REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar Ukrainas ilgtspējīgu rekonstrukciju un integrāciju eiroatlantiskajā kopienā
12.6.2023-()
saskaņā ar Reglamenta 132.panta 2.punktu
Michael Gahler, Andrius Kubilius, Rasa Juknevičienė, Željana Zovko, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Siegfried Mureşan, Jerzy Buzek, Isabel Wiseler‑Lima, Traian Băsescu, Vladimír Bilčík, Gheorghe Falcă, Tomasz Frankowski, Sunčana Glavak, Andrzej Halicki, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López‑Istúriz White, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Aušra Maldeikienė, Lukas Mandl, Liudas Mažylis, Dace Melbārde, Gheorghe‑Vlad Nistor, Janina Ochojska, Radosław Sikorski, Michaela Šojdrová, Eugen Tomac, Inese Vaidere, Tom Vandenkendelaere, Tomáš Zdechovský, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumuRC-B9-0270/2023
9‑0275/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ukrainas ilgtspējīgu rekonstrukciju un integrāciju eiroatlantiskajā kopienā
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022.gada februārī,
–ņemot vērā 2008.gada 3.aprīlī NATO Bukarestes samitā pieņemto deklarāciju,
–ņemot vērā 2014.gadā parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses[1], un tā ietvaros izveidoto padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un Ukrainu,
–ņemot vērā Ukrainas 2022.gada 28.februāra pieteikumu dalībai ES un to, ka Eiropadome 2022.gada 23.jūnijā, pamatojoties uz Komisijas pozitīvu novērtējumu, atbilstīgi Parlamenta paustajiem viedokļiem tai piešķīra kandidātvalsts statusu,
–ņemot vērā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runu Parlamenta apmeklējuma laikā 2023.gada 9.februārī,
–ņemot vērā Reglamenta 132.panta 2.punktu,
A.tā kā NATO Bukarestes samita deklarācijā sabiedrotie atzinīgi novērtēja Ukrainas eiroatlantiskos centienus un vienojās, ka tā kļūs par NATO dalībvalsti;
B.tā kā Krievija kopš 2022.gada 24.februāra pret Ukrainu ir izvērsusi nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu plaša mēroga agresijas karu; tā kā šis agresijas karš ir klajš un nepārprotams ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums; tā kā Ukraina ir cietusi no Krievijas agresijas kopš 2013.gada novembra, kad izcēlās protesti pret toreizējā valsts prezidenta lēmumu apturēt ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma parakstīšanu; tā kā Krievijas darbības Ukrainā pēdējo 16mēnešu laikā turpina apdraudēt mieru un drošību Eiropā un visā pasaulē;
C.tā kā Ukraina tagad ir atzīta par ES kandidātvalsti un ir saņēmusi milzīgu atbalstu no ES visās jomās, tostarp vēl nepieredzētu militāro atbalstu; tā kā kopš 2022.gada februāra kopējā palīdzība, ko Ukrainai apsolījusi ES, tās dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes, sasniedz vismaz 70miljardusEUR, tajā ietverot arī militāro palīdzību;
D.tā kā Krievijas agresijas karš ir lielākais militārais konflikts Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām un atspoguļo aizvien augošo autoritārisma un demokrātijas konfliktu,
E.tā kā katrā NATO paplašināšanās kārtā ir ievērots princips, ka tai būtu jāsniedz drošības ieguvumi esošajām dalībvalstīm; tā kā Krievijas militārās reakcijas draudi iepriekš ir atturējuši no nopietnām diskusijām par Ukrainas dalību NATO; tā kā ne Parīzes harta, ne Budapeštas memorands, ne 1997.gada Līgums par draudzību, sadarbību un partnerību starp Ukrainu un Krievijas Federāciju, ne tas, ka NATO Bukarestes samitā 2008. gadā netika pieņemts lēmums par Ukrainas dalību, nenovērsa Krievijas agresiju pret Ukrainu;
