Ϸվ

Demokrātiskā opozīcija Baltkrievijā — 2020. gads, Baltkrievija

Drosmīgu sieviešu un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un politisko darbinieku vadībā Koordinācijas padome ir apvienojusi Baltkrievijas pilsoņus, kas cīnās par demokrātiju Eiropas pēdējā diktatūrā.

2020. gada Saharova balva tika piešķirta Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai, ko pārstāv Koordinācijas padome, drosmīgu sieviešu -- Svjatlanas Cihanouskas, Svjatlanas Aļeksijevičas, Marijas Kalesņikavas, Volgas Kavaļkovas, Veranikas Capkalas -- un politiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju -- Sjargeja Cihanouska, Alesa Beļacka, Sjargeja Dilevska, Scjapana Pucilas un Mikolas Statkeviča -- iniciatīva.

2020. gada augustā Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija sāka mobilizēt sabiedrību, lai miermīlīgos masu protestos pieprasītu demokrātiju valstī, kas ilgi tika uzskatīta par pēdējo diktatūru Eiropā. Protesti sākās pēc vēlēšanām, pēc kurām Aleksandrs Lukašenko paziņoja par savu sesto prezidenta pilnvaru termiņu, lai gan vēlēšanu gaitā bija vērojama plaši izplatīta krāpšana. Apvienotā opozīcija paziņoja, ka vadošā opozīcijas kandidāte Svjatlana Cihanouska ir uzvarējusi izšķirīgajā pirmajā posmā. Opozīcija aicināja Lukašenko sākt sarunas par varas nodošanu un šajā nolūkā izveidoja Koordinācijas padomi.

Turpmākajās nedēļās Minskas ielas bija pārpildītas ar plašām demonstrācijām, kas piesaistīja vairāk nekā 200 000 cilvēku. Demonstranti, kas pārstāvēja visus sabiedrības slāņus un profesijas, aicināja A. Lukašenko atkāpties. Režīms reaģēja ar vēl nepieredzētu vardarbības un represiju līmeni.

Tādas drošsirdīgas sievietes kā Svjatlana Cihanouska, Koordinācijas padomes prezidija locekles Svjatlana Aļeksijeviča, Marija Kalesņikava un Volga Kavaļkova, kā arī politiskā aktīviste Veranika Capkala ir kļuvušas par opozīcijas simbolu un vieš cerības Baltkrievijas iedzīvotājos. Viņas saņēma atbalstu no disidentiem, citiem politiskiem aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, opozīcijas politiķiem un jaunatnes līderiem, tostarp Sjargeja Cihanouska, Alesa Beļacka, Sjargeja Dilevska, Scjapana Pucilas un Mikolas Statkeviča.

Koordinācijas padomes vadītāja Svjatlana Cihanouska kļuva par šīs miermīlīgās Baltkrievijas revolūcijas simbolu. Lai gan S. Cihanouskai nebija iepriekšējas politiskas pieredzes, viņa iesaistījās kā neatkarīga kandidāte uz prezidenta amatu, aizstājot savu laulāto, blogeri un disidentu Sjargeju Cihanouski, kurš tika arestēts un ieslodzīts uz nepatiesu apsūdzību pamata. Divas dienas pēc vēlēšanām Baltkrievijas amatpersonas S. Cihanousku nogādāja līdz valsts robežai. Atrodoties trimdā, viņa joprojām turpina paust Baltkrievijas iedzīvotāju viedokli Eiropā. Savu Eiropas Parlamenta apmeklējumu laikā S. Cihanouska ziņoja, ka Baltkrievijā notiek demokrātiska revolūcija un ka tās iedzīvotāji cenšas panākt demokrātiju un uzņemties atbildību par savu likteni. 2022. gadā viņa izveidoja trimdas valdību, t. i., Apvienoto pārejas kabinetu, kuru vada viņa pati.

