Ϸվ

Indekss
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2019. gada 18. septembris-Strasbūra
Budžeta grozījuma Nr. 1/2019 projekts — 2018. finanšu gada pārpalikums
Budžeta grozījuma Nr. 2/2019 projekts "ES konkurētspējai svarīgu programmu stiprināšana: "Apvārsnis 2020" un "Erasmus+"
Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai
Budžeta grozījuma Nr. 3/2019 projekts — priekšlikums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai
Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana: EGF/2019/000 TA 2019 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES

Budžeta grozījuma Nr. 1/2019 projekts — 2018. finanšu gada pārpalikums
PDF125kWORD49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. septembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019.finanšu gada budžeta grozījuma Nr.1/2019 projektu: 2018.finanšu gada pārpalikuma ieskaitīšana (11730/2019 – C9-0115/2019 – )
P9_TA(2019)0011A9-0005/2019

Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314.pantu,

–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlijs Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012(1), un jo īpaši tās 44.pantu,

–ņemot vērā Eiropas Savienības 2019.finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2018.gada 12.decembrī(2),

–ņemot vērā Padomes 2013.gada 2.decembra Regulu (ES, Euratom) Nr.1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020.gadam(3),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013.gada 2.decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–ņemot vērā Padomes 2014.gada 26.maija Lēmumu2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–ņemot vērā budžeta grozījuma Nr.1/2019 projektu, ko Komisija pieņēma 2019.gada 15.aprīlī (),

–ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr.1/2019 projektu, ko Padome pieņēma 2019.gada 3.septembrī un tajā pašā dienā nosūtīja Eiropas Parlamentam (11730/2019 – C9-0115/2019),

–ņemot vērā Reglamenta 94. un 96.pantu,

–ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0005/2019),

A.tā kā budžeta grozījuma Nr.1/2019 projekta mērķis ir iekļaut 2019.gada budžetā 2018.finanšu gada budžeta pārpalikumu, proti, 1802miljonusEUR;

B.tā kā minēto pārpalikumu galvenokārt veido pozitīvs budžeta izpildes rezultāts ieņēmumu daļā— 1274,6EURmiljoni— un neizlietoti izdevumi 527,8miljonuEUR apmērā;

C.tā kā attiecībā uz ieņēmumiem lielākās atšķirības pamatā ir procenti par novēlotiem maksājumiem un soda naudas (1312,6miljoniEUR), budžeta izpildes rezultātu veidojot konkurences jomā uzliktajām soda naudām un procentiem par novēlotiem maksājumiem, citiem soda maksājumiem un procentiem, kas saistīti ar soda naudām un soda maksājumiem;

D.tā kā izdevumu sadaļā Komisijas neizlietotās maksājumu apropriācijas 2018.gadā sasniedz 322,2miljonusEUR (no tiem 120miljoniEUR no rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos) un 68miljonusEUR apropriācijās, kas pārnestas no 2017.gada, bet pārējo iestāžu neizlietoto līdzekļu summa 2018.gadā bija 75,9miljoniEUR un 61,6miljoniEUR apropriācijās, kas pārnestas no 2017.gada,

1.pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr.1/2019 projektu, kas attiecas tikai uz 1803miljonuEUR lielā 2018.gada budžeta pārpalikuma iekļaušanu budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 18.pantu, un Padomes nostāju attiecībā uz to;

2.norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 2018.gadā konkurences jomā uzliktās soda naudas kopā bija 1149miljoniEUR; vēlreiz pauž uzskatu, ka būtu jādod iespēja Savienības budžetā papildus jebkādam pārpalikumam, kas izriet no budžeta nepilnīgas izpildes, iekļaut ieņēmumus no soda naudām vai saistībā ar novēlotiem maksājumiem, attiecīgi nesamazinot NKI iemaksas; atgādina par savu nostāju, atbalstot to, lai ierosinātā Savienības rezerve nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tiktu palielināta par summu, kas ir līdzvērtīga ieņēmumiem, kurus gūst no soda naudām un soda maksājumiem;

3.apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr.1/2019 projektu;

4.uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr.1/2019 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L193, 30.7.2018., 1.lpp.
(2) OVL67, 7.3.2019.
(3) OV L347, 20.12.2013., 884.lpp.
(4) OV C373, 20.12.2013., 1.lpp.
(5) OVL168, 7.6.2014., 105.lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 2/2019 projekts "ES konkurētspējai svarīgu programmu stiprināšana: "Apvārsnis 2020" un "Erasmus+"
PDF138kWORD50k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. septembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2019 projektu — palielinājums ES konkurētspējai svarīgām programmām: “Apvārsnis 2020” un “Erasmus+” (11731/2019 – C9-0112/2019 – )
P9_TA(2019)0012A9-0004/2019

Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314.pantu,

–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012(1), un jo īpaši tās 44.pantu,

–ņemot vērā Eiropas Savienības 2019.finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2018.gada 12.decembrī(2),

