Kofi Annans (Kofi Annan) un ANO personāls — 2003. gads, mītne Ņujorkā, ASV

Ģenerālsekretāra Kofi Annana pilnvaru termiņā ANO nostiprināja savas saites ar pilsonisko sabiedrību, tiecoties sasniegt organizācijas mērķus, proti, pasaulē veicināt mieru, taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu.
Ar Saharova balvu īpaši tika godināti ANO darbinieki, kuri nenogurstoši un bieži vien grūtos apstākļos cīnās par mieru pasaulē. Balvu piešķīra, īpaši pieminot ANO cilvēktiesību augsto komisāru Seržiu Vieiru de Melu, kurš bija Kofi Annana īpašais pārstāvis Irākā un kuru 2003. gadā kopā ar citiem ANO darbiniekiem nogalināja uzbrukumā ANO galvenajai mītnei Bagdādē.
Apvienoto Nāciju Organizācija ir vienīgā šāda veida globāla institūcija, un tā ne tikai turpina censties saglabāt vai atjaunot mieru, aizsargāt cilvēktiesības un izveidot starptautiska tiesiskuma struktūru, bet arī risina jaunus starptautiskus jautājumus, piemēram, par attīstības plānu laikposmam pēc 2015. gada, pašreizējo bēgļu krīzi, starptautisko terorismu un klimata pārmaiņām. Sevišķi smagi pasauli var ietekmēt pēdējais no faktoriem -- kā brīdina Kofi Annans, tas var likt "dzīvajiem apskaust mirušos".
2001. gadā ANO un Kofi Annans saņēma Nobela Miera prēmiju. Kofi Annans bija septītais ANO ģenerālsekretārs. Bijušais Ganas diplomāts šajā amatā strādāja no 1997. gada līdz 2006. gadam un bija pirmais, kurš ANO ģenerālsekretāra amatā tika iecelts no ANO darbinieku vidus. Viņš nemitējās aizstāvēt cilvēktiesības, tiesiskumu, Tūkstošgades attīstības mērķus un Āfriku, kā arī centās tuvināt ANO globālajai sabiedrībai, stiprinot saikni ar pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un citiem partneriem.
Kofi Annans 2005. gadā ANO Ģenerālajai asamblejai iesniedza ziņojumu "In Larger Freedom" ("Lielākā brīvībā"), kurā viņš izklāstīja savu redzējumu par visaptverošu un plašu ANO reformu. Šā ziņojuma rezultātā cita starpā 2006. gada martā izveidoja jaunu Cilvēktiesību padomi, ar ko aizstāja iepriekšējo Cilvēktiesību komisiju. Tas tika darīts ar mērķi nostiprināt ANO struktūru, kuras uzdevums ir veicināt un aizsargāt pamattiesību ievērošanu un novērst rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.
Pēc diviem termiņiem ANO ģenerālsekretāra amatā K. Annans 2007. gadā iesaistījās vairākās organizācijās, kuras nodarbojas gan ar globāliem, gan Āfrikas jautājumiem, tostarp paša "Kofi Annan Foundation" (Kofi Annana fonds). No 2013. gada līdz 2018. gadam viņš bija grupas "The Elders" ("Vecajie") priekšsēdētājs -- tā ir neatkarīgu pasaules līderu grupa, ko 2007. gadā sapulcēja Nelsons Mandela, un tās mērķis ir sadarboties nolūkā veicināt mieru un cilvēktiesības. 2012. gadā viņu iecēla par ANO un Arābu līgas kopīgo īpašo sūtni Sīrijā, taču viņš no šī amata atkāpās, jo bija vīlies par starptautiskās sabiedrības nespēju vienoties par plašu miera plānu Sīrijai. Pēc tam viņš vadīja ANO padomdevēju komisiju Rakhainas pavalstī.
