam, kā dalībvalstīm izdodas pakāpeniski izskaust fosilā kurināmā subsīdijas, un par to ziņot, kā ī prasīts ī, valstu, reģionu un vietējā līmenī nekavējoties noteikt termiņu fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskai izskaušanai atbilstoši iecerei iegrožot planētas sasilšanu, lai tā nepārsniegtu 1,5°C (kas ir Pīzes nolīguma mērķis). Ar vides ekonomiskajiem kontiem šis mērķis ūٳ jāatbalsta, jaunā enerģijas subsīdijām (tostarp fosilā kurināmā subsīdijām) paredzētā modulī piedāvājot progresa novērošanai un izvērtēšanai vajadzīgos datus.
Ұdzīܳ Nr. 7
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b) Ūdens ir izšķirošas nozīmes resurss, un Eiropas vides ekonomiskajos kontos ir jāiestrādā jauns ūdenim paredzēts modulis, lai ūdeni varētu ilgtspējīgi apsaimniekot, kā ī izprast ūdens sasaisti ar saimniecisko darbību.
Ұdzīܳ Nr. 37
Regulas priekšlikums
6.capsvērums (jauns)
(6c) Pielāgošanās ir viens no galvenajiem elementiem, lai pasaule ilgtermiņā spētu reaģēt uz klimata pārmaiņām. Ir jāpievēršas ar klimatu saistītiem riska faktoriem veselībai, kas kļūst aizvien nopietnāki, ī tādiem kā biežāki un intensīvāki karstuma viļņi, savvaļas ugunsgrēki un plūdi, faktoriem, kuri apdraud pārtikas un ūdens nekaitīgumu un nodrošinājumu ar pārtiku un ūdeni, kā ī infekcijas slimību rašanās un izplatīšanās procesiem. Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme potenciāli var pārsniegt dalībvalstu pielāgošanās spējas. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai ūٳ jāveicina pielāgošanās spējas, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Pīzes nolīguma 7.pantā, kā ī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko līdztekus piedāvā citas politikas nostādnes un tiesību akti. Regulas(ES)2021/1119 5.pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem ܲīs valsts pielāgošanās stratēģijas un plāni, kas bals uz pamatīgu klimata pārmaiņu un neaizsargātības analīzi, panāktā progresa vērtēšanu un rādītājiem un kas sagatavoti, vadoties pēc labākajām un jaunākajām zinātnes atziņām, kādas vien ir pieejamas. Tā kā ir jāseko līdzi tam, cik sekmīgi izdodas pielāgoties klimata pārmaiņām Komisijai ūٳ jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunu moduli attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā iestrādājot visus datus un ziņošanas vērtības, kas ir svīgi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Ұdzīܳ Nr. 38
Regulas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
(6d) Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir viens no galvenajiem neaizsargātības faktoriem, kas aktuāli tautsaimniecībai, un to papildina un vēl iespaidīgāku padara klimata pārmaiņas. Bioloģiskā daudzveidība ir ārkārtīgi svīga nodrošinājumam ar pārtiku, cilvēka labklājībai, kā ī sabiedrības un tautsaimniecības noturībai kopumā. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai ūٳ vērienīgāk jāreaģē uz krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, pildot savas starptautiskās saistības, ko uzņēmušās ar Kuņminas–Monreālas globālo bioloģiskās daudzveidības pamatnolīgumu. Tā kā ir jāseko līdzi tam, cik sekmīgi izdodas pretējā virzienā vērst bioloģiskās daudzveidības sarukšanas tendenci, Komisijai ūٳ jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunu moduli attiecībā uz bioloģisko daudzveidību.
Ұdzīܳ Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.e apsvērums (jauns)
(6e) Ekosistēmu konti ir līdzeklis, ar ko piedāvāt datus par ekosistēmas aktīvu apjomu un stāvokli un par pakalpojumiem, kurus ekosistēmas ԴǻšԲ sabiedrībai un ekonomikai, un tā piešķirt dabai vērtību, dodot iespēju labāk ņemt vērā ar sekām dabā saistī izmaksas. Monetārās vērtības ūٳ jānosaka, lai panāktu, ka redzamākas kļūst bezdarbības izmaksas, un lai palīdzētu Savienībai sasniegt savus mērķus vides jomā. Lai iecerētais modulis ūٳ 辱ī iedarbīgs, tas turpmāk ūٳ jāizstrādā pamatīgāk, cita starpā to (iespējams) papildinot ar monetāro vērtību ziņošanas prasību.