–ņemot vērā Padomes 2013.gada 2.decembra Regulu (ES, Euratom) Nr.1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020.gadam(3),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013.gada 2.decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–ņemot vērā Padomes 2014.gada 26.maija Lēmumu2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–ņemot vērā budžeta grozījuma Nr.2/2019 projektu, ko Komisija pieņēma 2019.gada 15.maijā (),

–ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr.2/2019 projektu, ko Padome pieņēma 2019.gada 3. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (11731/2019 – C9-0112/2019),

–ņemot vērā Reglamenta 94.un 96.pantu,

–ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0004/2019),

A.tā kā pēc Parlamenta pieprasījuma Eiropas Parlaments un Padome saistībā ar 2019. gada budžeta procedūru nolēma “2019. gadā budžeta grozījumā iekļaut 100 miljonus EUR, lai nodrošinātu palielinājumu programmām “Apvārsnis 2020” un “Erasmus+”; Parlaments un Padome aicināja Komisiju šo budžeta grozījumu, kurā nebūs iekļauti citi elementi, iesniegt, “tiklīdz 2019.gada pavasarī būs pabeigta daudzgadu finanšu shēmas 2020.gadam tehniskā korekcija, ietverot saistību vispārējās rezerves aprēķināšanu”;

B.tā kā Komisija attiecīgi ir ierosinājusi grozīt 2019.gada budžetu, lai atspoguļotu šo vienošanos;

C.tā kā Komisija ir ierosinājusi piešķirt papildu 80 miljonus EUR, lai palielinātu līdzekļus pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, un papildu 20 miljonus EUR “Erasmus+” budžetam; tā kā vienošanās par 2019. gadu budžetu neparedzēja nekādas norādes par katra instrumenta īpatsvaru kopējā palielinājumā;

D.tā kā saistībā ar līdzekļu palielinājumu programmai “Apvārsnis 2020” Komisija ir ierosinājusi piešķirt papildu 34,6 miljonus EUR programmas “Apvārsnis 2020” budžeta postenī 08 02 03 04 “Resursefektīvas, videi draudzīgas, drošas un integrētas Eiropas transporta sistēmas izveide”, lai veicinātu 2019. gada pasākumus, kas vērsti pret klimata pārmaiņām, jo īpaši attiecībā uz akumulatoriem, videi draudzīgiem transportlīdzekļiem un aviācijas ekoloģizāciju, un papildu 45,4 miljonus EUR programmas “Apvārsnis 2020” budžeta postenī 08020102  “Pētniecības stiprināšana nākotnes un jaunajās tehnoloģijās”, lai palielinātu līdzekļus saistībā ar tematiem “Radikāla nulles emisiju enerģijas ražošana nolūkā panākt pilnīgu dekarbonizāciju” un “Ar enerģētiku un klimata pārmaiņām saistītas tehnoloģijas”;

E.tā kā Komisija ir ierosinājusi palielināt līdzekļus programmai “Erasmus+” tās mobilitātes pamatdarbībām, jo īpaši augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības jomā, kā arī profesionālās izcilības centriem; tā kā tā ir arī ierosinājusi daļu līdzekļu palielinājuma novirzīt nesen saistībā ar Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam izstrādātam būtiskam pasākumam “Eiropas universitātes”, lai veicinātu izcilību, inovāciju un iekļaušanu augstākajā izglītībā visā Eiropā,

1.ņem vērā Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr.2/2019 projektu, kas ir izstrādāts, lai nodrošinātu papildu 100 miljonus EUR saistību apropriāciju programmām “Apvārsnis 2020” un “Erasmus+”, tādējādi atspoguļojot 2019. gada budžeta sarunās Parlamenta un Padomes panākto vienošanos; norāda, ka šajā posmā nav ierosināti nekādi maksājumu apropriāciju palielinājumi;

2.ņemot vērā programmu profilus, norāda — lai gan līdz 2019. gada beigām varbūt nebūs nepieciešams palielināt programmas “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriācijas, sakarā ar saistību apropriāciju palielinājumu programmai “Erasmus+” visticamāk vēl šogad būs jāpalielina maksājumu apropriācijas; prasa Komisijai informēt budžeta lēmējinstitūciju par to, kā tā plāno segt šīs pieaugošās maksājumu vajadzības;

3.apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr.2/2019 projektu;

4.uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr.2/2019 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L193, 30.7.2018., 1.lpp.
(2) OVL67, 7.3.2019.
(3) OV L347, 20.12.2013., 884.lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OVL168, 7.6.2014., 105.lpp.


Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai
PDF130kWORD49k
DZūᲹ
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. septembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai ( – C9-0005/2019 – )
P9_TA(2019)0013A9-0002/2019

Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( – C9-0005/2019),

–ņemot vērā Padomes 2002.gada 11.novembra Regulu (EK) Nr.2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–ņemot vērā Padomes 2013.gada 2.decembra Regulu (ES, Euratom) Nr.1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10.pantu,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013.gada 2.decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11.punktu,

–ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (9‑0002/2019),

1.atzinīgi vērtē lēmumu, kas pauž Savienības solidaritāti ar Savienības iedzīvotājiem un reģioniem, ko skārušas dabas katastrofas;

2.uzsver, ka ir steidzami jāpiešķir finansiāls atbalsts no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) tiem reģioniem, kurus 2018.gadā Savienībā piemeklējušas dabas katastrofas;

3.atzinīgi vērtē Komisijas 2019.gada 7.marta priekšlikumu(4) grozīt Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ir svarīgs instruments, ar kuru stiprināt Savienības spējas katastrofu riska pārvaldības jomā, un šim mehānismam 2021.–2027.gada finansēšanas periodā paredzēt finansējumu, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma (ES)2019/420(5) mērķu vērienīgumam un ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2018.gada 14.novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027.gadam(6); pauž pārliecību, ka Fondu un Savienības civilās aizsardzības mehānismu būtu jāizmanto kopā, lai dalībvalstīs novērstu dabas katastrofas, sagatavotos tām un reaģētu uz tām;

4.apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

5.uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES)2019/1817.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3.lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884.lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1.lpp.
(4) .
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada13. marta Lēmums (ES)2019/420, ar ko groza Lēmumu Nr.1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OVL77 I, 20.3.2019., 1.lpp.).
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.


Budžeta grozījuma Nr. 3/2019 projekts — priekšlikums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai
PDF125kWORD49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. septembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019.finanšu gada budžeta grozījuma Nr.3/2019 projektu, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai (11732/2019 – C9-0113/2019 – )
P9_TA(2019)0014A9-0006/2019

Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314.pantu,

–ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.apantu,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr.1301/2013, (ES) Nr.1303/2013, (ES) Nr.1304/2013, (ES) Nr.1309/2013, (ES) Nr.1316/2013, (ES) Nr.223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr.541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012(1), un jo īpaši tās 44.pantu,

–ņemot vērā Eiropas Savienības 2019.finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2018.gada 12.decembrī(2),

–ņemot vērā Padomes 2013.gada 2.decembra Regulu (ES, Euratom) Nr.1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020.gadam(3),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013.gada 2.decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–ņemot vērā Padomes 2014.gada 26.maija Lēmumu2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–ņemot vērā budžeta grozījuma Nr.3/2019 projektu, ko Komisija pieņēma 2019.gada 22.maijā (),

–ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr.3/2019 projektu, ko Padome pieņēma 2019.gada 3.septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (11732/2019 – C9-0113/2019),

–ņemot vērā Reglamenta 94. un 96.pantu,

–ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0006/2019),

A.tā kā budžeta grozījuma Nr.3/2019 projekts attiecas uz ierosināto Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Rumānijai saistībā ar plūdiem Ziemeļaustrumu reģionā, Itālijai saistībā ar spēcīgu lietusgāžu izraisītiem plūdiem un zemes nogruvumiem teritorijā no Alpu apgabaliem ziemeļos līdz pat Sicīlijai, kā arī Austrijai saistībā ar tām pašām parādībām Alpu/dienvidu reģionos 2018.gada laikā;

B.tā kā Komisija tādēļ ierosina grozīt Eiropas Savienības 2019.finanšu gada vispārējo budžetu, palielinot līdzekļus budžeta 130601.pozīcijā “Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku” par 293551794EUR gan saistību, gan maksājumu apropriācijās;

C.tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir īpašs instruments, kā definēts DFS regulā, un attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas budžetā ir jāiekļauj papildus DFS noteiktajiem maksimālajiem apjomiem,

1.apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr.3/2019 projektu;

2.uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr.3/2019 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L193, 30.7.2018., 1.lpp.
(2) OVL67, 7.3.2019.
(3) OV L347, 20.12.2013., 884.lpp.
(4) OV C373, 20.12.2013., 1.lpp.
(5) OVL168, 7.6.2014., 105.lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana: EGF/2019/000 TA 2019 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
PDF142kWORD51k
DZūᲹ
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. septembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2019/000TA2019 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas) ( – C9-0026/2019 – )
P9_TA(2019)0015A9-0001/2019

Eiropas Parlaments,

—ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei ( – C9-0026/2019),

—ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulu (ES) Nr.1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1927/2006(1) (EGF regula),

—ņemot vērā Padomes 2013.gada 2.decembra Regulu (ES, Euratom) Nr.1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020.gadam(2), un jo īpaši tās 12.pantu,

—ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013.gada 2.decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013.gada 2.decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13.punktu,

—ņemot vērā 2018.gada 30.maija rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (pieteikums EGF/2018/000 TA 2018 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)(4),

—ņemot vērā priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)(5) pirmo lasījumu,

—ņemot vērā 2013.gada 2.decembra Iestāžu nolīguma 13.punktā paredzēto trialoga procedūru,

–ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0001/2019),

A.tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem ātri no jauna iekļauties darba tirgū, kas ir tik nepieciešams;

