Ϸվ

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B9-0270/2023Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B9-0270/2023

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar Ukrainas ilgtspējīgu rekonstrukciju un integrāciju eiroatlantiskajā kopienā

14.6.2023-()

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132.panta 2. un 4.punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
9‑0270/2023 (Verts/ALE)
9‑0274/2023 (S&D)
9‑0275/2023 (PPE)
9‑0278/2023 (Renew)
9‑0281/2023 (ECR)

Michael Gahler, Andrius Kubilius, Rasa Juknevičienė, Željana Zovko, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Siegfried Mureşan, Jerzy Buzek, Isabel Wiseler‑Lima, Traian Băsescu, Vladimír Bilčík, Gheorghe Falcă, Tomasz Frankowski, Sunčana Glavak, Andrzej Halicki, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López‑Istúriz White, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Aušra Maldeikienė, Lukas Mandl, Liudas Mažylis, Dace Melbārde, Gheorghe‑Vlad Nistor, Janina Ochojska, Radosław Sikorski, Michaela Šojdrová, Eugen Tomac, Inese Vaidere, Tom Vandenkendelaere, Tomáš Zdechovský, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Pedro Marques, Tonino Picula, Sven Mikser, Juozas Olekas
S&D grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Nicola Beer, José Ramón Bauzá Díaz, Katalin Cseh, Bernard Guetta, Klemen Grošelj, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Javier Nart, Urmas Paet, Frédérique Ries, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache
grupas “Renew” vārdā
Viola vonCramon‑Taubadel
Verts/ALE grupas vārdā
Anna Fotyga, Ryszard Czarnecki, Alexandr Vondra, Veronika Vrecionová, Jadwiga Wiśniewska, Anna Zalewska, Dominik Tarczyński, Bogdan Rzońca, Elżbieta Rafalska, Witold Jan Waszczykowski, Roberts Zīle, Eugen Jurzyca, Zbigniew Kuźmiuk, Tomasz Piotr Poręba, Joachim Stanisław Brudziński
ECR grupas vārdā


ʰdzū:
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls:
RC-B9-0270/2023
Iesniegtie teksti :
RC-B9-0270/2023
Debates :
Pieņemtie teksti :

Priekšlikums Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Ukrainas ilgtspējīgu rekonstrukciju un integrāciju eiroatlantiskajā kopienā

()

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022.gada februārī,

ņemot vērā 2014.gadā parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses[1], un tā ietvaros izveidoto padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un Ukrainu,

ņemot vērā to, ka Ukraina 2022.gada 28.februārī iesniedza pieteikumu dalībai ES, un to, ka Eiropadome 2022.gada 23.jūnijā tai piešķīra kandidātvalsts statusu,

ņemot vērā kopīgo paziņojumu pēc 2023.gada 3.februārī Kijivā notikušā ES un Ukrainas 24.samita,

ņemot vērā 2008.gada 3.aprīlī NATO Bukarestes samitā pieņemto deklarāciju,

ņemot vērā G7 līderu 2022.gada 27.jūnija paziņojumu par atbalstu Ukrainai un G7līderu jaunāko, 2023.gada 19.maija, paziņojumu,

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka /Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela un krīžu pārvaldības komisāra Janeza Lenarčiča 2023.gada 6.jūnija paziņojumu par Kahovkas dambja iznīcināšanu,

ņemot vērā Lugāno no 2022.gada 4.un5.jūlijā notikušās Ukrainas atveseļošanas konferences (URC2022) noslēguma dokumentu un gaidāmo URC2023 konferenci Londonā 2023.gada 21.un22.jūnijā,

ņemot vērā rezultātus, kas gūti Starptautiskajā ekspertu konferencē par Ukrainas atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju, kura notika Berlīnē 2022.gada 25.oktobrī,

