Ϸվ

Lauku attīstība un KLP

Kā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrais pīlārs ES lauku attīstības politika ir izstrādāta, lai atbalstītu ES lauku apvidus un risinātu daudzās ekonomiskās un ar vidi un sabiedrību saistītās problēmas, ar kuriem tie saskaras. Lielāka elastība (salīdzinot ar pirmo pīlāru) ļauj reģionālajām, valsts un vietējām iestādēm izstrādāt savas lauku attīstības daudzgadu programmas, pamatojoties uz Eiropas mēroga pasākumu klāstu. Atšķirībā no pirmā pīlāra, ko pilnībā finansē no ES budžeta, otrā pīlāra programmas līdzfinansē no ES fondiem un reģionālajiem vai valstu fondiem.

Juridiskais pamats

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts:

  • (38.–44.pants) (3.2.1.);
  • 2021.gada 2.decembra , ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no un no (3.2.4.);
  • 2021.gada 2.decembra par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (3.2.5.).

Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027.gadam pirmajos divos gados KLP ietvaros piešķirtie līdzekļi tika apgūti saskaņā ar 2020.gada 23.decembrī pieņemto . Tas nodrošināja vienmērīgu pāreju uz KLP stratēģiskajiem plāniem (CSP), kuru īstenošana sākās 2023.gada 1.janvārī.

Ievads

KLP atbalsta lauksaimniekus, veicot virkni politikas pasākumu.

No ELGF finansētie tiešie maksājumi (3.2.7.) ir drošības tīkls lauksaimniekiem, kuru vidējie ienākumi salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā ir zemi vai kuri saskaras ar tirgu nenoteiktību, ekstrēmiem laikapstākļiem, kaitēkļiem un lauksaimniecības dzīvnieku vai kultūru slimībām, vai kuriem ir ierobežota spēja aizstāvēt savas intereses pārtikas piegādes ķēdē. Tiešie maksājumi, kuru apjoms 2021.–2027.gada periodā ir 270miljardiEUR (daudzgadu finanšu shēma, pašreizējās cenas), veido 72% no ES KLP līdzekļiem (378,5miljardiEUR) (3.2.2.)). ES tiesību aktos ir noteikti finanšu piešķīrumi katrai ES dalībvalstij.

Tirgus pasākumi, kurus finansē arī no ELGF, ir noteikti, lai atbalstītu un stabilizētu lauksaimniecības tirgus. Dažas dalībvalstis ES lauksaimniekus atbalsta nepastarpināti, piemēram, palīdzot viņiem pievienoties ražotāju grupām vai kvalitātes shēmām, lai stiprinātu viņu lomu piegādes ķēdē. Regulas, kas reglamentē tirgus pasākumus, ir šādas:

  • uz tirgu kopīgo organizāciju (TKO) attiecas (2021.gada 2.decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr.1308/2013 par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju;
  • par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un
  • , ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (3.2.6.).

Tā kā nozariskās intervences tagad ir daļa no dalībvalstu KLP stratēģiskajiem plāniem, attiecīgās normas ir pārceltas no TKO regulas uz KLP stratēģisko plānu regulu.

Lauku attīstības pasākumi, ko līdzfinansē ELFLA un valstu fondi, paredz veicināt lauku apvidu ekonomisko, sociālo un vidisko sniegumu.

첹ٲ

Lauku attīstība ir kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs, kas pilnveido ienākumu atbalsta un tirgus pasākumu “pirmo pīlāru”, stiprinot lauku apvidu sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju. KLP veicina lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību, īstenojot trīs ilgtermiņa mērķus:

  • sekmēt lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju;
  • nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimatrīcību;
  • panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, piemēram, radot un saglabājot darbvietas.

Lauku attīstības pasākumus reglamentē KLP stratēģisko plānu regulas (Regula (ES) 2021/2115) 69.–78.pants, kas paredz astoņus lauku attīstībai paredzētu intervenču veidus.