Kofi Annans nomira 2018. gada augustā 80 gadu vecumā pēc neilgas slimības. Viņa piemiņai veltītā paziņojumā pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs Kofi Annanu raksturoja kā cilvēku, kas "vienmēr cīnījās par labo pasaulē".
Ar Saharova balvu īpaši tika godināti ANO darbinieki, kuri nenogurstoši un bieži vien grūtos apstākļos cīnās par mieru pasaulē. Balvu piešķīra, īpaši pieminot ANO cilvēktiesību augsto komisāru Seržiu Vieiru de Melu, kurš bija Kofi Annana īpašais pārstāvis Irākā un kuru 2003. gadā kopā ar citiem ANO darbiniekiem nogalināja uzbrukumā ANO galvenajai mītnei Bagdādē.
Apvienoto Nāciju Organizācija ir vienīgā šāda veida globāla institūcija, un tā ne tikai turpina censties saglabāt vai atjaunot mieru, aizsargāt cilvēktiesības un izveidot starptautiska tiesiskuma struktūru, bet arī risina jaunus starptautiskus jautājumus, piemēram, par attīstības plānu laikposmam pēc 2015. gada, pašreizējo bēgļu krīzi, starptautisko terorismu un klimata pārmaiņām. Sevišķi smagi pasauli var ietekmēt pēdējais no faktoriem -- kā brīdina Kofi Annans, tas var likt "dzīvajiem apskaust mirušos".
2001. gadā ANO un Kofi Annans saņēma Nobela Miera prēmiju. Kofi Annans bija septītais ANO ģenerālsekretārs. Bijušais Ganas diplomāts šajā amatā strādāja no 1997. gada līdz 2006. gadam un bija pirmais, kurš ANO ģenerālsekretāra amatā tika iecelts no ANO darbinieku vidus. Viņš nemitējās aizstāvēt cilvēktiesības, tiesiskumu, Tūkstošgades attīstības mērķus un Āfriku, kā arī centās tuvināt ANO globālajai sabiedrībai, stiprinot saikni ar pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un citiem partneriem.
Kofi Annans 2005. gadā ANO Ģenerālajai asamblejai iesniedza ziņojumu "In Larger Freedom" ("Lielākā brīvībā"), kurā viņš izklāstīja savu redzējumu par visaptverošu un plašu ANO reformu. Šā ziņojuma rezultātā cita starpā 2006. gada martā izveidoja jaunu Cilvēktiesību padomi, ar ko aizstāja iepriekšējo Cilvēktiesību komisiju. Tas tika darīts ar mērķi nostiprināt ANO struktūru, kuras uzdevums ir veicināt un aizsargāt pamattiesību ievērošanu un novērst rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.
Pēc diviem termiņiem ANO ģenerālsekretāra amatā K. Annans 2007. gadā iesaistījās vairākās organizācijās, kuras nodarbojas gan ar globāliem, gan Āfrikas jautājumiem, tostarp paša "Kofi Annan Foundation" (Kofi Annana fonds). No 2013. gada līdz 2018. gadam viņš bija grupas "The Elders" ("Vecajie") priekšsēdētājs -- tā ir neatkarīgu pasaules līderu grupa, ko 2007. gadā sapulcēja Nelsons Mandela, un tās mērķis ir sadarboties nolūkā veicināt mieru un cilvēktiesības. 2012. gadā viņu iecēla par ANO un Arābu līgas kopīgo īpašo sūtni Sīrijā, taču viņš no šī amata atkāpās, jo bija vīlies par starptautiskās sabiedrības nespēju vienoties par plašu miera plānu Sīrijai. Pēc tam viņš vadīja ANO padomdevēju komisiju Rakhainas pavalstī.
Kofi Annans nomira 2018. gada augustā 80 gadu vecumā pēc neilgas slimības. Viņa piemiņai veltītā paziņojumā pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs Kofi Annanu raksturoja kā cilvēku, kas "vienmēr cīnījās par labo pasaulē".