F.tā kā, drošības aspektā pastāvot Ukrainas izmēra pelēkai zonai starp Krieviju un Rietumiem, nereformētai, revizionistiskai Krievijai tiktu radīts pastāvīgs kārdinājums, kas līdzinātos situācijai 1952.gadā, kad Staļins nāca klajā ar priekšlikumu par vienotu, neitrālu Vāciju, kura atrastos starp NATO dalībvalstīm un austrumu bloku;
G.tā kā gaidāmajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Viļņā, būs jārisina jautājums par to, kā, ņemot vērā pašreizējo Krievijas agresiju, veikt turpmākus pasākumus saistībā ar 2008.gadā Bukarestē pieņemto paziņojumu par atbalstu Ukrainas dalībai aliansē un kā vislabāk novērst šādas agresijas atkārtošanos pēc kara beigām;
H.tā kā 2023.gada 26.janvārī tika izveidota Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma Ukrainai, kurā apvienojās augsta līmeņa amatpersonas no Ukrainas, ES, G7valstīm un tādām starptautiskām finanšu iestādēm kā Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka; tā kā platformas mērķis ir uzņemties katalizatora lomu un mobilizēt starptautiskās saistības, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz Ukrainas vajadzībām, kā arī veicināt ciešāku koordināciju, lai palīdzētu nodrošināt vajadzības uz vietas;
I.tā kā saskaņā ar Ātro kaitējuma un vajadzību novērtējumu[2] pirmajā gadadienā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas ēku un infrastruktūras tiešo bojājumu izmaksas ir sasniegušas vairāk nekā 135miljardusUSD, un visvairāk skarti ir mājokļi un transporta, enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības nozares; tā kā šie bojājumi ir koncentrēti frontes līnijas tuvumā esošajos apgabalos; tā kā rekonstrukcijas un atveseļošanas izmaksas tiek lēstas 411miljarduUSD apmērā;
J.tā kā 2022.gadā Lugāno, Berlīnē un Parīzē notika vairākas Ukrainas atveseļošanas konferences un 2023.gada jūlijā Londonā notiks vēl viena konference, kurā pulcēsies Ukrainas iestāžu pārstāvji, iespējamie līdzekļu devēji, starptautiskās organizācijas un valstis, kas atbalsta Ukrainu, lai precizētu informāciju par palīdzību, kas jāsniedz tās atveseļošanai; tā kā Ukrainas valdība ir iesniegusi valsts atveseļošanas programmu, kas tiks izmantots kā plāns turpmākiem rekonstrukcijas centieniem; tā kā gaidāmajā atveseļošanas konferencē Londonā iepazīstinās ar Ukrainas 2023.gada uzņēmējdarbības paktu, un tas radīs vadošajiem starptautiskajiem uzņēmumiem platformu, kuras satvarā parādīt atbalstu Ukrainas atveseļošanai un tās centieniem modernizēties, veidot noturīgu un dinamisku ekonomiku un izkļūt no kara kā spēcīgākai un pārtikušākai valstij;
K.tā kā 2023.gada 6.jūnijā, īstenojot terora aktu, apzināti tika uzspridzināts aizsprosts Dnipro upē pie Novakahovkas Krievijas okupētajā un kontrolētajā Hersonas apgabala daļā Ukrainas dienvidos; tā kā ir zināms, ka aizsprosts bija mīnēts; tā kā sprādziena rezultātā aizprostā izveidojās milzīgs pārrāvums un ūdens no tā izplūda Hersonas virzienā, appludinot lejtecē esošās teritorijas; tā kā aizsprosta pārrāvuma rezultātā nācās evakuēt tūkstošiem vietējo civiliedzīvotāju, tika iznīcināta infrastruktūra, mājokļi un dzīvā daba, ūdenskrājumi tika piesārņoti ar rūpnieciskām ķīmiskām vielām un naftu, kas izplūda no hidroelektrostacijas, kā arī tika izskalotas sauszemes mīnas, kas apdraud glābšanas darbinieku un evakuēto personu dzīvību; tā kā, aizplūstot aizsprosta rezervuāra ūdenskrājumiem, bez ūdens paliks 584000hektāru zemes ražošanas teritorijā, kurā pirms kara tika iegūti aptuveni 4miljoni tonnu graudu un eļļas kultūraugu; tā kā šis milzīgais rezervuārs piegādā ūdeni kopienām upes augštecē un arī nodrošina dzesēšanas ūdeni Zaporižjas kodolspēkstacijai,