  1. Vides, klimata un citu pārvaldības saistību (70.pants) mērķis ir uzlabot lauksaimniecības nozares vides ilgtspēju. Atbalstu sniedz par brīvprātīgām saistībām (vismaz piecus līdz septiņus gadus), kas pārsniedz minimālās nosacījumu prasības, ņemot vērā negūtos lauku saimniecību ienākumus. Tas ietver fakultatīvu finansiālu atbalstu pārejai uz bioloģisko lauksaimniecību un tās uzturēšanai, parasti pamatojoties uz platību. Atsevišķos gadījumos to var izmantot arī dzīvnieku labturības un ģenētisko resursu atbalstam.
  2. Dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi (71.pants). Šo maksājumu mērķis ir pilnībā vai daļēji kompensēt saņēmējiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no nelabvēlīgiem ražošanas apstākļiem dabas vai citu platībatkarīgu ierobežojumu dēļ.
  3. Atbalsts par platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām (72.pants). Tematiski līdzīgi 71.pantam šī intervence ir vērsta uz lauku saimniecību un meža tiesiskajiem valdītājiem, kurus ietekmē vides direktīvas (Putnu direktīva un/vai Dzīvotņu direktīva, Ūdens pamatdirektīva) negūto ienākumu ziņā.
  4. Atbalsts investīcijām (73.pants) sniedz dalībvalstīm ievērojamu rīcības brīvību, nosakot investīciju veidus, kurus var atbalstīt, tomēr dažiem no tiem ES atbalsts ir liegts. Uzmanība tiek pievērsta atbilstīgo investīciju nošķiršanai no investīcijām, kas saņemtas no citiem fondiem. Tematiski līdzīgi 73.pantam investīcijas apūdeņošanā tiek atbalstītas ar 74.pantu.
  5. Atbalsts, kura mērķis ir palīdzēt gados jaunajiem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem sākt darbību, un atbalsts lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai (75.pants) sniedz mērķorientētu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un atbalstu lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai un ar lauksaimniecību nesaistītai uzņēmējdarbības attīstībai, piemēram, sabiedrības virzītas vietējās attīstības plānos noteiktu vajadzību nodrošināšanai.
  6. Riska pārvaldības instrumenti, kas paredzēti 76.pantā (piemēram, ienākumu stabilizācijas instrumenti, tostarp finanšu prēmijas apdrošināšanas shēmām vai kopfondiem), palīdz aktīviem lauksaimniekiem pārvaldīt ražošanu un ienākumu riskus, kas ietekmē viņu uzņēmējdarbību.
  7. Sadarbība tiek atbalstīta saskaņā ar 77.pantu, kurā paredzēts plašs tematiski daudzveidīgs un uz sadarbību vērsts intervenču klāsts. Dalībvalstīm ir pieejams atbalsts, lai finansētu tādu programmu un iniciatīvu sagatavošanu un īstenošanu kā Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI), programma LEADER (Liaison Entre Actions de Développement de l’Économie Rurale), kā arī viedo ciematu stratēģijas, ražotāju grupas, ražotāju organizācijas, starpnozaru grupas vai dalība kvalitātes shēmās.
  8. Zināšanu apmaiņas un informācijas izplatīšanas pasākumi (78.pants) ietver konsultāciju pakalpojumus, izglītību, kā arī plānu un pētījumu sagatavošanu.

Kā lauku attīstības intervences darbojas praksē?

Kopš 2023.gada lauku attīstības darbības ir iekļautas valstu satvarā. Tas nozīmē, ka katra ES valsts izstrādā KLP stratēģisko plānu, kurā apvienots finansējums ienākumu atbalstam, lauku attīstībai un tirgus pasākumiem. Izstrādājot savus stratēģiskos plānus, ES valstis palīdz sasniegt konkrētos KLP mērķus, izmantojot plašu Komisijas nodrošinātu politikas pasākumu kopumu, ko var pielāgot valstu vajadzībām un spējām. Komisijas mērķis ir padarīt lauku attīstības darbības spējīgas elastīgāk reaģēt uz tādiem pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas un paaudžu maiņa un vienlaikus arī turpmāk palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem, lai lauksaimniecības nozare būtu ilgtspējīga un konkurētspējīga. Konkrētāk, paredzams, ka atbalsts lauku attīstības pasākumiem KLP ietvaros palīdzēs lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozarēm virzīties uz mērķu sasniegšanu un sasniegt vērienīgus mērķrādītājus saskaņā ar jauno un . Tas var arī pilnveidot jauno , palīdzot ar lauksaimniecību nesaistītiem lauku MVU sākt vai attīstīt darbību.

ELFLA finansējumu piešķir dotāciju vai finanšu instrumentu (aizdevumu, mikrokredītu, garantiju un pašu kapitāla daļu) veidā saņēmējiem, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos. Saskaņā ar lauku attīstības intervencēm piemērojamajiem nosacījumiem atbalsta saņēmējiem ir jāuzņemas saistības uz laikposmu no pieciem līdz septiņiem gadiem. Lauku attīstības atbalsts, kas paredzēts 70., 71.un 72.pantā, ir atkarīgs no atbilstības nosacījumu prasībām, kā noteikts Regulas (ES) 2021/2115 12.pantā.

Sīkāka informācija par to, kā dalībvalstis īsteno lauku attīstības pasākumus, ir sniegta par KLP stratēģiskajiem plāniem, kuru Komisija publicēja 2023.gada novembrī, un par 28KLP stratēģiskajiem plāniem, kuru Komisija publicēja 2023.gada jūnijā (pēdējais ietver ELFLA kopējo plānoto publisko izdevumu sadalījumu pa pasākumiem un valsts līdzfinansējuma sadalījumu pa dalībvalstīm).