ņemot vērā Reglamenta 132.panta 2. un 4.punktu,

A.tā kā kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija atsāka neizprovocētu, nepamatotu un nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu, ģeopolitiskā vide Eiropā ir būtiski mainījusies; tā kā šis agresijas karš ir klajš un nepārprotams ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums; tā kā par noziegumiem, ko Krievija pastrādājusi pret Ukrainu, tostarp agresijas noziegumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas var būt genocīds, ir jāprasa valdības amatpersonu, militāro līderu, mediju propagandistu un citu vainīgo pilnīga pārskatatbildība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; tā kā Ukraina un tās pilsoņi ir apņēmīgi pretojušies Krievijas agresijas karam un veiksmīgi aizstāvējuši savu valsti, kaut arī cietuši lielus zaudējumus civiliedzīvotāju un militārpersonu upuru, iznīcinātu civilo un kritisko infrastruktūru, kā arī izpostītu dabiskās vides un kultūras mantojuma objektu ziņā; tā kā trešdaļa Ukrainas iedzīvotāju ir pametuši savas mājas un tiek lēsts, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022.gadā ir samazinājies vismaz par vienu trešdaļu; tā kā Krievijas darbības Ukrainā pēdējo 16mēnešu laikā turpina apdraudēt mieru un drošību Eiropā un visā pasaulē;

B.tā kā Ukrainai kā neatkarīgai un suverēnai valstij ir pamattiesības noteikt savu nākotni; tā kā tas ietver brīvību izvēlēties alianses, veidot politiku un īstenot valsts intereses saskaņā ar savas tautas gribu; tā kā spēcīga, stabila un neatkarīga Ukraina ir būtiski svarīga eiroatlantiskās zonas stabilitātei un Eiropas un globālā miera un stabilitātes veicināšanai, kā arī demokrātijas un starptautisko tiesību principu ievērošanai;

C.tā kā Ukraina tagad ir kandidātvalsts dalībai ES un ir saņēmusi milzīgu atbalstu no ES visās jomās; tā kā Ukraina ir guvusi ievērojamus panākumus būtisku reformu īstenošanā un izrāda skaidru apņemšanos attiecībā uz ES un NATO integrāciju; tā kā 2023.gada oktobrī Komisija iesniegs ziņojumu par progresu, ko Ukraina guvusi, īstenojot septiņus ieteikumus, kuri norādīti Komisijas 2022.gada 17.jūnija atzinumā par šīs valsts pieteikumu dalībai ES; tā kā tiek sagaidīts, ka Eiropadome 2023.gada decembra sanāksmē lems par Ukrainas gatavību dalībai ES un par turpmākiem pasākumiem virzībā uz integrāciju ES;

D.tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ar starptautiskajiem partneriem un NATO sabiedrotajiem ir sniegušas būtisku militāro atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai īstenot tās likumīgās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas agresijas karu;

E.tā kā NATO Bukarestes samita deklarācijā sabiedrotie atzinīgi novērtēja Ukrainas eiroatlantiskos centienus un vienojās, ka tā kļūs par NATO dalībvalsti; tā kā katrā NATO paplašināšanās kārtā ir ievērots princips, ka tai būtu jāsniedz papildu drošība esošajām dalībvalstīm; tā kā gaidāmajā NATO samitā Viļņā 2023.gada jūlijā būs jārisina jautājums par to, kā rīkoties saistībā ar 2008.gadā Bukarestē pieņemto paziņojumu par atbalstu Ukrainas dalībai aliansē;

