合法博彩网站

鈥淟as Madres de la Plaza de Mayo鈥� (Maija laukuma m膩tes) aizs膩ka mierm墨l墨gas preto拧an膩s kust墨bu pret Argent墨nas milit膩ro diktat奴ru un t膩s 墨stenotaj膩m represij膩m, iest膩joties pret re啪墨ma politisko pretinieku nolaup墨拧anu un sp墨dzin膩拧anu.

Bijus墨 politieslodz墨t膩 Auna Sana S奴 膶墨 vad墨ja Mjanmas demokr膩tijas atbalst墨t膩ju c墨艈u pret valsts milit膩ro diktat奴ru. Kad Aunai Sanai S奴 膶墨 tika pie拧姆irta Saharova balva par domas br墨v墨bu, vi艈a atrad膩s m膩jas arest膩, un personiski ierasties 拧o balvu sa艈emt vi艈a var膿ja tikai 23 gadus v膿l膩k 鈥� 2013. gada 22. oktobr墨.

隆Basta Ya! (鈥淧ietiek!鈥�) bija popul膩ra pilsoniska iniciat墨va, kas iest膩j膩s pret terorismu un politiski motiv膿tu vardarb墨bu Basku zemes re模ion膩 Sp膩nij膩.

艩anana Gu拧mao vad墨ja Austrumtimoras c墨艈u par br墨v墨bu un pa拧noteik拧anos, k募uva par jaunizveidot膩s valsts pirmo prezidentu, bet v膿l膩k ie艈膿ma t膩s premjerministra amatu.

Pirmais Kosovas prezidents velt墨ja savu dz墨vi Serbijas apspiesto etnisko alb膩艈u nevardarb墨gas preto拧an膩s centieniem, neatlaid墨gi tiecoties pan膩kt mier墨gu konflikta risin膩jumu sarunu ce募膩.

Kritisk膩 laikraksta 鈥淟a Nation鈥� galven膩 redaktore un Sievie拧u emancip膩cijas asoci膩cijas priek拧s膿d膿t膩ja Salima Gezali iest膩jas par sievie拧u ties墨b膩m, demokr膩tiju un politisko dialogu.

亩墨nas re啪墨ma opoz墨cijas l墨deris Vei Dzjin拧ens nosoda cilv膿kties墨bu p膩rk膩pumus un c墨n膩s par demokr膩tiju. Vi艈u nesp膿j apklusin膩t ne cietums, ne trimda.

Leila Zana ir pirm膩 kurdiete, kas iev膿l膿ta Turcijas parlament膩, un vi艈as c墨艈a par demokr膩tiju simboliz膿 vi艈as tautas c墨艈u par cie艈u un cilv膿kties墨b膩m.

No Banglade拧as un Beng膩lijas par saviem sekul膩rajiem uzskatiem izraid墨t膩 rakstniece Taslima Nasr墨na c墨n膩s pret sievie拧u apspie拧anu un iest膩jas pret visa veida reli模isko ekstr膿mismu.

Sarajevas laikraksta 鈥淥slobo膽enje鈥� darbinieki risk膿ja ar dz墨v墨bu, atbalstot savas valsts vienot墨bu un etnisko daudzveid墨bu biju拧aj膩 Dienvidsl膩vij膩 notieko拧膩 kara laik膩.

Par 鈥淏alk膩nu Mandelu鈥� d膿v膿tais Serbijas re啪墨ma stingro represiju pretinieks savu m奴啪u velt墨ja ieciet墨bas un etnisk膩 izl墨guma veicin膩拧anai Kosov膩.

Aleksandrs Dub膷eks bija viens no 鈥淧r膩gas pavasara鈥� kust墨bas vad墨t膩jiem un cent膩s pan膩kt demokr膩tiskas un ekonomiskas reformas. Visu savu m奴啪u vi艈拧 turpin膩ja c墨n墨ties par br墨v墨bu, suverenit膩ti un soci膩lo taisn墨gumu.

Anatolija Mar膷enko 鈥� Padomju Savien墨bas disidenta, kur拧 pla拧膩kai sabiedr墨bai atkl膩ja 拧ausmino拧os apst膩k募us, k膩dos tika tur膿ti politieslodz墨tie, 鈥� kandidat奴ru pied膩v膩ja pats Andrejs Saharovs.

Slavenais aparte墨da pretinieks Nelsons Mandela vad墨ja Dienvid膩frikas Republikas v膿sturisko p膩reju no aparte墨da re啪墨ma uz visas rases iek募aujo拧u demokr膩tiju un iest膩j膩s par vienl墨dz墨g膩m iesp膿j膩m un mieru visiem.