Ұdzīܳ Nr. 11
Regulas priekšlikums
8.apsvērums
(8)Eiropas Revīzijas palāta 2019.gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr.2019/16 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”15. Minētajā ziņojumā norādīts, ka ir Ჹī pilnīgāki dati par mežiem un ekosistēmām un 辱ī īٱԴ meža resursu konti.
(8)Eiropas Revīzijas palāta 2019.gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr.16/2019 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”15. Minētajā ziņojumā norādīts, ka ir Ჹī pilnīgāki dati par mežiem un ekosistēmām un ka 辱ī ir īstenojami meža resursu konti. Trīs ieteikumi, kurus noslēgumā formulējusi Revīzijas palāta: uzlabot EEEA datu stratēģisko regulējumu, padīt EEEA moduļus nozīmīgākus politikas veidošanai un nodrošināt savlaicīgākus EEEA datus. Turklāt ziņojumā norādīts, ka Eurostat ir grūti laikus savākt ļoti kvalitatīvus datus. Tāpēc šajā regulā noteiktajos termiņos dalībvalstīm ūٳ Ծ ļoti kvalitatīvi dati Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem.
_________________
_________________
15 https://www.eca.europa.eu/lv/publications?did=51214.
15 https://www.eca.europa.eu/lv/publications?did=51214.
Ұdzīܳ Nr. 12
Regulas priekšlikums
9.apsvērums
(9)Regulas(ES) Nr.691/2011 5.panta 2.punktā ir uzskaitīti avoti, kurus dalībvalstis var izmantot, lai ŧٳ vides ekonomiskos kontus. Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, ūٳ jāļ dalībvalstīm izmantot inovatīvas pieejas. Dalībvalstīm vienmēr ūٳ jāinformē Komisija un Ծ sīkāka informācija par šo pieeju kvalitāti, lai Komisija varētu novērtēt datu kvalitāti.
(9)Regulas(ES) Nr.691/2011 5.panta 2.punktā ir uzskaitīti avoti, kurus dalībvalstis var izmantot, lai ŧٳ vides ekonomiskos kontus. Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm un citām valstu iestādēm, ūٳ jāļ dalībvalstīm izmantot inovatīvas pieejas, piemēram, zemes novērošanu (Copernicus pakalpojumi). Dalībvalstīm vienmēr ūٳ jāinformē Komisija un Ծ sīkāka informācija par to, cik š岹s pieejas ir kvalitatīvas, lai Komisija ܰ varētu novērtēt datu kvalitāti. Pamatīgāk ūٳ jāizvērš Copernicus pakalpojumi, lai datus aizvien lielākā apjomā vāktu automātiski, un tādēļ ūٳ ԴǻšԲ šiem pakalpojumiem pienācīgs finansējums.
Ұdzīܳ Nr. 39
Regulas priekšlikums
11.apsvērums
(11)Regulas (ES) Nr. 691/201110. pantā uzskaitītais iespējamo nākotnes Eiropas vides ekonomisko kontu saraksts ir jāatjaunina, lai tos saskaņotu ar pašreizējām ī politikas prioritātēm.
(11)Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību paplašināt Eiropas vides ekonomisko kontu sistēmu (EEEA) politikas veidošanai un pārraudzībai, Komisijai ūٳ jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai pieņemtu jaunos moduļus, kas iekļauti šajā regulā, un lai uzlabotu un vēl vairāk izstrādātu Regulas (ES) Nr.691/2011 pielikumos izklāstītos moduļus.
Ұdzīܳ Nr. 14
Regulas priekšlikums
14.apsvērums
(14)Lai ņemtu vērā ekosistēmu pakalpojumu vērtības noteikšanas metodikas pašreizējo attīstības stadiju, ūٳ jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas ī darbību 290.pantu, lai papildinātu regulu, nosakot, par kuriem ekosistēmas pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti IXpielikuma 5.iedaļas datu sniegšanas tabulās, ūٳ jāziņo monetārās vērtības, pirmais pārskata gads, kā ī saraksts ar pieņemamām metodēm minēto monetāro vērtību noteikšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu ٲīs š, tostarp ekspertu līmenī, un lai ŧ š tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016.gada 13.aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu17. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu 岹ī, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu ŧ, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(14)Lai pamatīgāk izstrādātu EEEA, saskaņā ar Līguma par Eiropas ī darbību 290.pantu ūٳ jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, ar ko šo regulu papildina, pieņemot jaunus moduļus un veicot izmaiņas esošajos moduļos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstošu apspriešanos, ī ekspertu līmenī, un lai š岹 š notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016.gada 13.aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu17. Dz԰ŧپ, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes līdzvērtīgu 岹ī deleģēto aktu sagatavošanas procesā, abas ŧ iestādes visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiski pieejamas Komisijas ekspertu grupu , kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________
