REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMSpar cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu
11.3.2019-()
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123.panta 2.punktu,
Heidi Hautala, Barbara Lochbihler, Judith Sargentini, Margrete Auken, Jordi Solé, Martin Häusling, Molly Scott Cato, Klaus Buchner, Florent Marcellesi, Reinhard Bütikofer, Bodil Valero, Tilly MetzVerts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumuRC-B8-0177/2019
8‑0177/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu
()
Eiropas Parlaments,
–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās aicināts izveidot ES mēroga mehānismu mērķtiecīgu sankciju piemērošanai pret personām, kas iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp 2014.gada 11.marta rezolūciju par spīdzināšanas izskaušanu pasaulē[1],
–ņemot vērā Lisabonas līguma 25.deklarāciju par nepieciešamību nodrošināt tiesības uz pienācīgu procesu personām un struktūrām, uz kurām attiecas ES ierobežojošie pasākumi vai ES terorisma apkarošanas pasākumi;
–ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019),
–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumu pēc ES Ārlietu padomes 2018.gada decembra sanāksmes,
–ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019.gada 22.janvāra rezolūciju “Sergejs Magņitskis un plašāki jautājumi. Nesodāmības apkarošana ar mērķorientētām sankcijām”,
–ņemot vērā pētījumu “Targeted sanctions against individuals on grounds of grave human rights violations – impact, trends and prospects at EU level” (“Mērķorientētas sankcijas pret personām par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Ietekme, tendences un perspektīvas ES līmenī”), ko 2018.gada 26.aprīlī publicēja Eiropas Parlamenta Ārpolitikas ģenerāldirektorāts[2],
–ņemot vērā Nīderlandes valdības 2018.gada novembra iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamu globālu ES sankciju režīmu,
–ņemot vērā dažādu pilsoniskās sabiedrības grupu 2018.gada 14.novembra priekšlikumu izveidot Eiropas komisiju, kas noteiktu ieceļošanas aizliegumus cilvēktiesību pārkāpumu dēļ,
–ņemot vērā Reglamenta 123.panta 2.punktu,
A.tā kā ES ierobežojošie pasākumi, kas plašāk pazīstami kā sankcijas, pēdējo divdesmit gadu laikā ir kļuvuši par ES ārējo attiecību instrumentu kopuma neatņemamu daļu un pašlaik ir spēkā vairāk nekā 40dažādi ierobežojoši pasākumi pret 34valstīm, no kuriem daudzi ir ieviesti, lai tieši īstenotu ANO Drošības padomes rezolūcijas;
B.tā kā papildus konkrētām valstīm noteiktām sankcijām ES nesen ir ieviesusi horizontālus ierobežojošus pasākumus pret ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu, kā arī īpašus terorisma apkarošanas pasākumus;
C.tā kā spēkā esošās ES sankcijas ir vērstas gan pret valstiskiem, gan nevalstiskiem aktoriem, piemēram, Da'esh un al-Qaeda;
D.tā kā apmēram divas trešdaļas no ES konkrētām valstīm paredzētajām sankcijām ir noteiktas, atbalstot cilvēktiesību un demokrātijas mērķus;
E.tā kā Eiropas Parlaments vairākkārt ir aicinājis izveidot cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamu globālu ES sankciju režīmu (sākotnēji to sauca arī par ES globālo Magņitska sarakstu);
F.tā kā dažās valstīs, tostarp ASV, Kanādā, Igaunijā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē, ir pieņemti ar cilvēktiesībām saistīti sankciju režīmi; tā kā ASV tiesību aktos nav paredzēta nekāda veida likumības pārbaude;
G.tā kā 2018.gada novembrī Nīderlandes valdība sāka ES dalībvalstu diskusiju par politisko iespēju izveidot ES līmeņa mērķorientētu cilvēktiesību sankciju režīmu; tā kā sākotnējās diskusijas turpinās Padomes darba grupas līmenī,
1.aicina steidzami izveidot autonomu, elastīgu un reaktīvu ES mēroga sankciju režīmu, kas ļautu vērsties pret personām, kuras ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai ir tajos iesaistītas visā pasaulē;
2.pauž stingru pārliecību, ka šāds režīms būtu vērtīgs papildinājums esošajiem ES cilvēktiesību politikas un ārpolitikas instrumentiem un stiprinātu ES kā globāla cilvēktiesību jomas aktora lomu, jo īpaši cietušo un cilvēktiesību aizstāvju atbalstīšanā visā pasaulē;
3.pauž pārliecību, ka šāds jauns režīms būtu potenciāli efektīvs un spētu ietekmēt attiecīgo fizisko vai juridisko personu rīcību, kā arī par to, ka tam būtu potenciāli atturoša ietekme un simboliska vērtība, jo tas liktu pievērst lielāku uzmanību situācijām, kad demokrātiskās opozīcijas aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji tiek apdraudēti;
4.ar piesardzīgu optimismu seko sākotnējām apspriedēm par šo jautājumu Padomes līmenī; mudina PV/AP un viņas dienestus šajā procesā izmantot konstruktīvu un proaktīvu pieeju un sagaida, ka viņa regulāri ziņos par šajās apspriedēs panākto;
