Ϸվ

Las Madres de Plaza de Mayo — 1992. gads, Argentīna

“Las Madres de la Plaza de Mayo” (Maija laukuma mātes) aizsāka miermīlīgas pretošanās kustību pret Argentīnas militāro diktatūru un tās īstenotajām represijām, iestājoties pret režīma politisko pretinieku nolaupīšanu un spīdzināšanu.

Šo kustību aizsāka vairākas argentīniešu mātes, kuras meklēja savus "pazudušos" bērnus, kas pazuda bez vēsts Argentīnas "netīrajā karā" (1976-1983) Šajā laikā militārais režīms nolaupīja, spīdzināja un nogalināja tūkstošiem politisko pretinieku, atņēma ieslodzītajiem piedzimušos bērnus un izdzēsa jebkādas liecības par saviem upuriem.

"Las Madres" dalībnieces, kuru rindās galvenokārt bija apolitiskas mājsaimnieces, uzdrīkstējās protestēt diktatūras varas apogejā un pēc režīma krišanas pieprasīja tiesāt represijās iesaistītās amatpersonas. Kopš tā laika simtiem šo amatpersonu ir atzītas par vainīgām. Šī kustība aizsākās 1977. gada 30. aprīlī, kad 14 mātes sarīkoja pirmo protestu Plaza de Mayo (Maija laukumā) iepretī prezidenta pilij Casa Rosada. Lai gan viņām pavēlēja izklīst, drosmīgās sievietes, sadevušās rokās pa pāriem, sāka lēni pastaigāties pa laukumu. Ik nedēļu protestam pievienojās arvien vairāk māšu, jo turpināja pazust kreisi noskaņoti aktīvisti un cilvēki, kurus apsūdzēja sadarbībā ar viņiem.

"Las Madres", kuru pazīšanas zīme bija baltas šalles un kuras pauda vēlēšanos atgūt savus pazudušos bērnus, turot rokās fotogrāfijas ar vārdiem, sāka piesaistīt uzmanību ārvalstīs. Režīms nogalināja trīs "Las Madres" dibinātājas, lai šo kustību apklusinātu. 1977. gada decembrī Asukena Viljaflora de Vinsenti, Marija Ponsa de Bjanko un Estere Balestrino de Kareaga tika nolaupītas, spīdzinātas un pēc tam dzīvas izmestas no lidmašīnas. Citas kustības "Las Madres" dalībnieces tika piekautas un aizturētas, tomēr viņas turpināja savu miermīlīgo pretošanos. Kad masveida cilvēktiesību pārkāpumi, brūkoša ekonomika un zaudējums Folklendu karā 1983. gadā noveda pie militārā režīma krišanas, "Las Madres" pievērsās taisnīgas tiesas meklējumiem.

1986. gadā "Las Madres de la Plaza de Mayo" sašķēlās. Galvenā apvienība, kuru vadīja Hebe de Bonafini, atteicās atzīt Argentīnas disidentu nāvi līdz brīdim, kad par viņu slepkavību atbildīgās personas tiks sauktas pie atbildības. Grupa "Founding Line", kas atdalījās, koncentrējās uz upuru mirstīgo atlieku atgūšanu.

Kad Eiropas Parlaments atzina "Las Madres de Plaza de Mayo" centienus, 1992. gadā piešķirot šai kustībai Saharova balvu, apvienība stingri iestājās pret lēmumu pārtraukt tiesāšanu par diktatūras laikā pastrādātajiem noziegumiem.

Hebe de Bonafini, ko 1979. gadā ievēlēja par "Las Madres" vadītāju pirms organizācijas šķelšanās un kas pašlaik vēl joprojām ir apvienības vadītāja, pieņēma Saharova balvu organizācijas dalībnieču bērnu, "kuri bija pirmie brīvības cīnītāji", vārdā. Piešķirto naudas prēmiju "Las Madres" izmantoja, lai finansētu dažādas sociālas iniciatīvas, tostarp "Las Madres de Plaza de Mayo" Tautas universitāti.

"Las Madres" joprojām ceturtdienās dodas gājienos Maija laukumā, un viņas pavada atbalstītāju pūļi, taču jautājumi par viņu pazudušo bērnu likteni joprojām ir neatbildēti.