F.tā kā 2023.gada 6.jūnijā, īstenojot terora aktu, apzināti tika uzspridzināts Kahovkas dambis Dņipro upē Krievijas okupētajā teritorijā Ukrainas dienvidos; tā kā sprādziena rezultātā dambī izveidojās milzīgs pārrāvums un ūdens appludināja lejtecē esošās teritorijas Hersonas virzienā; tā kā dambja pārrāvuma rezultātā gāja bojā vairāki cilvēki, nācās evakuēt vietējos civiliedzīvotājus, tika iznīcināta infrastruktūra, mājokļi un dzīvā daba un ūdeni kontaminēja rūpnieciskas ķīmiskās vielas un nafta; tā kā Ukraina ir aplēsusi, ka desmitiem tūkstoši cilvēku joprojām ir iestrēguši plūdu skartajā teritorijā un simtiem tūkstoši cilvēku ir palikuši bez piekļuves drošam dzeramajam ūdenim; tā kā plūdos ir izskalotas kājnieku mīnas, radot nopietnas bažas par drošību; tā kā ir nodarīts kaitējums desmitiem tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemes un, aizplūstot Kahovkas rezervuāra ūdenskrājumiem, bez ūdens paliks 584000hektāru lauksaimniecības zemes; tā kā milzīgais rezervuārs nodrošināja dzesēšanas ūdeni Zaporižjas atomelektrostacijai (AES) un ūdens līmeņa pazemināšanās rada tai papildu apdraudējumu;

G.tā kā 2023.gada 23.martā publicētajā otrajā ātrajā kaitējuma un vajadzību novērtējumā, ko izstrādājusi Ukrainas valdība, Pasaules Bankas grupa, Komisija un ANO, ir lēsts, ka Ukrainas rekonstrukcijas un atveseļošanas izmaksas ir pieaugušas līdz vismaz 383miljardiemEUR; tā kā šis skaitlis turpinās palielināties, jo tiek bojāta vai iznīcināta arvien plašāka infrastruktūra, kā to parāda nesenā Kahovkas dambja iznīcināšana; tā kā 2023.gada 26.janvārī tika izveidota Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma Ukrainai, kurā apvienojās augsta līmeņa amatpersonas no Ukrainas, ES, G7valstīm un tādām starptautiskām finanšu iestādēm kā Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka; tā kā platforma ir paredzēta kā katalizators, kura satvarā tiktu mobilizētas starptautiskās saistības, kuras vajadzīgas, lai reaģētu uz Ukrainas vajadzībām,

1.atkārtoti apliecina nelokāmu solidaritāti un izrāda cieņu drosmīgajiem Ukrainas iedzīvotājiem un līderiem, kuri bezbailīgi aizstāv savas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti;

2.atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par Krievijas neizprovocēto, nelikumīgo un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu un Baltkrievijas režīma iesaistīšanos; aicina Krieviju nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un pilnībā un bez nosacījumiem izvest visus spēkus, aģentus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot visus aizturētos un deportētos Ukrainas iedzīvotājus, jo īpaši bērnus;

3.atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt atbalstīt Ukrainu līdz tās starptautiski atzīto robežu pilnīgai atjaunošanai un kontrolei, kā arī visā Ukrainas ilgtspējīgas atveseļošanas un rekonstrukcijas procesā; atzīst izturību un apņēmību, ko izrādījuši Ukrainas iedzīvotāji, tiecoties pēc demokrātiskām vērtībām, cenšoties panākt reformas un integrēties eiroatlantiskajā nāciju kopienā;

4.visstingrākajā veidā nosoda to, ka Krievija 2023.gada 6.jūnijā sagrāva Kahovkas dambi, kas izraisīja plašus plūdus un vides katastrofu Ukrainā un ekocīdu un ir kara noziegums; atkārtoti norāda, ka visi tie, kas ir atbildīgi par šādiem kara noziegumiem, tostarp dambja iznīcināšanu, tiks saukti pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; atzinīgi vērtē to, ka tika ātri aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt visu pamatpalīdzību, kas ir vajadzīga plūdu skartajā teritorijā, jo īpaši palīdzības pasākumiem nepieciešamo aprīkojumu un iekārtas, dzeramo ūdeni un pārtiku; pauž satraukumu par to, ka Kahovkas dambja sagraušana varētu apdraudēt arī Zaporižjas AES drošību; atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanu par Kahovkas dambja sagraušanu;