_________________
17 OV L123, 12.5.2016., 1.lpp.
17 OV L123, 12.5.2016., 1.lpp.
Ұdzīܳ Nr. 15
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – -1.punkts (jauns)
Regula (ES) Nr.691/2011
1.pants – 1.adaļa (jauna)
-1)regulas 1.panta pirmajai daļai pievieno šādu daļu:
“Šīs regulas vispārīgais mērķis ir nodrošināt datus, kuri palīdz novērot un izvērtēt to, cik sekmīgi Savienība īsteno savus vides mērķus, kas izklāstīti ī tiesību aktos, un pilda savas starptautiskās saistības šajā jomā.”;
Ұdzīܳ Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) Nr.691/2011
2.pants – 1.daļa – 8.punkts
8)“vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, kā definēts EKS2010, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un valsts resursu un saistīto produktu aizsardzībai;
8)“vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, kā definēts EKS2010, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un dabas resursu un saistīto produktu aizsardzībai;
Ұdzīܳ Nr. 40
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 2.punkts – aaapakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr.691/2011
3.pants – 1.apunkts (jauns)
(aa) pantā iekļ šādu punktu:
“1.a Līdz ... [3gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 9.pantu nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, lai izstrādātu šādus moduļus:
(a)Enerģijas subsīdijas (tostarp fosilā kurināmā subsīdijas);
(b)Subsīdijas vai atbalsta pasākumi, kas var nodīt kaitējumu videi, bet nav minēti a)apakšpunktā;
(c)Ūdens resursu konti (kvantitatīvi un kvalitatīvi);
(d)Atkritumu konts;
(e)Aprites materiālu izmantošanas īpatsvars;
(f)Klimata pārmaiņu mazināšana;
(g)Pielāgošanās klimata pārmaiņām;
(h)Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana;
(i)Piesārņojuma prevencija un kontrole;
(j)Resursu pārvaldības izdevumu konti, ī kritiski svīgām izejvielām;
(k)Vides pēda.";
Ұdzīܳ Nr. 18
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 2.punkts – bapakšpunkts
Regula (ES) Nr.691/2011
3.pants– 4.apunkts
“4. Komisija (Eurostat) veic metodisku pētījumu un šŧپ par ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu. Pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem, Komisija var papildināt šo regulu, lai ar deleģētu aktu noteiktu, par kuriem ekosistēmu pakalpojumiem, kas jau ir iekļauti IX pielikuma 5. iedaļas datu sniegšanas tabulās, ziņo monetārās vērtības, pirmo pārskata gadu, kā ī sarakstu ar pieņemamām metodēm šo monetāro vērtību noteikšanai.”;
“4. Līdz [18mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija (Eurostat) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu. Ziņojumā ir analizēts, ar kādām metodēm un cik reāli var īstenot ekosistēmu pakalpojumu monetāro vērtējumu, kādas varētu būt ziņošanas vērtības gadījumos, kuros šādu vērtību nav, un kādi varētu būt alternatīvie mērījumu veidi ekosistēmu pakalpojumu kontu vajadzībām. Attiecīgā gadījumā ziņojumam var pievienot likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.”;
Ұdzīܳ Nr. 19
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 2.punkts – baapakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr.691/2011
3.pants – 4.aapunkts (jauns)
(ba) pantā iekļ šādu jaunu 4.aapunktu:
“4.a Līdz ... [viens gads no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija publicē pētījumu, kurā analizēti ziņošanas dati, kas patlaban šajā regulā ir iestrādāti attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, un piedāvā veidot pielāgošanās moduli tieši klimata pārmaiņu kontekstā, kurš ԴǻšԲ, ka no dalībvalstīm tiek saņemtas visas ziņošanas vērtības, kas ļ sekmīgi īstenot Eiropas zaļā kursa un Eiropas Klimata akta mērķus, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55%” un Neto nulles emisiju rūpniecības aktu. Pētījumam ir pievienots orientējošs grafiks moduļu turpmākai izstrādei.”;
Ұdzīܳ Nr. 21
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 2.apunkts (jauns)
Regula (ES) Nr.691/2011
4.pants – 1.punkts
2a) regulas 4.panta 1.punktu aizstāj ar šādu:
“1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai uzlabotu informācijas sniegšanu un datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programma ietver eksperimentālos pētījumus, lai pārbaudītu jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanas iespējas. ٰdz programmu, Komisija ԴǻšԲ, lai dalībvalstīm un respondentu vienībām netiktu radīts papildu administratīvais vai finansiālais slogs.”;
“1. Komisija izstrādā tādu eksperimentālo pētījumu programmu, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi, lai izvērstu ziņošanu un uzlabotu datu kvalitāti, izveidotu garas laikrindas un pilnveidotu metodiku. Programmā ir eksperimentāli pētījumi jauno vides ekonomisko kontu moduļu ٱŧšԲ. Programmu Komisija izstrādā, īpašu uzmanību pievēršot moduļiem, kuri ģenerē datus par enerģijas subsīdijām, tostarp fosilā kurināmā subsīdijām, un nodrošinot, lai dalībvalstīm un respondentu vienībām neveidotos papildu administratīvais vai finansiālais slogs.”;
Ұdzīܳ Nr. 22
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 3.punkts
Regula (ES) Nr.691/2011
5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
“d) jebkādi citi attiecīgi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl ļ sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamajām konkrētajām kvalitātes prasībām.
“d) jebkādi citi attiecīgi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl šie elementi ļ ģenerēt vides ekonomiskos kontus, kas ir salīdzināmi un atbilst Dz԰ŧ峾 kvalitātes prasībām, kuras ir piemērojamas.
Ұdzīܳ Nr. 23
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 3.punkts
Regula (ES) Nr.691/2011
5.pants – 2.punkts – 2.daļa
Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas d)apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada, kurā tiks ieviests avots, metode vai inovatīva pieeja, informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti.”;
Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas d)apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada, kurā tiks ieviests avots, metode vai inovatīva pieeja, informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti. Komisija 3ŧԱš laikā pēc ٳپīs informācijas saņemšanas var ieteikt dalībvalstīm neizmantot kādu konkrētu inovatīvu pieeju, ja uzskata, ka dati, iespējams, nebūs pietiekami kvalitatīvi, vai ī ieteikt, kā panākt, lai dati ūٳ Ჹījā kvalitātē. Komisija ԴǻšԲ, ka starp visām dalībvalstīm raiti notiek apmaiņa ar labāko praksi inovatīvu pieeju kontekstā. Komisija publicē visu informāciju, ko saskaņā ar šo daļu saņēmusi no dalībvalstīm, un (ٳپī gadījumā) publicē ī savus ieteikumus.”;
Ұdzīܳ Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr.691/2011
6.apants (jauns)
3a) regulā iekļ šādu pantu:
“6.apants
Līdz ... [18mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija (Eurostat) un Eiropas Vides aģentūra (EVA) izstrādā un piedāvā Eiropas vides kontu infopaneli ar zinātniski pamatotu un brīvi pieejamu aktuālo informāciju par moduļos iestrādātajiem datiem (piemēram, SEG emisiju samazināšanas scenāriju), ņemot vērā Eiropas Klimata aktā nospraustos mērķus, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas ziņā panākto progresu un ar to saistī investīcijas. Infopanelis katru gadu tiek atjaunināts un ietver jaunus moduļus un pieejamos datus.”;
Ұdzīܳ Nr. 25
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 4.punkts
Regula (ES) Nr.691/2011
8.pants – 2.punkts
“2. Lai saņemtu atkāpi saskaņā ar 1.punktu attiecībā uz VII, VIII un IXpielikumu, ٳپī dalībvalsts ne vēlāk kā [Publikāciju birojs— ierakstīt precīzu datumu, kas ir 24ŧԱšs pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.”;
“2. Lai saņemtu atkāpi saskaņā ar 1.punktu attiecībā uz VII, VIII un IXpielikumu, Dz԰ŧ dalībvalsts ne vēlāk kā [Publikāciju birojs— ierakstīt precīzu datumu, kas ir 24ŧԱšs pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Komisija publicē visus no dalībvalstīm saņemtos pieprasījumus.”;
Ұdzīܳ Nr. 26
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 5.punkts – aapakšpunkts
Regula (ES) Nr.691/2011
9. pants – 2. punkts
“2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3.panta 3., 4. un 4.apunktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011.gada 11.augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus ŧԱšs pirms 5gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs ŧԱšs pirms katra laikposma beigām.