B.tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008.gada 17.jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013.gada 2.decembra Iestāžu nolīgumu;

C.tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60% no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

D.tā kā maksimālais EGF pieejamais gada budžets ir 150miljoniEUR 2011.gada cenās, t.i., 175 748 000 EUR 2019. gada cenās, un tā kā EGF regulas 11.panta 1.punktā ir norādīts, ka līdz 0,5% no šīs summas pēc Komisijas iniciatīvas var darīt pieejamus tehniskajai palīdzībai, lai finansētu sagatavošanos, pārraudzību, datu vākšanu un zināšanu bāzes izveidi, administratīvo un tehnisko atbalstu, informācijas un komunikācijas pasākumus, kā arī revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus, kas nepieciešami EGF regulas īstenošanai;

E.tā kā ierosinātā summa — 610000EUR — atbilst aptuveni 0,35% no maksimālā gada budžeta, kas EGF pieejams 2019.gadā,

1.piekrīt tam, ka Komisijas ierosinātos pasākumus finansē kā tehnisko palīdzību saskaņā ar EGF regulas 11.panta 1.un 4.punktu un 12.panta 2., 3. un 4.punktu;

2.atzīst uzraudzības un datu vākšanas nozīmību; atgādina, ka ir svarīgi atbilstošā veidā apkopot stabilu statistikas datu kopumu, lai tas būtu viegli pieejams un saprotams;

3.atgādina, ka ir svarīgi, lai visiem Savienības iedzīvotājiem būtu pieejama īpaša EGF veltīta tīmekļa vietne;

4.atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināts darbs, lai standartizētu EGF pieteikumu iesniegšanas un pārvaldības procedūras, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu (SFC2014), kas ļauj vienkāršot un paātrināt pieteikumu izskatīšanu un labāk sagatavot ziņojumus;

5.pieņem zināšanai, ka Komisija plāno ieguldīt 190000EUR no administratīvajam un tehniskajam atbalstam pieejamā budžeta, rīkojot divas EGF kontaktpersonu ekspertu grupas (viens loceklis no katras dalībvalsts) sanāksmes un divus seminārus ar EGF īstenošanas struktūru un sociālo partneru līdzdalību;

6.aicina Komisiju arī turpmāk sistemātiski aicināt Parlamentu uz šīm sanāksmēm un semināriem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Pamatnolīgumā par Parlamenta un Komisijas attiecībām;

7.uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk pastiprināt saikni starp visām ar EGF atbalsta pieteikumiem saistītajām personām, tostarp jo īpaši sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām reģionālā un vietējā līmenī, lai radītu iespējami lielāku sinerģiju; uzsver, ka būtu jāpastiprina valsts kontaktpersonas un reģionālo vai vietējo īstenošanas partneru savstarpējā sadarbība, kā arī visām attiecīgajām pusēm vajadzētu būt skaidrībā un vienoties par komunikāciju, atbalsta pasākumiem un informācijas plūsmām (iekšējā struktūra, uzdevumi un pienākumi);

8.atzinīgi vērtē to, ka savlaicīgi tiek sākts expost novērtējums, kurā Komisija plāno ieguldīt 300000EUR no pieejamā budžeta;

9.atgādina pieteikumu iesniedzējām dalībvalstīm par to svarīgo uzdevumu plaši izziņot paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai kopumā par darbībām, ko finansē no EGF, kā izklāstīts EGF regulas 12.pantā;

10.apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

11.uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

12.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu (EGF/2019/000 TA 2019 - tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES)2019/1938.)

(1) OV L347, 20.12.2013., 855.lpp.
(2) OV L347, 20.12.2013., 884.lpp.
(3) OV C373, 20.12.2013., 1.lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0220.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0019.


Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES
PDF154kWORD55k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. septembra rezolūcija par pašreizējo stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES ()
P9_TA(2019)0016B9-0038/2019

Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–ņemot vērā 2000.gada 7.decembrī pieņemto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”), kas tika izsludināta 2007.gada 12.decembrī Strasbūrā un stājās spēkā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009.gada decembrī,

–ņemot vērā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50.panta 2.punktu sniegto Apvienotās Karalistes premjerministres 2017.gada 29.marta paziņojumu Eiropadomei,

–ņemot vērā Parlamenta 2017.gada 5.aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības(1), 2017.gada 3.oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(2), 2017.gada 13.decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(3) un 2018.gada 14.marta rezolūciju par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru(4),

–ņemot vērā Eiropadomes (50.pants) 2017.gada 29.aprīļa pamatnostādnes saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu saskaņā ar LES 50.pantu un pielikumu Padomes 2017.gada 22.maija Lēmumam ar norādēm sarunām par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības,

–ņemot vērā Eiropadomes (50.pants) 2017.gada 15.decembra pamatnostādnes un pielikumu Padomes 2018.gada 29.janvāra Lēmumam, ar kuru papildina Padomes 2017.gada 22.maija Lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības,