5.joprojām pauž bažas par situāciju Zaporižjas AES, ko ir nelikumīgi okupējusi un kontrolē Krievijas Federācija; prasa, lai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) personālam tiktu piešķirta tūlītēja piekļuve visām Zaporižjas AES telpām; atbalsta centienus saglabāt SAEA pastāvīgu klātbūtni Zaporižjas AES; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt starptautisko sistēmu miermīlīgiem mērķiem paredzētu kodoliekārtu aizsardzībai, tostarp bruņotos konfliktos; atkārtoti pauž dziļas bažas par konflikta plašāku ilgtermiņa ietekmi uz vidi; atgādina par Krievijas iepriekšējiem ekocīda aktiem pret Ukrainas floru un faunu, tostarp Ukrainas mežu izciršanu, plašu teritoriju nomīnēšanu un gaisa un ūdens resursu saindēšanu, un nosoda tos;

6.uzsver to, ka miers, ko nesīs Ukrainas uzvara, ir jānodrošina, integrējot Ukrainu ES un NATO; šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu Eiropadomes lēmumam piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu; pauž cerību, ka pēc tam, kad būs izpildīti septiņi pasākumi, kas izklāstīti Komisijas atzinumā par Ukrainas pieteikumu dalībai ES, Komisija sniegs pozitīvu ieteikumu; aicina Padomi un Komisiju noteikt skaidru rīcības plānu pievienošanās sarunu sākšanai, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju, kurā jau no procesa paša sākuma galvenā uzmanība būtu veltīta tam, ka Ukrainas sabiedrībai un iedzīvotājiem tiek nodrošinātas reālas priekšrocības; mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt Ukrainu, lai šogad varētu sākt sarunas par pievienošanos ES, un norāda, ka tajā pašā periodā tām varētu sekot starpvaldību konference; atkārtoti apliecina apņemšanos, ka Ukrainai jāpievienojas ES un ka tās pievienošanās būs ģeostratēģiskas pārmaiņas un ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā;

7.atkārtoti aicina nodrošināt inovatīvu, papildinošu un elastīgu mijiedarbību starp notiekošo darbu pie spēkā esošā asociācijas nolīguma īstenošanas un pievienošanās sarunu procesa, tādējādi ļaujot Ukrainai pakāpeniski integrēties ES vienotajā tirgū un nozaru programmās, tostarp piekļūt ES līdzekļiem attiecīgajās jomās; mudina dalībvalstis atturēties no jebkādiem vienpusējiem pasākumiem, kas ierobežotu Ukrainas piekļuvi ES vienotajam tirgum;

8.uzsver, ka pievienošanās ES ir jāveic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49.pantu, pamatojoties uz attiecīgo procedūru ievērošanu un ar nosacījumu, ka ir izpildīti noteiktie kritēriji, jo īpaši Kopenhāgenas kritēriji dalībai ES, un tas joprojām ir uz nopelniem balstīts process, kurā ir jāpieņem un jāīsteno attiecīgas reformas, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, tirgus ekonomikas un ES acquis īstenošanas jomā; mudina Ukrainu par prioritāti noteikt tiesiskuma stiprināšanu, tiesu sistēmas reformas turpināšanu un korupcijas apkarošanu, jo no šajās jomās panāktā progresa būs atkarīga ne tikai tās virzība ceļā uz integrāciju ES, bet arī rekonstrukcijas un atveseļošanas izdošanās; pauž stingru pārliecību, ka uz nopelniem balstītas izredzes Ukrainai kļūt par ES dalībvalsti ir pašas Savienības politiskajās, ekonomiskajās un drošības interesēs;

9.mudina ES un tās dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu un palīdzību Ukrainai ceļā uz pievienošanos ES, tostarp tehnisko zināšanu, spēju veidošanas un dalības kritēriju izpildei vajadzīgo institucionālo reformu jomā; uzsver, ka Savienībai pašai ir jāveic reformas, kas vajadzīgas, ņemot vērā turpmākās paplašināšanās;

