Krāpšanas apkarošana un ES finanšu interešu aizsardzība
Eiropas Savienības (ES) darbība budžeta kontroles jomā ir balstīta uz diviem principiem: no vienas puses, uz ES budžeta pienācīga izlietojuma nodrošināšanu un, no otras puses, uz Savienības finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras izmeklēt krāpšanu saistībā ar ES budžetu, korupciju un smagus pārkāpumus. OLAF arī izstrādā krāpšanas apkarošanas politiku. Eiropas Prokuratūra (EPPO) izmeklē noziegumus, kuri skar ES budžetu, veic kriminālvajāšanu un sauc pie atbildības vainīgos. Kaut arī Eiropola un Eurojust galvenais mērķis nav Savienības finanšu interešu aizsardzība, arī tie sniedz papildu atbalstu šajā jomā. Visbeidzot, krāpšanas apkarošanai drīzumā pievienosies vēl viena decentralizēta ES aģentūra — Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA).
Juridiskais pamats
- (LESD) 310.panta 6.punkts un 325.pants par krāpšanas apkarošanu;
- LESD 287.pants par Eiropas Revīzijas palātu;
- LESD 86.pants par Eiropas Prokuratūras izveidi;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra 2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam;
- Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020.gada 16.decembra par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, IIIdaļa;
- Eiropas Parlamenta Reglamenta IIsadaļas 6.nodaļas 94., 95.un 96.pants; Vsadaļas 1.nodaļas 133.pants, 2.nodaļas 139.pants un 4.nodaļas 148.pants; Vpielikums.
ŧķ
Lai pilsoņi būtu pārliecināti par to, ka viņu nauda tiek izmantota pareizi, ES kopā ar dalībvalstīm ir jāaizsargā Savienības finanšu intereses. Tikpat svarīgi ir arī uzraudzīt un kontrolēt OLAF un EPPO darbu un ٲī to veiktos pasākumus, ar kuriem tiek apkarota krāpšana un pārkāpumi ES budžeta izpildē.
Vispārīga informācija
Krāpšanas un korupcijas apkarošana un ES finanšu interešu aizsardzība tika oficiāli sākta, 1988.gadā izveidojot Krāpšanas apkarošanas koordinācijas vienību. Konvencija par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību tika ieviesta ar Padomes 1995.gada 26.jūlija aktu. OLAF izveidoja 1999.gadā. Ar Padomes 2017.gada 12.oktobra Regulu (ES)2017/1939 tika izveidota EPPO, kas sāka darboties 2021.gada jūnijā.
Šajos un citos tiesību aktos un ieteikumos ir iekļauti šādi mērķi:
- garantēt finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu, izmantojot integrētu politiku nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai un Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģiju;
- uzlabot OLAF pārvaldību un stiprināt procesuālās garantijas izmeklēšanās;
- ٲī EPPO.
Tiesību akti
A. Krāpšanas apkarošanas mehānismu stiprināšana
Pirmā programma “Hercule” tika ieviesta 2004.gadā, un tās mērķis bija aizsargāt ES finanšu intereses, apkarojot pārkāpumus, krāpšanu un korupciju, kas ietekmēja ES budžetu. Programmu “Hercule I” nomainīja programma “Hercule II” (2007.–2013.gads) un pēc tam “HerculeIII” (2014.–2020.gads). Visas programmas “Hercule” pārvaldīja OLAF. Saistībā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (2021-2027) tika ieviesta jauna . Tā ir izstrādāta, lai replicētu un uzlabotu programmu “Hercule III” un apvienotu to ar Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (AFIS) un Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (IMS). OLAF pārvaldītā programma sniedz atbalstu dalībvalstīm un asociētajām valstīm (piemēram, Ukrainai) izmeklēšanas jomā un ar to saistītajās jomās, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Tās budžets laikposmam no 2021.gada līdz 2027.gadam ir aptuveni 181miljonsEUR.
ir tehniskā infrastruktūra ar krāpšanu saistītas informācijas apmaiņai starp valstu un ES pārvaldes iestādēm, un tā atbalsta muitas un lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu, nodrošinot rīkus informācijas apmaiņai un operatīvajām darbībām, kuru mērķis ir atklāt krāpšanu vai korupciju. ir elektroniska datu informācijas apmaiņas sistēma, kas atvieglo ziņošanu par pārkāpumiem dažādās jomās. Šo sistēmu nodrošina dalībvalstīm un ES līdzekļu saņēmējiem. IMS ir daļa no AFIS, un to pašlaik izmanto 35valstis.
Parlaments atbalstīja Komisijas rīcības plānu, ar ko paredzēts pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā ierosināts . Tas nozīmē to, ka būtu jāizstrādā stratēģija uzlabotai un daudzdimensionālai sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš novēršanas, agrīnas atklāšanas un muitas tranzīta uzraudzības mehānismu izstrādei.
