2020. gada Saharova balva: kandidāti
Uzziniet vairāk par šā gada Eiropas Parlamenta Saharova balvas par domas brīvību kandidātiem.
Parlaments katru gadu piešķir Saharova balvu, lai godinātu izcilas personas un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības. 2019. gadā balva tika piešķirta Ilhamam Tohti, uiguru ekonomistam, kas cīnās par Ķīnas uiguru minoritātes tiesībām.
Saharova balvas kandidātus var izvirzīt politiskās grupas un/vai grupas, kurās ir vismaz 40 EP deputātu.
Politiskās grupas ar saviem šāgada kandidātiem iepazīstināja Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, kā arī Cilvēktiesību apakškomitejas kopīgajā sanāksmē Briselē .
2020. gada Saharova balvas par domas brīvību kandidāti ir:
|
Nosaukums / vārds, uzvārds |
īᾱ |
|
Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija, kuru 屹 Koordinācijas padome — drosmīgu sieviešu un politisko un pilsoniskās sabiedrības 屹ju iniciatīva |
EPP, S&D, grupa “Renew Europe” |
|
Mosulas arhibīskaps monsinjors Nadžībs Mikaēls Musa, Irāka |
ID |
|
Gvapinolas aktīvisti un Berta Kaseresa, Hondurasa |
Verts/ALE, GUE/NGL |
|
Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija, ko 屹 Svetlana Tihanovska |
ECR |
|
Poļu LGBTI aktīvisti — Jākubs Gavrons, Polīna Pajaka, Pāvels Preneta un Kamils Mačuga, tīmekļa vietnes “Atlas nienawiści” (“Naida atlass”) dibinātāji |
Malin Björk, Terry Reintke, Marc Angel, Rasmus Andresen un 39 citi EP deputāti |
Demokrātisko opozīciju Baltkrievijā 屹 Koordinācijas padome, kas izveidota pēc drosmīgu sieviešu iniciatīvas. Šīs sievietes ir: galvenā opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, Nobela prēmijas laureāte Svetlana Aleksejeviča, mūziķe un politiskā aktīviste Marija Koļesņikova, politiskās aktīvistes Olga Kovaļkova un Veronika Cepkalo, kā arī politiskie aktīvisti un pilsoniskās sabiedrības 屹ji videoblogeris un politieslodzītais Sergejs Tihanovskis, cilvēktiesību centra “Viasna” 徱 Aleksandrs Beļickis, Sergejs Duļevskis, “Telegram” kanāla NEXTA 徱 Stepans Putilo un politieslodzītais un kandidāts 2010. gada prezidenta vēlēšanās Nikolajs Statkevičs.
Svetlana Tihanovska ir skolotāja, cilvēktiesību aktīviste un politiķe, kas pēc sava vīra aresta piedalījās 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās kā galvenā opozīcijas kandidāte. Aleksandrs Lukašenko tika oficiāli pasludināts par uzvarētāju vēlēšanu cīņā, kurā pastāvēja aizdomas par plašu krāpšanu, un pēc tam, kad Tihanovska pieprasīja pārskaitīt balsis, viņai nācās bēgt uz Lietuvu bailēs no ieslodzījuma. Reaģējot uz apgalvojumiem par krāpšanu vēlēšanās, visā valstī izvērtās plaši miermīlīgi protesti, kurus režīms apspieda ar nepieredzētu vardarbību. Tajā pašā laikā tika izveidota Koordinācijas padome, lai 屹ētu Baltkrievijas iedzīvotājus un veicinātu miermīlīgu varas nodošanu.
“Baltkrievijas tauta ir pelnījusi Saharova balvu, jo visu paaudžu baltkrievi ir vērsušies pret Lukašenko diktatūru. (..) Vardarbība neapturēs Baltkrievijas tautu prasīt brīvas vēlēšanas un demokrātiskas pārmaiņas,” sacīja PPE grupas locekle no Latvijas Sandra Kalniete. S&D grupas locekle no Nīderlandes Kati Piri teica, ka “šī nominācija pierāda spēcīgu atbalstu Baltkrievijas tautas likumīgajai prasībai un vēlmēm pēc jaunām, brīvām un godīgām vēlēšanām, demokrātiskas pārvaldības, pamattiesībām un autoritāru represiju izbeigšanas Eiropas kontinentā”.
Grupas “Renew Europe” loceklis no Igaunijas Urmas Paet piebilda, ka “Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija ir acīmredzami plašs jēdziens un šī kandidatūra sniedz visaptverošu redzējumu, kas atspoguļo atšķirīgās opozīcijas realitāti un nepārprotami atbalsta tās pilsoniskās sabiedrības drosmi un drošsirdību”.
ECR grupas locekle no Polijas Anna Fotyga izskaidroja apsvērumus, uz kuriem pamatojās viņas partijas lēmums atbalstīt Svetlanas Tihanovskas 屹ētās Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas nominēšanu: “Visus šos gadus, neraugoties uz politisko viedokļu dažādību, mēs Eiropas Parlamentā esam atbalstījuši Baltkrievijas demokrātisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Tā bija demokrātiskās sabiedrības izvēle (...) izvirzīt Svetlanu Tihanovsku par savu līderi un demokrātiskās opozīcijas 屹i”.