–ņemot vērā kopīgo ziņojumu, ko 2017.gada 8. decembrī sniedza Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunu vadītāji par panākto progresu sarunu 1. posmā saskaņā ar LES 50.pantu organizētajās sarunās par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības,

–ņemot vērā Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ko Eiropadome apstiprināja 2018. gada 25. novembrī (“Izstāšanās līgums”), un paziņojumus, kas iekļauti minētā datuma Eiropadomes sanāksmes protokolā,

–ņemot vērā politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars, un kuru 2018. gada 25. novembrī apstiprināja Eiropadome (“Politiskā deklarācija”),

–ņemot vērā 2018. gada 13. decembra Eiropadomes secinājumus (50.pants),

–ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas papildina Politisko deklarāciju un Instrumentu attiecībā uz 2019.gada 11. marta Izstāšanās līgumu,

–ņemot vērā 2019.gada 22. marta Eiropadomes lēmumu (ES) 2019/476, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50.panta 3.punktu(5),

–ņemot vērā 2019.gada 11.aprīļa Eiropadomes lēmumu (ES) 2019/584, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50.panta 3.punktu(6),

–ņemot vērā 2019. gada 13. aprīļa Padomes lēmumu (ES) 2019/642(7), ar ko groza 2019. gada 11. janvāra Padomes lēmumu (ES) 2019/274, ar ko atļauj Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā parakstīt Izstāšanās līgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu,

–ņemot vērā Reglamenta 132.panta 2.punktu,

A.tā kā “Brexit” ir nepieredzēts un nožēlas vērts notikums, kura negatīvās sekas mazinātu Apvienotās Karalistes (AK) sakārtota izstāšanās no Eiropas Savienības (ES);

B.tā kā AK un ES joprojām paliks tuvi kaimiņi un tām arī turpmāk būs daudzas kopīgas intereses; tā kā šādu ciešu attiecību satvars ir izklāstīts Politiskajā deklarācijā, saskaņā ar kuru minētās kopīgās intereses var aizsargāt un veicināt, tostarp ar jaunu tirdzniecības attiecību palīdzību;

C.tā kā Eiropas Parlaments pārstāv ES pilsoņus un tas viņu interešu aizsardzībai turpinās rīkoties visā procesā, kas ved uz AK izstāšanos;

D.tā kā pašlaik apmēram 3,2 miljoni pilsoņu no pārējām 27 dalībvalstīm (ES-27) pastāvīgi dzīvo AK un 1,2 miljoni AK pilsoņu (“britu pilsoņu”) pastāvīgi dzīvo ES-27 valstīs; tā kā šie pilsoņi apmetās uz dzīvi citā dalībvalstī, pamatojoties uz savām tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem un ar izpratni, ka viņi varēs baudīt šīs tiesības visa mūža garumā;

E.tā kā turklāt Ziemeļīrijā ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, kuri saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos ir tiesīgi saņemt Īrijas pilsonību un tādējādi arī ES pilsonību un ES pilsoņu tiesības vietā, kurā tie dzīvo;

F.tā kā ES un AK kā dalībvalsts, kura izstājas, galvenais pienākums ir nodrošināt visaptverošu un savstarpēju pieeju, lai aizsargātu tiesības tiem ES pilsoņiem, kuri dzīvo AK, un tiem britu pilsoņiem, kuri dzīvo ES-27 valstīs;

G.tā kā nesenie AK valdības paziņojumi par vēlmi īstenot tādu politiku, kas paredz regulējuma atšķirības ar ES, liek apšaubīt to, cik ciešas nākotnē varētu būt ES un AK ekonomiskās attiecības;

H.tā kā AK izstāšanās no ES nekādā veidā nedrīkst apdraudēt miera procesu Ziemeļīrijā, nedz arī kaitēt Īrijas salas ekonomikai, kas notiks, ja tiks pastiprināta robeža starp Ziemeļīriju un Īriju, un ko jebkurā gadījumā cenšas novērst ar galējā noregulējuma risinājumu, par ko AK un ES vienojās Izstāšanās līgumā;

I.tā kā Lielās piektdienas vienošanās atzīst jebkuras tādas izvēles leģitimitāti, ko attiecībā uz Ziemeļīrijas statusu brīvi paudis tās iedzīvotāju vairākums;

J.tā kā AK valdība uzstāj, ka galējā noregulējuma risinājums ir jāsvītro no Izstāšanās līguma, bet līdz šim nav iesniegusi juridiski saistošus priekšlikumus, ar kuriem varētu to aizstāt;

K.tā kā šķiet, ka AK valdība gatavošanos bezlīguma “Brexit” padarījusi par savu galveno politikas prioritāti un ka daži AK valdības locekļi izstāšanos bez vienošanās uzskata par labāko veidu, kā AK aiziet no ES;

L.tā kā AK premjerministrs ir izteicies, ka bezlīguma “Brexit” būs apliecinājums valsts sistēmas nespējai;

