Darbaspēka migrācija: paplašinām iespējas likumīgi strādāt Eiropas Savienībā
Uzzini par veidiem, kā personas, kas nav ES pilsoņi, var likumīgi strādāt Eiropas Savienībā, kā arī to, kā ES pārskata šo atļauju sistēmu, lai veicinātu likumīgu darbaspēka plūsmu.
Strauja iedzīvotāju novecošanās un zema dzimstība Eiropā veicina krasas demogrāfiskās pārmaiņas. Paredzams, ka līdz 2050. gadam aptuveni trešdaļa ES iedzīvotāju sasniegs pensijas vecumu. Pārmaiņas nozīmīgi skars sociālo jomu un ekonomiku, piemēram, pieaugs pieprasījums pēc veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, samazināsies produktivitāte un palielināsies valsts izdevumi.
Eiropas Savienība šīs problēmas cenšas risināt, veicinot legālo migrāciju, lai tādējādi novērstu darbaspēka deficītu, prasmju trūkumu un veicinātu ekonomisko izaugsmi.
Aplūkosim dažus likumīgos veidus, kā iekļūt Eiropas Savienības darba tirgū un to, kā Eiropas Parlaments šos veidus uzlabo.
Uzzini vairāk par ES pasākumiem migrācijas un patvēruma jomā
Zilā karte: augsti kvalificētu darbinieku piesaiste Eiropas Savienībai
ES Zilā karte ir darba un uzturēšanās atļauja, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem strādāt un dzīvot ES dalībvalstī. Lai saņemtu Zilo karti, nepieciešams universitātes grāds vai līdzvērtīga kvalifikācija, kā arī darba piedāvājums virs minimālās algas sliekšņa.
Līdz 2023. gada beigām stāsies spēkā pārskatīti Zilās kartes saņemšanas noteikumi: lai to saņemtu, darba piedāvājumam būs jābūt vismaz uz sešiem mēnešiem, savukārt piedāvātās algas slieksnis tiks samazināts līdz 100% no vidējās bruto darba algas nodarbinātības valstī.
Zilās kartes ilgākais iespējamais derīguma termiņš ir četri gadi. Pēc termiņa beigām karti iespējams atjaunot. Kartes turētāja ģimenes locekļiem atļauts pārvākties uz Eiropas Savienību un dzīvot kopā ar turētāju.
Zilā karte ir spēkā visās ES valstīs, izņemot Dāniju un Īriju.
Lasi vairāk par ES Zilo karti un tās reformu
Vienotā atļauja: pagaidu darba atļauja, kas derīga izvēlētajā dalībvalstī
Trešo valstu pilsoņiem, kas neatbilst Zilās kartes saņemšanas nosacījumiem, ir iespēja strādāt un uzturēties Eiropas savienībā ar Vienoto atļauju. Atļauju izsniedz dalībvalsts, kurā darba ņēmējs strādās un uzturēsies, un tās derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus.
2011. gadā pieņemtā Vienotās atļaujas direktīva pašlaik tiek pārskatīta. Lai veicinātu pievilcīgākas darba iespējas Eiropas Savienībā trešo valstu pilsoņiem, atļaujas pieteikšanas procesu iecerēts saīsināt no četriem mēnešiem uz 90 dienām. Pretendentiem, kuriem jau ir atļauja vai kuri ir atlasīti ar starpniecību, procesu varētu saīsināt līdz 45 dienām.
Atļauja vairs nebūs piesaistīta konkrētam darba devējam, tāpēc darba ņēmējs varēs mainīt darbu un meklēt savām prasmēm atbilstošāku nodarbinātību. Tas ļaus arī mazināt trešo valstu darbaspēka ļaunprātīgas izmantošanas risku. Darba ņēmēji varēs Vienoto atļauju saglabāt arī bezdarba laikā, ja tā ilgums nepārsniedz deviņus mēnešus.
Paredzams, ka 2023. gada aprīlī EP deputāti apstiprinās Parlamenta nostāju, ļaujot Parlamenta sarunvedējiem sākt diskusijas ar Padomi par likuma galīgo formu.
Kas var saņemt Vienoto atļauju?
Pārskatītā Vienotā atļauja paredzēta gandrīz visiem darba ņēmējiem ārpus ES un viņu ģimenēm, tajā skaitā strādājošiem studentiem, sezonas darbiniekiem un bēgļiem. Pieteikties Vienotās atļaujas saņemšanai nav iespējams cilvēkiem, kas gaida patvēruma pieteikuma izskatīšanu, vai pašnodarbinātām personām.
ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss
Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss ļauj cilvēkiem no trešām valstīm neierobežotu laiku uzturēties un strādāt Eiropas Savienībā. To ieviesa 2003. gadā, lai veicinātu legālo migrāciju un trešo valstu pilsoņu integrāciju. Ar iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu darba ņēmējs var brīvi pārvietoties un strādāt visā ES teritorijā.
Arī šie noteikumi tiek pārskatīti. Parlaments vēlas samazināt kvalifikācijai nepieciešamo uzturēšanās laiku Eiropas Savienībā no pieciem gadiem (kā to pašlaik rosina Komisija) uz trim gadiem, kā arī sniegt kvalifikācijas iespējas bēgļiem un citām cilvēku grupām, kas šajā jomā saskaras ar šķēršļiem. Jaunie noteikumi nodrošinātu šīm grupām tādu pašu attieksmi kā pret Eiropas Savienības pilsoņiem, piemēram, nodarbinātības, izglītības un sociālo pabalstu jomā.
Bērni, kuru vecākiem ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, šo statusu iegūtu automātiski, neatkarīgi no dzimšanas vietas.
Kas nevar pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu?
Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu nav iespējams saņemt trešo valstu pilsoņiem, kuri:
- mācās vai apgūst profesionālo apmācību;
- ir iesnieguši pagaidu vai starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ja šis pieteikums ir izskatīšanas stadijā;
- īslaicīgi uzturas Eiropas Savienībā kā au pair;
- ir darbinieki, kas uz laiku norīkoti pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, vai paši sniedz pārrobežu pakalpojumus.
Migrantu kvalifikācijas atzīšana
EP deputāti aicina Eiropas Savienībā ieviest noteikumus, kas atvieglotu migrantu kvalifikācijas atzīšanu. ٱܳپ vēlas, lai trešās valsts pilsoņa profesionālā kvalifikācija, kā arī prasmes un kompetences, kas iegūtas citā ES dalībvalstī, tiktu atzītas tādā pašā veidā kā ES pilsoņiem. Par ārpus Eiropas Savienības iegūto kvalifikāciju atzīšanu ES dalībvalstis varēs lemt pašas.
2019. gadā aptuveni 48% augsti kvalificēto migrantu strādāja darbos, kam nepieciešams zems vai vidējs kvalifikācijas līmenis, salīdzinot ar tikai 20% augsti kvalificēto Eiropas Savienības pilsoņu. Visbiežāk augsti kvalificēti migranti strādā kā apkopēji un mājas palīgi, bet vienlaikus 62% ES datorprogrammēšanas firmu un 43% būvniecības uzņēmumu ziņo par darbaspēka trūkumu.
ES dalībvalstis pirms ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas izsniegšanas var pieprasīt migrantiem pārvaldīt valsts valodu. Šādos gadījumos valstīm būtu migrantiem jānodrošina bezmaksas valodas kursi.
Vairāk informācijas par migrāciju