Jāpiemin arī pārējās drosmīgās sievietes. Uzņēmēja un aktīviste Veranika Capkala pārstāvēja savu vīru Valēriju S. Cihanouskas vēlēšanu kampaņas pasākumos pēc tam, kad viņam tika liegts reģistrēties par prezidenta kandidātu. Viņai kopā ar bērniem nācās pamest valsti. Mūziķe, politiskā aktīviste un Koordinācijas padomes locekle Marija Kalesņikava vadīja Viktara Babarikas prezidenta vēlēšanu kampaņu līdz viņa aizturēšanai, pēc kuras viņa atbalstīja S. Cihanousku, bet tagad viņa ir politiski ieslodzītā.

Starp Koordinācijas padomes vadošajām personām bija arī Nobela prēmijas literatūrā 2015. gada laureāte Svjatlana Aļeksijeviča, S. Cihanouskas pārstāve padomes veidošanas laikā Volga Kavaļkova, kā arī Minskas Traktoru rūpnīcas streika komitejas vadītājs Sjargejs Dilevskis.

Baltkrievijas iestādes tur ieslodzījumā visus ievērojamos demokrātiju atbalstošos aktīvistus, tostarp Svjatlanas vīru Sjargeju Cihanouski, Alesu Beļacki, kurš 2022. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju, un Mikolu Statkeviču, ievērojamu opozīcijas veterānu. Daudzi citi bija spiesti doties trimdā, piemēram, "NEXTA" informācijas kanāla dibinātājs Scjapans Pucila, kurš izplatīja ziņas par protestiem Baltkrievijā un atklāja tiesībaizsardzības iestāžu īstenoto vardarbību pret iedzīvotājiem.

2020. gadā un vēlāk pieņemtajās rezolūcijās Eiropas Parlaments nosodīja Baltkrievijas varas iestādes un prasīja noteikt ES sankcijas pret personām, kuras bija atbildīgas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbīgajām represijām, tostarp pret A. Lukašenko. EP deputāti uzsvēra, ka vēlēšanas notika, "skaidri pārkāpjot visus starptautiski atzītos standartus" un ka Parlaments pēc Aleksandra Lukašenko pilnvaru termiņa beigām attiecīgā gada 5. novembrī vairs neatzīs viņu par Baltkrievijas prezidentu.

Parlaments arī aicināja rīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas, kam sekotu pārredzams un iekļaujošs konstitucionālās reformas process. EP deputāti izteica atzinību Koordinācijas Padomei par tās gatavību iesaistīt visas politiskās un sociālās ieinteresētās personas un par to, ka tā ir tautas leģitīmais pārstāvis, kas pieprasa demokrātiskas pārmaiņas un brīvību Baltkrievijā, un stingri aicināja Baltkrievijas režīmu uzsākt dialogu ar šo struktūru.

Ceremonijā, kas izņēmuma kārtā notika Briselē, priekšsēdētājs D. Sasoli sacīja: "Visa pasaule redz, kas notiek jūsu valstī. Mēs redzam jūsu drosmi. Mēs redzam sieviešu drosmi. Mēs redzam jūsu ciešanas. Mēs redzam nepārprotamos pārkāpumus. Mēs redzam vardarbību. Jūsu apņēmība un centieni dzīvot demokrātiskā valstī mūs iedvesmo."

Saņemot balvu, Svjatlana Cihanouska teica: "Ikviens baltkrievs, kurš iesaistās miermīlīgajos protestos pret vardarbību un beztiesiskumu ir varonis. Katrs no viņiem ir drosmes, līdzjūtības un pašcieņas piemērs."

"Baltkrievi ir devušies ielās katru nedēļu kopš 9. augusta vēlēšanām. Viņi to dara nākotnes vārdā -- gan savas, gan to, kuri nevar piedalīties. Viņi iet baltkrievu, eiropiešu, jūsu un mūsu brīvības un pašcieņas vārdā. Bez brīvas Baltkrievijas arī Eiropa nav pilnībā brīva."