M.tā kā saskaņā ar Kopīgo instrumentu attiecībā uz Izstāšanās līgumu, par ko puses vienojās 2019. gada 11. martā pēc AK prasības, kopīgam darbam pie alternatīviem pasākumiem ir nepieciešama Izstāšanās līguma ratifikācija;

N.tā kā AK izstāšanās no ES bez vienošanās būtu ekonomiski ļoti kaitīga abām pusēm, lai gan oficiālie skaitļi un AK valdības ziņojumi liecina, ka šāds ekonomisks kaitējums nesamērīgi skars AK, tostarp tās aizjūras teritorijas;

O.tā kā ES iestāžu un ES-27 vienotība joprojām ir būtiska un tā tiks saglabāta,

Izstāšanās līgums un Politiskā deklarācija

1.uzskata, ka gan AK, gan arī ES ir maksimāli ieinteresētas, lai AK izstāšanās no ES notiktu sakārtotā veidā;

2.turpina uzskatīt, ka Izstāšanās līgums kā līdzeklis, lai nodrošinātu šādu sakārtotu AK izstāšanos no ES, ir taisnīgs un līdzsvarots, un tajā vienlaikus pilnībā tiek ievērotas gan AK tā sauktās „sarkanās līnijas”, gan ES principi;

3.norāda, ka Izstāšanās līguma vērtība ir tāda, ka tas nodrošina juridisko noteiktību visām personām, kuras skar AK izstāšanās no ES, un, cik vien iespējams, ar to:

aizsargā AK dzīvojošo ES pilsoņu un ES-27 dalībvalstīs dzīvojošo britu pilsoņu tiesības un dzīves izvēles,
paredz galējā noregulējuma risinājumu attiecībā uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežu, kas, ja netiks rasti saskaņoti risinājumi saistībā ar turpmāko līgumu vai alternatīvu rīcības mehānismu ar tādām pašām garantijām, aizsargās Lielās piektdienas vienošanos un Ziemeļīrijas miera procesu un novērsīs stingrākas robežas ieviešanu, tādējādi atbalstot ziemeļu-dienvidu sadarbību un visu salas ekonomiku, kā arī garantēs ES iekšējā tirgus integritāti;
paredz vienotu finansiālu norēķinu ar AK, kas ietver visas no neizpildītajām saistībām izrietošās juridiskās saistības, un paredz noteikumus attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, iespējamām saistībām un citām finanšu izmaksām, kas tieši izriet no AK izstāšanās;
saskaņā ar AK lūgumu un nolūkā nodrošināt gan juridisko noteiktību un nepārtrauktību, gan arī laiku sarunām par turpmākajām ES un AK attiecībām, paredz pārejas laikposmu līdz 2020. gada 31. decembrim, ko vienu reizi var pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem;
risina citus nošķiršanas jautājumus, kas ļaus īstenot AK sakārtotu izstāšanos no ES;
paredz pārvaldības noteikumus, ar kuriem attiecīgā gadījumā aizsargā Eiropas Savienības Tiesas (EST) lomu Izstāšanās līguma interpretācijā;

4.norāda, ka pamatiespējas, ar kurām AK saskaras saistībā ar jautājumu par robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, ir vienas un tās pašas neatkarīgi no tā, kāda valdība ir pie varas AK; atgādina, ka AK valdība noraidīja pirmo ES priekšlikumu par galējo noregulējuma risinājumu attiecībā vienīgi uz Ziemeļīriju un pēc tam pieprasīja to pārveidot tādā veidā, kā tas tagad atrodams Izstāšanās līgumā; pauž gatavību atgriezties pie galējā noregulējuma risinājuma attiecībā vienīgi uz Ziemeļīriju, bet uzsver, ka nedos piekrišanu Izstāšanās līgumam bez galējā noregulējuma risinājuma vispār;

5.norāda, ka galējā noregulējuma risinājumu atbalsta pārliecinošs vairākums Ziemeļīrijas asamblejā pārstāvēto politisko partiju un saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem — arī vairākums Ziemeļīrijas iedzīvotāju;

6.atgādina, ka galējā noregulējuma risinājums ir jāizmanto tikai kā pagaidu pasākums galējā situācijā, un atzinīgi vērtē visus pasākumus, kas to nepārprotami paskaidro; jo īpaši atzinīgi vērtē pašā Izstāšanās līgumā paredzēto, proti, darbam un pūliņiem jābūt vērstiem uz to, lai izpētītu, kā, iespējams, nākotnē varētu izmantot uz jaunajām tehnoloģijām balstītus alternatīvus risinājumus uz robežas, lai nodrošinātu, ka Īrijas salā nepastāv stingra robeža;

7.norāda, ka šie alternatīvie pasākumi būtu pieņemami vien tad, ja tie ļauj izvairīties no fiziskas infrastruktūras pie robežām vai ar to saistītām pārbaudēm un kontrolēm, aizsargāt visas salas ekonomiku, aizsargāt Lielās piektdienas vienošanos, tostarp saglabāt nepieciešamos nosacījumus turpmākai ziemeļu un dienvidu sadarbībai, kā arī nodrošināt ES iekšējā tirgus integritāti;

