Ϸվ

Rezolūcijas priekšlikums - B10-0165/2025Rezolūcijas priekšlikums
B10-0165/2025

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar pastāvīgu un nelokāmu ES atbalstu Ukrainai trīs gadus, kopš Krievija izvērsusi agresijas karu

7.3.2025-()

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 136.panta 2.punktu

Hans Neuhoff, Petr Bystron
ESN grupas vārdā

10‑0165/2025

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pastāvīgu un nelokāmu ES atbalstu Ukrainai trīs gadus, kopš Krievija izvērsusi agresijas karu

()

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

ņemot vērā Ziemeļatlantijas līgumu,

ņemot vērā 1975.gada Konferences par drošību un sadarbību Eiropā Helsinku Noslēguma aktu,

ņemot vērā 1997.gadā starp NATO un Krievijas Federāciju noslēgto pamataktu par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību,

ņemot vērā 1994.gada Rīcības kodeksu par politiski militāriem drošības aspektiem,

ņemot vērā 1999.gada Eiropas drošības hartu,

ņemot vērā 2021.gada 17.decembra priekšlikuma projektu nolīgumam par pasākumiem Krievijas Federācijas un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu drošības nodrošināšanai,

ņemot vērā NATO un Amerikas Savienoto Valstu atbildi uz 2021.gada 17.decembra priekšlikuma projektu nolīgumam par pasākumiem Krievijas Federācijas un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu drošības nodrošināšanai,

ņemot vērā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pilno runu Minhenes Drošības konferencē 2022.gada 19.februārī,

ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu valstī par intervences sākšanu Ukrainā 2022.gada 24.februārī,

ņemot vērā Krievijas Federācijas prezidentam 2022.gada 15.aprīlī iesniegto līgumprojektu par pastāvīgu neitralitāti un drošības garantijām Ukrainai,

ņemot vērā ASV viceprezidenta D.D. Vensa pilno runu Minhenes Drošības konferencē 2025.gada 14.februārī,

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2025.gada 24.februāra Rezolūciju 2774 (2025),

ņemot vērā Reglamenta 136.panta 2.punktu,

A.tā kā globālā ģeopolitiskā vide ir būtībā pārgājusi uz daudzpolāru pasaules kārtību, un šo jauno realitāti atzīst un tai pielāgojas pat Amerikas Savienotās Valstis, kas ir vadošā Rietumu lielvara;

B.tā kā gadu desmitiem ES ir īstenojusi tādu ārpolitiku un drošības politiku, kas lielā mērā ir saskaņota ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tomēr tagad mainīgajā globālajā kārtībā šī pieeja kļūst arvien vecmodīgāka un neefektīvāka;

C.tā kā lielvaras, tostarp Amerikas Savienotās Valstis un Krievija, ir pastāvīgi ignorējuši ES viedokli galvenajās ģeopolitiskajās sarunās, tostarp tajās, kas tieši ietekmē Eiropas drošību;

D.tā kā trīs gadus ilgais pilna mēroga karš Ukrainā ir apliecinājis, ka ES un Amerikas Savienoto Valstu stratēģija Baidena administrācijas vadībā nav spējusi sasniegt izvirzītos mērķus, proti, militāri sakaut Krieviju, vājināt tās ekonomiku un panākt tās politisko izolāciju;

E.tā kā, gluži pretēji, šī stratēģija ir izraisījusi politisko šķelšanos starp Rietumu sabiedrotajiem un apdraudējusi to ekonomisko stabilitāti, padarot pašreizējās pieejas turpināšanu neiespējamu;

F.tā kā šis konflikts ir radījis katastrofālus demogrāfiskos, ekonomiskos un infrastruktūras zaudējumus Ukrainai, katru dienu mazinot iespēju, ka šī valsts ilgtermiņā spēs pastāvēt kā neatkarīga valsts;

G.tā kā Ukraina un Krievija tikai vienu mēnesi pēc kara sākuma rīkoja sarunas par līgumu par pastāvīgu neitralitāti un drošības garantijām Ukrainai, kas būtu varējis nodrošināt Ukrainas drošību apmaiņā pret tās neitralitāti un nekavējoties izbeigt karadarbību;

H.tā kā šā līguma parakstīšana tika apturēta, jo iejaucās ārvalstu spēki, jo īpaši Apvienotā Karaliste, kas mudināja Ukrainu turpināt karu;

I.tā kā ASV un ES militārais, ekonomiskais un politiskais atbalsts nav spējis Ukrainai nodrošināt izšķirošu izrāvienu un, ņemot vērā ASV politikas maiņu jaunās administrācijas laikā, ES viena pati nevar mainīt kara gaitu;

