Repatriācija: cik daudz migrantu ES tiek nosūtīti atpakaļ?
Uzzini svarīgākos datus par migrantu repatriāciju un ierosinātajām izmaiņām Eiropas Savienības tiesību aktos.
Jaunajā ES Ѿ峦Ჹs un patvēruma paktā iekļauti jauni noteikumi un pārskatīti esošie tiesību akti, piemēram, Atgriešanas direktīva.
2020. gada decembrī pieņemtajā rezolūcijas projektā par Atgriešanas direktīvu EP deputāti uzsvēra, cik svarīgi ir aizsargāt individuālās pamattiesības un ievērot procesuālās garantijas.
2023. gada aprīlī Parlaments pieņēma savu nostāju sarunām ar Padomi par Skrīninga regulu un Patvēruma procedūru regulu.
Uzzini vairāk par ES migrācijas politiku
Migrantu atgriešana: galvenie fakti
2022. gadā , galvenokārt nederīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas (23 %) dēļ vai nespējot pamatot uzturēšanās mērķi un nosacījumus (23 %).
2022. gadā ES dalībvalstīs tika pieņemti 422 400 lēmumi par atgriešanu. Tomēr mazāk nekā ceturtā daļa trešo valstu pilsoņu tika atgriezti uz valsti ārpus ES.
Visvairāk lēmumu pieņemti attiecībā uz alžīriešiem, marokāņiem un pakistāniešiem.
Vienkāršota robežprocedūra daudziem patvēruma pieprasījumiem
Lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu un padarītu patvēruma procedūras efektīvākas, Komisija ierosināja ātrāku un vienkāršotu robežprocedūru daudziem patvēruma pieprasījumiem. Izmaiņas ir daļa no .
Vienkāršotā procedūra paredz 12 nedēļas patvēruma pieteikuma izskatīšanai un vēl 12 nedēļas noraidīto pieteikumu iesniedzēju repatriācijai. Nepilngadīgajiem bez pavadoņa, bērniem līdz 12 gadu vecumam un viņu ģimenēm, kā arī personām ar veselības problēmām vienkāršotā procedūra netiek piemērota.
Kā EP deputāti mēs aicinām īstenot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras, lai nodrošinātu, ka personas, kurām nepieciešama aizsardzība, var ātri piekļūt bēgļa statusam, savukārt personas, kurām acīmredzami nav tiesību uz patvērumu, ātri saņem lēmumu un tiek atgrieztas uz trešo valsti.
Brīvprātīga izceļošana vai piespiedu atgriešana
Ja persona labprātīgi sadarbojas ar iestādēm pēc atgriešanas lēmuma saņemšanas, atgriešana tiek saukta par brīvprātīgu; pretējā gadījumā to dēvē par piespiedu atgriešanu. Brīvprātīgas atgriešanās gadījumā persona var saņemt finansiālu vai loģistisku atbalstu no uzņēmējvalsts (atbalstīta brīvprātīga atgriešanās). Ja persona brīvprātīgi atgriežas mītnes zemē, bet atbalstu nepieprasa, to dēvē par brīvprātīgu atgriešanos bez atbalsta.
ܰDzٲdati liecina, ka 2022. gadā 47 % lēmumu par atgriešanu tika izpildīti brīvprātīgi.
Parlaments vēlas, lai ES dalībvalstis ieguldītu atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmās un veicinātu brīvprātīgo atgriešanos, jo tā ir ilgtspējīgāka un atvieglo gan procedūru izpildi, gan sadarbību ar galamērķa valstīm.
Praktiskie jautājumi, kas visbiežāk kavē atgriešanas procesu, ir migrantu identificēšana un nepieciešamo dokumentu saņemšana no trešo valstu iestādēm.
Pamattiesību aizsardzība
2023. gada aprīļa balsojumā Parlaments aicināja ES dalībvalstis izveidot neatkarīgus uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu ES un starptautisko bēgļu un cilvēktiesību noteikumu ievērošanu.
Uzraudzība jāveic robežu novērošanas (starp oficiālajām robežšķērsošanas vietām), skrīninga, patvēruma un atgriešanas procedūru piemērošanas laikā. Neatkarīgajām pārraudzības struktūrām būtu arī jānovērtē uzņemšanas un aizturēšanas apstākļi.
Eiropas Parlaments var būt īpaši apmierināts ar ievērojami paplašinātajām pamattiesību uzraudzības mehānisma pilnvarām, kas tagad ietver robežu uzraudzību. Šis lēmums ir skaidrs Parlamenta signāls, ka Eiropas Savienībai jāpievēršas cilvēktiesību pārkāpumiem pie mūsu ārējām robežām un jāaizstāv tiesiskums un pamattiesības.
Vairāk par repatriāciju
- Atgriešanas direktīva: likumdošanas grafiks (angļu val.)
- Atgriešanas direktīva: pētījums par tās pārveidošanu (angļu val.)
- Patvērums: lielāka solidaritāte ES dalībvalstu starpā un vairāk līdzekļu priekšposteņa valstīm (2020.gada 17. decembris, angļu val.)
- Ziņojums par cilvēktiesību aizsardzību un ES ārējās migrācijas politiku