8.uzskata, ka AK pienākums ir iesniegt rakstiskus priekšlikumus par šādiem alternatīviem risinājumiem, kuri pilnībā darbojas un visaptveroši attiecas uz visām pārbaudēm un kontrolēm pie ES ārējās robežas, kuri atbilst 2017. gada 8. decembra kopīgā ziņojuma 43. un 49. punktam un ar kuriem var ņemt vērā jebkādas turpmākas regulatīvās atšķirības starp AK un ES; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz dažu AK valdības locekļu paziņojumiem par alternatīvu risinājumu pieejamību, tā līdz šim nav iesniegusi juridiski saistošus priekšlikumus par galējā noregulējuma risinājuma aizstāšanu;

9.norāda, ka Politiskā deklarācija, kas veido satvaru ES un AK turpmākajām attiecībām, atbilst Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta rezolūcijai par ES un AK turpmāko attiecību satvaru, aicinot noslēgt asociācijas nolīgumu un sniedzot Parlamenta komiteju detalizētu ieguldījumu, kā arī atspoguļo AK izvēli attiecībā uz tās turpmāko attiecību ar ES apjomu un dziļumu;

10.pauž vēlmi pārveidot Politisko deklarāciju par dokumentu, kuram ir vairāk formāla un juridiska nozīme, un kurā ir noteikts mērķis noslēgt asociācijas nolīgumu starp ES un AK ar tik ciešas sadarbības raksturu, lai galējā noregulējuma risinājumu nemaz nevajadzētu ieviest;

Vienošanās netiek panākta

11.atgādina, ka saskaņā ar LES 50. pantu gadījumā, ja nav panākta vienošanās vai netiek pagarināts LES 50.panta 3.punktā minētais laikposms, līgumi AK vairs netiks piemēroti no 2019.gada 1.novembra;

12.uzsver, ka gadījumā, ja AK izstājas no ES bez līguma, par to pilnībā būs atbildīga AK valdība; turklāt norāda uz sekām, ko šāda situācija varētu radīt attiecībā uz robežu starp Ziemeļīriju un Īriju, kā arī Lielās piektdienas vienošanās darbību un īstenošanu;

13.norāda, cik liela opozīcija gan Pārstāvju palātā, gan ārpus tās ir lēmumam apturēt AK parlamenta darbu līdz 2019. gada 14. oktobrim, kas padara iespējamāku AK izstāšanos no ES bez līguma;

14.tajā pašā laikā atzinīgi vērtē gatavības un situatīvās plānošanas pasākumus, ko ES iestādes un ES-27 veic attiecībā uz iespējamo izstāšanos bez līguma; norāda, ka tie ir vienpusīgi, atbilst ES interesēm un pēc būtības ir pagaidu pasākumi; turklāt uzsver, ka tiem nav nedz tādas pašas ietekmes kā līgumam par sakārtotu izstāšanos, nedz arī tie nodrošina tādus pašus labumus kā dalība ES vai kā Izstāšanās līgumā paredzētie noteikumi par pārejas laikposmu; atzinīgi vērtē jaunākos priekšlikumus, ko Komisija iesniedza 2019.gada 4.septembrī, un apņemas tos izskatīt pēc iespējas ātrāk, jo īpaši attiecībā uz finanšu palīdzības sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka administratīvo procedūru radītais slogs tiek samazināts līdz minimumam;

15.norāda, ka Izstāšanās līguma neesamības gadījumā nevar būt ne pārejas laikposma, ne arī t.s. “mini vienošanos”, kuri varētu palīdzēt mazināt traucējumus, ko izraisītu AK nesakārtota izstāšanās no ES;

16.uzsver, ka turpmākās sarunas starp ES un AK situācijā, kad AK būtu izstājusies no ES bez vienošanās, varētu notikt tikai ar nosacījumu, ka AK visos aspektos pilda savas saistības un pienākumus attiecībā uz pilsoņu tiesībām, finanšu noregulējumu un Lielās piektdienas vienošanos;

17.norāda, ka arī izstāšanās bez vienošanās gadījumā AK finanšu un citas saistības turpinās pastāvēt; apstiprina, ka šādā gadījumā Parlaments atteiksies dot piekrišanu jebkādam līgumam vai līgumiem starp ES un AK līdz brīdim, kamēr AK izpildīs savas saistības;

18.atgādina, ka pēc šādu saistību izpildes turpmākajās sarunās par ES un AK attiecībām būs nepieciešamas stingras garantijas un noteikumi par godīgas konkurences nosacījumiem, lai aizsargātu ES iekšējo tirgu un nepieļautu, ka ES uzņēmumi pieredz iespējamu negodīgu konkurenci; šajā sakarībā atgādina par nosacījumiem, kas izklāstīti 2018. gada 14. marta rezolūcijā, jo īpaši attiecībā uz vides, nodarbinātības un patērētāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu; norāda, ka Eiropas Parlamentā netiks ratificēts neviens tāds brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā nebūs nodrošināti šādi aizsardzības līmeņi;

19.atgādina, ka Parlamenta galvenā prioritāte arvien ir AK dzīvojošo ES pilsoņu un ES-27 dalībvalstīs dzīvojošo britu pilsoņu tiesību un dzīves izvēļu, tostarp nodarbinātības statusa un sociālo tiesību, aizsardzība, un ka būtu jādara viss iespējamais un jānodrošina, lai AK izstāšanās no ES šos pilsoņus neietekmētu;

20.pauž bažas par AK uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmas īstenošanu un lielo tādu pieteikumu iesniedzēju skaitu (kas saskaņā ar AK jaunākajiem oficiālajiem datiem pieaudzis par līdz pat 42%), kam piešķirts tikai iepriekš nenostiprinātais statuss; atgādina, ka no tā var izvairīties, ja AK izvēlētos administratīvu procedūru, kas pēc būtības būtu deklaratīva un uzliktu pierādīšanas pienākumu AK iestādēm, ja tās vēlētos apstrīdēt deklarāciju; tādēļ mudina AK pārskatīt savu pieeju;

21.mudina AK un ES-27 dalībvalstis pieņemt pasākumus, kas nodrošinātu juridisko noteiktību AK dzīvojošiem ES pilsoņiem un ES-27 dalībvalstīs dzīvojošiem britu pilsoņiem; atgādina par savu nostāju, ka ES-27 vajadzētu īstenot konsekventu un plašu pieeju, aizsargājot to britu pilsoņu tiesības, kuri dzīvo šajās dalībvalstīs;

22.pauž nopietnas bažas par to, ka Iekšlietu ministrijas nesenie un pretrunīgie paziņojumi attiecībā uz brīvu pārvietošanos pēc 2019.gada 31.oktobra rada ļoti nevēlamu nenoteiktību AK dzīvojošiem ES pilsoņiem un veidojas risks, ka šādi paziņojumi var gan pastiprināt pret viņiem vērsto naidīgumu, gan negatīvi ietekmēt viņu spēju īstenot savas tiesības;

23.atgādina, ka daudzi britu pilsoņi ir stingri iebilduši pret to tiesību zaudēšanu, kuras tiem šobrīd nodrošina LESD 20.pants; rosina, lai ES-27 pārbaudītu iespējas to nepieļaut, pamatojoties uz Savienības primārajiem tiesību aktiem, vienlaikus pilnībā ievērojot savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus;

50.pantā paredzētā laikposma pagarināšana

24.ņem vērā, ka 2019.gada 9.septembrī tika pieņemts AK parlamenta akts, ar ko AK valdībai tika uzlikts par pienākumu lūgt laikposma pagarinājumu, ja līdz 2019. gada 19.oktobrim nebūs panākta vienošanās ar ES;

25.norāda, ka atbalstītu 50. pantā paredzētā laikposma pagarinājumu, ja šāds pagarinājums būtu pamatots un mērķtiecīgs (piemēram, lai izvairītos no izstāšanās bez vienošanās, rīkotu vispārējas vēlēšanas vai referendumu, atsauktu 50. panta piemērošanu vai apstiprinātu Izstāšanās līgumu), un ja tas negatīvi neietekmētu ES iestāžu darbu un darbību;

26.atgādina, ka Parlaments nerīkos nekādu piekrišanas balsošanu līdz brīdim, kamēr AK parlaments nebūs apstiprinājis līgumu ar ES;

27.pieņem zināšanai AK valdības lēmumu pašreizējos apstākļos neizvirzīt komisāra amata kandidātu nākamajai Eiropas Komisijai, nedz arī no 2019. gada 1. septembra sūtīt AK pārstāvjus uz noteiktām ES sanāksmēm; uzsver, ka tas neietekmēs ES iestāžu spēju netraucēti darboties, un no jauna apstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, ka Eiropas Parlamenta deputāti no AK arī turpmāk būs EP deputāti ar visām tiesībām un pienākumiem līdz AK izstāšanās brīdim; atgādina, ka laikā, kamēr AK vēl arvien ir dalībvalsts, tā var izmantot visas tiesības un uz to attiecas visi pienākumi saskaņā ar līgumiem, tostarp lojālas sadarbības princips;

o
oo

28.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Eiropas Savienības Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai.

(1) OVC298, 23.8.2018., 24.lpp.
(2) OV C 346, 27.9.2018., 2.lpp.
(3) OV C 369, 11.10.2018., 32. lpp.
(4) OVC162, 10.5.2019., 40.lpp.
(5) OV L 80 I, 22.3.2019., 1.lpp.
(6) OV L 101, 11.4.2019., 1.lpp.
(7) OV L 110 I, 25.4.2019., 1.lpp.

Juridisks paziņojums-Privātuma politika