Kad 2014. gada augustā Mosulā ieradās Islāma valsts, Mosulas arhibīskaps monsinjors Nadžībs Mikaēls Musa nodrošināja kristiešu, sīriešu un haldiešu evakuāciju uz Irākas Kurdistānu un nosargāja vairāk nekā 800 vēsturisku manuskriptu, kas datēti no 13. līdz 19. gadsimtam. Šie manuskripti vēlāk tika digitalizēti un izstādīti Francijā un Itālijā. Kopš 1990. gada Nadžībs Mikaēls Musa ir sekmējis vēl 8000 Austrumu baznīcas manuskriptu un 35 000 dokumentu saglabāšanu.
“Šī ir reāla iespēja piešķirt šo balvu drosmīgai personai, kas nepagurstoši aizstāv kristiešus šajā zemē, atzīt un izcelt šī priestera centienus, kurš iestājās pret barbarismu un izglāba šos manuskriptus, izvezdams tos no Irākas,” uzsvēra ID grupas loceklis no Francijas Nicolas Bay.
Gvapinolas vides aktīvisti — Porfirio Sorto Kediljo, Hosē Avelino Kediljo, Orbins Nauns Ernandess, Kevins Alehandro Romero, Arnolds Ksavjē Alemans, Evers Aleksandrs Kediljo, Daniels Markess un Heremijs Martiness Diass ir Tokoa Kopējā un sabiedriskā labuma aizsardzības komitejas locekļi. Viņi tika apcietināti par dalību miermīlīgā protesta nometnē pret kalnrūpniecības uzņēmumu, kura darbības rezultātā tika piesārņotas divas upes — Gvapinola un San Pedro. Lai gan citi ieslodzītie tika atbrīvoti, Gvapinolas aizstāvji joprojām atrodas ieslodzījumā, un prokuratūra nav iesniegusi nekādus pārliecinošus pierādījumus, kas pamatotu šo pagarināto apcietinājumu.
Berta Kaseresa, kuru nogalināja 2016. gada martā, bija drosmīga ekoloģijas aktīviste un ievērojama zemes tiesību aktīviste no Lenkas pamatiedzīvotāju kopienas. Viņa bija Hondurasas Pamatiedzīvotāju padomes (COPINH) līdzdibinātāja. Vairāk nekā divdesmit gadus viņa cīnījās pret zemes sagrābšanu, nelikumīgu mežizstrādi un megaprojektiem. 2015. gadā viņai piešķīra Goldmana Vides balvu.
Verts/ALE grupas locekle no Luksemburgas Tilly Metz aprakstīja grūtības, kādās nonākuši Hondurasas cilvēktiesību aktīvisti. “Šie ir divi simboliski gadījumi, kas liecina par netaisnību un nesodāmību Hondurasā... Hondurasā ir vislielākais slepkavību skaits uz vienu iedzīvotāju, tādējādi tā ir atzīta par bīstamāko valsti pasaulē zemes un vides aizstāvjiem.”
Poļu LGBTI aktīvisti Jākubs Gavrons, Polīna Pajaka, Pāvels Preneta un Kamils Mačuga 2019. gadā izveidoja tīmekļa vietni “Atlas nienawiści” (“Naida atlass”), kurā norādītas un tiek uzraudzītas daudzas Polijas pašvaldības, kas pieņēmušas, noraidījušas vai vēl nav pieņēmušas “pret LGBTI vērstas rezolūcijas”, un kurā tiek izplatīta informācija aktīvistiem, plašsaziņas līdzekļiem un politiķiem. Pašlaik vairāk nekā 100 pašvaldības vai vietējās iestādes Polijā ir deklarējušas sevi vai nu kā “zonas, kas brīvas no LGBTI”, vai arī pieņēmušas tā sauktās “reģionālās ģimenes vērtību hartas”. 2020. gadā piecas no šīm pašvaldībām iesūdzēja Gavronu, Pajaku un Prenetu par kaitējuma nodarīšanu to reputācijai un pieprasīja publisku atvainošanos un ekonomisku kompensāciju “ģimenei draudzīgām organizācijām” piecos reģionos.
(...) “Šī nominācija ir saistīta ar plašāku ainu: tiesiskuma ievērošanu, demokrātiju, un pamattiesībām. Šie ir aspekti, kas būtu jāņem vērā, piešķirot balvu. Minētie aktīvisti tagad tiek sūdzēti tiesā tieši par viņu rīcību, kuras mērķis ir neklusēt par diskrimināciju, ar ko saskaras LGBTI,” teica deputāte no Zviedrijas Malin Björk (GUE/NGL).
Grafiks
- oktobris: Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji paziņo uzvarētāju
- decembris: Saharova balvas pasniegšanas ceremonija Strasbūrā
Turpmākie pasākumi
Pamatojoties uz oficiālajām nominācijām, Ārlietu un Attīstības komiteja balso par trīs finālistu sarakstu. Pēc tam Priekšsēdētāju konference, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji, izraugās laureātu.