10.atzinīgi vērtē 2023.gada 17.maijā Reikjavīkā notikušajā Eiropas Padomes samitā pieņemto lēmumu izveidot reģistru, kurā tiktu reģistrēti zaudējumi, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un kurš ir viens no pirmajiem soļiem ceļā uz starptautisku kompensācijas mehānismu Krievijas agresijas karā cietušajiem; aicina pārējās Eiropas Padomes dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pievienoties nolīgumam; šajā sakarībā atkārtoti aicina ES iestādes un dalībvalstis neatlaidīgi turpināt darbu pie tā, lai izveidotu juridisko pamatu Krievijas publisko aktīvu konfiskācijai nolūkā finansēt Ukrainas rekonstrukciju un nodrošināt kompensāciju no Krievijas agresijas cietušajiem; uzsver savu pārliecību par to, ka pēc kara beigām Krievijai ir jāmaksā reparācijas, kas tai noteiktas, lai nodrošinātu, ka Krievija sniedz būtisku ieguldījumu Ukrainas rekonstrukcijā;

11.uzsver, ka ir svarīgi Ukrainas rekonstrukciju sasaistīt ar valsts gatavošanos pievienoties ES un notiekošajām vietējām reformām; atkārtoti norāda, ka bojāta infrastruktūra un rūpnieciskā jauda būtu jāatjauno saskaņā ar principu “atjaunot uzlabojot” un Eiropas zaļā kursa mērķiem, lai veicinātu bezoglekļa un digitālo ekonomiku un pārveidotu Ukrainu par mūsdienīgu Eiropas labklājības valsti un tirgus ekonomiku;

12.uzsver nepieciešamību par prioritāti noteikt Ukrainai paredzēta visaptveroša ES atveseļošanas pasākumu kopuma izveidi, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš tūlītējai, vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzībai, rekonstrukcijai un atveseļošanai; aicina atveseļošanas pasākumu kopumu atbalstīt ar ticamu un pienācīgu ES finansējumu, kas atbilst vajadzībām, un gaida Komisijas priekšlikumus par pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu un Ukrainas rekonstrukcijas centienu finansēšanu turpmākajos gados, izmantojot Ukrainas atjaunošanas mehānismu, tiklīdz tas būs izveidots;

13.atzīst Ukrainas, ES, G7, starptautisko finanšu iestāžu un citu līdzīgi domājošu partneru darbu, ko tie paveikuši, lai izstrādātu Ukrainas atveseļošanas un rekonstrukcijas plānu; jo īpaši atzinīgi vērtē un atbalsta septiņus Lugāno deklarācijas pamatprincipus; aicina Komisiju kopā ar ES un Ukrainas starptautiskajiem partneriem sasaukt vēl vienu augsta līmeņa konferenci, kura būtu veltīta Ukrainas rekonstrukcijas un atveseļošanas procesam, kuras pamatā būtu 2022.gadā Lugāno un Berlīnē notikušo starptautisko konferenču un nākamās starptautiskās konferences (Londonā) rezultāti un kura arī palīdzētu rekonstrukcijas procesu ciešāk sasaistīt ar Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē ES nodomu uzņemties vadošo lomu, jo īpaši izmantojot Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platformu, par kuru panākta vienošanās ar Ukrainu, G7, starptautiskajām finanšu iestādēm un citiem svarīgiem partneriem; uzsver, ka Eiropas Parlaments ir jāiesaista novērotāja statusā; uzsver, ka svarīga ir laba koordinācija un pienācīgs darba sadalījums starp līdzekļu devējiem un Ukrainu; uzsver nepieciešamību nodrošināt pilnīgu Ukrainas atbildību par rekonstrukcijas procesu un cieši iesaistīt tajā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes; mudina ES, dalībvalstis un starptautiskās finanšu iestādes piešķirt dotācijas ar nosacījumiem, nevis aizdevumus;