“2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 3.panta 1.a, 3., 4. un 4.abpunktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2011.gada 11.augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus ŧԱšs pirms 5gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs ŧԱšs pirms katra laikposma beigām.
Ұdzīܳ Nr. 27
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 5.punkts – aapakšpunkts
Regula (ES) Nr.691/2011
9.pants – 3.punkts
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3.panta 3., 4. un 4.apunktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. ŧܳ stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas ī Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3.panta 1.a, 3., 4. un 4.abpunktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. ŧܳ stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas ī Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
Ұdzīܳ Nr. 28
Regulas priekšlikums
1.pants – 1.daļa – 5.punkts – bapakšpunkts
Regula (ES) Nr.691/2011
9. pants – 5. punkts
“5. Saskaņā ar 3.panta 3., 4. un 4.apunktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
“5. Saskaņā ar 3.panta 1.a, 3., 4. un 4.abpunktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
Ұdzīܳ Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (ES) Nr.691/2011
10.pants – 2.daļa – 1.ievilkums
6)regulas 10.panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:
6)regulas 10.panta pirmo ievilkumu īٰ.
“– jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanai, piemēram, ūdens resursu kontiem (kvantitatīviem un kvalitatīviem), resursu pārvaldības izdevumu kontiem, subsīdijām vai atbalsta pasākumiem, kas var kaitēt videi, un atkritumu kontiem,”;
Ұdzīܳ Nr. 30
Regulas priekšlikums
2.pants – 1.adaļa (jauna)
Lai sasniegtu Regulā(ES)2021/1119 noteiktos mērķus, dalībvalstis, sākot no 2025.gada 1.janvāra, iesniedz datus par klimata pārmaiņu mazināšanu. Datos, kurus sniedz par ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ir informācija par aktuālo investīciju un kapitāla pārvedumu apjomu, ko institucionālais sektors (ī vispārējā valdība, sabiedrības un mājsaimniecības) nodrošinājis darbībām, kuras uzskaitītas Regulas(ES)2021/241 VIpielikumā— precizējot, vai ir piemērots 40% vai 100% koeficients, lai aprēķinātu atbalstu klimata pārmaiņu kontekstā—, un (ٳپī gadījumā) nozarēm NACE 2.red. dalījumā (A*64agregācijas līmenī).
Ұdzīܳ Nr. 31
Regulas priekšlikums
Ipielikums
Regula (ES) Nr.691/2011
VII pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)Statistiku nosūta 21ŧԱš laikā pēc pārskata gada beigām.
(2)Statistiku nosūta 12ŧԱš laikā pēc pārskata gada beigām.
Ұdzīܳ Nr. 32
Regulas priekšlikums
Ipielikums
Regula (ES) Nr.691/2011
VIII pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)Statistiku nosūta 24ŧԱš laikā pēc pārskata gada beigām.
(2)Statistiku nosūta 12ŧԱš laikā pēc pārskata gada beigām.
Ұdzīܳ Nr. 33
Regulas priekšlikums
Ipielikums
Regula (ES) Nr.691/2011
IX pielikums – 3. iedaļa – 1. daļa – 3.punkts – eapakšpunkts – 3.ievilkums (jauns)
parasto meža putnu populāciju indekss: meža putnu indikators raksturo parasto meža putnu skaitliskuma tendences to Eiropas areālā laika gaitā. Tas ir salikts indekss, ko veido Eiropas meža dzīvotnēm raksturīgo putnu sugu novērošanas dati. Indeksa pamatā ir īpašs sugu saraksts katrā dalībvalstī.
Ұdzīܳ Nr. 34
Regulas priekšlikums
Ipielikums
Regula (ES) Nr.691/2011
IXpielikums– 3. iedaļa – 1. daļa – 4.punkts – capakšpunkts
(c)ܱū pakalpojumi
(c)Ar dabas tūrismu saistīti pakalpojumi
Ұdzīܳ Nr. 35
Regulas priekšlikums
Ipielikums
Regula (ES) Nr.691/2011
IX pielikums – 4. iedaļa – 2. punkts
(2)Statistiku nosūta 24ŧԱš laikā pēc pārskata gada beigām.
(2)Statistiku nosūta 12ŧԱš laikā pēc pārskata gada beigām.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59.panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0296/2023).

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 28. februārisJuridisks paziņojums-Privātuma politika