Ϸվ

Taisnīgas pārkārtošanās fonds

Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir finanšu instruments kohēzijas politikas jomā, kura mērķis ir sniegt atbalstu teritorijām, kas saskaras ar lielām sociālekonomiskām grūtībām saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2050.gadam panākt ES klimatneitralitāti.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 175.pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu.

Konteksts

Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem instrumentiem, ko izmanto, lai palīdzētu reģioniem līdz 2050.gadam pārkārtoties uz klimatneitralitāti.

2019.gada decembrī Eiropas Komisija pieņēma , kurā izklāstīts ceļvedis jaunai ES izaugsmes politikai. Kā daļu no Eiropas zaļā kursa un lai efektīvā un taisnīgā veidā sasniegtu mērķi panākt ES klimatneitralitāti, Eiropas Komisija ierosināja izveidot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas ietver Taisnīgas pārkārtošanās fondu. Komisija norādīja, ka Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms būtu jāvērš uz reģioniem un nozarēm, kuras visvairāk skar pārkārtošanās, ņemot vērā to atkarību no fosilā kurināmā, citastarp oglēm, kūdras un degslānekļa, un rūpnieciskajiem procesiem ar lielu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti.

Mehānismu veido trīs pīlāri:

  • Taisnīgas pārkārtošanās fonds,
  • īpaša shēma programmas InvestEU ٱ,
  • Eiropas Investīciju bankas nodrošināts publiskā sektora aizdevumu mehānisms papildu investīciju mobilizēšanai attiecīgajos reģionos.

No Taisnīgas pārkārtošanās fonda galvenokārt tiek piešķirtas dotācijas. Īpašā pārejas shēma programmas InvestEU satvarā piesaista privātās investīcijas. Eiropas Investīciju bankas darbībām būtu jāveicina publiskais finansējums.

Taisnīgas pārkārtošanās fonda satvarā sniegtais atbalsts ir vērsts uz ekonomikas diversifikāciju teritorijās, kuras klimatiskā pārkārtošanās skar visvairāk, kā arī uz šo teritoriju darba ņēmēju un darba meklētāju pārkvalificēšanu un aktīvu iekļaušanu. Investīcijām saskaņā ar diviem pārējiem Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem piemēro plašākus attiecināmības kritērijus, lai varētu atbalstīt arī ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās darbības.

ŧķ

Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir svarīgs instruments to teritoriju atbalstīšanai, kuras visvairāk ietekmē pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, un reģionālo atšķirību palielināšanās novēršanai. Tā galvenais mērķis ir mīkstināt pārkārtošanās ietekmi, finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju un mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Lai sasniegtu Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķus, no tā sniedz atbalstu investīcijām tādās jomās kā digitālā savienojamība, tīras enerģijas tehnoloģijas, emisiju samazināšana, rūpniecisko zonu atjaunošana, darba ņēmēju pārkvalificēšana un tehniskā palīdzība.

Taisnīgas pārkārtošanās fonds tiek īstenots saskaņā ar dalītas pārvaldības noteikumiem, kas nozīmē ciešu sadarbību ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm. Lai varētu saņemt Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu, dalībvalstīm ir jāiesniedz taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni. Šajos plānos nosaka konkrētas intervences jomas, pamatojoties uz pārkārtošanās izraisīto ekonomisko un sociālo ietekmi. Plānos jo īpaši jāņem vērā paredzamais darbvietu zudums un rūpniecisko iekārtu ražošanas procesu ar visaugstāko siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti pārveidošana.

Budžets un finanšu noteikumi

No Taisnīgas pārkārtošanās fonda sniedz atbalstu visām dalībvalstīm. Līdzekļu piešķiršanas kritēriji balstās uz rūpnieciskajām emisijām reģionos ar oglekļietilpīgām nozarēm, nodarbinātību rūpniecībā un ogļu un lignīta ieguvē, kūdras un degslānekļa ražošanu un ekonomiskās attīstības līmeni. Dalībvalstis, kas vēl nav uzņēmušās saistības attiecībā uz mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, saņems tikai 50% no tām plānotā piešķīruma. Līmeni, kādā ES līdzfinansē projektus, nosaka atbilstoši tā reģiona kategorijai, kurā attiecīgie projekti tiek īstenoti. Mazāk attīstītiem reģioniem maksimālais līdzfinansējums ir 85%, pārejas reģioniem— 70% un vairāk attīstītiem reģioniem— 50%.

Taisnīgas pārkārtošanās fonda kopējais budžets ir 17,5miljardiEUR 2021.–2027.gada periodā. 7,5miljardiEUR ir piešķirti daudzgadu finanšu shēmas ٱ, un papildu 10miljardusEUR izsniedz no ES Atveseļošanas instrumenta (NextGenerationEU).

Dalībvalstis var papildināt savu Taisnīgas pārkārtošanās fonda piešķīrumu ar līdzekļiem, kas iedalīti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus.

Eiropas Parlamenta loma

Sarunās par Taisnīgas pārkārtošanās fonda priekšlikumu Eiropas Parlaments jo īpaši pauda bažas par sociālekonomisko ietekmi, ko atstās pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, un ierosināja pasākumus, kas palīdzēs šim procesam noritēt, nepalielinot atšķirības starp reģioniem vēl vairāk un nevienu neatstājot novārtā.

Eiropas Parlaments ierosināja paplašināt to darbību klāstu, kuras var saņemt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu, lai ietvertu mikrouzņēmumu, universitāšu un publiskā sektora pētniecības iestāžu darbības, kā arī digitālo inovāciju un darbības izglītības un sociālās iekļaušanas jomā. Tas dotu iespēju reģioniem, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām efektīvi novērst sekas, ko pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku atstāj uz sociālo jomu, nodarbinātību, ekonomiku un vidi. Turklāt Eiropas Parlaments ierosināja virkni izņēmumu attiecībā uz noteiktām saimnieciskajām darbībām, uzsverot fonda sociālā aspekta nozīmību.

2020.gadā Eiropas Parlaments ierosināja piešķirt Taisnīgas pārkārtošanās fondam ievērojami lielāku budžetu. Tas ļauj pārvietojumus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus veikt pēc brīvprātības principa. Eiropas Parlaments arī ieteica papildus iekļaut zaļo atlīdzības mehānismu, saskaņā ar kuru varētu piešķirt papildu finansējumu dalībvalstīm, kas spēj samazināt savu siltumnīcefekta gāzu emisiju ātrāk, nekā plānots.

Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveides regulas galīgo tekstu Parlaments oficiāli pieņēma 2021.gada 18.maijā, un Padome par to nobalsoja 2021.gada 7.jūnijā. Tiesību akts tā galīgajā redakcijā tika parakstīts 15.jūnijā, un 2021.gada 30.jūnijā to publicēja .

Frédéric Gouardères