1.atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un vadību un atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās;
2.atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas režīma iesaistīšanos; prasa Krievijai un tās militārajiem aģentiem izbeigt visas militārās darbības, jo īpaši uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, un prasa Krievijai izvest visus militāros spēkus, militāros aģentus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot visus aizturētos Ukrainas iedzīvotājus;
3.uzsver, ka Ukrainas galvenais mērķis ir uzvarēt karā pret Krieviju, kas izpaudīsies kā Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas atbrīvošana no visiem Krievijas spēkiem, militārajiem aģentiem un sabiedrotajiem; uzskata, ka šo mērķi var sasniegt tikai ar nepārtrauktu, ilgstošu un pastāvīgi pieaugošu visa veida ieroču piegādi Ukrainai bez jebkādiem izņēmumiem;
4.nosoda Krievijas Federāciju par tīšu Novakahovkas aizsprosta iznīcināšanu, kas ir izraisījusi vides katastrofu un humanitāro katastrofu un turklāt ir starptautisko tiesību, jo īpaši starptautisko humanitāro tiesību, pārkāpums; atgādina, ka uzbrukumi kritiskajai civilajai infrastruktūrai var būt kara noziegumi; atkārtoti norāda, ka visi tie, kas ir atbildīgi par šādiem kara noziegumiem, tostarp aizsprosta iznīcināšanu, tiks saukti pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; aicina Komisiju un Ukrainas starptautiskos partnerus sniegt visu pamatpalīdzību, kas ir nekavējoties nepieciešama appludinātajā teritorijā, jo īpaši aprīkojumu un iekārtas palīdzības pasākumiem, dzeramo ūdeni un pārtiku; atzinīgi vērtē to, ka tika ātri aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms; pauž satraukumu par to, ka Novakahovkas aizsprosta iznīcināšana var apdraudēt arī Zaporižjas kodolelektrostacijas drošību, radot nopietnus kodolavārijas draudus Eiropā;
5.atbalsta īpašas starptautiskas uzraudzības misijas izveidi, lai reģistrētu pret Ukrainu vērstās Krievijas agresijas ietekmi uz vidi nolūkā radīt pamatu īpašas kompensācijas saņemšanai no Krievijas;
6.atkārtoti apstiprina savu apņemšanos attiecībā uz Ukrainas dalību ES; atkārtoti aicina nodrošināt inovatīvu, papildinošu un elastīgu mijiedarbību starp notiekošo darbu pie spēkā esošā asociācijas nolīguma īstenošanas un pievienošanās sarunu procesu, tādējādi ļaujot Ukrainai pakāpeniski integrēties ES vienotajā tirgū un nozaru programmās, tostarp dodot tai piekļuvi ES līdzekļiem attiecīgajās jomās, lai ukraiņi varētu gūt labumu visa pievienošanās procesa laikā, nevis tikai pēc tā pabeigšanas;
7.šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu Eiropadomes lēmumam piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu; sagaida, ka Komisija sniegs pozitīvu ieteikumu pēc tam, kad būs izpildīti septiņi pasākumi, kas izklāstīti Komisijas atzinumā par Ukrainas pieteikumu dalībai ES[3], un tā rezultātā šogad varētu sākties pievienošanās sarunas un šajā pašā laikposmā varētu tikt sarīkota starpvaldību konference; atkārtoti apstiprina to, cik svarīgi ir sākt pievienošanās sarunas, kas kalpotu kā vadlīnijas Ukrainai, garantijas, ka tās integrācija ES turpinās stabili, un stimuls šā procesa dinamikas saglabāšanai; uzskata, ka Ukrainas dalība ES ir ģeostratēģisks ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā un ka ar to tiek apliecināta līderība, apņēmība un redzējums; atgādina, ka Ukrainas sekmīgai integrācijai ES varētu būt arī ievērojama plašāka ietekme uz Krieviju, potenciāli paverot ceļu demokrātisku reformu norisēm;