Svarīgākā finansiālā informācija

KLP ieguldījumu ES lauku attīstības mērķu sasniegšanā atbalsta ELFLA, un tam ir vajadzīgs dalībvalstu līdzfinansējums. ELFLA budžets 2021.–2027.gadam ir 95,5miljardiEUR (tostarp 8,1miljardsEUR no atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU, kas paredzēts, lai palīdzētu risināt Covid-19 pandēmijas radītās problēmas) jeb 23,2% no kopējām KLP saistībām 2021.–2027.gada periodā (3.2.2.). Gada sadalījums pa dalībvalstīm (pēc tam, kad atskaitīti 0,25% resursu, kas pēc Komisijas iniciatīvas atvēlēti tehniskās palīdzības darbību finansēšanai) ir noteikts Regulas (ES) 2021/2115 XIpielikumā.

Regulā (ES) 2021/2115 ir noteikti minimālie vai maksimālie finanšu piešķīrumi šādām intervencēm:

  • vismaz 35% no kopējā ELFLA ieguldījuma katrā KLP stratēģiskajā plānā ir jāatvēl klimatam, videi un dzīvnieku labturībai (t.i., intervences, ar kurām tiek īstenoti Regulas (ES) 2021/2115 6.panta 1.punkta d), e) un f)apakšpunktā noteiktie konkrētie mērķi un– attiecībā uz dzīvnieku labturību– 6.panta 1.punkta i)apakšpunktā noteiktie konkrētie mērķi), un 50% no atbalsta izdevumiem mazāk labvēlīgiem apgabaliem ir iekļauti šīs “norobežotās” procentuālās daļas aprēķinā;
  • vismaz 5% no kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti LEADER;
  • ne vairāk kā 4% no kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā var izmantot, lai finansētu pēc dalībvalsts iniciatīvas īstenotas tehniskās palīdzības darbības, kā minēts 125.pantā.

KLP stratēģiskajos plānos ir noteikta vienota ELFLA iemaksu likme reģionālā vai valsts līmenī (Regulas (ES) 2021/2115 91.pants). Saskaņā ar Komisijas pārskatu par KLP stratēģiskajiem plāniem dalībvalstis līdzfinansē ELFLA vidēji 40% apmērā. ELFLA iemaksu likme atšķiras atkarībā no reģiona teritoriālajām iezīmēm: 85% atbalstam mazāk attīstītos reģionos, 80% atbalstam tālākajos un nelielajos Egejas jūras salu reģionos, 60% atbalstam pārejas reģionos un 43% visos pārējos reģionos. Iemaksu likme konkrētiem instrumentiem var būt robežās no 65% līdz 80%, un tā var sasniegt 100%, ja izdevumi ir pārvietoti no tiešajiem maksājumiem. ELFLA atbalstam jābūt vismaz 20% no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem.

Eiropas Parlamenta loma

Komisija 2018.gada 1.jūnijā publicēja priekšlikumus noteikumiem par atbalstu stratēģiskajiem plāniem KLP ietvaros. Parlamentā minētais dosjē tika nodots Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai (AGRI). Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai (ENVI) tika piešķirts iesaistītās komitejas statuss. Pēc 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Peter Jahr (PPE, Vācija) tika iecelts par AGRI komitejas referentu, savukārt Christophe Hansen (PPE, Luksemburga)– par ENVI komitejas referentu. Parlaments 2020.gada 23.oktobrī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem jaunajai KLP.

Pieņemtais dokuments kalpoja par pamatu turpmākajām sarunām ar Padomi, kuras attiecībā uz visiem trim KLP dokumentiem sākās 2020.gada 10.novembrī un turpinājās vairākās trialoga sanāksmēs. 2021.gada jūnija beigās sarunu vedēji panāca vienošanos par trim KLP reformu paketes priekšlikumiem. ES lauksaimniecības ministri šo vienošanos apstiprināja 2021.gada 28.jūnijā, savukārt AGRI komitejas locekļi– 2021.gada 9.septembrī. AGRI komitejas locekļi apstiprināja vienošanos par KLP stratēģisko plānu regulu, 38deputātiem balsojot par, 8– pret un 2deputātiem atturoties. Parlaments balsoja par trim KLP reformu paketes priekšlikumiem novembra IIplenārsēdē, un KLP stratēģisko plānu regula, kas tagad ir 2021.gada 2.decembra Regula (ES) 2021/2115, tika publicēta Oficiālajā Vēstnesī 2021.gada 6.decembrī.

Sarunu laikā Parlaments centās uzņemties ievērojamu lomu, KLP reformas procesā aptverot visu izskatāmo jautājumu loku. Parlamenta pasūtītajā ŧīܳ par KLP reformu procesu pēc 2020.gada, kurā tas skatīts no starpiestāžu viedokļa, ir norādīts, ka, pieņemot ES principu un KLP budžeta sarga lomu, Parlaments centās saglabāt ierosināto tiesību aktu dažādo daļu eiropeisko būtību un saskaņotību, lai izvairītos no KLP renacionalizācijas.

François Nègre