14.uzsver, ka atmīnēšana un nesprāgušas munīcijas (UXO) likvidēšana ir priekšnosacījumi Ukrainas rekonstrukcijai, tostarp lauksaimnieciskajai ražošanai, kas ir vitāli svarīga valsts ekonomikai un globālajam pārtikas nodrošinājumam; atgādina, ka liela daļa Ukrainas teritorijas ir kontaminēta ar mīnām un UXO; uzsver, ka pašreizējie atmīnēšanas un attīrīšanas centieni neatbilst pieprasījumam pēc šīm darbībām; uzsver, ka ir jāpaātrina atmīnēšana un UXO likvidēšana, lai varētu sniegt vajadzīgā apmēra palīdzību tām valsts daļām, kuras visvairāk skārusi Krievijas agresija; uzsver, ka šiem centieniem būs vajadzīgs visaptverošs ilgtermiņa finansējums;

15.aicina Ukrainas valdību turpināt stiprināt vietējo pašpārvaldi un nostiprināt decentralizācijas reformas panākumus Ukrainas atjaunošanas, atveseļošanas un rekonstrukcijas procesa vispārējā struktūrā, cita starpā piešķirot vietējām pašvaldībām nozīmīgu lomu lēmumu pieņemšanā par rekonstrukcijas projektiem; vērš uzmanību uz Ukrainas pilsētu asociāciju un 2022.gada 30.jūnijā izveidoto Eiropas aliansi “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”, kuras mērķis ir apzināt vietējās un reģionālās vajadzības Ukrainā;

16.pauž pārliecību, ka Ukrainas rekonstrukcijas un atveseļošanas procesam ir jābūt stingri balstītam uz sociālā taisnīguma un iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, ilgtspējas un zaļās pārveides, vietējās atbildības, pārredzamības un pārskatatbildības principiem un tas būtu jāpapildina ar efektīviem mehānismiem, ar kuriem uzraudzītu tā īstenošanu; uzsver pārredzamas pārvaldības struktūras, pārskatatbildības un pareizas finanšu pārvaldības nozīmi; uzsver, ka turpmākajos rekonstrukcijas projektos, jo īpaši tajos, kas īstenojami aizsargājamās teritorijās, piemēram, Karpatu kalnu grēdā, ir jāizmanto ietekmes uz vidi novērtējumi;

17.turklāt uzsver, ka ir jāņem vērā iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu bažas, vajadzības un īpašās zināšanas, jo viņu reintegrācijai vietējās kopienās būs izšķiroša nozīme Ukrainas sabiedrības un institucionālās noturības un vienotības stiprināšanā; atgādina par gaidāmo izaicinājumu, kas saistīts ar upuru un veterānu ciešanu remdēšanu, jo daudziem no viņiem būs grūti pilnībā integrēties sociālajā dzīvē pēc kara beigām, jo īpaši tiem, kurus Krievijas okupācijas spēki aizturējuši, spīdzinājuši, izvarojuši vai citādi aizskāruši; atkārtoti norāda, ka daudziem no viņiem būs nepieciešama ilgtermiņa psiholoģiska un medicīniska rehabilitācija un reintegrācijas palīdzība;

18.atkārtoti pauž nostāju, ka Ukrainas vietējās pašpārvaldes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir aktīvi jāiesaistās atveseļošanas un rekonstrukcijas procesā un šim procesam jāatbilst visaugstākajiem pārredzamības un pārskatatbildības standartiem; aicina īpašu uzmanību pievērst jauniešu un neaizsargāto grupu vajadzībām un vēlmēm;

