Ϸվ

1988 - 2000

“Las Madres de la Plaza de Mayo” (Maija laukuma mātes) aizsāka miermīlīgas pretošanās kustību pret Argentīnas militāro diktatūru un tās īstenotajām represijām, iestājoties pret režīma politisko pretinieku nolaupīšanu un spīdzināšanu.

Bijusī politieslodzītā Auna Sana Sū Čī vadīja Mjanmas demokrātijas atbalstītāju cīņu pret valsts militāro diktatūru. Kad Aunai Sanai Sū Čī tika piešķirta Saharova balva par domas brīvību, viņa atradās mājas arestā, un personiski ierasties šo balvu saņemt viņa varēja tikai 23 gadus vēlāk — 2013. gada 22. oktobrī.

¡Basta Ya! (“Pietiek!”) bija populāra pilsoniska iniciatīva, kas iestājās pret terorismu un politiski motivētu vardarbību Basku zemes reģionā Spānijā.

Šanana Gušmao vadīja Austrumtimoras cīņu par brīvību un pašnoteikšanos, kļuva par jaunizveidotās valsts pirmo prezidentu, bet vēlāk ieņēma tās premjerministra amatu.

Pirmais Kosovas prezidents veltīja savu dzīvi Serbijas apspiesto etnisko albāņu nevardarbīgas pretošanās centieniem, neatlaidīgi tiecoties panākt mierīgu konflikta risinājumu sarunu ceļā.

Kritiskā laikraksta “La Nation” galvenā redaktore un Sieviešu emancipācijas asociācijas priekšsēdētāja Salima Gezali iestājas par sieviešu tiesībām, demokrātiju un politisko dialogu.

Ķīnas režīma opozīcijas līderis Vei Dzjinšens nosoda cilvēktiesību pārkāpumus un cīnās par demokrātiju. Viņu nespēj apklusināt ne cietums, ne trimda.

Leila Zana ir pirmā kurdiete, kas ievēlēta Turcijas parlamentā, un viņas cīņa par demokrātiju simbolizē viņas tautas cīņu par cieņu un cilvēktiesībām.

No Bangladešas un Bengālijas par saviem sekulārajiem uzskatiem izraidītā rakstniece Taslima Nasrīna cīnās pret sieviešu apspiešanu un iestājas pret visa veida reliģisko ekstrēmismu.

Sarajevas laikraksta “Oslobođenje” darbinieki riskēja ar dzīvību, atbalstot savas valsts vienotību un etnisko daudzveidību bijušajā Dienvidslāvijā notiekošā kara laikā.

Par “Balkānu Mandelu” dēvētais Serbijas režīma stingro represiju pretinieks savu mūžu veltīja iecietības un etniskā izlīguma veicināšanai Kosovā.

Aleksandrs Dubčeks bija viens no “Prāgas pavasara” kustības vadītājiem un centās panākt demokrātiskas un ekonomiskas reformas. Visu savu mūžu viņš turpināja cīnīties par brīvību, suverenitāti un sociālo taisnīgumu.

Anatolija Marčenko — Padomju Savienības disidenta, kurš plašākai sabiedrībai atklāja šausminošos apstākļus, kādos tika turēti politieslodzītie, — kandidatūru piedāvāja pats Andrejs Saharovs.

Slavenais aparteīda pretinieks Nelsons Mandela vadīja Dienvidāfrikas Republikas vēsturisko pāreju no aparteīda režīma uz visas rases iekļaujošu demokrātiju un iestājās par vienlīdzīgām iespējām un mieru visiem.

DzԳٲپԴڴǰ峦Ჹ

Informatīvās kampaņas (COMM ĢD)
European Ϸվ
60 rue Wiertz / Wiertzstraat 60
B-1047 - Bruxelles/Brussels
Belgium

Saites