Ϸվ

Rezolūcijas priekšlikums - B9-0190/2023Rezolūcijas priekšlikums
B9-0190/2023

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar 2022.gada ziņojumu par tiesiskumu — tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

22.3.2023-()

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132.panta 2.punktu

Jaak Madison, Nicolaus Fest, Jean‑Paul Garraud
ID grupas vārdā

ʰdzū:
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls:
B9-0190/2023
Iesniegtie teksti :
B9-0190/2023
Debates :
Pieņemtie teksti :

9‑0190/2023

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2022.gada ziņojumu par tiesiskumu — tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

()

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5.un 7.pantu,

ņemot vērā Komisijas 2022.gada 13.jūlija paziņojumu “2022. gada ziņojums par tiesiskumu — tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (2020.gada 16.decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (“Tiesiskuma nosacījumu regula”)[1],

ņemot vērā Revīzijas palātas Atzinumu Nr.1/2018 (2018. gada 17. maijs) attiecībā uz 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs[2],

ņemot vērā Eiropadomes 2020.gada 10. un 11.decembra secinājumus,

ņemot vērā Reglamenta 132.panta 2.punktu,

A.tā kā Savienība ir balstīta uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas respektēšana, brīvība, demokrātija, līdztiesība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana; tā kā bez tam Savienībai saskaņā ar Līgumiem ir jārespektē dalībvalstu līdztiesība, kā arī nacionālā identitāte un juridiskās, konstitucionālās un kultūras tradīcijas;

B.tā kā kompetences, kas Savienībai nav piešķirtas Līgumos, paliek dalībvalstīm;

C.tā kā ar LES 5.pantu ir ieviesti kompetenču piešķiršanas, subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kas ierobežo ES pilnvaras;

D.tā kā dalībvalstīm ir kopīgs, taču ne vienāds redzējums, un tā kā dalībvalstu sadarbība lielākoties balstās uz subsidiaritātes un savstarpējas uzticēšanās principa, kas ietver atšķirīgas nacionālās īpatnības;

E.tā kā ES mērogā nepastāv jēdziena “tiesiskums” juridiskā definīcija; tā kā Komisija, no vienas puses, raugās, lai dalībvalstis ievērotu ES tiesību aktus, hierarhiski nostādot Savienību pār dalībvalstīm, taču, no otras puses, Komisija cenšas tradicionālo tiesiskuma saturu aizstāt, veidojot vērtību un principu subjektīvu kopumu; tā kā pagātnē ir bijuši gadījumi, kad ES vērsusies it kā pret tiesiskuma pārkāpumiem, taču tas darīts politiskos nolūkos;

F.tā kā Komisijas rīcība ir politizēta; tā kā Līgumos Komisijai uzticēts uzraudzīt Līgumu izpildi; tā kā politizēta Komisija nespēj tiesību aktus piemērot taisnīgi,

1.pauž bažas par Komisijas vēlmi izveidot jēdziena “tiesiskums” vienotu definīciju, neņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās konstitucionālās tradīcijas; uzskata, ka šāda vēlme ir tiesiskuma politiska instrumentalizācija, lai ES grautu demokrātiski ievēlētas valdības un uzspiestu dzīvesveida standartizāciju;

2.atgādina, ka Komisijai ir jāievēro svarīgais suverenitātes princips attiecībā uz dalībvalstīm un to tiesībām izstrādāt un saglabāt savas tiesu sistēmas;

3.uzskata, ka sadarbība starp dalībvalstīm jo īpaši svarīga ir nolūkā veicināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības ES; mudina Komisiju ievērot pašas izstrādātos noteikumus pārredzamības, korupcijas apkarošanas un tiesiskuma jomā;

4.pauž bažas, ka situācijā, kad dalībvalstis nav vienojušās par skaidru definīciju, Komisija piemēro pati savu tiesiskuma interpretāciju;

5.uzsver, ka LES 7.panta 1.punktā paredzētā procedūra ir vienīgā leģitīmā procedūra, kas piemērojama, ja izskata it kā tiesiskuma pārkāpumus;

6.vēlreiz norāda, ka dalībvalstis ir galvenās Līgumu īstenotājas un tā tam arī jāpaliek; uzskata, ka Komisija nepareizi interpretējusi un nepamatoti pārsniegusi kompetences, kas tai uzticētas Līgumos;

7.aicina Komisiju tiesiskuma un pamattiesību aizsardzību neizmantot kā ieganstu, lai izdarītu politisku spiedienu uz atsevišķām dalībvalstīm, prasot tām mainīt rīcībpolitikas, kas ietilpst dalībvalstu kompetencē;

8.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 27. marts
Juridisks paziņojums-Privātuma politika