ܲ darbojas kopš 2024.gada 1.janvāra. Tā glabā uzskaiti par pārrobežu maksājumu informāciju Eiropas Savienībā un maksājumiem trešām valstīm vai teritorijām. Tādējādi nodokļu iestādes varēs pienācīgi uzraudzīt PVN saistību pareizu izpildi attiecībā uz pārrobežu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu uzņēmumu darījumos ar patērētājiem (B2C). Pēdējos gados Parlaments ir mudinājis Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz visiem ES līdzekļu saņēmējiem dalībvalstīs un šajā nolūkā Komisijas tīmekļa vietnē publiskotu visu līdzekļu saņēmēju sarakstu. Parlaments ir arī aicinājis dalībvalstis sadarboties ar Komisiju un sniegt tai pilnīgu un uzticamu informāciju par dalībvalstu pārvaldīto ES līdzekļu saņēmējiem.
No 2016.gada 1.janvāra Komisija ieviesa (EDES). Sistēmu izmanto ES finanšu interešu aizsardzībai, atklājot neuzticamas personas un vienības, kas piesakās ES līdzekļu saņemšanai vai kam ir juridiskas saistības ar ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.
ir IT rīks, ko izmanto administratīvo kontroļu un pārvaldības sagatavošanai. “Arachne” var identificēt projektu saņēmējus, līgumus un darbuzņēmējus, saistībā ar kuriem pastāv krāpšanas risks. Turklāt tā var vērst uzmanību uz interešu konfliktiem un citiem pārkāpumiem. Komisija un vairākas dalībvalstis brīvprātīgi izmanto šo rīku dalītā pārvaldībā un Atveseļošanas un noturības mehānismā (ANM). Finanšu regulas 2024.gada pārstrādātā redakcija nodrošināja juridisko pamatu modernizētam datizraces un riska novērtēšanas rīkam, kura pamatā ir pašreizējā “Arachne” versija. Šis datizraces un riska novērtēšanas rīks tiks izmantots dalītās un tiešās pārvaldības režīmos. Sākot no nākamās daudzgadu finanšu shēmas (kas sāksies 2028.gadā), visām dalībvalstīm būs jāsniedz dati šim rīkam. Komisijai līdz 2027.gadam ir jānovērtē pārskatītā rīka gatavība attiecībā uz sadarbspēju ar citām IT sistēmām un datubāzēm, riska rādītājiem, kas vērsti uz lietotāju vajadzībām, mākslīgā intelekta izmantošanu datu analīzei un interpretēšanai un datu aizsardzību. Šajā sakarībā Padome un Parlaments kā likumdevēji var vēlreiz apspriest iespēju šo rīku izmantot obligāti.
Turklāt Finanšu regulas pārstrādātajā redakcijā tika panākta vienošanās par agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā dalītu pārvaldību.
(FIA direktīva) palielina ES budžeta aizsardzības līmeni, saskaņojot definīcijas, sankcijas un noilguma termiņus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Komisija sagatavo gada ziņojumu par ES finanšu interešu aizsardzību (), kurā sniegts novērtējums par attiecīgajā gadā gūtajiem panākumiem krāpšanas apkarošanā un ES finanšu interešu aizsardzībā.
B. Eiropas krāpšanas apkarošanas politika un programmas
2019.gada sākumā Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā 01/2019 “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas” uzsvēra, ka ES ir jāpastiprina cīņa pret krāpšanu un ka Komisijai šajā jautājumā būtu jāuzņemas vadošā loma un jāpārskata sava krāpšanas apkarošanas biroja loma un atbildība.
2019.gada aprīlī Komisija nāca klajā ar (Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (CAFS)), ar ko tika atjaunināta 2011.gada stratēģija krāpšanas apkarošanai. CAFS ir iekšējs politikas dokuments, kas ir saistošs tikai Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta ES finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu, korupciju un citiem tīšiem pārkāpumiem, kā arī pret nopietnu pārkāpumu risku ES iestādēs un struktūrās. ܲs stratēģijas mērķis ir uzlabot dažādu Komisijas departamentu darbības saskaņotību un koordināciju cīņā pret krāpšanu. Šai stratēģijai būtu arī jāpaver ceļš uz to, ka turpmākajos gados tiek īstenots vairāk uz datiem balstītu krāpšanas apkarošanas pasākumu. CAFS pievienotais tika atjaunināts 2023.gadā, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar inflāciju, ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas, klimata pārmaiņām un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Rīcības plānā tagad ir 44darbības, kas sadalītas septiņās nodaļās. Tās gandrīz pilnībā tika īstenotas 2024.gada beigās.
ʾņdz , tika ieviests nosacītības režīms attiecībā uz tiesiskumu, lai aizsargātu ES budžetu. Regula tika izstrādāta, lai novērstu pašreizējos tiesiskuma principu pārkāpumus, kas ietekmē ES budžetu. Tā stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī.
A. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)
OLAF ir funkcionāli neatkarīgs Komisijas birojs. Tas izstrādā Komisijas krāpšanas apkarošanas politiku. OLAF ir pilnvaras izmeklēt krāpšanu saistībā ar ES budžetu, korupciju un smagus pārkāpumus Eiropas iestādēs. Lai nodrošinātu OLAF izmeklēšanu raitu norisi, Parlaments, Padome un Komisija 1999.gadā parakstīja . Daļa no šiem noteikumiem, kas tagad ir iekļauti ES iestāžu Civildienesta noteikumos, nosaka darbiniekiem pienākumu sadarboties ar OLAF un paredz zināmu aizsardzības līmeni ierēdņiem, kuri norāda uz iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem.
tika pieņemta 2013.gadā un grozīta vispirms 2016.gada jūlijā un pēc tam 2020.gadā. Pārskatītajā regulā ir ieviesti būtiski uzlabojumi, kas ir padarījuši OLAF efektīvāku, lietderīgāku un atbildīgāku, vienlaikus aizsargājot tā izmeklēšanas neatkarību. Tajā jo īpaši ir skaidrāk definēts pret krāpšanu vērstās izmeklēšanas juridiskais pamats. Tāpat tajā ir definēti jēdzieni “pārkāpums”, “krāpšana, korupcija un jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses” un “ekonomikas dalībnieks”. Tajā ir atsauces uz Pamattiesību hartu, kas garantē tiesības uz aizstāvību un paredz procesuālās garantijas, liecinieku un trauksmes cēlēju tiesības un tiesības piekļūt reģistriem un citiem attiecīgiem dokumentiem OLAF izmeklēšanas laikā.
jautājums par OLAF veikto izmeklēšanu tiek skatīts, ņemot vērā EPPO izveidi. Tās mērķis ir nodrošināt maksimālu papildināmību un uzlabot OLAF izmeklēšanas funkciju efektivitāti, cita starpā attiecībā uz pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, palīdzību valstu iestādēm, informāciju par bankas kontiem, OLAF savākto pierādījumu pieņemamību, krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem un koordinācijas darbībām.
B. Eiropas Prokuratūra (EPPO)
Noteikumi par EPPO izveidi ir izklāstīti LESD 86.pantā, kurā sacīts: “Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru.”
Regulu, ar ko izveido EPPO, saskaņā ar ciešākas sadarbības procedūru pieņēma 2017.gada 12.oktobrī, un tā stājās spēkā 2017.gada 20.novembrī. EPPO sāka darboties 2021.gada 1.jūnijā. Pašlaik tajā ir iesaistījušās 24valstis.
EPPO ir decentralizēta Eiropas Savienības prokuratūra, kuras ekskluzīvā kompetencē ir izmeklēt noziegumus, kas skar ES budžetu, saistībā ar tiem veikt kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības vainīgos. Tai ir piešķirtas vispārējās izmeklēšanas pilnvaras, kas būs vienādas visās dalībvalstīs, kuras iesaistīsies EPPO. Šīs pilnvaras balstīsies uz valstu juridiskajām sistēmām un tiks integrētas valstu juridiskajās sistēmās. 2024.gada 29.novembrī tika parakstīta darba vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Prokuratūru nolūkā izveidot sadarbību, lai cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādiem citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses, padarītu pēc iespējas efektīvāku. Vienošanās atvieglo un precizē procedūru attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Parlamentu un EPPO, pieprasījumiem atcelt Parlamenta deputātu un darbinieku imunitāti un pieprasījumiem atcelt Parlamenta telpu, ēku un arhīvu neaizskaramību.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments ir viens no likumdevējiem ES Krāpšanas apkarošanas programmā 2021.–2027.gadam, kas tika pieņemta 2021.gada 29.aprīlī. Tas bija arī viens no likumdevējiem attiecībā uz FIA direktīvu, kuru Parlaments un Padome pieņēma 2017.gada 5.jūlijā.
Katru gadu Parlaments izskata FIA ziņojumu un sniedz komentārus par to, pieņemot rezolūciju. ܲkā rezolūcija ir pieņemta 2024.gada 18.janvārī.
Parlamenta Budžeta kontroles komiteja veic Revīzijas palātas locekļu amata kandidātu un izraudzīto OLAF ģenerāldirektora amata kandidātu uzklausīšanu. Šos amatus nedrīkst aizpildīt bez minētās uzklausīšanas Parlamentā. OLAF ģenerāldirektoru ieceļ Komisija pēc apspriešanās ar Parlamentu un Padomi, bet OLAF Uzraudzības komitejas locekļus, savstarpēji vienojoties, izraugās Parlaments, Padome un Komisija.
Parlaments un Padome arī vienojas par EPPO Eiropas galvenā prokurora iecelšanu amatā. 2019.gada 14.oktobrī šajā amatā iecēla Laura Codruţa Kövesi.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Budžeta kontroles komitejas tīmekļa vietnē.
Alexandra Cynthia Jana Pouwels