5.uzsver, ka saskaņā ar šo režīmu būtu jāļauj noteikt ierobežojošus pasākumus, jo īpaši aktīvu iesaldēšanu un aizliegumu ieceļot ES, pret fiziskām vai juridiskām personām, kas ir atbildīgas par smagu cilvēktiesību pārkāpumu un ļaunprātību plānošanu, vadīšanu vai pasūtīšanu vai ir iesaistītas minēto darbību veikšanā, vai arī palīdz tās veikt, tās finansē vai atbalsta; aicina Padomi režīma darbības jomā iekļaut arī pārrobežu pārkāpumus;
6.uzsver, ka ir svarīgi, lai režīms atbilstu pašreizējai ES politikai un pašreizējiem konkrētām valstīm noteiktajiem un horizontālajiem ierobežojošajiem pasākumiem un tos papildinātu; šajā sakarā uzskata, ka jaunais režīms nedrīkstētu nomainīt pašreizējo konkrētām valstīm noteikto pasākumu cilvēktiesību dimensiju; turklāt uzskata, ka ikvienam turpmākam režīmam ir pilnībā jāsader un jāsaskan ar pastāvošo starptautisko sankciju sistēmu, jo īpaši attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi;
7.uzsver, ka režīmam jābūt juridiski pamatotam un pilnībā jāatbilst augstākajiem iespējamajiem standartiem attiecīgo fizisko un juridisko personu pienācīga procesa tiesību aizsardzības un ievērošanas ziņā; šajā sakarā uzsver, ka lēmumiem par personu iekļaušanu sarakstā un svītrošanu no tā būtu jābalstās uz precīziem un skaidriem kritērijiem, lai garantētu rūpīgu likumības pārbaudi;
8.uzsver, ka ES un dalībvalstu visu centienu galvenajam mērķim cīņā pret nesodāmību arī turpmāk vajadzētu būt valstu vai starptautisku tiesu iestāžu īstenotai kriminālvajāšanai pret tiem, kas ir vainīgi smagos cilvēktiesību pārkāpumos; šajā sakarā atgādina, ka valstu pamatpienākums ir saukt pie atbildības cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājus;
9.brīdina, ka režīma politiskā leģitimitāte lielā mērā būs atkarīga no Padomes spējas pieņemt sarakstus, pamatojoties tikai uz cilvēktiesību apsvērumiem, nevis ģeostratēģiskiem vai citiem apsvērumiem; šajā sakarā mudina Padomi apsvērt kvalificēta vairākuma balsošanas piemērošanu šādu sarakstu izstrādei;
10.uzskata, ka režīmam vajadzētu dot iespēju mērķtiecīgi vērsties pret personām gan no valstiskiem, gan nevalstiskiem aktoriem vai struktūrām;
11.sagaida, ka turpmākie saraksti saskaņā ar šo režīmu balstīsies uz konkrētiem pierādījumiem un tikai uz publiskos avotos pieejamu informāciju, tostarp informāciju, ko sniedz pilsoniskās sabiedrības organizācijas; sagaida, ka būs skaidra un tieša saistība starp personas iekļaušanu sarakstā un tās izdarīto noziedzīgo nodarījumu;
12.uzskata, ka jaunajam režīmam būtu jākoncentrējas uz vainīgajiem, kam ir tieša un nepastarpināta saistība ar noziedzīgo nodarījumu, piemēram, personām no drošības spēkiem vai tiesu iestādēm, bet vajadzības gadījumā jāļauj iekļaut sarakstā arī komandķēdes augstākā līmeņa amatpersonas;
13.uzskata, ka par prioritāti būtu jānosaka šaurs pārkāpumu loks, piemēram, tieša iesaistīšanās spīdzināšanā, piespiedu pazušanā, cilvēku tirdzniecībā un politieslodzīšanā; aicina šajā sankciju režīmā ņemt vērā arī uzņēmējdarbībā iesaistītas personas, kas tieši veicina smagus cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, pārkāpumus, kurus izraisa konfliktus veicinoša ieroču tirdzniecība, plaši izplatīta zemes sagrābšana vai ekocīds;
14.aicina dalībvalstis pēc sankciju režīma izveides nodrošināt tā pareizu īstenošanu un piemērošanu; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju no savas puses veltīt pietiekamus resursus un speciālās zināšanas jaunizveidotā režīma īstenošanas uzraudzībai, kā arī pievērst īpašu uzmanību sabiedrības informēšanai par sarakstiem gan ES, gan attiecīgajās valstīs;
15.aicina Eiropas Ombuda pilnvaras attiecināt arī uz ES sankciju režīmiem, tostarp uz cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamiem režīmiem, vai izveidot īpašu ES sankciju ombuda amatu;
16.uzsver, ka Parlamentam ir rūpīgi jāpārbauda Padomes darbības saskaņā ar šo jauno režīmu, jo īpaši kritēriju noteikšana iekļaušanai sarakstā un sarakstu grozīšana;
17.atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības aktīvistu nerimstošos centienus atbalstīt pret atsevišķiem pārkāpumu izdarītājiem vērstu sankciju ieviešanu; iesaka izveidot ES līmeņa padomdevēju komiteju, kas sastāvētu no ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un kas piedalītos notiekošajās Padomes diskusijās par turpmāku cilvēktiesību sankciju režīmu; pieprasa, lai cieša sadarbība ar šo komiteju būtu iekļauta visos turpmākajos režīmos;
18.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.