8.uzsver, ka pievienošanās ES ir jāveic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49.pantu, pamatojoties uz attiecīgo procedūru ievērošanu un ar nosacījumu, ka ir izpildīti noteiktie kritēriji, jo īpaši tā sauktie Kopenhāgenas kritēriji dalībai ES, un tas joprojām ir uz nopelniem balstīts process, kurā ir jāpieņem un jāīsteno attiecīgas reformas, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, tirgus ekonomikas un ES acquis īstenošanas jomā;
9.uzsver, ka atmīnēšana un nesprāgušas munīcijas (UXO) likvidēšana ir priekšnosacījumi Ukrainas rekonstrukcijai, tostarp lauksaimnieciskās ražošanas atjaunošanai, kas ir vitāli svarīga valsts ekonomikai un reģionālajam un globālajam pārtikas nodrošinājumam; uzsver, ka tādēļ, veicot faktiskus apsekojumus, ir jāidentificē kontaminētās vietas; atgādina, ka trešdaļa no Ukrainas teritorijas pašlaik ir kontaminēta ar mīnām un UXO; uzsver, ka notiekošā konflikta dēļ pašreizējie atmīnēšanas un attīrīšanas centieni neatbilst pieprasījumam pēc šīm darbībām; uzsver, ka ir jāpaātrina atmīnēšana un UXO likvidēšana, lai varētu sniegt vajadzīgā apmēra palīdzību tām valsts daļām, kuras visvairāk skārusi Krievijas agresija; uzsver nepieciešamību novērst personāla trūkumu, ieguldot atmīnēšanas darbinieku pieņemšanā darbā un apmācībā; uzsver, ka šiem centieniem būs vajadzīgs visaptverošs ilgtermiņa finansējums, kas segs arī tūlītējās vajadzības gan kaujas, gan humanitārās atmīnēšanas jomā;
10.uzsver nepieciešamību par prioritāti noteikt Ukrainai paredzēta visaptveroša ES atveseļošanas pasākumu kopuma izveidi, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš tūlītējai, vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzībai, rekonstrukcijai, atveseļošanai un turpmākam atbalstam, lai stiprinātu ekonomikas izaugsmi, tiklīdz karš būs beidzies; aicina atveseļošanas pasākumu kopumu atbalstīt ar ticamu un pienācīgu ES finansējumu, kas atbilst vajadzībām, un gaida Komisijas priekšlikumus par pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu un Ukrainas rekonstrukcijas centienu finansēšanu turpmākajos gados, izmantojot Ukrainas atjaunošanas mehānismu, tiklīdz tas būs izveidots; atgādina, ka viena no neatliekamajām vajadzībām ir kritiskās infrastruktūras, piemēram, ūdensapgādes un elektroenerģijas tīklu, skolu un slimnīcu, rekonstrukcija visvairāk skartajos reģionos;
11.uzsver, ka ir svarīgi sasaistīt Ukrainas atveseļošanas paketi ar valsts gatavošanos pievienoties ES un notiekošajām iekšzemes reformām; atkārtoti norāda, ka bojāta infrastruktūra un rūpnieciskā jauda būtu jāatjauno saskaņā ar principu “atjaunot uzlabojot”, lai veicinātu bezoglekļa un digitālo ekonomiku;
12.norāda, cik svarīga ir pienācīga īstenošanas struktūra uz vietas un spēja pārvaldīt plaša mēroga un ilgtermiņa rekonstrukcijas projektus; uzsver, ka Ukrainai ir vajadzīgas pietiekamas administratīvās spējas un starptautisko, jo īpaši ES, ekspertu klātbūtne uz vietas, lai pārvaldītu rekonstrukcijas projektus;