J.tā kā katra jauna konflikta diena maksā ukraiņu dzīvības un nozīmē teritoriālās kontroles zaudējumus un vēl lielāku infrastruktūras sagrāvi, un, turpinot īstenot nereālus mērķus, krīze tikai padziļināsies,

1.atzīst, ka ir jāpielāgojas jaunajai ģeopolitiskajai realitātei, un brīdina, ka, turpinot novecojušu politiku, ES nonāks stratēģiskā strupceļā un kļūs globāli nenozīmīga;

2.aicina ES izstrādāt neatkarīgu ārpolitikas stratēģiju, kurā būtu skaidri noteiktas tās intereses un mērķi, kas atbilstu tās ilgtermiņa mērķim tikt atzītai par nopietnu ģeopolitisku dalībnieku daudzpolārā pasaulē;

3.noraida novecojušo koncepciju par neierobežotu militāro atbalstu Ukrainai pēc principa “tik ilgi, cik tas būs nepieciešams”, uzsverot, ka šāda pieeja nav nedz ilgtspējīga, nedz labvēlīga ES vai Ukrainai;

4.aicina ES un tās iestādes pieskaņoties pašreizējiem diplomātiskajiem centieniem starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju un aktīvi piedalīties gaidāmajās sarunās;

5.mudina ES izstrādāt un ierosināt diplomātiskus risinājumus konflikta atrisināšanai, nodrošinot, ka turpmākajā risinājumā tiek ņemtas vērā visu ieinteresēto personu likumīgās drošības intereses Eiropā;

6.stingri aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt pēckonflikta atjaunošanas stratēģiju, kurā visas ES saistības būtu jānosaka savstarpēji izdevīgos tirdzniecības nolīgumos, nodrošinot, ka ES nodokļu maksātāju iemaksas tiek līdzsvarotas ar Eiropas uzņēmumu, nozaru un stratēģisko nozaru ekonomiskajām iespējām, kas līdzinātos ASV administrācijas īstenotajai pragmatiskajai pieejai;

7.aicina uz tiešu diplomātisko iesaisti starp ES un Krieviju, jo par jebkuru ilgstoša miera un drošības sistēmu Eiropā ir jāvienojas ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem;

8.atzīst, ka katrai suverēnai valstij ir likumīgas valsts drošības intereses, kas ir jāievēro saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; uzsver, ka neviena valsts nevar uzlabot savu drošību tieši uz citas valsts rēķina;

9.aicina pāriet no agresīvas retorikas uz konstruktīviem priekšlikumiem, mudinot ES iestādes par prioritāti noteikt diplomātiju, nevis eskalāciju;

10.aicina Eiropas līderus ņemt vērā jaunās ASV administrācijas nostāju un pieņemtos lēmumus, jo īpaši par Ukrainai paredzētas militārās palīdzības un izlūkdienestu informācijas apturēšanu, kas ir uzsvēruši nepieciešamību pēc iespējas ātrāk panākt mieru Ukrainā;

11.vērš uzmanību uz to, ka Eiropas valstu vadītāju sanāksmes, piemēram, Londonā 2025.gada 2.martā notikusī sanāksme, kurā tika pausti jauni aicinājumi sniegt papildu militāro atbalstu Ukrainai, neveicina karadarbības izbeigšanu, bet, gluži pretēji, saasina risku, ka Ukrainas konflikts pārvēršas par globālu karu;

12.aicina Ukrainas iestādes aizliegt nevalstisko organizāciju “Myrotvorets”, kas sadarbojas ar Ukrainas Drošības dienestu (SBU) un Iekšlietu ministriju, kūdot uz spriedzi sabiedrībā un ļaunprātīgi izmantojot simtiem cilvēku, tostarp žurnālistu, politiķu un minoritāšu grupu locekļu, personas datus;

13.aicina Ukrainas iestādes nepārprotami nosodīt banderistu simbolus un rīkoties, lai tos aizliegtu, kā arī lai aizliegtu veicināt ideoloģiju, ko pauda Ukrainas nacionālistu organizācijas Banderas frakcija (OUN-B) un Ukrainas Sacelšanās armija, kuras bija atbildīgas par genocīdu Volīnijā un kaimiņreģionos laikā no 1943. līdz 1945.gadam; aicina dalībvalstis ieviest aizliegumu izmantot banderistu simbolus un izplatīt šo ideoloģiju savā teritorijā;

14.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Pēdējā atjaunošana: 2025. gada 11. marts
Juridisks paziņojums-Privātuma politika