2024. gada Saharova balvu piešķir Venecuēlas opozīcijas līderiem
Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado un ievēlētais prezidents Edmundo Gonsaless Urrutija saņem 2024. gada Saharova balvu par domas brīvību.
Eiropas Parlaments piešķir 2024. gada Saharova balvu par domas brīvību Marijai Korinai Mačado kā Venecuēlas demokrātisko spēku līderei un ievēlētajam prezidentam Edmundo Gonzalesam Urrutijai, kas pārstāv visus Venecuēliešus, kuri valstī un ārpus tās cīnās par brīvības un demokrātijas atgūšanu.
Marija Korina Mačado 2023. gadā uzvarēja priekšvēlēšanās, lai kandidētu kā demokrātiskās opozīcijas ("Vienotības platforma") kandidāte 2024. gada prezidenta vēlēšanās, taču pēc tam, kad Venecuēlas režīms viņu patvaļīgi diskvalificēja, par kandidātu kļuva Edmundo Gonsaless Urrutija.
Pirms 2024. gada jūlija vēlēšanām notika plašas represijas, tostarp diskvalifikācijas, aresti un cilvēktiesību pārkāpumi. Venecuēlas pašreizējais prezidents Nikolass Maduro vēlēšanās pasludināja uzvaru, taču rezultātus apstrīdēja neatkarīgi novērotāji, tostarp ANO. 2024. gada septembra rezolūcijā Eiropas Parlaments atzina Gonsalesu par likumīgo Venecuēlas prezidentu.
Protestu un politisko represiju laikā Mačado slēpās, baidoties par savu dzīvību. 2024. gada 2. septembrī Venecuēlas tiesa izdeva Gonsalesa apcietināšanas orderi, izpelnoties starptautisku nosodījumu. Viņš pārcēlās uz Spāniju, kur viņam tika piešķirts patvērums.
Abus kandidātus izvirzīja Eiropas Tautas partija, un Eiropas Konservatīvie un reformisti izvirzīja Edmundo Gonsalesu Urrutiju.
Pārējie 2024. gada Saharova balvas finālisti
Venecuēlas opozīcijas līderi bija vieni no trīs Eiropas Parlamenta pasniegtās balvas finālistiem, kurus 17. oktobra balsojumā noteica Ārlietu un Attīstības komiteju deputāti. Pārējie divi finālisti bija Dr. Gubads Ibadoglu, akadēmiķis un pretkorupcijas aktīvists Azerbaidžānā, un sieviešu kustības “Women Wage Peace” ("Sievietes par mieru") un “Women of the Sun” ("Saules sievietes") no Izraēlas un Palestīnas.
Dr. Gubads Ibadoglu
Dr. Gubads Ibadoglu ir akadēmiķis un pretkorupcijas aktīvists no Azerbaidžānas. Viņš tika arestēts 2023. gadā pēc tam, kad kritizēja valsts naftas un gāzes nozari un izveidoja labdarības organizāciju, lai atgrieztu nozagtos valsts resursus. Dr. Ibadoglu šobrīd atrodas mājas arestā, un viņam draud cietumsods līdz pat 17 gadiem.
Viņa aizturēšana bija sākums notiekošajai apspiešanai pret akadēmiķiem un pilsonisko sabiedrību pirms COP29 foruma, kas novembrī noritēs Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.Parlaments 2024. gada aprīļa rezolūcijā pieprasīja atcelt viņam izvirzītās apsūdzības un atcelt viņa ceļošanas aizliegumu.
Viņu izvirzīja Zaļie/EBA.
“Women Wage Peace” ("Sievietes par mieru") un “Women of the Sun” ("Saules sievietes")
"Women of the Sun" (“Saules sievietes”) ir neatkarīga palestīniešu sieviešu kustība, kas dibināta 2021. gadā un apvieno sievietes, jauniešus un bērnus no Rietumkrasta, Gazas joslas un plašākas palestīniešu diasporas. Kustība cenšas izplatīt kultūras un nacionālo izpratni par mieru kopienu starpā.
“Women Wage Peace” ("Sievietes par mieru") ir arābu un ebreju kustība, kas izveidota 2014. gadā. Tās mērķis ir veicināt nevardarbīgu, cieņpilnu un abpusēji pieņemamu Izraēlas un Palestīnas konflikta risinājumu, aktīvi iesaistot sievietes visos sarunu posmos.
2022. gada martā abas organizācijas paziņoja par partnerību, lai izbeigtu asinsizliešanas ciklu. To līderes ir saņēmušas vairākus apbalvojumus un ir nominētas Nobela Miera prēmijai.
Organizācijas izvirzīja Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un grupa "Renew Europe".
Citi kandidāti
Īlonu Masku, "SpaceX" un "Tesla" vadītāju, "X" (agrāk "Twitter") īpašnieku un vairāku uzņēmumu, tostarp "Neuralink" un "OpenAI", dibinātāju, izvirzīja grupas “Patrioti Eiropai” un “Suverēnu nāciju Eiropa”. 2022. gadā viņš iegādājās "Twitter", paziņojot, ka viņa mērķis ir aizsargāt vārda brīvību. 2024. gadā viņš atjaunoja iepriekš aizliegtos kontus, argumentējot, ka pretrunīgus viedokļus ir nepieciešams apspriest, lai aizsargātu demokrātiju.
Masks arī izmantoja "Twitter" failus, lai atmaskotu cenzūras praksi, un iestājās par likuma izmaiņām, kas aizsargātu viedokļu daudzveidību. Turklāt viņš ir apņēmies paplašināt interneta pieejamību attālos reģionos, veicinot digitālo iekļaušanu un informācijas pieejamības vienlīdzību.
Žurnālistus Palestīnā (Hamza & Wael Al-Dahdouh, Plestia Alaqad, Shireen Abu Akleh un "Ain Media" par godu Yasser Murtaja un Roshdi Sarraj) nominēja Kreiso grupa. Kopš 2023. gada 7. oktobra Gazas joslā nogalināti vismaz 116 žurnālisti, tostarp 111 palestīnieši. Daudz vairāk žurnālistu ir cietuši no uzbrukumiem, aizturējuma vai apdraudējuma, pazuduši bez vēsts vai saskārušies ar cenzūru un kiberuzbrukumiem.
Starp tiem, kas tika nogalināti, atspoguļojot konfliktu, ir Shireen Abu Akleh, Hamza Al-Dahdouh, Yasser Murtaja un Roshdi Sarraj. Neraugoties uz briesmām, žurnālisti turpina darbu, lai atklātu patiesību par situāciju Gazā, bieži vien bez aizsardzības un starptautiskās uzraudzības.
Saharova balva par domas brīvību
Katru gadu Parlaments piešķir Saharova balvu, tostarp naudas balvu 50 000 eiro apmērā, lai godinātu un atbalstītu izcilas personas un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības, demokrātiju un pamatbrīvības. Par 2023. gada laureātiem kļuva Džina Mahsa Amini un kustība “Sieviete, dzīvība, brīvība” Irānā.
Kandidatūras 2024. gada balvai, kuras varēja izvirzīt vai nu politiskās grupas, vai vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputāti, tika iesniegtas Ārlietu un Attīstības komiteju un Cilvēktiesību apakškomitejas .
1988. gadā pasniegtā balva ir nosaukta padomju kodolfiziķa, stingra demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvja Andreja Saharova vārdā. Viņš 1975. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par centieniem pievērst sabiedrības uzmanību kodolieroču sacensībā pastāvošajām briesmām.
Turpmākie soļi
- 18. decembris: Strasbūrā notiks Saharova balvas pasniegšanas ceremonija.