13.uzsver, ka turpmākie rekonstrukcijas centieni ir nepieredzēti apjomīgi un ka tam būs vajadzīgs finansējums; atgādina, ka ir vajadzīgi stingri nosacījumi un skaidras lēmumu pieņemšanas, konkursa un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras; uzsver pārredzamas pārvaldības struktūras, pārskatatbildības, pareizas finanšu pārvaldības un efektīva uzraudzības mehānisma nozīmi; iesaka iedvesmoties no tādu īpašu rekonstrukcijas aģentūru veiksmes stāstiem, kuras ir racionalizējušas un koordinējušas rekonstrukcijas centienus, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras panākumiem Rietumbalkānos;
14.atgādina, ka atveseļošanas pasākumu kopums būtu kopīgi jāpārvalda ES, starptautiskām finanšu iestādēm un līdzīgi domājošiem partneriem, šajā procesā lielā mērā iesaistot G7valstis; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma Ukrainai kā starptautiskās sadarbības un koordinācijas instruments rekonstrukcijas centienu atbalstam; uzsver, ka Eiropas Parlaments ir jāiesaista kā novērotājs; uzsver labas koordinācijas un darba dalīšanas nozīmi starp līdzekļu devējiem un Ukrainu; uzsver nepieciešamību nodrošināt pilnīgu Ukrainas atbildību par rekonstrukcijas procesu un cieši iesaistīt tajā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes;
15.stingri iesaka nodrošināt to, lai Ukrainas vietējo pašvaldību pārstāvjiem būtu liela ietekme atveseļošanas pasākumu izstrādē; iesaka izveidot skaidru un pārredzamu mehānismu Ukrainas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai svarīgākajos lēmumu pieņemšanas procesos un aicina arī turpmāk atbalstīt pilsonisko sabiedrību;
16.aicina Ukrainas valdību turpināt stiprināt vietējo pašpārvaldi— reformu, kas ir saņēmusi būtisku atzinību valsts un starptautiskā līmenī,— un nostiprināt decentralizācijas reformas panākumus Ukrainas atjaunošanas, atveseļošanas un rekonstrukcijas procesa vispārējā vienotajā struktūrā;
17.uzsver vides un pārredzamības nosacījumu nozīmi rekonstrukcijas centienos; uzstāj, ka Ukrainas rekonstrukcijas laikā ir jāīsteno svarīgākās vides jomas reformas, kā arī jāievieš efektīvi vides aizsardzības pasākumi; uzsver nepieciešamību turpmākajos rekonstrukcijas projektos izmantot ietekmes uz vidi novērtējumus; atgādina par pretrunīgo Svidovecas slēpošanas kūrorta projektu, kas iznīcinātu aptuveni 1500hektārus pirmatnējo un seno mežu Karpatu kalnu grēdā;
18.neiesaka izmantot gaidāmos rekonstrukcijas centienus, lai grozītu tiesību aktus tādā veidā, kas nāk par labu konkrētām interesēm uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu un pārredzamības rēķina, kā tas ir saistībā ar likumprojektu Nr.5655 par pilsētu attīstības darbībām;
19.aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par to, cik efektīvi sankcijas ir apgrūtinājušas Krievijas karadarbību, un par sankciju apiešanu; atgādina, ka ierobežojošo pasākumu pārkāpumi ir iekļauti ES noziedzīgo nodarījumu sarakstā;
20.aicina ES, dalībvalstis un to sabiedrotos stiprināt jau noteikto sankciju efektivitāti, veikt steidzamus pasākumus, lai bloķētu jebkādus mēģinājumus apiet šīs sankcijas, un strādāt pie sekundāro sankciju mehānisma, kas novērstu jebkādas nepilnības; nosoda valstis, kas palīdz Krievijai izvairīties no tai piemēroto sankciju ietekmes, un aicina ES stingri saukt pie atbildības uzņēmumus, apvienības un personas, kas piedalās sankciju apiešanā;
