�Ϸ�������վ

Pēc vēlēšanām EP deputāti lielākoties pievienojas kādai politiskajai grupai vai izveido jaunas grupas. Politiskajās grupās apvienojas EP deputāti no dažādām dalībvalstīm, balstoties uz savu politisko pārliecību. Grupas var veidot visā Parlamenta pilnvaru laikā. Pašlaik Eiropas Parlamentā ir septiņas politiskās grupas.

Oficiāli atzītas politiskās grupas sastāvā jābūt vismaz 23 deputātiem no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu (t. i., vismaz no septiņām valstīm). Ikviens Eiropas Parlamenta deputāts var darboties tikai vienā politiskajā grupā. Daži deputāti neiesaistās nevienā politiskajā grupā un tiek kategorizēti kā “pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti”.

Lai izveidotu politisko grupu, par to jāpaziņo Parlamenta priekšsēdētājam, paziņojumā norādot grupas nosaukumu, tās sastāvā esošos deputātus un grupas vadītājus.

Veidojot politisko grupu, EP deputāti apliecina, ka viņus vieno kāda noteikta politiskā orientācija, un Parlaments parasti neizvērtē grupas locekļu politisko saliedētību. Tikai tad, ja attiecīgie deputāti paši to noliedz, Parlamentam ir jāvērtē, vai politiskā grupa ir izveidota saskaņā ar noteikumiem.

Politiskās grupas

Politiskās grupas var nodarbināt darbiniekus un saņemt biroja telpas, ko finansē no Parlamenta budžeta. Parlamenta Prezidijs nosaka kārtību, kā šie līdzekļi un telpas tiek pārvaldītas un revidētas. Politiskajām grupām pieejamie līdzekļi sedz darbinieku administratīvās izmaksas, darbības izmaksas, kā arī izdevumus, kas radušies ar ES saistītu politisku un informatīvu kampaņu rezultātā.

Šos līdzekļus nevar izmantot, lai finansētu Eiropas, valsts, reģionālās vai vietējās vēlēšanu kampaņas, nedz arī valsts vai Eiropas līmeņa politiskās partijas vai tām pakārtotās struktūras.

Pie politiskajām grupām nepiederošie EP deputāti var pieņemt darbā konsultantus, kas pielīdzināmi politisko grupu konsultantiem, un viņiem ir tiesības, kas noteiktas Prezidija pieņemtos noteikumos.