Kā nekļūt par kibernozieguma upuri: septiņi padomi drošībai tiešsaistē
Kibernoziedzība kļūst par arvien lielāku problēmu mūsu aizvien savienotākajā pasaulē. Lasi tālāk un saņem padomus par to, kā sevi aizsargāt.
Ekonomikas un sabiedrības digitālā pārveide rada iespējas un izaicinājumus, tāpēc kiberdrošība kļūst arvien svarīgāka gan personiskā līmenī, gan sabiedrībā.
No kādiem kiberdraudiem vajadzētu uzmanīties?
Uzbrucēji izmanto pikšķerēšanu, ļaunprātīgas programmatūras instalēšanu un citas ļaunprātīgas darbības, lai iegūtu datus un rastu iespējas piekļūt ierīcēm, kas ļauj ļaundariem veikt virkni noziedzīgu nodarījumu, piemēram, piekļūt personu bankas kontiem un organizāciju datu bāzēm.
Kibernoziedznieki arvien vairāk izmanto arī mākslīgo intelektu (MI), lai padarītu savus uzbrukumus sarežģītākus un efektīvākus. Mākslīgais intelekts ļauj izveidot ļoti pārliecinošus dziļviltojumus, automatizētas pikšķerēšanas kampaņas un adaptīvu ļaunprogrammatūru, kas spēj izvairīties no tradicionālajiem drošības pasākumiem.
ٱԴڴǰ峦Ჹ ir vēl viens pieaugošs kiberdrauds, jo nepatiesa vai maldinoša informācija tiek apzināti izplatīta, lai maldinātu cilvēkus, manipulētu ar sabiedrisko domu vai radītu kaitējumu. Kibernoziedznieki un ļaunprātīgi rīcībspēki izmanto sociālos medijus, viltus ziņu tīmekļa vietnes un MI radītu saturu, lai izmantotu cilvēku uzticēšanos un radītu apjukumu.
Kā es varu sevi pasargāt no kibernoziegumiem?
ES strādā pie tā, lai palielinātu kiberdrošību. Zemāk apkopoti padomi un ieteikumi, kā saglabāt drošību strādājot attālināti vai vienkārši izmantojot internetu:
1. Ievēro piesardzību ar svešiem vai šaubīgiem e-pasta ziņojumiem, īsziņām un tālruņa zvaniem.
Īpaši uzmanies, ja tevi cenšas pārliecināt par krīzi vai steidzamu notikumu, lai mēģinātu piespiest tevi neievērot nepieciešamās drošības procedūras. Uzbrucēji zina, ka bieži vien ir vieglāk maldināt lietotājus un iegūt datus, nekā uzlauzt sarežģītas sistēmas. Lietotājam jāatceras, ka bankas un citas juridiskās grupas nekad nepieprasa atklāt paroles vai personas datus, neievērojot drošības procedūras.
2. Iemācies pamanīt MI radītu saturu.
Lai atpazītu MI radītu saturu, meklē neatbilstības vai anomālijas. Videoklipiem bieži ir dīvaini kropļojumi, piemēram, nedabiska acu mirkšķināšana vai sejas kustības, un MI ģenerētām balsīm var būt dīvainas intonācijas vai nedabiskas runas pauzes.
3. Iemācies pamanīt un aizsargāties pret dezinformāciju.
Apskati šīs sešas taktikas, ar kurām mēģina piemānīt cilvēkus. Pārbaudi informācijas avotus un arī pašu informāciju pārbaudi vairākos avotos. Nedalies ar nepārbaudītiem apgalvojumiem.
4. Nostiprini mājas sakaru tīkla drošību.
Nomaini sava Wi-Fi tīkla standarta paroli uz drošāku. Ierobežo ierīču skaitu, kas pieslēgtas mājas Wi-Fi tīklam, un atļauj tam pieslēgties tikai uzticamām ierīcēm.
5.Stiprini savu paroļu drošību.
Vēlams izmantot garas un sarežģītas paroles, kas ietver ciparus, lielos un mazos burtus un īpašas rakstu zīmes.
6. Aizsargā savas iekārtas.
Svarīgi atjaunināt visas savas sistēmas un lietojumprogrammas, uzstādīt pretvīrusu programmatūru un regulāri to atjaunināt.
7. Ģimenes un viesu piekļuve tavām ierīcēm.
Bērni un citi ģimenes locekļi var nejauši izdzēst vai labot informāciju, vai, pat vēl ļaunāk, nejauši ar vīrusu inficēt tavu ierīci, tāpēc neļauj tiem izmantot ierīces, ko lieto darbam.
Eiropas Savienības veiktie pasākumi drošībai internetā
ES institūcijas, piemēram, Eiropas Komisija, , un , seko līdzi ļaunprātīgām darbībām, veicina informētību un aizsargā iedzīvotājus un uzņēmumus.
Eiropas Parlaments jau ilgu laiku , jo tīkliem, informācijas sistēmām un pakalpojumiem ir būtiska nozīme sabiedrībā. Ir svarīgi nodrošināt to uzticamību un drošību.
2024. gadā Parlaments apstiprināja — visaptverošu noteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka produkti ar digitālām funkcijām ir droši lietojami.