19.aicina ES iestādes un dalībvalstis saglabāt ES vienotību un izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju un tās sabiedrotajiem, tostarp izmantojot papildu sankciju paketes, kuru mērķis ir stratēģiski vājināt Krievijas kara spējas; nosoda to valstu, struktūru un indivīdu rīcību, kas palīdz Krievijai izvairīties no ES sankciju ietekmes; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt sankciju apiešanas novēršanas mehānismu; aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt sankcijas, iekļaujot tajās pilnīgu aizliegumu visās dalībvalstīs tirgot un slīpēt Krievijas izcelsmes dimantus vai Krievijas reeksportētos dimantus, un pazemināt cenu griestus Krievijas naftai; atkārtoti aicina Eiropas uzņēmumus pārtraukt darbību Krievijā; aicina dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai nepieļautu, ka uz trešām valstīm eksportētie progresīvo tehnoloģiju produkti nonāk Krievijā; aicina dalībvalstis saukt pie ļoti stingras atbildības personas vai struktūras, kas piedalās ES sankciju apiešanā; aicina pastiprināt pret Baltkrievijas režīmu vērstos ierobežojošos pasākumus, kas neatspoguļo Krievijai noteiktās sankcijas, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem to panākt;

20.uzsver, ka ES atbalsts tiek sniegts ne tikai civilajam sektoram, bet ietver arī tālejošu atbalstu militārajā jomā; aicina ES, dalībvalstis un līdzīgi domājošos partnerus pastiprināt militāro sadarbību ar Ukrainu, tostarp nodrošinot lielākas spējas, apmācību un spēju veidošanu, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzības spējas līdz tādam līmenim, kas nepieciešams, lai atbrīvotu starptautiski atzīto Ukrainas teritoriju un atturētu no turpmākas agresijas; atkārtoti pauž atbalstu šiem pasākumiem un to ievērojamai paplašināšanai un vēlreiz uzsver, ka šajā sakarā būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Miera mehānisms;

21.uzsver, ka, sekmīgi apturot Krievijas agresiju, Ukrainas armija ir pierādījusi, ka tā ir viena no kaujās rūdītākajām un pieredzējušākajām armijām pasaulē; atzīst un uzteic Ukrainas nozīmīgo ieguldījumu eiroatlantiskās zonas drošībā un tās vērtību aizsardzībā, pretojoties Krievijas agresijas karam; atgādina par riskiem, kas rastos, ja Ukraina tiktu atstāta drošības pelēkajā zonā, kas varētu Krieviju pamudināt ilgtermiņā turpināt karadarbību;

22.aicina NATO sabiedrotos ievērot savu apņemšanos attiecībā uz Ukrainas dalību NATO un sagaida, ka nākamie samiti Viļņā un Vašingtonā pavērs ceļu tam, ka Ukraina tiek aicināta pievienoties NATO, un ka pievienošanās process sāksies pēc kara beigām un tiks pabeigts pēc iespējas drīzāk; aicina ES, dalībvalstis, NATO sabiedrotos un līdzīgi domājošus partnerus cieši sadarboties ar Ukrainu, lai izstrādātu drošības garantiju pagaidu satvaru, kas tiks īstenots tūlīt pēc kara līdz brīdim, kad Ukraina būs kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti; uzsver, ka Ukrainas integrācija NATO un ES uzlabotu reģionālo un globālo drošību, veicinātu stabilitāti un stiprinātu sadarbības saites un kopīgas vērtības starp Ukrainu un eiroatlantisko kopienu;

23.aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis stiprināt stratēģisko komunikāciju un sniegt attiecīgu informāciju par paplašināšanās doto savstarpējo labumu un radītajām iespējām gan Ukrainā, gan dalībvalstīs, lai vēl vairāk palielinātu atbalstu un uzlabotu izpratni par pievienošanās procesu; aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis uzlabot ES finansējuma pamanāmību un tā taustāmos rezultātus Ukrainā; uzstāj, ka ES un Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai būtu aktīvi jāpiedalās šo mērķu īstenošanā;

24.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, NATO ģenerālsekretāram un NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 14. jūnijs
Juridisks paziņojums-Privātuma politika