21.aicina Komisiju sadarboties ar Padomi un Parlamentu kā likumdevējiem, lai pabeigtu izveidot tiesisko režīmu, kas ļautu konfiscēt Krievijas aktīvus, ko ES ir iesaldējusi, tostarp Krievijas Centrālās bankas aktīvus, un tos izmantot, lai novērstu dažādās sekas, ko radījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, tostarp veiktu valsts rekonstrukciju un izmaksātu kompensāciju upuriem; uzsver savu pārliecību par to, ka pēc kara beigām Krievijai ir jāmaksā reparācijas, kas tai noteiktas, lai nodrošinātu, ka Krievija sniedz būtisku ieguldījumu Ukrainas rekonstrukcijā;
22.atgādina par riskiem, kas rastos, ja Ukraina tiktu atstāta drošības pelēkajā zonā, kas varētu Krieviju pamudināt ilgtermiņā turpināt karadarbību; pauž stingru pārliecību, ka Ukrainas dalība NATO ne tikai ļautu izvairīties no drošības vakuuma, bet arī piedāvātu vairākas iespējas, tostarp stiprinātu NATO militārās spējas, jo kaujās norūdītie un rietumu spēku aprīkotie Ukrainas bruņotie spēki sniegtu NATO būtisku militāro pievienoto vērtību; uzskata arī, ka tas apvienotu kolektīvos rietumus plašāka plāna īstenošanā par ilgtspējīga miera garantēšanu Eiropas kontinentā, jo stabilu, neagresīvu demokrātisko valstu zona tiktu vēl vairāk paplašināta austrumu virzienā; uzskata, ka tas varētu palīdzēt novērst to, ka Krievija nākotnē varētu īsteno jebkādas agresīvas atriebības darbības, un apturēt Krievijas neoimperiālistisko ekspansiju, tādējādi veicinot diskusijas par būtiskām politikas izmaiņām Krievijā;
23.uzskata, ka aicinājums Ukrainai kļūt par NATO dalībvalsti raidītu visspēcīgāko iespējamo signālu, piespiežot Putinu un Krievijas agresīvākos imperiālistiskā modeļa aizstāvjus beidzot saprast, ka Ukraina vairs nav viņu ietekmes sfērā; uzsver, ka ilgtermiņa stabilitāte ir būtiska, lai panāktu ilgtspējīgu mieru un izvairītos no turpmākiem kariem Eiropā, un ka to var panākt, kaujas laukā sagraujot Putina imperiālistisko sapni un novēršot jebkādu iespēju, ka šāds sapnis varētu atkal parādīties, kā arī atjaunojot demokrātiju Krievijā pēc Putina; uzsver, ka Ukrainas turpmākā dalība NATO nozīmē ne tikai palielināt un panākt Ukrainas drošību, bet arī palīdzēt krieviem kārtējo reizi neieslīgt imperiālistiskā nostaļģijā, un ka tieši tādēļ Krievijas opozīcija atbalsta to, ka Ukraina izvēlas pati savu ceļu;
24.sagaida, ka nākamie samiti Viļņā un Vašingtonā pavērs ceļu tam, ka Ukraina tiek aicināta pievienoties NATO, un ka pievienošanās process sāksies pēc kara beigām un tiks pabeigts pēc iespējas drīzāk, tādējādi stiprinot NATO un kļūstot par nākamo soli ceļā uz ilgtspējīgu mieru Eiropā;
25.atgādina par gaidāmo izaicinājumu, kas saistīts ar Ukrainas kara veterānu un citu Krievijas pilna mēroga iebrukuma upuru ciešanu remdēšanu, jo daudziem no viņiem būs grūti pilnībā integrēties sociālajā dzīvē pēc kara beigām; atkārtoti norāda, ka daudziem no viņiem būs nepieciešama ilgtermiņa psiholoģiska un medicīniska rehabilitācija un reintegrācijas palīdzība; aicina Padomi un Komisiju balstīties uz solidaritāti, ko izrāda gan ES pilsoņi, gan iedzīvotāji, gan dalībvalstis, uzņemot Ukrainas bēgļus, un izpētīt veidus, kā palīdzēt Ukrainai mazināt veterānu un citu cilvēku ciešanas;
26.neiesaka Ukrainai paātrināt vēlēšanu ciklu, apvienot vēlēšanas vai ieviest sasteigtas izmaiņas vēlēšanu tiesību aktos; uzskata, ka, ņemot vērā karu un pašreizējos Ukrainas normālās politiskās dzīves traucējumus, jebkādi lēmumi, kurus varētu uzskatīt par labvēlīgiem konkrētam politiskajam spēkam valstī, būtu neproduktīvi;
27.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai.